Lielākās problēmas: slikta disciplīna un...

Jaunākās aptaujas dati iegūti pētījumu centra SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, kas veikta jūlijā. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās, tika aptaujāti 1006 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.

Disciplīnas trūkumu minējuši 57% aptaujāto, bet labu skolotāju trūkumu – 42%.

Vēl 33% atzinuši, ka steidzami risināma problēma ir skolotāju zemās algas, liecina jaunākā «DNB Latvijas barometra» aptauja.

Pie steidzamāk risināmajām problēmām 29% minējuši arī nepietiekamu mācību kvalitāti, 29% nosaukuši arī sliktu materiāli tehnisko nodrošinājumu.

Salīdzinot ar 2014.gadu, šogad aptaujātie biežāk par vissteidzamāk risināmajām problēmām uzskatījuši sliktu materiāli tehnisko nodrošinājumu- pērn aptaujā šo problēmu minēja 25%, bet šogad – 29%.

Vardarbību skolās kā steidzami risināmu problēmu pērn minēja 18%, šogad – 23% izvaicāto. Nepietiekamu vecāku līdzdalību kā steidzami risināmu problēmu pērn nosauca 14% aptaujāto, šogad – 21%. Savukārt pārāk lielas klases kā risināmu problēmu pagājušajā gadā nosauca 12%, šogad – 17%.

Iedzīvotāji aptaujā varēja minēt trīs, viņuprāt, vissteidzamāk risināmās problēmas skolās.

«DNB Latvijas barometrs» ir ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.

Jaunākās aptaujas dati iegūti pētījumu centra SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, kas veikta jūlijā. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās, tika aptaujāti 1006 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.

Jūlija aptaujā iedzīvotāji arī tika lūgti vērtēt, kā jaunais Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais pedagogu atalgojuma modelis ietekmēs izglītības kvalitāti skolās. No aptaujātajiem 42% nebija konkrēta viedokļa, 16% atzīmēja, ka jaunais pedagogu atalgojuma modelis uzlabos izglītības kvalitāti skolās, bet uz pasliktināšanos norādīja 7% aptaujāto. 35% aptaujāto uzskata, ka izglītības kvalitāti skolās tas neietekmēs.

Lasīt tālāk!

Annemartas Kreituses zīmējums ©

Avots: …

Pedagogus orientē uz piespiedu sacensību

pakapes

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 17. jūnija noteikumiem Nr.350 ,,Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtība” pedagogam ir tiesības pretendēt uz jebkuru no kvalitātes pakāpēm, ievērojot III. nodaļā "Nosacījumi pretendēšanai uz kvalitātes pakāpi" minētās prasības.

2015./2016. mācību gadā pedagogi var pieteikties:

1) uz pirmreizējo novērtēšanu, ja pedagogam kvalitātes pakāpe vēl nav piešķirta vai piešķirtās kvalitātes pakāpes derīguma termiņš beidzies;

2) uz kārtējo novērtēšanu, ja pedagogs pretendē uz novērtēšanu atkārtoti pirms piešķirtās kvalitātes pakāpes derīguma termiņa beigām.

Uz kārtējo novērtēšanu var pieteikties tie pedagogi, kuri ESF projekta ,,Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos" (2009 -2012)  laikā ir ieguvuši kvalitātes pakāpi un tās derīguma termiņš  ir 31.08.2017.

Pedagogi, kuri piedalās kārtējā novērtēšanā un pretendē uz jebkuru kvalitātes pakāpi, var plānot novērtēšanas procesu:

1. variants

2015./2016.mācību gadā izglītības iestādes administrācija/pašvaldības/valsts komisija vēro 4 pedagoga vadītās mācību stundas/nodarbības;

2016./2017.mācību gadā izglītības iestādes administrācija/pašvaldības/valsts komisija vēro 2 pedagoga vadītās mācību stundas/nodarbības un sagatavo un iesniedz komisijai pedagoga portfolio. Pedagogam kvalitātes pakāpi piešķir 2017.gada maijā.

2. variants

2015./2016.mācību gadā izglītības iestādes administrācija/pašvaldības/valsts komisija vēro 6 pedagoga vadītās mācību stundas/nodarbības un sagatavo un iesniedz komisijai pedagoga portfolio. Pedagogam kvalitātes pakāpi piešķir 2016.gada maijā.

Pedagogs, izvērtējot savu atbilstību MK noteikumu  III. nodaļā ,,Nosacījumi pretendēšanai uz kvalitātes pakāpi” minētajām prasībām, līdz 5. septembrim iesniedz izglītības iestādes vadītājam adresētu iesniegumu (14. pielikums).

Kvalitātes pakāpes pretendentu iesniegumā norādītās informācijas atbilstības pārbaudi atbilstoši MK noteikumu 22.1., 22.2., 22.3., 22.4., 22.5. un 22.10. apakšpunktā minētajām prasībām nodrošina izglītības iestāde, kurā pedagogs ir nodarbināts pamatdarbā.

Izglītības iestāde piecu darbdienu laikā informē pedagogu par informācijas atbilstības pārbaudes rezultātiem.

Pēc visu kvalitātes pakāpes pretendentu iesniegtās informācijas pārbaudes izglītības iestādes vadītājs līdz 15. septembrim elektroniski informē par kārtējā mācību gadā novērtēšanai atbalstītajiem pedagogiem. Informācijā norāda pedagoga vārdu, uzvārdu, personas kodu, izglītības iestādi, pedagoga iesniegumā norādīto kvalitātes pakāpi. Ja pedagogs pretendē uz kārtējo novērtēšanu, tad tabulā atzīmē, kurā gadā pedagogs plāno iegūt kvalitātes pakāpi.

Ja pedagogs pretendē uz 4. vai 5.kvalitātes pakāpi, tad  izglītības iestāde (pedagogs) līdz 15. septembrim iesniedz:

1) pedagoga iesnieguma kopiju;

2) 22.6.-22.9.apakšpunktā minētos dokumentus:

– izglītības iestādes vadītāja izsniegta rekomendācija, kurā pausts atbalsts pedagoga pretendēšanai uz ceturto vai piekto kvalitātes pakāpi ;

–  ir pašvaldības atbildīgās institūcijas izglītības jomā vai valsts institūcijas izglītības jomā izsniegts dokuments, kas apliecina pedagoga lektora darbību novērtēšanas periodā, ja pedagogs pretendē uz ceturto vai piekto kvalitātes pakāpi;

-  ir atbildīgās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina pedagoga kā prakses vadītāja, mentora vai multiplikatora statusu, ja pedagogs pretendē uz ceturto vai piekto kvalitātes pakāpi;

–  ir valsts institūcijas izglītības jomā izsniegti dokumenti, kas apliecina pedagoga sadarbību novērtēšanas periodā ar valsts institūcijām izglītības jomā, ja pedagogs pretendē uz piekto kvalitātes pakāpi.

Šeit ieskats citādākam viedoklim par …

Vecās lapsas padomi lapsulēniem

mara2

Attēlā autore, skolotāja, Pedagogs.lv žurnāliste Māra Ozola. Foto no autores arhīva.

Otrā pamācība. Kad mednieki uz pēdām, izvairies no vecām takām.

Ķibelīgā situācijā, it īpaši, ja tiec speciāli provocēts, rīkojies tā, kā no tevis negaida. Katrā ziņā izvairies no standartdarbībām, jo tām noteikti jau ir sagatavots pretlīdzeklis.

Labais piemērs.

Puisis, kurš slavens ar nepaklausību, nemācīšanos, stundu traucēšanu u.tml. darbībām, beidzot  9. klasē palicis uz otru gadu un tagad nāk manos nagos. Līdz šim man ar viņu nekādu darīšanu nav bijis. Protams, ka nabags jūtas draņķīgi un  jaunajā klasē mēģina visādi izcelties. Bet es tak nevaru pieļaut, ka tas notiek uz mana un stundu rēķina.

Zvans noskanējis. Nāku iekšā pirmajā jaunā mācību gada stundā. Mūsu varonis sēž uz durvīm tuvākā gala, kājas šūpodams, un ar ņirdzīgi izaicinošu smaidiņu sejā man nevērīgi pamāj un saka: "Čau!"

Klasē pilnīgs klusums. Visi gaida, kas nu būs. Ar ādu jūtu, ka bērni ir manā pusē (līdz šim esam sadzīvojuši tiešām labi, pat palaidņi centušies no visas sirds aizlāpīt vecos robus). Ar acs kaktiņu redzu sejās ļaunu prieku, sak, nu gan tu reiz dabūsi pēc nopelniem, divnieku karalis tāds! Tādas gaidas obligāti jāttaisno. Un viens te tiešām pelnījis krietnu mācību, -  ja grib tēlot, lai izvēlas piemērotāku varoni.

Acumirklī metos neveiksmīgajam aktierim piespēlēt, tikai ne gluži tajā lomā, kas man paredzēta. Atplestām rokām metos nabadziņam klāt, apkampju viņu, vienlaikus noceļot no galda (esam vienā augumā, tikai stipri atšķirīgās svara kategorijās), un lielā līksmē sāku šo šūpot no vienas puses uz otru gavilēdama:

– Sveiks, sveiks, mīļo draudziņ, kā es tevi gaidīju! Cik labi, ka tu esi ieradies!

Tā un tamlīdzīgi turpinu krietnu brīdi, kamēr pārējie gandarījumā izsmejas pēc sirds patikas. Puisis aiz pārsteiguma sākumā gluži sastindzis, tad tā kā izdara dažas vāras pretošanās kustības, bet neko daudz ķepuroties nevar, lai nekļūtu vēl smieklīgāks – es taču spēlēju viņa paša uzsākto spēlīti. Arī muļķis nav un skaidri jūt klasesbiedru nosodījumu. Zinu, ka nesūdzēsies – pats tak iesāka!

Beidzot apžēlojos, palaižu vaļā un, uzsitusi uz pleca, labsirdīgi pabīdu uz sola pusi. Klase ātri nomierinās, un varam sākt darbu. Varonis pa brīžam glūn uz mani ar apjukušu un pašķību aci, laikam prāto, ko no manis vēl var sagaidīt un vai neklupšu atkal kaut kā šim virsū.

Traucēta netiek ne tā, ne citas stundas, puisis veiksmīgi pabeidz skolu un noliek eksāmenu bez problēmām. Arī ļaunā man šo izgājienu, šķiet, neņem, jo apzinās savu vainu.  Es jau tikai greizā spogulī parādīju, cik muļķīga un nereizē bija tāda rīcība, nevis centos viņu apvainot.

Šajos laikos gan tādus pekstiņus nevar atļauties, piešūs vēl pedofīliju vai ko tamlīdzīgu, bet ideja skaidra. Ir gan viens papildnoteikums – nedrīkst būt ne kripatas ļaunuma vai apsmiešanas, tikai labsirdīgs humors ir īstās zāles.

Ja negribas dzīt vellu, var arī bez jokiem. Iejūtība, kad tiek gaidīts brāziens, stingrība, kad tiek gaidīta vienaldzība, jūtu izpausme, kad tiek gaidīts vienaldzīgs pedagoģisms vai kas cits – …

… kā sacīt jāsaka…

HA ha

Ir bijušas arī dažādas smieklīgas situācijas skolā. Ja tā labi ieklausās, kā runā skolēni un kā runājam mēs, skolotāji,tad tā vien gribas šos izteicienus pierakstīt. Un laika gaitā to ir sakrājies padaudz( un krājas vēl!!!!), tāpēc piedāvāju- paskatīsimies uz sevi no malas, ieklausīsimies, kā mēs runājam un pēc tam kopā- sirsnīgi izsmiesimies! 90. gados bija neliela Asares pamatskola Jēkabpils rajonā, ar visdemokrātiskāko, radošāko un asprātīgāko kolektīvu. „Te mēs visi it vienādi esam

 Vai gan citur tā būs vēl kaut kur?” ( No „Lilioma”)

  • Ainis, angļu val. stundā : ,,Skolotāj, ja  jāmācās  jaunie  vārdi, tad  vecie tak „ izkrīt”!”
  • Angļu valodas skolotāja Maija, pirms ped. sēdes : ,,Nu, pie  3.punkta…   padomājiet, kas  kuram  zem  sirds  sakrājies!”
  • Raitis,skolas direktors,  sanāksmē : ,,Sanāk tā – es jums  iedodu, tad  atņemu. Bet savādāk  nevar, jo    augšā  ar  mani  arī tāpat  darās.”
  • Andris  Bautris, dežurants : ,,Nekur  neskrieniet  bez  rokām….. nomazgātām!”
  • Māris E. izplēš  lapu  no  algebras  klades, jo  nav  uz  kā  rakstīt  angļu  valodas  vārdus.

     

    Maija  – angļu val.skolotāja : ,,Kāda  priekšmeta  klade  tā  ir ?”

    Māris: ,,Algebras!” 

    Artis I. piebalso : ,,Skolotāja  Biruta  teica, ka  algebrai  nevajag  biezu  kladi!”

  • Angļu  valodas  stundā  vārdu  pārbaude. Diktē  latviski. Inga  ierunājas : ,,Jūs  jau  nu  gan  varētu  pateikt  arī, kā  tie  vārdi  angļu  valodā  pareizi  rakstās…”
  • Skolotāja Maruta (sarunā ar saviem kolēģiem) : ,,Man, starp  citu, bērns  nav  uz  mana  vārda. Uz  vīra! Tagad  jau  tā  var – uz  viena, vai  uz  otra!”
  • Sarmīte, 1.kl. skolotāja,   runā  par  ēdienu  gatavošanu mājās : ,,Kad  vīrs   bija  slimnīcā, mums  suns  to  visu  ēda!”
  • Ina latviešu valodas skolotāja (dežūrlīnijā) : ,,Padomājiet, vai  drīkst  iet  cepurē  iekšā  vai  nedrīkst!”
  • Lana  Lagutina  ienāk  skolotāju  istabā : ,,Skolotājs  Jānis prasa  rietumu  puslodi.”
  • Ina ( 5.kl. audzinātāja) (dežūrlīnijā) : ,,….Un  tagad  pakāpsimies  atpakaļ  un  runāsim  uz  priekšu.”
  • Valdis ( 7.kl.) stāsta par  darbiem  mājās : ,,Nolasījām  kartupeļus, aizgājām  mājās, pabarojāmies  un  braucām  uz  kūtiņām.”
  • Stundā mācāmies par īp.vārdu salīdz.pakāpēm. Gatis nevar izdomāt savu piemēru.Skol. Maija vaicā Gatim Č.: ,,Vai  tavs  tētis  nav  par  mammu  stiprāks?”  Gatis atbild : ,,Nezinu, nav jau kāvušies!”
  • Biruta( matemātikas skolotāja) : ,,Narcises, izrādās, ir indīgas!” Sarmīte(1.kl. skolotāja) : ,,Tu gribēji  ēst, vai?”
  • Valda( vēstures skolotāja) : ,,Es nekad nejūtos bāla!”
  • Sarmīte pēc stundām : ,,Ceturtie mani tā  nomocīja  un  stundas  beigās…… ābolu  iedeva.”
  • Kolēģis Raitis saka skolotājai  Maijai(par sanitāro grāmatiņu) : ,,Pirmdien  tavu  fluorogrāfa  lapiņu  ielīmēšu  tavu  acu  klātbūtnē ! “
  • Sarmīte : ,,Bairs(bij. Jēkabpils  skolu valdes inspektors) skolā strādā  tikai  vienu  dienu, i  tad  viņam  mute  sausa  un  negribas  dzīvot.”
  • Skol. Jānim (mājturība zēniem) skolā baigā  tieksme – ārdīt  sienas. Iedomājāmies par  šādu  labumu, kad  rodas  starppriekšmetu  saikne : mājturība – amatu  mācība.
  • Direktors Raitis iebilst  pret  svešvārdu ,,kalkulators” : ,,Latviskais  nosaukums  tam  ir  …

Vajag darīt tā, kā darīt vajag…

Asaka Ina IMGP3184

Vajag darīt tā, kā darīt  vajag, bet darīt tā, kā nevajag darīt, nevajag jeb skolotājas Ināras Ašakas darba gadu fotostāsts

Mana audzināmā klase Pļaviņu ģimnāzijā 2008.gadā

„Zelta laiki”- 2001.gads Asares pamatskolā- maza audzināmā klasīte, bet daudz kopīgu piedzīvojumu un atmiņu…

…un mana pirmā audzināmā klase – 1979- 1984. gads- pionieru, oktobrēnu un komjauniešu laiki.

Klases disenīte , visi dejojam… Asares skola 2001.g.

Tā tik bija jancīga audzināmā klase!!!!!! 2005.gads. Mārciena.

Mūsu mazais, saliedētais un demokrātiskais kolektīvs Asares pamatskolā. 2001.gads (kolektīva daļa).

Daļa no pedagogu kolektīva Mārcienas skolā kopā ar direktoru Visvaldi.

Man kolēģi teica, ka tas esot „bļin Ladens” pirms skolotāju priekšnesuma „Popielā-2001” Asares skolā. Tā ir skolotāja Ina!!!!!

Pēc skolas teātra pasākuma kopā ar klasesbiedru ar kuru esam spēlējuši vienā teātra pulciņā skolā, aktieri  Jāni Reini- 2002.gadā.

Ar kolēģīti Līgu, ne vienu vien dziesmu esam kopā dziedājušas skolas ansamblī 2000.gadā.

Ar meitiņu, kurai nu jau 30 gadu, žurnālisti Lauru Ikaunieci… Mazā rakstniece, kuras sapnis bija kļūt par otru Margaritu Stārasti.

Man- 5 gadi… „Mēs ar tēti Jaungadā izgājām no mājas”- atceros, kā runāju šo dzejoli un kolhoza priekšsēdētājs, mans draugs onkulis Vilis Ribickis vienmēr labvēlīgi klausījās katrā ķiparā.

Urrā!!!! Uzcepām klases zēniem kūku!!!!!! Rīgas 33.vidusskolā 2012.gadā.

Sporta diena 2010.gadā- piekto klašu vidū izcīnījām 1. vietu!

Skolotājs Kaspars Bikše vada audzināšanas stundu Rīgas 33.vidusskolas 6.a klasei- spēlējam draudzēšanās spēles!  2011.g.

Mūsu klasīte Saules muzejā 2012.gadā. Muzejs vēl tikai nesen tika atklāts!

„Ulubelē” ciemojāmies katru rudeni, tur jau mums bija savi labi, veci četrkājainie draugi!

Atkal Sporta diena. Atpūšamies kopā ar meitenēm, kamēr zēni cīnās. 2013.g.Rīgas 33.vidusskola.

Pie Prezidenta A.Bērziņa š.g. februārī- es un Marija Ukrainceva 10.klase- par izciliem sasniegumiem eseju konkursā „Es un mana …

Klases audzinātājs dienu un nakti

Asaka Ina IMG_4202

Dienu un nakti, jo tik daudz neparedzētu gadījumu un situāciju…

Klases audzinātājs ir cilvēks ar nenormētu darba laiku. Šim cilvēkam  vienmēr ir jābūt lietas kursā – absolūti par visu, kas notiek klases kolektīvā, kā jūtas katrs skolēns klasē, jābūt vienmēr, kā saka, „onlainā” ar viņa vecākiem. Dienu un nakti, jo tik daudz neparedzētu gadījumu un situāciju… Un klases audzinātāja darba pienākumu aprakstu izlasot, rodas izjūta, ka bez šī darba viņam mācību priekšmetam nebūtu jāpaliek pāri laika. Bet kā tad ir dzīvē?

Foto no Inas Ašakas albuma

Par skolu PSRS laikā

Kad atceros skolu PSRS laikā, tad prātā  ataust  arī tas fakts- ja skolēna vecāks atnāca uz skolu pie skolotāja, tad viņš uzklausīja to, bija pateicīgs cilvēkam, kurš palīdz audzināt un mācīt viņa atvases, vecāks bija pateicīgs skolotājam par viņa darbu, tad skolotāja un audzinātāja darbs tika godāts un respektēts.

Tad vārds „skolotājs” vai „klases audzinātājs” bija kaut kas cēls, cienāms un respektējams.Tā nebūt nav slavas dziesma padomju gadiem, tomēr to laiku dažas vērtīgas ētikas normas un kategorijas esam zaudējuši. Tad bija nerakstīts likums- nerunāt par to (kur nu vēl strīdēties), ko nesaproti, kur neesi zinošs vai kompetents. Tā tas bija klases audzinātāja un vecāku savstarpējās attiecībās. Tagad tas ir zināmā mērā zudis (ar izņēmumiem, protams). Tas ir atkarīgs no skolēnu vecāku izglītotības un viņu audzināšanas ģimenē.

Pirmā audzināmā klase

Mana pirmā audzināmā klase… Tiem „jauniešiem”- nu jau ir ap 45 gadiem, pieauguši bērni, ir mazbērni. Bet pirmā audzināmā klase vienmēr laikam  ir tā, kura paliek atmiņā uz mūžu. Iespējams tādēļ, ka es pati tad biju jauna, gadu starpība ar maniem skolēniem bija 12 gadi. Tādēļ šis laiks ir visbagātākais atmiņām par ekskursijām, jautrajām kartupeļu talkām kolhozā, par aizliegtiem piedzīvojumiem skolā, par jautrību pēc stundām…

Pirmie piedzīvotie absurdi

Nekad neesmu varējusi atbalstīt un sevī akceptēt  dažādas absurdas idejas, pavēles un formālismu skolas darbā, bet nācās pakļauties šīm ne īpaši gudrajām rekomendācijām un pavēlēm.

Atceros vienu šādu pagājušā gadsimta 80.-to gadu ”jauninājumu”- klašu audzinātājiem domātu, tipogrāfijā nodrukātu dienasgrāmatu, kur pa mācību gada ceturkšņiem bija jāieplāno, ko es, piemēram, mēneša laikā ieaudzināšu Gatim saistībā ar tikumisko audzināšanu, darbaudzināšanu.

Tas likās tik sirreāli un pat komiski. Kā mainījās ministri izglītībā, tā  kāda jauna absurda „pērle” skolas dzīvē tika ieviesta  atkal… Šādas lietas notiek arī mūsdienās, tikai citādos veidos un formās…

Klases audzinātāja gaidīšanas svētki

Kāpēc  katru gadu, kad pienāk augusta mēnesis un dārzos  vai tirgū parādās asteru raibie pušķi, klases audzinātājam sākas „gaidīšanas svētki”- tik ļoti gribas tikties ar saviem audzēkņiem, redzēt, cik katrs pa vasaru paaudzies un, varbūt, pat prātā pieņēmies, kādi nedarbi un darbi sastrādāti.?

Šogad 9. klases  izlaidumu svinēju kopā nu jau ar septīto audzināmo klasi. Mani jaunieši Rīgas 33.vidusskolā.

Kopā pavadīti pieci raibi gadi. Esam gan strīdējušies, gan bez skolas vadības atļaujas dažādas izklaides apmeklējuši, gan suņus un kaķus katru gadu apciemojuši „Ulubelē”, gan AHHA centru Tartu …

Mīti un patiesības par emigrāciju

Foto: LETA.
Sallija Benfelde speciāli Pedagogs.lv Foto: LETA 

Rakstot reemigrācijas un integrācijas plānus, atbalstot svētdienas skolas un latviešu vasaras nometnes ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, līdz šim vismaz daļēji esam rīkojušies katrs pēc savas izpratnes par latviešu diasporu 121 pasaules valstī. Tādēļ pētījums par to, ko domā un jūt Latvijas emigranti ir vērtīgs devums savstarpējās izpratnes veidošanai.

Diasporas konferencē, kas notika šī gada 23. un 24. jūlijā Cēsīs, Latvijas Universitātes filozofijas un Socioloģijas institūta pētnieki iepazīstināja klātesošos ar pētījuma „Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika” pirmajiem rezultātiem.

Projekta mērķis ir analizēt migrācijas procesu daudzveidību un sniegt pamatotu informāciju politikas veidotājiem, lai stiprinātu latviešu diasporu, kā arī sniegtu atbalstu tautiešiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā. Projektu īsteno LU Filozofijas un socioloģijas institūta un Ekonomikas un vadības fakultātes zinātnieku grupa Dr. soc. Intas Mieriņas vadībā. Tas tika sākts pagājušā gada janvārī, un šogad augustā gaidāms tā galīgais apkopojums un secinājumi.

Jāteic, ka tik apjomīga pētījuma par latviešu diasporu līdz šim vēl nav bijis, tas tika veikts ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu. Pētījumā strādāja 11 pētnieki ar doktora grādiem socioloģijā, politikas socioloģijā, komunikācijā, matemātikā, salīdzināmajā izglītībā, politikas zinātnē, ekonomikā. Vairāki no pētniekiem doktora grādu ieguvuši ārvalstu universitātēs, visiem ir pieredze darbā ar ārvalstu projektiem.

Kopā ar pētniekiem strādāja arī 5 eksperti, tika aptaujāti 14 068 emigranti 118 valstīs. Anketas tika aizpildītas internetā, bet papildu tika veiktas arī 18 padziļinātas intervijas ar tiem, kuri atgriezušies, kā arī 90 padziļinātās intervijas ar emigrantiem Lielbritānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, ASV, Vācijā. Jāpiebilst, ka anketas internetā aizpildīja gan t.s. „vecās”, gan ”jaunās” diasporas emigranti, arī pētnieki aptaujāja gan tos, kuri ārvalstīs dzīvo kopš Otrā Pasaules kara beigām, gan tos, kuri emigrējuši pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Tiesa gan, jautājumi nedaudz atšķīrās, jo ir skaidrs, piemēram, kāda motivācija bija pēc kara no Latvijas aizbraukušajiem, bet mūsdienās iemesli, kādēļ cilvēki aizbrauc ne vienmēr ir saistīti tikai ar bezdarbu Latvijā vai mazajām algām.

Mīti un realitāte

Par aizbraukušajiem pēc Latvijas neatkarības atgūšanas sabiedrībā klīst bieži vien pretrunīgi mīti. Vieni uzskata, ka uz ārvalstīm dodas tikai tie, kas spēj darīt visvienkāršāko darbu – cilvēki bez izglītības, sliņķi un tādi, kuriem Latvija nerūp nemaz. Otri apgalvo, ka ārzemēs visiem klājas ļoti labi, trešie savukārt ir pārliecināti, ka aizbraukušajiem ir ļoti grūti, ka viņi neko nopelnīt nevar, bet viņi negrib atgriezties, lai neatklātos patiesība, ka viņi neko nevar nekur un nekad.

Kā ir patiesībā?

Tātad, pirmais mīts, ka aizbraukušie ir „sēņu lasītāji”, ar zemu kvalifikāciju, veic ļoti zemas kvalifikācijas darbu

Patiesībā diasporas pārstāvji vidēji ir izglītotāki, nekā Latvijas iedzīvotāji; aptuveni puse diasporas pārstāvju strādā kā biroja darbinieki, speciālisti, kalpotāji.

Tiesa, situācija dažādās valstīs atšķiras – salīdzinoši mazāk aizbraukušo tādu darbu dara Īrijā (aptuveni trešdaļa), bet ASV, Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Austrumeiropas valstīs un NVS valstīs tādu darbu veic vairāk par pusi emigrantu. Divas trešdaļas no „jaunās diasporas” , kuri strādāja biroja darbu Latvijā, tādā strādā arī ārzemēs; 44 procenti „jaunās diasporas” pārstāvju darbā izmanto …

Par likumdošanā noteikto bērnu slodzi...

BH7EKG

Pēc stundu plāna redzam, ka 7.-9.lašu skolēniem dienā ir 7-8 stundas (8×40:60=5,3 h) vai 35-37 stundas nedēļā (35×40:60=23,3 h). Salīdzinoši viena skolotāja slodze ir 21×40:60=14 h. Pārējais laiks līdz 40 h ir atvēlēts stundu sagatavošanai, burtnīcu labošanai un citiem pasākumiem.

Arī skolēniem gandrīz katrā priekšmetā tiek uzdoti mājas darbi. Ja katram mājas darbam velta vismaz 30 min., tad tās ir arī 4 h dienā. Tātad katra 13-15 gadus veca bērna darba diena ir vismaz 9 h gara ( 45 h nedēļā).

Tas tad arī veido šo pārslodzi bērnos, un viņi sāk izvēlēties, kādiem priekšmetiem gatavoties, kādiem nē. Tas, savukārt, rada papildu psiholoģisko slodzi bērnam (piem. bailes par neizpildītiem mājas darbiem, bailes, lai neizsauc u.t.t., kas savukārt veicina agresivitāti un citas nevēlamas izpausmes).

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, ir ļoti svarīgi pārskatīt gan stundu plānus, gan mācību saturu, jo darba likumdošanā ir pieļauta tikai 24 h darba nedēja bērniem līdz 16 gadu vecumam.

 

Veiciet pārrunas un diskusijas savos darba kolektīvos par tēmu „Tavi ieteikumi bērnu slodzes mazināšanai”!

Diskusija- mācību metode: kritizētā un...

diskusija

Diskusija kā mācību metode ir mērķtiecīga saruna, kurā iesaistās visa klase vai tās daļa, lai apmainītos domām par kopīgu tēmu. Skolēni meklē atbildes, virzoties uz konstruktīvu problēmas risinājumu. Tā ir pieeja, kurā skolēnam ir iespēja runāt ar otru un uzklausīt atbildi. Skolotājs parasti pārlūko visu komplekso mijiedarbību, vajadzības gadījumā darbodamies kā vadītājs, padomdevējs, iniciators, apkopotājs un strīdu šķīrējs.

Tā kā diskusija ļauj skolēniem vairāk darboties un saņemt atgriezenisko saiti, tā ir efektīvāka nekā lekcija jēdzienu izpratnes veidošanā un problēmu risināšanas iemaņu attīstībā. Taču informācija diskusiju nodarbībās tiek nodota lēnāk nekā lekcijās. Tātad lekcija ir efektīvāks līdzeklis informācijas apgūšanai.

Metodes īss apraksts

Prasmes, kas tiek attīstītas

Piemēri no prakses

Skolotājs vai skolēns piedāvā apspriešanai kādu tematu. Skolēni (grupa vai visa klase) iesaistās sarunā, argumentēti aizstāvot savu viedokli.

Sekmē dziļāku problēmas izpratni. Attīsta prasmi izteikties, aizstāvēt un argumentēt savu viedokli, ieklausīties citu viedoklī, lietojot fizikas terminus.

Izmanto aktuālu, skolēniem nozīmīgu problēmu risināšanā, skolēnu pārliecības, vērtīb­orientācijas veidošanā.

Diskusija „Jaunas atomelektrostacijas (AES) celtniecība Ignalinā”. Diskusiju laikā skolēni atkārto iepriekš apgūtās zināšanas un prasmes, iegūst pārskatu par plašākas tēmas laikā apgūtajām kopsakarībām.

Skolotājs aktualizē jautājumu, vai Latvijai būtu jāpiedalās AES celtniecībā Ignalinā?

Diskusijas vadītājam jāseko, lai tajā iesaistās pēc iespējas vairāk dalībnieku un neviens no tiem nenomāc pārējos, uzspiežot savu viedokli.

Dažādi viedokļi par Ignalinas AES celtniecību, bet, lai pieņemtu konkrētu lēmumu, vēl daudz neskaidru jautājumu.

Diskusiju metode ir noderīga, ja gribam izkopt ļoti svarīgas prasmes:

  • prasmi kritiski domāt, rosināt augstāka līmeņa domāšanu, iegūt vēlamās attieksmes un motivāciju;
  • prasmi izteikties, pamatojot savu viedokli ar spriedumu, kas balstās uz faktiem, loģiku, definīcijām, jēdzieniem un principiem;
  • nostiprināt pozitīvu attieksmi pret kopdarbību;
  • ļaut skolas darbam līdzināties reālās dzīves uzdevumiem, kuros iesaistīts vairāk nekā viens cilvēks;
  • izplatīt zināšanas no vairāk zinošiem uz mazāk zinošiem grupas dalībniekiem;
  • ļaut skolēniem rādīt paraugu citiem skolēniem;
  • dot skolēniem iespēju mācīties no citiem;
  • palīdzēt skolēniem mijiedarbības ceļā iegūt izpratni, kas ir augstāka līmeņa prasme par vienkāršu uzdevumu un problēmu pareizo atbilžu atrašanu;
  • dot skolēniem iespēju labāk saprast pašiem sevi un citus.

SKOLOTĀJA PERSONĪBA

Diskusiju grupu mācīšanas panākumi ir ļoti atkarīgi no skolotāja personības.

Pirmkārt, daži skolotāji pēc temperamenta ir labāk piemēroti šim mācīšanas veidam nekā citi. Svarīgas var būt skolotāja spējas paciest zemu struktūras un organizētības līmeni. Ja jūs jūtaties neveikli, līdzko diskusija nav labi organizēta, loģiska un būtiski saistīta ar tematu, ļoti iespējams, ka šī metode liks jums mainīt savu priekšstatu par mācīšanu un skolotāja patieso lomu.

Otrkārt, diskusiju grupas skolotājam nepieciešama "intelektuāla veik­lība" – spēja izsekot visiem diskusijas līkločiem un pagriezieniem, neza­udējot argumentus un pacietību to sarežģītības dēļ. Skolotājam jāprot parādīt skolēniem, kā apvienot elementus un atrast tiem nozīmi pār­spriežamajā problēmā, un kad vēlams ļaut to darīt skolēniem pašiem.

Treškārt, skolotājam, kurš izmanto diskusiju …

Balvu Valsts ģimnāzijas muzejs

Balvu Gimn muz1._BVg_Daarza iela 2

Balvu Valsts ģimnāzija, Balvos, Dārza ielā 2 (ģimnāzija dibināta 1930. gadā, nosaukums kā pilsētas ģimnāzija atjaunots 1997. gadā, valsts kopš 2009. gada)

Skolas muzeja logo (kopš 2014. gada jūnija)

Skolas muzeja atklāšana 1988. gada 30. janvārī: (no kreisās) muzeja vadītāja, vēstures skolotāja Irēna Šaicāne un skolas direktors (1964 – 1994) Leonards Silovs (1925 – 2007)

Skolas direktora L.Silova teiktie vārdi, atklājot skolas muzeju

Muzeja mērķis

Muzeja stundas

Muzeja mājas lapa kopš 2008. gada aprīļa

Muzeja pamattelpa (pirmā telpa) atklāta 1988. gada 30. janvārī

2000. gadā, gatavojoties ģimnāzijas 70 gadu jubilejai, muzeja telpas tika paplašinātas, izveidojot jaunu ekspozīciju, veltītu ģimnāzijas absolventiem.

2005. gada 24. martā tika atklāta jauna ekspozīcija (trešā telpa)  padomju režīma gados represētajiem balveniešiem

Skolas muzeja brošūra (izdota 2014. gada jūnijā, teksts: I.Šaicāne, dizains: L.Šaicāne, var iepazīties: www.bvg.lv/muzejs)

Skolas muzeja brošūras pirmā lapa

2013. gadā  Balvu Valsts ģimnāzijas rekonstrukcijas 1.kārtā izstrādāts un 2014. gadā realizēts projekts (EUR 8178,17)  par skolas muzeja materiāltehniskā nodošinājuma uzlabošanu

Skolas muzeja jaunās vitrīnas un stendi 1.stāva 4.kabinetā, telpa atklāta 2014. gada 11. novembrī

Muzeja stendi un vitrīnas jaunajā muzeja telpā skolas 1.stāva 4. kabinetā

Muzeja vadītāja I.Šaicāne skolas muzejā (4.kab.) 2015.  gada 10. aprīlī pēc kolēģu sveikšanas dzimšanas dienā

Pirmais stends skolas muzeja jaunajā telpā 1. stāva 4. kabinetā

Trešais stends skolas muzeja jaunajā telpā 1. stāva 4. kabinetā

 

Viens no skolas muzeja bukletiem

Balvi  fotogrāfijās 20. gadsimtā

Balvenieši fotogrāfijās 20. gadsimtā

Balvu Valsts ģimnāzijas pirmo izlaidumu absolventu tikšanās Balvos 1999.gadā

Stends operdziedonim, Balvu komercskolas 2. izlaiduma (1925. gads) absolventam Tālim Matīsam (1904 – 1985)

Tāļa Matīsa radinieki skolas muzejā 2004. gada 1. maijā

Muzeja vadītāja I.Šaicāne un muzeja vadītāju pulciņa dalībnieki 2009.  gada 10. novembrī pēc stāstījuma starppnovadu vēstures skolotājiem par Latgales partizānu pulku

Muzeja vadītāja I.Šaicāne Rīgā, Latvijas Valsts arhīvā 2010. gada 7. maijā

Pasākums “Un skolas muzejs sauc…”  Valsts ģimnāzijām 2012. gada 7. februārī

2012. gada  9.  februāra  prezentācija par Balvu pilsētas vadītājiem  laika  gaitā no 1928. līdz 2009. gadam

2012. gada 9. februārī tikšanās ar pilsētas vadītājiem – skolas absolventiem – (1991- 2001) (1. no kreisās)  Juri Annuškānu un  (2001 – 2005) Jāni Trupovnieku (3. no kreisās)

Skolas muzeja sagatavotā pateicība

2012. gada 17. maijā  muzeja vadītāja kopā ar 12b. klases muzeja pulciņa skolēniem pēc ekskursijas pilsētā

Ģimnāzijas muzejpulciņa dalībnieki uz plosta …

Skolotāja harismas vara un īpašības

Bosiks

Visam ir neitrāla vērtība. Viss atkarīgs no tā, kā skolotājs harismu izmanto – cīņai ar skolēniem, kolēģiem, vadību vai mieram un radošam darbam?

Harismātiskam skolotājam neapšaubāmi piemīt vara. Tas nozīmē, ka viņš bez piepūles ie­tekmē skolēnu domāšanu un rīcību. Viņš var tos sajūsmināt, mo­bilizēt, lai sasniegtu mērķus un atrisinātu problēmas. Tikpat viegli viņš skolēnus var pamudināt arī uz destruktīvu rīcību, bet humāns skolotājs savu varu nelietos ļaunprātīgi, bet gan to izmantos konstruktīvai attīstībai un izaugsmei.

Annemartes Kreituses zīmējums ©

Harismātiskas personības skolotāja pretstats ir bezspēcīgs skolotājs, kas ar savu nespēju iedvesmot un ietekmēt sevi, skolēnus, skolas vadību, valdību, ļauj citiem noteikt savu dzīvi.

Harismātiskiem skolotājiem piemīt autoritāte kā īpašs personiskā valdzi­nājuma paveids, kas ir grūti definējams un vārdos pasakāms. Šādi skolotāji visur un vienmēr izstaro lielu drošību un pārliecību. Viņiem skolēnu sekmība un citi panākumi liekas paši par sevi saprotami, un tai pat laikā viņu pārliecība par savām spējām nesliecas uz augstprātību.

Skolotājs, kurš spēj ietekmēt skolēnus, piemīt personiskā autoritāte, kas rada priekšnoteikumus, lai izveidotos vadoša personība. Šādi skolotāji sev uzstāda augstas prasības. Tas savukārt ir viens no iemesliem, kāpēc viņi skolēnos modina slepenas vēlmes, kas saistītas ar cerībām šīs vēlmes īstenot.

Skolotāja harisma atzinības un pateicības aspektā

Pozitīvi tendēti harismātiski skolotāji neskopojas ar atzinību un uzslavu. Viņi vienmēr pateicas par jebkura skolēna rūpīgi padarīto darbu. Harismātisks skolotājs labi saprot, ka skolēniem atzinības trūkums var būt ne mazāk kaitīgāks par badu. Harismātisks skolotājs saprot, ka skolēna veikuma atzīšana, ir vitāla vajadzība, tāpēc harismātisks skolotājs to izmanto ik mirkli, kad vien tas ir iespējams, jo zina, ka pretējā gadījumā skolēns ciestu garīgu badu, kļūtu depresīvs un agresīvi vērsts pret skolotāju.

Neskaitāmi pētījumi psiholoģijā apstiprina to, ka tieši nesekmīgajiem skolēniem ar destruktīvu attieksmi un uzvedību ir izteikta vēlme pēc atzinības ir vajadzīga visvairāk. Ar to ir izskaidrojams, ka skolēnu veikums, ja netiek pozitīvi novērtēts, viņi kā izeju izvēlas negatīvu attieksmi, tīšu nemācīšanos un neadekvātu uzvedību. Arī šajā situācijā šādi skolēni nesaņem atzinību, bet šādi viņi vismaz pievērš sev uzmanību. Un tas jau ir tik daudz – viņu dvēselei un pašcieņai veldzējošs.

Skolēni instinktīvi saprot, ka tas ir labāk, nekā nebūt ievērotam vispār. Skolēns instinktīvi jūt, ka dzīve ir pārāk īsa, lai gaidītu citu uzmanību. Un harismātisks skolotājs arī šo aspektu izspēlē sev par labu.

Harismātisks skolotājs instinktīvi jūt, ka atzinība ir vienlaicīgi arī abpusēja motivācija, jo nemākslota vēlēšanās pēc lielākas atzinības iet roku rokā ar gatavību to darīt vēl vairāk un labāk. Harismātisks skolotājs jūt, ka tas jau ir ieprogrammēts cilvēka dabā. Te tikai atliek uzdot jautājumu par to, vai mēs šos Dabas spēkus izmantojam savā labā, vai pret sevi. Harismātisks skolotājs šos Dabas spēkus izmanto savā labā.

Atzīt skolēnus un viņu darbu psiholoģiski nelabvēlīgos skolas apstākļos, dažkārt ir vajadzīga pat dekadentiska drosme. Tikai pārliecināts skolotājs var izteikt atzinīgus vārdus, iedrošināt un pārliecināt. Dažkārt skolotājiem liekas, …

Patiesi un tikai patiesi notikumi

cst

Rīgas Avotu pamatskolas matemātikas skolotāja un direktore Irēna reiz ģeometrijas stundas laikā saka: „Tagad es jums pierādīšu šo teorēmu”. Kāds skolēns: „Varat necensties, skolotāj, mēs jums tāpat noticēsim”, – nopūšas kāds skolēns pēdējā solā.

 

Starpības nav nekādas

Divi Ogres Valsts ģimnāzijas skolēni pirms ģeometrijas kontroldarba sēž gaitenī uz grīdas un gaida stundas sākumu.

-Ko dari?

-Gatavojos kontroldarbam.

-Kāpēc grāmata ar kājām gaisā?

-Tāpēc, ka starpības nav nekādas.

 

Līguma pagarinājums

-Nu, kādi panākumi skolā?

-Viss kārtībā! Līgums ar Jaunkalsnavas pamatskolas 8.klasi ir pagarināts vēl uz gadu!

 

Gatavošanās bioloģijas kontroldarbam Saldus 1. vidusskolā

– No kurienes es esmu cēlies?

– Mēs tevi atradām kāpostos.

– No kurienes cēlies tētis?

– Atradām salātos.

„Paaudžu paaudzēs mana ģimene ir vairojusies veģetatīvā ceļā, neiepazīstot baudu, ko sniedz intīmā tuvība!”

 

Tev ir talants

Baldones mūzikas pamatskolas skolotāja un direktore Dace reiz baidījusi kādu savu audzēkni:

„Ja neuzvedīsies labi, pateikšu taviem vecākiem, ka tev ir talants!”

 

Tik daudz kļūdu!

„Tas ir neticami, ka viens cilvēks var pieļaut tik daudz kļūdu!”, – žēlojas Vecumnieku vidusskolas skolotāja Ingrīda.

„Kāpēc gan viens?! Kopā ar tēvu!”, – atbild 10. klases skolēns Edgars.

 

Praulienas bērnudārza audzinātājai Daigai šodien neveicās

– Šodien audzinātājai pamatīgi neveicās.

– Kādā veidā?

– Gribēja ielikt mani kaktā, bet visi kakti jau bija aizņemti!

 

Universitātes valgos

No Daugavpils universitātes profesora Aivara auditorijas iznāk students. Ap viņu apkārt saskrien kursabiedri:

– Nu, noliki?

– Jā, it kā noliku…

– Un ko prasīja?

– Velns viņu zina, angliski prasīja.

 

Bērnu maz, bet egle liela

Dēls atnāk no bērnudārza „Kadiķītis” viscaur saskrāpēts – gan rokas, gan seja.

– Kas notika?

– Ai, dejojām riņķa deju ap eglīti. Bērnu maz, bet egle – liela!

 

Mazā vecāku sapulce Siguldas Valsts ģimnāzijā

-Tēti, rīt mums skolā būs mazā vecāku sapulce.

– Ko nozīmē „mazā”?

– Tu, es un direktors.

 

Kurš no mums ir neizglītots?

Kāda Valmieras novada skolotāja reiz jautāja skolēniem:

– Kurš no jums sevi uzskata par neizglītotu, lai pieceļas kājās.

Pēc ilgas pauzes pieceļas viens skolnieks.

– Tad tu sevi uzskati par neizglītotu?

– Nu ne gluži, bet kaut kā neērti, ka jūs stāvat viena.

 

Kurš izmeta somu?

– Kurš atbildēs uz manu nākamo jautājumu varēs iet mājās!

Pēterītis no Baldones vidusskolas loga izmet somu.

– Kurš izmeta somu? …

Par skolotāja harizmas fenomenu

dialogs 3

Latviešu valodas skaidrojošā vārdnīcā harizmas jēdziens ir definēts pavisam skopi, proti, „kādas personas izcilība, apdāvinātība”. Ja pajautāsim kolēģiem un draugiem, ko mēs saprotam ar jēdzienu „izcilība” un „apdāvinātība”, it īpaši runājot par pedagoga harizmu, tad mēs dzirdēsim visatšķirīgākos skaidrojumus: „personības valdzinājums”, „pieredze”, „spējas”, „autoritāte”, „enerģija”, šarms, pārliecināšanas spēks un tā tālāk un bez sava gala. Citu valstu skaidrojošajās vārdnīcās harizmas jēdziens skaidrots plašāk, proti, arī kā „Dieva dāvana”, „izcilas dotības veikt kādu noteiktu darbu” un tamlīdzīgi.

Pedagoga harizmu uzskatām par Dieva dāvanu, kas tiek piešķirta skolotājam, lai viņš bez piepūles un īpašām zināšanām spētu motivētu skolēnus īpašai un netradicionālai garīgai piepūlei. Harizmātisks skolotājs bez īpašas piepūles spēj pievērst sev uzmanību un viņi tiek uzskatīti par īpašiem skolotājiem, kam tiek dota spēja gūt nebeidzamu skolēnu uzmanību un apbrīnu. Harizmātiskiem skolotājiem ir spēja ir ne tikai spēja uzmanību pievērst sev, bet arī bez piepūles to noturēt.

Harizmātisku skolotāju īpašā nozīme it īpaši izceļas krīzes situācijās, piemēram, skolā ir kāds skolēns vai pat klase, ar kuru neviens skolotājs nespēj tikt galā. Arī šādās situācijās skolēni harizmātiskiem skolēniem uzticas un seko bez ierunām.

Runājot par harizmātiskiem skolotājiem, te liela loma ir arī individuālai uztverei. Ne jau katrs un ne katrā skolotājā saskatīs harizmātisku personību, bet viens gan ir skaidrs – kāds vienmēr atrodas uzmanības centrā, spēj iekarot ne tikai skolēnu uzmanību, bet arī sirdis, skolēni, elpu aizturējuši, ieklausās viņa vārdos, nolasa vēlmes no acīm un tā tālāk un bez sava gala. Bet ir arī citi skolotāji, kuri strādā bez atelpas, ir spīdošas idejas, ļoti nopūlas, lai pievērstu sev uzmanību, un tomēr paliek ievēroti un nenovērtēti.

Protams, starojoša skolotāja personība nav iegūs­tama tikai iedzimtības ceļā vien. To var arī attīstīt, proti, veicot pedagoģisku darbu, pirmām kārtām jau nemitīgi sajūsmināties, jo no sajūsmināšanās rodas iedvesma, un iedvesma savukārt sniedz nebeidzamu un iracionālu spēku pieplūdumu. Harizmātiski skolotāji neveiksmju brīžos nevis tiek sagrauti, bet gan drīzāk mācās un pilnveidojas.

Harizmātiski skolotāji pirmām kārtām jau izstaro drošību, kā arī dzīvesprieku, paļāvību, iedvesmu – un tas viss atstarojas no skolēnu puses. Pirmām kārtām skolēniem ir vajadzīga drošība, nevis zināšanas. Un harizmātiski skolotāji to spēj dot. Kādā veidā? Katrā skolēnā taču ir ieprogrammēta vēlme pēc panākumiem un, jūtot to, ka harizmātisks skolotājs arī ir programmēts uz panākumiem, šādā skolotājā ikviens skolēns viņā saskata gara radniecību.

Skolotāja harizma lielākoties ir nemitīga iedvesma un aizrautība, kas spēj iedvesmot, aizraut ne tikai sevi, bet arī apburt skolēnus. Skolotājs, kura klātbūtnē mēs jūtamies labi, iedvesmojamies, skolēni viņa klausās uzmanīgi, jo valdzina viņa harizmātiskais šarms.

Harizmātiski skolotāji mūs galvenokārt uzrunā iekšēji – vārdi tam pat nav nepieciešami -, tas notiek kaut kādas iekšējas neizskaidrojamas emocionālas sakustēšanās dēļ. Harizmātiskā skolotājā bērni saskata kaut ko īpašu, iracionālu, izcilu, neatvairāmu un, skolēni pievērsdamies viņam, arī sāk justies līdzīgi.

Tādēļ skolēni harizmātiskiem skolotājiem bez iebildumiem ļaujas sevi motivēt un vadīt. Pretējā gadījumā, ja skolēnos šāda iekšēja sakustēšanās nav notikusi, viņi sāk skolotājiem uzdot …

Rīgas Angļu ģimnāzija savā rosībā

rag

Rīgas Angļu ģimnāzija (RAĢ) ir skola ar dziļām tradīcijām, labiem sasniegumiem un lieliem sapņiem, skola, kurā padziļināti un integrēti apgūst angļu valodu. Tajā 2014/15 mācību gadu beidza 952 skolēni, un mēs prognozējam skolēnu skaita pieaugumu turpmāk.

RAĢ attīstības redzējums

RAĢ vīzijas rekonstrukciju uzsākām 2014.gada augustā, un tajā aktīvi iesaistījušies apmēram 160 dalībnieku – pedagogi, skolēni, skolēnu vecāki, absolventi un eksperti.

Strādājot pie RAĢ vīzijas rekonstrukcijas 2014.gada augustā

Rezultātā tapis skolas attīstības redzējums, kas balstīts uz pamatprincipiem:

Mūsdienīgs mācību process: skolēncentrētas mācības, kas veicina 21.gadsimta kompetenču pilnveidi (sadarbību, kritisko domāšanu, prasmīgu komunikāciju un radošumu) un pieaugošu spēju patstāvīgi mācīties.

Sadarbībā balstīts mācību process:  skolēnu, viņu vecāku un pedagogu savstarpēja daudzlīmeņu sadarbība, kuras ietvaros tiek saskatīts un maksimāli attīstīts katra skolēna potenciāls, tiek veicināta karjeras izglītība un izkoptas personības īpašības, kas nodrošina skolēna konkurētspēju nākotnē.

Augsta līmeņa mācīšanās prasmes:  kritiskā un algoritmiskā domāšana, multimodāla komunikācija, sadarbība ( tai skaitā un it īpaši e-vidē) un radošums, mūsdienīgas informācijas  strukturēšanas tehnikas, debates, diskusijas, racionāla atvērto mācību resursu (OER-Open Educational Resources) izmantošana, daudzveidīgi  mācīšanās paņēmieni.

RAĢ attīstībai izvirzīti stratēģiskie virzieni: labsajūta, dinamika un radošums. Tiek dēstīti iniciatīvu koki, un interesantos projektos tie pamazām uzzied un nes augļus.

Mūsu skolēni ir zinātkāri un aktīvi – viņi ne tikai mācās paši, bet arī palīdz mācīties citiem  – eksperimentējot, modelējot, pētot un stāstot par to saviem vienaudžiem (piemēram, skat. mediju komunikācijas grupas  (10.un 11.klases skolēni) emuāra ierakstus http://ragmedijs.blogspot.com/).

Borherta muižas dārza svētkos mācību gada izskaņā šogad tika demonstrēti 146 skolēnu pašu radīti izziņas modeļi, spēles un eksperimenti, kas tapa projektu darba ietvaros. Svētku programmu piepildīja arī priekšnesumi, izstādes un meistarklases – mūsu skolēni prezentēja ne tikai savu projektu darba veikumu, talantus un radošo izdomu, bet arī piedzīvoja  pašu radītu svētku prieku kopā ar savām ģimenēm piedaloties darbnīcās, priekšnesumos, sadziedāšanās/sadejošanās un citās aktivitātēs.

RAĢ skolēni demonstrē vulkāna modeli

Dārza svētkos muzicē RAĢ 5.-9.klašu koris

Eksperimentos piedalās lieli un mazi

Kas mēs esam? Ir skolēni, kas ik  dienu priecē ar savas personības šarmu un, iespējams, palīdz mums, skolotājiem, saglabāt to trauslo robežu starp pienākumu un vīziju par mūsu darba augļu ilgtspēju vai nejēdzīgi iztērētu laiku. Jebkurā gadījumā Estere Strautmane, RAĢ 9. klases skolniece, ir spilgts apliecinājums  tam, ka ir vērsts censties…

Mums ir prieks, ka mākslas preikšmets skolā dod iespēju popularizēt mākslas ideju, kam Estere laipni piekrita, atļaujot izstādīt savus asprātīgos un gleznieciskos darbus!

Esteres izstāde Borherta muižas svētkos

Pētīt, radīt, mēģināt, iedrošināties – tie ir vārdi, kurus 2014./2015.m.g. visbiežāk dzirdējām sākumskolas skolotāju un skolēnu sarunās.  Domāts – darīts !

Aktivitātes:

Viss sākās ar mācību procesu stundās.

Katrīna, Arta un Jānis aizrāvušies matemātiskajā spēlē

Skolotāja Maruta palīdz Luīzei izliet pašai savu sveci

Pirmklasnieces ceps piparkūkas

Makarenko par vilšanos pedagoģijā

makar

Ar riebumu un dusmām domāju par pedagoģijas zinātni:   „Cik gadu tūkstošus tā jau pastāv! Kādi vārdi, kādas dzirkstošas domas: Pestaloci, Ruso,    Natorps, Blonskis! Cik grāmatu, cik papīra, cik slavas! Bet tai pašā laikā – tukša vieta, nav    nekā, vienu vienīgu huligānu nav iespējams savaldīt, nav ne metodes, ne darba rīka, it nekā    nav. Šarlatānisms, nekas vairāk.”                                                                          (Antons Makarenko. "Pedagoģiskā poēma".)

 

 

 Foto no …

Jautājam Sērmūkšu pamatskolas direktorei...

Sermuksi 2

Vai Tavā skolā starp skolotājiem pastāv interešu grupas?

Tā kā mūsu skolā ir neliels skaits skolotāju, tad pievienojamies interešu grupām ārpus skolas – daži spēlē teātri, dzied ansamblī.

 

Ilze Šmate pēc sarunas ar Kasparu Bikši.

Andra Buiķa foto

Kādi rekordi ir sasniegti Tavā skolā?

Spējām iegūt 3.vietu fizikas olimpiādē valstī (2012.), kaut skolēnu skaits klasē bija tikai četri. Tātad – ja skolēniem ir vēlēšanās mācīties, ja skolotāji spēj ieinteresēt, atbalstīt un, ja skolēns vēl papildus mācās (ne tikai stundās) varam gūt ļoti labus sasniegumus.

Par ko skolotāji vislabprātāk sarunājas skolotāju istabā?

Tā kā mūsu skolā jau vairākus gadus starpbrīži ir piecas minūtes, tad nekādas lielās un garās sarunas nesanāk. Pēc otrās mācību stundas ir 30 min starpbrīdis. Tad mēs runājam par darbu, risinām aktuālākās skolas un izglītības problēmas, kuras ir mūsu spēkos risināt, dzeram kafiju vai tēju (ko nu kurš), pārspriežam modes lietas, uzmundrinām viens otru ar jokiem un anekdotēm, padalāmies idejās, smejamies, apmaināmies ar garšīgām ēdienu receptēm. Vienkārši -priecājamies viens otru satikt.

Kādā veidā skolotājiem patīk, kad viņus apsveic?

Mani sajūsmina Skolotāju diena skolā, kad bērni skolas zālē ir sagatavojuši mācību stundu. Mums tiek doti dažādi uzdevumi, pārbaudītas zināšanas visādās jomās. Beigās katra klase mūs sveic ar pašu sagatavotiem apsveikumiem – gan lieliem plakātiem, gan mazām kartiņām, gan ziediem, gan pašu domātiem dzejolīšiem un citu.

Tas ir tik sirsnīgi un mīļi! Bērniem tik ļoti patīk šos svētkus mums organizēt! Nav pagājis neviens mācību gads, kad bērni būtu aizmirsuši vai negribētu to darīt. Lielie organizatori parasti ir 8.un 9.klases skolēni. Paldies visiem bērniem par šo jauko pasākumu katru gadu skolotāju dienā!

Sērmūkšu pamatskolas ēkas fasāde.

Kas priecīgs, kas bēdīgs?

Sāksim ar bēdīgo. Nepatīk tās visas ziņas par algu reformu, mazo skolu slēgšanu. Algas „lielo” pacēlumu skolotāji jau gaida vairāk nekā 20 gadus. Ja arī vienu mirkli likās, ka laikam beidzot tiešām varēs sākt „dzīvot” nevis „izdzīvot”, tad pēc administratīvās reformas un modeļa „nauda seko skolēnam”, tas viss ir pazudis tālēs zilajās, ja tā var teikt.

Negribu salīdzināt ar lielajām skolām. Varu tikai teikt to, kā jūtās skolotāji mazajās skolās. Tā atšķirība no minimālās algas valstī un skolotāja mazākās algas likmes (jo lielā jau mums laukos nesanāk) ir tikai 60 EUR (pirms nodokļu nomaksas). Nemaz negribas runāt vairāk. Pavisam negribu runāt par mazo skolu slēgšanu un citām IZM reformām.

Priecīgais – ka esam aktīvi un piedalāmies dažādos starptautiskos projektos, ka ar nelielo skolēnu skaitu varam gūt labus rezultātus. Tā ir papildus slodze gan man, gan skolotājiem, gan bērniem, jo plānotās aktivitātes ir jāīsteno. Bet tas, ka bērni projekta ietvaros var satikties ar citiem bērniem Eiropā, sarunāties angliski, iepazīt ceļošanas drudzi, citu tautu kultūru, ģeogrāfiju, ieraudzīt Atlantijas okeānu reālajā dzīvē un daudz ko citu – tas ir fantastiski.

Tieši mazā skolā tāda iespēja ir visiem, ir tikai jāgrib vairāk izdarīt ikdienā, jāpārvar slinkums un …

Par profesori un profesore par sevi

Svence A4

Guna Svence, psiholoģijas doktore, RPIVA profesore. Pēc pamatizglītības ir skolotāja un psiholoģisko treniņu vadītāja. Kopējais stāžs pedagoģiskajā darbā ir vairāk nekā 30 gadu, jo pašreizējā RPIVA profesore, psiholoģijas doktore Guna Svence savu pedagoģisko darbību sākusi jau 15 gadu vecumā, strādājot bērnudārzā, sākumskolā, tam sekoja pedagoģijas studijas Liepājā, tad darbs skolā un augstskolā.

„Interese par skolotāju profesionālo motivāciju radusies, strādājot Rīgas 6. vidusskolā par direktora vietnieci metodiskajā darbā, kad aizvien biežāk uzdevu jautājumu, kāpēc ir skolotāji, kas, neskatoties uz dažādām grūtībām, aktīvi meklē jauno, mācās, pilnveidojas, neskatoties uz to, ka visiem skolotājiem ir līdzīgi apstākļi.”

„Šobrīd, kad apkārt notiek ar ekonomiskajām grūtībām saistīti notikumi, esmu pievērsusies pozitīvās psiholoģijas jomai. Esmu pārliecināta, ka ļoti svarīgi ir noturēt pedagoģisko domu kontekstā ar pozitīvo domāšanu, kas iedvesmo uz cēlākiem izglītības mērķiem.”

 

Kaspara Bikše foto.

RPIVA profesores, psiholoģijas doktores Gunas Svences fotostāsts  „Izglītības un garīgo meklējumu daudzveidīgajos labirintos”

Foto no Gunas Svences personīgā albuma.

Kaut pa augstskolu gaiteņiem profesore mēdz staigāt ar diezgan distancētu sejas izteiksmi, Latvijas un ārzemju studentu sabiedrībā viņa ir vienmēr kā starp savējiem. Izņēmums nav arī šī reize, kad pēc Erasmus lekcijas Austrijas pilsētā Lincā,  Privātajā Diocēzes Pedagoģiskajā koledžā, fotografējās kopā ar studentiem.

Foto no Gunas Svences personīgā albuma.

Viņas studenti un citi klausītāji, kas viņu pazīst tuvāk, ir pamanījuši, ka pirms katras uzstāšanās viņa neuzkrītoši veic  kādu no saviem elpošanas vingrinājumiem.  7.Eiropas Pozitīvās psiholoģijas kongresā profesore Guna Svence izcēlās ar īpašu suģestējošu mieru un harizmātisku šarmu. Kongresā viņa lasīja lekciju par dzīvesspēku un viedumu.   

Foto no Gunas Svences personīgā albuma.

Profesore savās lekcijās studentiem nebeidz stāstīt par mērījumu rezultātiem, kas apstiprina hipotēzi, ka darbi, kas veikti iedvesmojoties, sasniedz pat iracionālu pakāpi.   „Ja nekas šobrīd tevi neiedvesmo, tad sameklē,”- teic profesore Guna Svence, atrazdamies Amsterdamā, kur  piedalījās 7. Eiropas Pozitīvās psiholoģijas kongresā.

Foto no Gunas Svences personīgā albuma.

Studenti, kuri profesori pazīst tuvāk, zina stāstīt, ka viņa, veicot pārbraucienus, dažkārt mēdz apturēt automašīnu, lai papriecātos, piemēram, par siena gubu. Un kā kautrīgu iemeslu minot to, ka līdzīgas esot bijušas tikai viņas bērnības dienu zemē Priekulē.  

Foto no Gunas Svences personīgā albuma.

Reiz profesore kādā no savām lekcijām bija teikusi, ka „laimīgs cilvēks ir tikai atslābinājies ķermenis.” Šo atziņu profesore atgādina ikreiz, kad uz ikgadējo mākslas terapijas nometni Ziemupē sabrauc viņas studenti.

Foto no Gunas Svences personīgā albuma.

Profesorei ir raksturīgs tas, ka viņa lekcijās neatkārto iepriekšējo lekciju piemērus, bet gan piemeklē jaunus, ko izdomā turpat uz vietas, zīmīgi pārlaižot skatu no tuvāka punkta uz tālāku.

Dzimtās valodas apguve tehnoloģiju laikā

Normunds Dz

Latviešu valodas un literatūras skolotājs Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā. Lasījis lekciju kursus vēsturiskajā gramatikā, valodniecībā, kā arī latviešu valodas atkārtojuma kursus LiepU. Piedalījies mācību programmas varianta izstrādē 1. – 6. klasei, kas gan netika ieviests. Uzdevumu krājumu autors. Tagad piedalos latviešu valodas digitālās rokasgrāmatas izstrādes grupā. Kopā ar J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolas skolotāju Simonu Petrovicu izstrādāts interaktīvs integrēts mācību līdzeklis pamatskolai.

Dzimtās valodas apguve allaž saistījusies ar kaut ko grūtu un darbietilpīgu, kā arī tradīcijām bagātu procesu. Latviešu valodas mācīšana skolās lielākoties saistījusies ar gramatikas teorijas apguvi, kam pakārtota valodas lietošana dažādos līmeņos (tā ir prioritāra secība mācību programmās līdz pat 20. gadsimta 90. gadu sākumam). Parasti mācīšanās saistījās ar teorijas apguvi, piemēru meklēšanu, analīzi, kā arī pareizrakstības iemaņu apguvi.

Skaņu plates, kas bija paredzētas dažādu gramatikas tematu apguvei 

Maldīgi būtu domāt, ka tehnoloģiju izmantošana dzimtās valodas apguvē būtu raksturīga tikai 21. gadsimtā, kad plaši pieejami datori un dažādas ar valodas apguvi saistītas programmas un interneta resursi. Jau 20. gadsimta70. gados tiek izdotas skaņu plates, kas paredzētas dažādu gramatikas tematu apguvei gan pamatskolā, gan vidusskolā. 1974. gadā izdotajā plašu komplektā 7.–9. klasei skolēni var apgūt savrupinājumus, teikuma tipus: skolēni klausās tekstus, veic uzdevumus.

Tas viss, protams, nenotiek datora ekrānā, bet skolēna burtnīcā. Vidusskolas posmā skaņu platēs ierakstīti dažādi ar valodniecību saistīti uzdevumi – pasaules valodu piemēri, latviešu valodas dialektu un izlokšņu piemēri. Izmantojot šos audio materiālus, tika trenēta skolēnu dzirde, valodas izjūta, kas nepieciešama interpunkcijas normu apguvei. Protams, tika izdoti dažādi didaktiskie izdales materiāli, kas bija cieši saskaņoti ar mācību programmu un mācību grāmatu, kas tajā laikā bija viena pati, bet pamatīgi izstrādāta un aprobēta.

Skolotāji papildus gatavoja savus izdales materiālus, kas bija domāti noteiktai klasei, ņemot vērā audzēkņu spējas un vajadzības. Savā ziņā arī tā bija sava laika tehnoloģija, jo nebija nedz datoru, nedz kopējamo iekārtu. Viens no pārmetumiem mācību saturam bijis tāds, ka tas pārāk daudz orientēts apgūt visu ko par valodu, nevis mācīties valodu. Daļēji tam varētu piekrist, ielūkojoties attiecīgā laika perioda mācību grāmatās (20. gs. 50.–80. gadi), kurās tiešām ļoti daudz gramatikas teorijas, bet vai tiešām skolēni neko neiemācījās praktiski? Šādas bažas ir nevietā, jo mācību procesā tika izmantoti dažādi uzskates līdzekļi, uzdevumu krājumi, tādējādi apgūto teoriju skolēni varēja iemācīties lietot praktiski. Vai visi to apguva? Droši vien ne visi, bet nekad jau nevar garantēt, ka visi perfekti pārvaldīs dzimto valodu visos tās līmeņos, lai gan mācību programmās šāds mērķis bija.

21. gadsimtā mācību procesā ienāk datortehnoloģijas, interneta piedāvātās iespējas. Vai tās palīdz labāk apgūt dzimto valodu? Liekas, ka tā nav panaceja, jo eksāmenu rezultāti liecina, ka pareizrakstībasprasmes ir katastrofālas. Latviešu valodas centralizētajā eksāmenā vidējais rezultāts valstī ir 0,48, kas nebūt neliecina par to, ka skolēni būtu pietiekami labi apgivuši dzimto valodu kā mācību priekšmetu.

Protams, mūsdienās galvenais uzsvars tiek likts uz prasmju apguvi, bet vai prasmes var rasties bez zināšanām? Šķiet, ka tas nav iespējams. Lai veidotos prasmes, autoraprāt, jābūt 2 komponentēm: 1) zināšanām; 2) laikam, …

Janīnas Kursītes piezīmes par pedagogiem

kursite_foto

Literatūrzinātniece un folkloras pētniece Janīna Kursīte dz. 1952 Preiļu raj. Arendolē. Beigusi Āmuļu astoņgadīgo skolu (1967), Līvānu 1.vsk. (1970). Mācījusies Tartu U (1970 – 1974), neklātienē pabeigusi LVU (1975). Strādājusi ZA Valodas un literatūras institūtā par zinātnisko līdzstrādnieci (1975 – 1995), par pedagoģi Kultūras akadēmijā (1992 – 2006), LU (kopš 1981). Folkloras profesore LU. Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe.

Skolotājs aiz muguras

Skolotāji var ietekmēt ar savām zināšanām, personību vai ar zināšanām un personību kopā. Ja apkopotu literatūru, kas uzrakstīta par pedagogiem un ko uzrakstījuši pedagogi paši, iznāktu milzīga bibliotēka. Bet vai izlasot pedagoģiskās bibliotēkas klāstu var iemācīties par labu pedagogu? Var noteikti iegūt zināšanas par pedagoģiskām pamatiemaņām, bet, ieejot pašam kā skolotājam pirmoreiz klasē vai auditorijā, viss būs jāsāk no gala: stāja, sarunas, savstarpējās satiksmes, prasību uzturēšanas veids, kas izrietēs no iesācēja skolotāja rakstura īpatnībām un zināšanu apjoma.

Jaunam skolotājam var izrādīties bīstami izlikties gudrākam nekā viņš ir, bet tikpat bīstami atzīties savā vājumā vai kādas lietas nezināšanā. Katrs, kas ieiet pirmoreiz klasē, sāk visu it kā no paša gala, un tikai pakāpeniski teorētiskās vai praktiskās studijās iegūtais kļūst par labu padomdevēju.

Jo tālāk aiziet skola, augstskola, jo labprātāk un mīļāk atceramies savus skolotājus, arī skaidrāk redzam, ko viņi devuši mums. Man dzīvē ir ļoti paveicies ar skolotājiem, īstajā laikā bijuši īstie skolotāji, kas palīdzējuši izdarīt izvēli un nodrošināt izvēli ar sniegtajām zināšanām.

Āmuļu astoņgadīgajā skolā skolotāji, paši latgalieši būdami, netraucēja skolēniem saglabāt vietējo – latgalisko patību. Latgaliski sarunājās ne tikai skolēni savā starpā, bet arī skolēni ar skolotājiem ārpus stundām. I.Ziedoņa grāmatas „Motocikls” un jaunības ietekmē sāku rakstīt dzeju, kas paldies dievam nav saglabājusies, jo šķiet, ka bija vāja un ar izteikti deklaratīvi patētisku raksturu. Vienīgais, ko atceros, atskaņu pāris ‘spēka: pasaul’s ēka’. Jau no šīm atskaņām var spriest par pašu dzeju, ko, burtnīcā sarakstītu, parādīju savai literatūras skolotājai Veronikai Kokinai. Viņa atrada pateikt ko labu, bet norādīja uz konkrētiem vājumiem, kas ļāva kādu laiku dzejošanu kā radīšanas veidu turpināt, bet galvenais ieinteresēja par dzeju vispār.

Kaut arī matemātiku mācīja ļoti labs skolotājs Fabians Aliks, vēsturi tikpat labs Vitālijs Kokins, bez literatūras (valoda ar gramatiku gan tika paciesta kā vieglas zobusāpes) vēl patika fizkultūra. Un laikam fizkultūras skolotājs Rihards Kalvāns kopā ar literatūras skolotāju Veroniku Kokinu bija divi, kas iedeva, uz Līvānu vidusskolu man tālāk dodoties, pamatbagāžu, ko vārdiski grūti pat šodien izstāstīt, bet šī bagāža man noderējusi visā tālākajā dzīvē.

Un kaut arī Līvānu vidusskolā sporta nodarbības nebija īpaši iecienītas (pamatskolā aizrāvos ar rokasbumbu, galda tenisu), vēl jo mazāk Tartu universitātē, sportiska spītība, reakcijas spējas izkopšana, ko mācīja skolotājs Kalvāns, pēc tam ļoti noderējusi. Es varu būt laimīga, ka mācījos nelielā skoliņā, kur visi cits citu labi pazina un bija kā liela saime. Skolotāji bija kā mammas un tēva turpinājums, viņos ieklausījāmies ne tikai mēs – skolēni, bet arī mūsu vecāki. Skolotāji bija ciema garīgais ietvars. Neatceros, kā tika mācītas pārejoša laika pārejošas ideoloģijas lietas, bet laikam taču neuzmācīgi un neuzkrītoši, ja no …

Kas ir Stokholmas Latviešu skola?

4

 Stokholmas Latviešu skola ir viena no senākajām latviešu nedēļas nogales skolām ārpus Latvijas. Skola kā vecāku kooperatīvs ir pastāvējusi un aktīvi darbojusies jau vairāk nekā 60 gadus. Skola ir bezpeļņas organizācija, kuras pamatā ir neizsīkstoša vecāku līdzdalība sestdienas skolas darbībā, kur visas vecāku iniciatīvas tiek gaidītas un apsveiktas. Vecāki darbojas valdē, organizē skolas darbu un pasākumus, kā arī, ja nepieciešams, veic skolotāju pienākumus. Bez vecāku aktīvas iesaistes, latviešu skola nevarētu pastāvēt.

Stokholmas Latviešu skolas 2015. gada absolventi. Nozīmīga skolas tradīcija ir katram skolas beidzējam pēc pabeigtām astoņām klasēm, līdz ar liecību un grāmatu veltēm, dāvināt arī atpazīšanas zīmi, sudraba Nameja gredzenu. Foto: Agnese Blaubārde, 2015. gada 30. maijs

Stokholmas Latviešu skolu apmeklē bērni no pirmsskolas vecuma līdz 8. klasei. Tiekoties reizi nedēļā, sestdienās, skolā patlaban mācās vairāk nekā 90 bērni vecumā no 2 līdz 14 gadiem. Daļa bērnu nāk no ģimenēm, kurās ikdienā runā vairākās valodās – taču skolā runājam tikai latviski!

Lieldienu tradīcija. Stokholmas Latviešu skolā ciemojas pedagoģes no Latvijas, Jūrmalas rotaļu un attīstības centra “Čība”. Foto: Agnese Blaubārde, 2015. gada 28. martā

Skolas mājvieta ir Stokholmas Vecpilsētā, Storkyrkoskolan skolas telpās, kur tiekamies sestdienās no 10.15 līdz 14.00. Stokhomas latviešu skolas mājvieta jau gadu desmitiem bijusi zviedru skolas Storkyrkoskolan telpās Stokholmas vecpilsētā. Foto no http://storkyrkoskolan.stockholm.se

Stokholmas Latviešu skola ir arī Zviedrijas Latviešu Apvienības (ZLA) nodaļa, kas nozīmē, ka visi latviešu skolas bērni un viņu vecāki, kas piedalās skolas darbā un ir samaksājuši skolas naudu, ir arī apvienības biedri.

Kāds ir skolas mērķis?

Skolas mērķi gadu gaitā ir nemainīgi – pulcināt Zviedrijā dzīvojošos bērnus un viņu ģimenes, veicināt bērnos latvisko identitāti, palīdzēt apgūt un attīstīt latviešu valodu un literatūras pamatus, Latvijas ģeogrāfiju, vēsturi, iepazīt un piedzīvot latviešu tradīcijas un, vienlīdz svarīgi, iegūt jaunus, latviski runājošus, draugus.

Stokholmas latviešu skolas bērni tiekas ar toreizējo Latvijas Prezidenti Vairu Vīķi Freibergu. 2005. gadā Stokholmā. Foto no Maijas Balodis Karlsson personīgā arhīva.

Pasākumi

Mācību gada laikā tradicionāli tiek rīkoti vairāki pasākumi – Mārtiņi, 18. Noembris, Ziemassvētku eglīte, Meteņi jeb masku balle, Lieldienas, Ģimenes diena un skolas gada noslēgums. Pasākumu rīkotāji ir vecāki.

Mārtiņdiena ar darbnīcām, dančiem, masku gājienu ar lāpām ir viens no Stokholmas Latviešu skolas iecienītākajiem gada pasākumiem. Foto: Egils Jurkovskis, 2013. gada 9. novembrī

Ziemassvētki Stokholmas Latviešu skolā. Foto: Agnese Blaubārde, 2014. gada 14. decembrī

Tematiskā masku balle Stokholmas latviešu skolā. Foto: Agnese Blaubārde, 2015. gada 14. februāris

Īpaši iecienīti ir skolas kopīgie ārpusklases pasākumi – izzinošas ekskursijas Stokholmas apkārtnē un mācību ekskursijas Latviju, sporta pasākumu kopīga apmeklēšana un brīvdabas pikniki. Tā ir iespēja sarunāties latviski, uzzināt ko jaunu un brīvo laiku pavadīt aktīvi, izglītojoši un jautri draugu pulkā.

Stokholmas Latviešu skolas audzēkņi, vecāki un skolotāji ceļā uz akciju "Grāmatu ķēdi" Rīgā. Foto: Agnese Blaubārde, 2014. gada 17. janvārī

Stokholmas Latviešu skolas audzēkņi, vecāki un skolotāji …

Ko pēc tam, kad misija beigsies?

Minka 7

Lielākoties mācību pārzinis, kā jau tas vēsturiski iegājies, vada visu procesu saistītu ar mācīšanos un mācīšanu. Ko dara pārējie vietnieki? Kas ir skolu galvenā funkcija? – nodrošināt mācību procesu. Tāpēc to, kā sadalīti pienākumi, katra skola var lemt diezgan brīvi. Bet piekritīs visi mācību pārziņi – atbildība par to, kā viss process notiek, paliek uz viņu pleciem.

Gunta Minka, Vaiņodes vidusskolas direktora vietniece

Foto no Guntas Minkas albuma.

Mācību pārzine, direktora vietniece mācību jomā, nosaukumi mainīti tikpat bezjēdzīgi kā -  skolēni, izglītojamie. Darba un atbildības no tā mazāk nepaliek. Amats ir iemācījis, ka tik daudz laika izšķiežam, lai sakārtotu uz papīra, lai būtu ko parādīt un atrādīt, ja atbrauc pārbaudīt, vai, ja gadījusies kāda kļūme.

Amatu aprakstos un darba pienākumos bieži lasītās frāzes ir tik bezpersoniskas un plašas, ka tā īsti pateikt, kas jādara vienam vietniekam, otram, trešajam, nemaz nevar. Vairāk vai mazāk nostrādā faktors – kurš pierāda, ka var, tam arī krauj.

Lielākoties mācību pārzinis, kā jau tas vēsturiski iegājies, vada visu procesu saistītu ar mācīšanos un mācīšanu. Ko dara pārējie vietnieki? Kas ir skolu galvenā funkcija? – nodrošināt mācību procesu. Tāpēc to, kā sadalīti pienākumi, katra skola var lemt diezgan brīvi. Bet piekritīs visi mācību pārziņi – atbildība par to, kā viss process notiek, paliek uz viņu pleciem.

Pirmais posms

Savu darbu administrācijā esmu sadalījusi divos posmos. Pirmajā posmā, kad stājos amatā, neliegšos, bija lepnums par to, ka uzrunāja mani, uzticēja, jo visiem jau nepiedāvāja… Bija jāpierāda, jāattaisno cerības, negribējās likt vilties… jaunības maksimālisms. Kaut gan kāda jaunība, biju skolā jau nostrādājusi piecpadsmit gadus.

Sākums kā jau viss sākums, bija grūts ar to, ka īsti jau nezini, kas jādara, ar ko sākt. Dusmojos, ka neteica priekšā, kas jādara. Tagad par to varu tikai pateikties, jo pati visam būros cauri, jautāju, ja nezināju, riskēju, ieviesu jauninājumus, kļūdījos, vai, kā kļūdījos.

Nebeidzamās mācības

Profesionālajā ziņā tas bija ļoti auglīgs laiks – pabeidzu vēl divas augstskolas, neskaitāmus kursus un Liepājas rajona IP vadītājas Dainas Lukjanovas vadībā apguvu tik daudz praktisku lietu, ka neviena augstskola to nevar iemācīt. Mums bija jauno mācību pārziņu skola – apmeklējām skolas, mācījāmies, vērojām, pārņēmām pieredzi. Kā šodien pietrūkst tieši šādu nodarbību (jo novadā tikai viena vidusskola, ar ko dalīsies pieredzē?) Šis laiks lika man pieņemt lēmumu – kāda mācību pārzine būšu. Pirms tam vairāk vai mazāk ļoti klausījos citos, likās visi gudrāki, zinošāki par mani. Skolā lielākā daļa skolotāju bija mani skolotāji, kā pamācīsi, kā aizrādīsi? Strādāju bezgalīgi garas stundas, likās, visur jābūt klāt, viss jāpadara. Uzņēmos darbus, kuri nebija man jāveic. Meklēju arvien jaunus. Emocijas bija jānoliek malā, kļuvu apņēmīgāka, nocietinājos. Arī paveikto darbu ziņā laiks bija ļoti radošs, bet tikai tā ilgi nevarēja turpināties.

Otrais posms

Otrais posms nosacīti ir iestājies tikai nesen. Esmu salikusi pa plauktiņiem (turpinu likt) …

Psiholoģijas doktore par pedofiliem

Allas_bilde

Alla Plaude ir psiholoģijas doktore, praktizējoša psiholoģe, psihoterapeite, ieguvusi Viļņas Universitātē psihodinamiskā psihoterapeita kvalifikāciju, kas pastiprināti interesējas par bērna psiholoģiju un pieauguša cilvēka psiholoģiskās aizsardzības mehānismiem. Paralēli praktiskajam darbam lasa lekcijas RPIVA un RISEBA augstskolās, vada dažādus personības attīstības seminārus un treniņus.

Foto no autores arhīva.

Jautājums „Kāpēc saistībā ar pedofiliju ir vislielākie protesti, ka pat iejaucas tiesu kompetencē”, izrādījās grūtāks, nekā šķita sākumā, šo jautājumu dzirdot.

Šoreiz laikam nav tas gadījums, kad būtu jāskaidro situācijas, saistībā ar pedofiliju, ieslīgstot dziļos teorētiskos spriedelējumos, bet vairāk jāaplūko šis jautājums tieši no cilvēciskās puses un kā to redz sabiedrība. Vēlos arī piebilst, ka šo problēmu nav iespējams izskatīt no kāda viena skatupunkta, jo pedofilijas jautājums pēc būtības ir ārkārtīgi komplicēts un pastāv pārāk daudzi faktori, kāpēc ir pedofili un kāpēc tiek izvaroti un seksuāli izmantoti bērni.

Saprotu, ka šī tēma ir sāpīga un nepatīkama, kas izraisa daudzu lasītāju emocijas, atkarībā no tā, kurai „frontei” katrs sevi pieskaita, bet tomēr, ja runājam par sabiedrības reakciju, tad primāri reakcija ir ne tikai par izdarīto noziegumu, bet par soda mēriem, kādi tiek piemēroti, izdarot dzimumnoziegumus. Nereti tie ir neizprotami un neadekvāti nodarītajam ļaunumam – it īpaši, ja tiek seksuāli izmantots bērns.

Ja cilvēks ir nogalināts vai aplaupīts, tad acīmredzot tiem soda mēriem, kādus piemēro slepkavai, laupītājam, sabiedrība vairāk vai mazāk piekrīt, bet, ja runa ir par pedofiliju, tad  pilnīgi skaidrs ir tas, ka cietis ir bērns. Pat, ja aplūkojam situāciju, kurā būtu bērns nogalināts, sabiedrība arī, protams, reaģē, bet tomēr mazāk asi, tad rodas jautājums – kāpēc? Vai tad nogalināšana ir vieglāks noziegums?

Pirmkārt, soda mēri šādās situācijās ir pietiekami stingri, bet, ja runājam par pedofiliju un bērna izmantošanu (pat ne izvarošanu), tad soda mēri, kā mēs visi nu jau zinām, var būt tik vien, kā atstrādāt valstij noteiktu stundu skaitu. Ikviens cilvēks, kurš ir apveltīts ar empātiju un veselo saprātu, neieslīgstot dziļās teorijās un juridiskos likumos, tomēr saprot, ka runa ir par viena seksuālu apmierinājumu, izmantojot otra  bezpalīdzību, uzticēšanos, arī bailes, to, ka mazais bērns nav spējīgs ne saprast, ne pretoties tam, kas ar viņu tiek darīts.

Starp citu, līdzīgi asi sabiedrība reaģē ne tikai tad, ja tiek iesaistīti bērni, bet arī tad, ja tiek mocīti dzīvnieki, jo arī šajā gadījumā tiek izmantots bezpalīdzības stāvoklis.

Tas ir pēc būtības morāles, ētikas, humānisma jautājums. Ja mēs runājam par seksuālu izmantošanu, tad formāli, kā arī nereti tiesa formulē – nav nekādi acīmredzami nodarījumi, bērns, ārēji raugoties, ir sveiks un vesels, ne viņš ir zilumos, ne kā citādi savainots, pat vēl vairāk, viņš var būt ļoti pieķēries savam varmākam, it īpaši, ja šis cilvēks ir kāds tuvs ģimenes loceklis vai draugs. Te arī parādās morāle, sabiedrības normas un reakcija, ja tās tiek tik atklāti neievērotas.

Kas ir izvarošana – visi saprot, bet ir jāsaprot, ka ne mazāks ļaunums tiek nodarīts bērnam, ja viņš nav izvarots, bet, piedodiet, „mīļi un maigi” seksuāli izmantots. Cilvēkiem nepatīk par šo tēmu ne …

Tāpēc, ka staigāja ērmīgā parūkā

naids

Savā laikā studēdams Dānijā, biju ne visai apmierināts, ka profesors, mums, studentiem, nejautāja  “kurā gadā notika tas un tas” (oi, kāda brīnišķīga iespēja būtu bijusi paspīdēt ar savām padomju gados iekaltajām zināšanām!), nelika pārrakstīt (norakstīt) vienāda formāta un vienāda izskata nebeidzamos mājasdarbus, referātus ar patosa pilniem grāmatu piemēriem, bet gan tā vietā viņš lika risināt problēmas, izprast cēloņus, prognozēt sekas, izstrādāt alternatīvas, izprast un iejusties otrā cilvēkā…

P.S. Toreiz, pirms vairākiem gadiem, kad studēju Kopenhāgenā, ne es, ne iepriekš minētais profesors vēl nezināja, ka vienu dienu Kopenhāgenā ieradīsies kāds politiskā patvēruma meklētājs, kurš nomaļā, tumšā parkā ar dažiem kājas spērieniem aizvērs mana mīļā profesora acis uz mūžu. Tikai tāpēc, ka viņš mēdza staigāt ērmīgā parūkā.

Fragments no Kaspara Bikšes lekcijas “Diagnoze”. Lasa Uldis …

Bijušais direktors par izglītību Anglijā

31.07.2005 046

Ogres 1.vidusskolas bijušā direktora Sanda Antes stāsts par pašreizējo pamatskolu Anglijā, kurā pašlaik mācās viņa bērni

Mēdz sacīt, ka salīdzināšana noved pie pārpratumiem un konfliktiem. Autors tomēr uzskata, ka salīdzināšana ir nepieciešama kaut vai tādēļ vien, lai mums pašiem būtu iespēja sevi no malas kritiski uzskatīt un novērtēt sasniegto un varbūt vēl reizi pārvērtēt sasniedzamo. Palaikam, šķiet, ir nepieciešams katram darītājām atlikt sāņus darbarīkus, atlaisties atpūtināt nogurušos locekļus un rāmu garu padomāt „ko ceļam, priekš kā te uz akmeņa akmeni veļam”. Tādā garā arī lasāms šis raksts – salīdzinot divas dažādas skolu sistēmas iespējams ko labu atrast, lai savējo uzlabotu vēl labāku.

Autors dzimis padomju okupētajā Latvijā, ir izbaudījis gan padomju, gan pārejas laika, gan arī agrīno brīvās valsts izglītības sistēmu, ieguvis vidusskolas vēstures skolotāja kvalifikāciju un strādājis vairākās Latvijas skolās, tai skaitā arī Ogres 1.vidusskolā par direktoru.

Dzīvodams šobrīd Anglijā un būdams divu skolēnu tēvs, autors cenšas salīdzināt savu pieredzi attiecībā uz pamatskolas izglītību dzimtajā Latvijā ar līdzīga līmeņa izglītības sistēmu Anglijā (konkrētāk – Rietumu Jorkšīrā) kurā tas dzīvo, cepuri kuldams, jau sesto gadu, ir ieguvis Kvalificēta skolotāja statusu un cer visā drīzumā uzsākt skolotāja darbu.

Par aizbraucējiem no Latvijas

Runājot par aizbraucējiem no Latvijas, mēdz minēt dažādus skaitļus, vispārināti izdalīt iemeslus aizceļošanai, moralizē par aizbraucēju personīgajām īpašībām. Atkarībā no runātāja personības un simpātijām spriedumi ir dažādi, dažkārt – krasi pretēji. Nonākot svešā zemē šie pārceļotāju bērni nonāk vietējās skolās.

Viens no pārceļotāju galamērķiem ir Apvienotā Karaliste, kuras Strādnieku (zināmi arī kā Leiboristi) partijas valdība savulaik atļāva valstī iebraukt katram, kuram tāda vēlme bija, dāsni iekļaujot neskaitāmos atbraucējus vietējās veselības aizsardzības, sociālajā un izglītības sistēmās. Kopš 2010.gada valdību vada Konservatīvā partija, kura šo dāsno atvērto durvju politiku mēģina ierobežot atbilstoši valsts kases iespējām, taču Apvienotā Karalistes skolas ir atvērtas visu iebraucēju bērniem neatkarīgi no to izcelsmes, ticības un materiālā stāvokļa.

Par Anglijas valsts dibinātajām pamatskolām

Ar vairāk nekā 51 miljonu iedzīvotāju, vairāk kā 9/10 pamatskolu Anglijā ir valsts dibinātas un atrodas Izglītības ministrijas pārraudzībā. Saskaņā ar pēdējiem ministrijas publiskotajiem datiem Anglijā kopumā pamatizglītību iegūst 3,3 miljoni izglītojamo 5-11 gadu vecumā, no tiem nepilna trešdaļa tiek klasificēta kā minoritātes (lasi – nav raksturojami ar vārdiem „baltādainie briti”), savukārt ik piektajam no šo pamatskolu bērniem angļu valoda nav pirmā valoda.

Līdztekus valsts dibinātajām skolām darbojas dažādas privātas pamatskolas, kurās kopumā pamatizglītību iegūst ap 91 tūkstoti izglītojamo tai pat vecumā, minoritātēm pieskaitīti nedaudz vairāk kā piektdaļa skolēnu, bet tikai pusotram simtam šo skolu skolēnu angļu valoda nav pirmā valoda.

Kopumā Izglītības ministrijas pārziņā esošajās pamatskolās strādā 438 tūkstoši skolotāju, viņu darītais ir atbilstošs 194,9 tūkstoši pilna laika štata vietām. Skolotājiem ikdienā bez skolas ārpusklases personāla (133,9 tūkstoši darbinieku) un pārēja personāla (84,2 tūkstoši) vēl palīdz 219,8 tūkstoši skolotāju asistenti. Kopumā izglītībai tiek tērēts aptuveni 5,5 procentu no Apvienotās Karalistes iekšzemes kopprodukta. Tāda nu dažos skaitļos ir sistēma, kurā nonāk to pārceļotāju bērni, kuru vecāki par savu galamērķi ir …

Profesionālajā izglītībā iesaistīs darba...

robots_darba_laiks

Turpinās darba devēju iesaiste profesionālās izglītības procesā un profesionālās izglītības pievilcības veicināšana,nodrošinot Eiropas Savienības fondu ieguldījumus profesionālās izglītības satura pilnveidē, kā arī izglītības iestāžu, prioritāri profesionālas izglītības kompetences centru, infrastruktūras modernizēšanā. Tāpat tiek turpināta aktīva sadarbība ar darba devējiem, tai skaitā nozaru ekspertu padomēs, nodrošinot darba vidē balstītu mācību turpmāko attīstību un sasaisti ar darba tirgus vajadzībām, vienlaikus stiprinot jauniešu iespējas iesaistīties darba tirgū.

IZM …

Nodrošinās atbalstu latviešu valodas...

diaspora

Nodrošinās valsts atbalstu latviešu valodas un kultūrvēstures apguvei diasporā. Arī šajā mācību gadā tiks nodrošināts atbalsts materiālu latviešu valodas apguvei dažāda vecuma diasporas bērniem izstrādei, finansējums diasporas nedēļas nogales skolām un to pedagogu profesionālajai pilnveidei. 2015.gadā diasporas skolu finansiālā atbalsta ietvaros konkursa kārtībā atbalstītas 28 skolas Eiropā un 14 skolas ASV, Austrālijā un Kanādā. Plānots, ka 2016.gadā atbalsts diasporai no budžeta sasniegs 200 000 eiro.

IZM …

Pirmā svešvaloda šogad jau no 1. klases

english

Svešvalodu agrāka apguve sākumskolā. Šajā mācību gadā jau 1. un 2. klases skolēni apgūs pirmo svešvalodu. Izglītības iestādei kā apgūstamo pirmo svešvalodu vecāku izvēlei jāpiedāvā vienu no Eiropas Savienības oficiāli noteiktajām valodām. Šī jau pērn uzsāktā reforma ir svarīgs solis, lai uzlabotu jauniešu svešvalodas zināšanas un konkurētspēju darba tirgū nākotnē.

IZM …

Veidos sportistu sagatavošanas centrus

cempions

Īstenos pilotprojektu augstas klases sportistu sagatavošanas centru izveidei. Septembrī pilotprojektu plānots uzsākt Ventspilī un Valmierā. Sportistu sagatavošanas centru izveides mērķis ir sagatavot starptautiski konkurētspējīgus augstas klases sportistus olimpiskajos sporta veidos, lai nodrošinātu izcilus sasniegumus sportā ilgtermiņā. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto konceptuālo ziņojumu “Augstas klases sportistu sagatavošanas centru sistēmas izveide” plānots izskatīt provizoriski šā gada 25.augusta Ministru kabineta sēdē.

(Pēc IZM …

IZM speciālistu sliktais paraugs

valodas_vienkarsiba

“Valodas kultūra ir domas kultūra. Kas skaidri domā, tas skaidri runā jeb, kā saka: «Par cilvēku spried ne pēc deguna, bet pēc vārda.» J. Jablonskis atzīst, ka «ar valodu tauta pasaka, kas tā ir, ko tā vērta». Tāpēc arī katra tauta allaž rūpējas par savas valodas kultūru. Šī rūpe vispirms izpaužas fonētikas un gramatikas izpētē un vārdnīcu izstrādē, valodas normu izveidē un to ievērošanā, valodas kļūdu un trūkumu konstatēšanā, klasificēšanā un skaidrošanā.” (J. Rozenbergs “Latviešu valodas stilistika”.)

Pārlasot IZM apakš minēto informāciju, Pedagogs.lv redakcijas pārstāvji  ir spiesti secināt, ka IZM publiskotā informācija ir viens no sliktākajiem paraugiem, kā izglītojamajiem demonstrēt ne tikai nekompetentu, bet arī kļūdainu dzimtās valodas lietojumu. “Neskaties uz maniem darbiem, skaties uz maniem vārdiem!”, izlasot apakš minēto fragmentu, ir pirmais, ko varētu teikt par šādu izglītības nozaru speciālistu valodas paraugu. Citējam!

 2015.gada nogalē Izglītības kvalitātes valsts dienests publicēs rokasgrāmatu Nozaru ekspertu padomju deleģētajiem akreditācijas ekspertiem un turpinās rīkot kursus izglītības iestāžu vadītājiem un akreditācijas ekspertiem. Tiks aktualizēta kvalitātes novērtēšanas kārtība pastiprinot kvalitātes aspektu izglītības procesa un rezultāta vērtēšanā.

Tāpēc viņiem adresējam  J. Rozenberga skaidrojumu par to, kas ir valodas vienkāršība.

“Valoda ir vienkārša, ja adresāts teikto vai lasīto var viegli, bez īpašas piepūles uztvert. Vienkārši runāt un rakstīt – tā ir prasme domu izteikt saprotami, arī par sarežģītākām lietām vajag runāt un rakstīt vienkārši. Valodas vienkāršība ir cieši saistīta ar valodas skaidrību un koncentrētību: vienkāršā valodā izteiktā doma parādās skaidrāk.”

“Viens no mūsdienu valodas attīstības procesiem ir valodas modernizācija, kas var radīt valodas vienkāršībai nelabvēlīgas tendences. Tas vērojams visos stilos, bet jo īpaši lietišķajos rakstos un publicistikā.”

“Runājot par valodu, jāatzīmē, ka daudzu stilistisku negludumu cēlonis ir «birokrātisks uzskats par valodu un pārspīlēta «modernizēšana». Birokrāts vienmēr lietas būtību upurē formālismam. Runādams viņš atmet dzīvo, vienkāršo, dabisko vārdu un dod priekšroku kancelejas, samākslotam, uzpūstam vārdam.”

“Lietišķo rakstu «augstais», «oficiālais» stils cenšas rast pajumti vairākos publicistikas žanros un lietišķajos rakstos. Preses valoda runā ar masām, tāpēc tajā īpaša uzmanība jāpievērš valodas vienkāršībai.”

“Mazsaturīgu teikumu, pareizāk sakot, domu visgudri vai «birokrātiski» virknējumi, «smalki» aizgūti vārdi un vārdsavienojumi, uzpūsts oficiālisms vai lietišķums, tendence apiet ar līkumu būtisko, tendence parādīt priekšniekkrēslības viszinību un visvarību (no vārda vara, bet ne varēt) ir sarežģītas, samudžinātas, samākslotas valodas radinieki un vienkāršas valodas ienaidnieki.” (J. Rozenbergs “Latviešu valodas …

Uzraudzīs izglītības vadītāju lojalitāti...

lati100

Tiesiskuma uzraudzība izglītībā. Izglītības kvalitātes valsts dienests, uzraugot izglītības procesa tiesiskumu, īpašu uzmanību pievērsīs 2015. gada 18. jūnijā pieņemtajiem Izglītības likuma grozījumiem – gan izglītības iestādes padomes lomas palielināšanai, gan pedagogu un izglītības iestāžu vadītāju pienākumam būt lojāliem pret Latvijas valsti.

Avots: …

Akreditāciju veiks neatkarīga...

uzvediba

Licencēšanu un akreditāciju turpmāk veiks neatkarīga organizācija. Šā gada jūlijā valdībā apstiprināti jaunie noteikumi par studiju programmu licencēšanas un augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas kārtību, kas nosaka ka akreditāciju un licencēšanu veic Akadēmiskās informācijas centrs.

Pārmaiņas ne tikai veicinās studiju programmu kvalitātes uzlabošanu, bet licencēšanas un akreditācijas darbs tiks organizēts atbilstoši starptautiskiem standartiem, katrai novērtēšanai piesaistot arī neatkarīgus augsta līmeņa ārvalstu …

Zinību dienas svētki Spīķeru kvartālā

spiikjeri

1. septembrī skolēni un studenti aicināti apmeklēt lielākos un visaizraujošākos Zinību dienas svētkus Rīgā, Spīķeru kvartālā, lai kopīgi atzīmētu jaunā mācību gada sākumu. Pasākuma laikā bērni un jaunieši varēs radoši darboties dažādās darbnīcās un piedalīties interesantās aktivitātēs, klausīties un novērtēt jauno mūzikas grupu sniegumu, un kopā ar skolas un studiju biedriem no sirds uzgavilēt Latvijā iemīļotu mūziķu koncertos.

Zinību dienas svētkos no plkst. 15.00 līdz plkst. 20.00 aizraujošas aktivitātes un nodarbes radošajās darbnīcās varēs atrast ikviens svētku apmeklētājs. Kopā veidosim īpašas grāmatzīmes un stādīsim „Laimes stādiņus” ar labām domām veiksmīgam jaunajam mācību gadam, radīsim mūziku, iepazīsim fiziku no pavisam cita skatu punkta, tāpat atkārtosim un mācīsimies no jauna par elektrodrošību dažādās spēlēs un aktivitātēs, kā arī veidosim elegantus tauriņus, cepures un dažādus citus košus un priecīgus papīra aksesuārus, kurus turpat iemūžināsim brīnišķīgās bildēs pie svētku fotosienas.

No plkst. 17.00 līdz plkst.19.00 uz svētku skatuves uzstāsies jaunās mūzikas grupas.

Pasākuma izskaņā, no plkst.19.00 līdz plkst.22.00 skolēni un studenti aicināti uz neaizmirstamu, aktīvu un atraktīvu svētku koncertu, kurā uz lielās skatuves kāps un jaunajā mācību gadā ar muzikālo programmu ikvienu klātesošo sveiks rīmju meistars „Edavārdi”, jaunā un neparastā dziedātāja „Mntha”, kā arī enerģiskie un vienmēr pozitīvie puiši no grupas „Musiqq”.

Apmeklētāji laipni gaidīti uz Zinību dienas svētkiem Spīķeru kvartālā, Maskavas ielā 8. Pasākuma norises laiks no plkst.19.00 līdz plkst.22.00. Ieeja bez maksas.

Pasākumu organizē biedrība “Rīgas Spīķeri”, atbalsta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Informāciju sagatavoja:

Elīna Pundure
Spīķeru kvartāla komunikācijas speciāliste

Teoriju apgūst mājās, bet uzdevumus...

Lai skolēni mācītos labāk un patstāvīgi klasiskā klase ir jāaizstāj ar apgriezto. Skolēni nekavēs stundas, ja viņus “pabikstīs”, bet meditācija un kustības var palīdzēt savaldīt problēmbērnus un iesaistīt viņus stundu darbā. Inovācijas izglītībā tiek ieviestas lēni, un liela daļa no skolēnu radošuma tiek “izskolota ārā”, jo izglītības programmu veidotāji un pedagogi baidās kļūdīties.

Šādi un vairāki desmiti citi spilgti apgalvojumi izskanēja skolotāju bezmaksas apmācību programmas “Samsung Skola nākotnei” absolventu samitā. Tajā gandrīz 200 skolotāju no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas apguva inovatīvas mācību metodes un gatavojās jaunajam mācību gadam.

Tallinas Universitātes lektori Marina Kurvitsa un Juri Kurvitss iepazīstināja skolotājus ar tādu inovatīvu pedagoģijas scenāriju kā apgrieztā klase. Tā paredz, ka mājasdarbi un klases darbi tiek samainīti vietām. Līdz šim skolēni teoriju bija pieraduši klausīties un pierakstīt stundās, savukārt šī metode paredz, ka teoriju viņi apgūst mājās, skatoties video un citus tiešsaistes mācību materiālus, paralēli konsultējoties tiešsaistē ar skolotāju un klasesbiedriem. Turklāt skolā ierastais princips – skolotājs stāsta, un es pierakstu – tiek aizstāts ar skolēnu grupu darbu un uzdevumu pildīšanu kopā.

Ja skolēni regulāri kavē pirmo mācību stundu, motivējiet viņus ierasties laikus, dodot pirmās vietas rindā pēc pusdienām tiem, kuri ieradušies visātrāk. Skolēniem par labām sekmēm piešķiriet žetonus, kurus pēc tam var pārkonvertēt vienā brīvstundā. Šādu uz motivāciju balstītu pieeju sauc par bikstīšanu jeb nudging, ar kuru skolotājus “Samsung Skola nākotnei” absolventu samitā iepazīstināja bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Pasākuma goda viesis Eiroparlamenta deputāts un profesors Artis Pabriks samitā runāja par spēcīgām izglītības tradīcijām Latvijā. Viņš ir pārliecināts, ka izglītība ir ceļš uz pārticību un joprojām viena no lielākajām investīcijām, ko neviens nevar atņemt. “Veidojot šo programmu, Samsung atjauno tās pamatvērtības, kas mūsu sabiedrībā un izglītības sistēmā ir bijušas jau 19. gadsimtā, bet tagad ir zudušas.

Viena no vērtībām ir sadarbība, kas ir pamatā daudziem veiksmīgiem uzņēmumiem, izglītības iestādēm un arī valstīm. Sadarbības lielākais ienaidnieks un šodienas izaicinājums ir egoisms, kas nogalina inovāciju, labklājību un attīstību,” uzsvēra Artis Pabriks.

Papildu informācijai:

Maija Āboliņa-Tomsone
“Samsung Skola nākotnei” programmas vadītāja …

Kristiāna Lapiņa par pedagoģiskajām...

kristiana_lapina

Reizēm ar mums visiem notiek kas tāds, kas ietekmē visu mūsu turpmāko dzīvi un ļauj izdarīt būtiskus secinājumus – galvenokārt par sevi, cilvēkiem līdzās un pasauli vispār. Personiskā pieredze reizēm mēdz būt aizkustinoša, sevišķi, ja pārdzīvojums attiecas uz bērnu. Vienlaikus tā ir tik būtiska, ka to var attiecināt uz citām situācijām vēlāk. Tā palīdz izaugt un saprast, kā notiek lietas…

Kad es biju maza, šķiet, mācījos ceturtajā klasē, man un maniem vecākiem radās doma, ka manas mākslinieciskās spējas varētu attīstīt mākslas skolā. Mans vectēvs bija gleznotājs un viņa talanta nospiedums ir manī, skaidri atpazīstams un tolaik vēl nepieradināts. Es mācījos zīmēt un gleznot, saprast, kas notiek ar krāsām, formām un gaismu. Manus pūliņus intuitīvi attēlot pasauli pamazām aizstāja likumsakarības. Galu galā es apguvu spēju likt lietā iztēli un zināšanas vienlaikus.

Tomēr visbūtiskākais ieguvums no tā visa bija kas cits. Skolotājs, kurš strādāja ar mums, darīja ko pavisam neparastu – viņš katru bērnu uzrunāja ar „Jūs”. Sākumā man likās, ka viņš neuzrunā mani, bet mūs visus kopā, tomēr tad, kad skolotājs izņēma zīmuli man no pirkstiem, skaidroja kaut ko un vērsās tieši pie manis, es atskārtu, ka tā viņš uzrunā katru no klātesošajiem bērniem.

Man likās, kas tas ir kas īpašs. Kad es dungodama izgāju no skolas tieši spilgtajā pavasarī un saule izgaisināja visas atlikušās šaubas par manu mākslinieces karjeru, kuras man reizēm radās, uzklausot piezīmes un aizrādījumus par manu darbu kvalitāti, es jutos patiešām vērtīga. Mani nekritizēja – man ļāva saprast, ka kļūdoties, izmēģinot un sākot atkal no jauna, es tikai iegūšu. Es esmu vērtīga, jo man ļauj augt un manu augšanu uzskata par īpašu.

Mākslas skolā es toreiz tā arī neiestājos. Tomēr atmiņas par izturēšanās veidu, kas man likās tiešs uzmanības un cieņas apliecinājums bērnam, joprojām ir ar mani. Tas mani tuvināja pieaugušo pasaulei, kura bērnam reizēm ir neizprotama un kurā viņš vēlas un reizē nevēlas nokļūt, jo pieaugušo attiecības rada bažas – tās liek šaubīties par to, kur īsti esam mēs paši. Kas mēs esam.

Viens no vissvarīgākajiem nosacījumiem, lai varētu izveidot attiecības pedagoģiskajā vidē vai arī starp skolēnu un skolotāju, starp apmācāmo un apmācītāju, sabiedrību un indivīdu, ir cieņa. Vienlaikus tā ir patstāvīga pedagoģiska vērtība, uz kuru balstās sadarbība.

To nevar aizstāt ne ar ko citu, jo tikai šāda cilvēku savstarpējā attieksme izslēdz izmantošanu, agresīvu attieksmi un jebko citu, kas mazina cilvēka vērtību. Cieņa ir zelta tilts, pār kuru pārsoļojot, nedrošība pārvēršas par vēlmi uzveikt izaicinājumus, neveiklība – par grāciju, un bailes – par spēju apliecināt sevi. Tā ir augšanas un pieaugšanas pamatā. Dzīves pamatā.  …

Fizikas video lekcija “No gaismas...

kvantu_fizika

Video lekcija “No gaismas līdz kvantam” paredzēta kā palīgmateriāls fizikas stundās. Lekcijā profesors Vjačeslavs Kaščejevs stāsta par elektromagnētiskajiem viļņiem un kvantiem, motivējot aizdomāties par ikdienas parādību daudzveidīgām un reizēm šķietami pretrunīgām izpausmēm.

Video lekcija ir tapusi Imanta Ziedoņa fonda “Viegli”, profesora Vjačeslava Kaščejeva un Jauno Fiziķu skolas projekta “Fizikas pavasaris” ietvaros. Vairāk par projektu: …

“Par seksu ir jārunā!” -tā...

Dzimumaudzināšana.
Foto:  mammamuntetiem.lv

Katarīnas fon der Gatenas dzimumaudzināšanai paredzētā grāmata “Izskaidro man! 100 īsti bērnu jautājumi par kutelīgu tēmu”, kurā viņa atbild uz bērnu jautājumiem par seksu, guvusi pašai autorei pārsteidzošu popularitāti. Pērn pirmoreiz nākusi klajā Vācijā, šobrīd grāmata izdota arī Latvijā, Nīderlandē, Korejā, Slovēnijā, Spānijā, Katalonijā un Taivānā.

Ikdienā fon der Gatena dzīvo Bonnā, audzina četrus bērnus (15, 14, 13 un 10 gadus veci) un strādā par dzimumaudzināšanas pasniedzēju skolu projektos. Viņas pirmā izglītība ir speciālo skolu skolotājs, bet 2010. gadā viņa ieguvusi arī seksuālās pedagoģes kvalifikāciju. Par savu grāmatu Vācijas medijos līdz šim dzirdējusi tikai cildinošus vērtējumus, savukārt no citām zemēm atsauksmes pagaidām nav saņēmusi. Kritika, kas viņas grāmatai pirms dažiem mēnešiem tika veltīta debatēs Latvijas Saeimā par “tikumību”, ir pirmā kritika, par kuru dzird fon der Gatena.

Fon der Gatenas kundze, vai leģendas, ka bērnus atnes stārķis vai atrod kāpostos, pazīstamas arī Vācijā?

– Stāstu par kāpostiem es zinu, taču vispār tas ir mazpazīstams. Leģenda par stārķi gan ir klasika. Stārķis, kurš nes bērnu, attēlots arī manas grāmatas ilustrācijā. Mūsdienu bērniem gan šis stāsts ir svešs. Viņi ir daudz zinošāki, nekā savā bērnībā bija, piemēram, mani vecāki. Mūsdienās, šķiet, pat bērnudārza vecuma bērni ir pārāk labi informēti, lai ticētu šādām leģendām.

Ja reiz šādas leģendas tikušas izgudrotas un stāstītas, tām droši vien ir bijusi kāda funkcija. Vai tās vajadzēja tāpēc, ka pieaugušajiem bija kauns atklāti runāt par seksualitāti? Vai varbūt patiesības piesegšana ar stārķi un kāpostiem bija arī pašu bērnu interesēs?

Jautājumi, kas ir manā grāmatā, ir vācu, nevis latviešu bērnu jautājumi. Latviešu bērniem, visticamāk, būtu citi jautājumi, ja viņiem būtu iespēja tādus uzdot. Tas jāņem vērā arī latviešu lasītājam.Katarīna fon der Gatena.

 – Es domāju, ka te ir abas puses. Protams, seksualitāte ir tēma, par kuru pieaugušajiem ir grūti runāt ne tikai ar bērniem, bet arī vienam ar otru. Tā tas ir bijis gan senā pagātnē, gan ir joprojām. Ir kauns, raizes par to, vai izdosies atrast īstos vārdus. No otras puses, bērniem patiesi ir vajadzīgas bildītes, pasakas, mīti. Bērni spēj prātā vienlaikus savienot abas versijas: var pastāstīt gan par kāpostiem, gan to, kā ir patiesībā, un bērnu prātos šie skaidrojumi nerada pretrunas. Pieaugušie mēdz stāstīt bērniem arī par Nikolasu, par Kristus bērnu, kurš nes dāvanas. Tas palīdz attīstīt fantāziju. No otras puses, bērniem pienākas zināt patiesību. Tas noteikti nenodara neko sliktu, ja sarunājas ar bērniem vienā acu augstumā. Turklāt mūsdienu bērni ar modernajām tehnoloģijām – internetu, televīziju u. c. – ir iesaistīti sabiedrībā jau no agras bērnības. Pirms 40 gadiem bija pilnīgi citādi.

Jūsu grāmatā par seksualitāti tiek runāts bez aplinkiem. Vai jūsu pašas bērni arī to lasījuši?

– Jā, viņi izlasīja. Sākumā viņiem ļoti patika, bet nu jau viņi sasnieguši vecumu, kurā šos jautājumus uztver ļoti jūtīgi. Māte seksuālpedagoģe, visu laiku runā par seksualitāti un tamlīdzīgiem tematiem… Pašreizējā vecuma posmā viņiem tas šķiet briesmīgi. Es to varu saprast. Taču divi no maniem bērniem paši kopā ar klases biedriem piedalījās grāmatas jautājumu uzdošanā. Tad gan viņi vēl bija mazliet jaunāki.

Latvijā par jūsu grāmatu pirms dažiem mēnešiem tika daudz runāts. …

Šogad pastiprinās izglītojamo drošību

drosiba

Pastiprinātu uzmanību pievērsīs audzēkņu drošībai izglītības iestādēs. 2015./2016. mācību gadā Izglītības kvalitātes valsts dienests īstenos Ministru kabineta noteikumus „Izglītības iestāžu un citu Izglītības likumā noteiktu institūciju reģistrācijas kārtība”.

Atbilstoši jaunajai kārtībai tiks reģistrētas ne tikai izglītības iestādes, bet arī tādas institūcijas, kā biedrības, nodibinājumi, amatu meistaru darbnīcas, studijas, Nacionālo bruņoto spēku vienības u.c., kuras īsteno izglītības programmas.

Tas tiek darīts, lai novērstu situācijas, kad izglītības iestāde vai institūcija savā darbībā neievēro normatīvos aktus, pirms reģistrācijas izglītības iestādēm vai institūcijām būs jāiesniedz dokumenti, kas apliecina telpu atbilstību higiēnas, drošības, būvēm noteiktajām prasībām (Veselības inspekcijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, pašvaldības būvvaldes vai Būvniecības valsts kontroles biroja sniegtie …

Svešvalodu eksāmenos testēs

svesval_eksamens

Tā vietā, lai aizvien vairāk un vairāk domātu par to, kā skolās pārbaudīt latviešu valodas kā dzimtās valodas lietojuma prasmes un kompetences, IZM speciālistu prāti ir drīzāk pārņemti ar citu nāciju pamatvērtību, respektīvi, viņu valodas zināšanu pārbaudi Latvijas skolās.

Šobrīd IZM speciālisti plāno aizstāt ar starptautiski pārbaudītu un atzītu testēšanas palīdzību. Patlaban notiek valsts sekretāru sanāksmē izsludināto noteikumu saskaņošanas process.

Projekta nosaukums ir ļoti garš un latviešu valodas stilistikas likumiem ne tikai neatbilstošs, bet arī kļūdains, kā arī izdabājošs citvalodu teikumu konstrukcijas īpatnībām, respektīvi, “Noteikumi par svešvalodas centralizētā eksāmena vispārējās vidējās izglītības programmā aizstāšanu ar starptautiskas testēšanas institūcijas pārbaudījumu svešvalodā”.

Noteikumi noteiks kārtību, kādā svešvalodas centralizēto eksāmenu aizstās ar pārbaudītas starptautiskas testēšanas veidu ar kuriem var aizstāt svešvalodas eksāmenu. Noteikumu projekts vēl jāapstiprina …

Vērtēšanas labirinti skolā

vertesana

Raidījums par skolas dzīvi vecākiem un skolotājiem „Es un skola”. Šoreiz raidījumā par vērtēšanas sistēmām skolās, atzīmēm, teicamnieka sindromu un padomiem, kā uzlabot mācību sniegumu.

Par vidusskolu likteni lauku rajonos

"Mājas viesis", 2004.gada 4.jūnijs

Latvijas skolu gudrākie prāti pulcējās Jēkabpils novada Zasas vidusskolā – kā katru gadu, tur notika tradicionālā izcilnieku vasaras nometne Alfa. Taču jau nākamgad pašu Zasas vidusskolu var piemeklēt sāpīgs liktenis – tai var slēgt vidusskolas klases. Tas tāpēc, ka Izglītības un zinātnes ministrija rosina pārtraukt finansēt tās vidusskolas, kur skolēnu skaits klasē nesasniedz 12. Ja valdība tam piekritīs, reforma visā Latvijā var aizslaucīt 80 vidusskolas.

Mežu ieskautajā Zasā, pēc vietējās pašvaldības datiem, dzīvo nepilns tūkstotis cilvēku. Ciema dzīve koncentrējas ap vidusskolu, kurā strādā 24 skolotāji, 15 tehniskie darbinieki un mācās 170 bērni. Katru skola zina vārdā, pazīst vecākus un ģimenes.

Tas tāpēc, ka Izglītības un zinātnes ministrija rosina pārtraukt finansēt tās vidusskolas, kur skolēnu skaits klasē nesasniedz 12. Ja valdība tam piekritīs, reforma visā Latvijā var aizslaucīt 80 vidusskolas.

Ziņa, ka vidusskolas klasēs turpmāk jābūt vismaz 12 skolēniem, lai tās vispār atvērtu, pamatīgi satraukusi lauku skoliņas.

Arī vietējā pašvaldība ir norūpējusies par ministrijas plāniem pārtraukt finansēt mazās vidusskolas. Pašvaldības drīkstētu uzturēt tās pašas, taču domes priekšsēdis godīgi atzīstas – tādas naudas novadam nav.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile nezina nevienu pasaules valsti, kas varētu atļauties uzturēt laboratorijas un aprīkotas klases, lai nodrošinātu kvalitatīvu vidējo izglītību vienam, diviem vai pieciem bērniem. Pirmā vietā ir skolēna vajadzības, tikai tad seko skolotājs, viņa uzskata.

Lūdzu uzdodam sev godīgu jautājumu – kāpēc uz tikko atvērto RTU inženierzinātņu vidusskolā bija pieteikušies vairāk nekā 160 bērni uz 20 vietām? Kāpēc uz labajām [mācību iestādēm] bērni stāv rindā? Mans apgalvojums ir, ka pieprasījums pēc kvalitatīvas vidusskolas ir milzīgs, un tas jānodrošina visos reģionos.

Zem 12 skolēnu sliekšņa atrodas 80 Latvijas vidusskolas. Ja ministrijas iecere valdībā tiks atbalstīta, no nākamā gada septembra tām visām draud pakāpeniska vidusskolas klašu slēgšana.

 Avoti šeit!

Skolotāja jaunā dienasgrāmata

Vaki 2015.cdr

„Skolotāja darba, miera un saskaņas dienasgrāmata 2015/2016”

Brocēnu novada Blīdenes pamatskolā notiek pedagoģiskās padomes sēde.

Skolas direktore Rasa stingrā balsī:

“Ei, jūs, divas, tur, pēdējā solā! Beidziet šķirstīt tos žurnālus! Jūs atrodaties pedagoģiskās padomes sēdē!”

Uzrunātās skolotājas atbild: „Cienījamā direktore, tie nav nekādi žurnāli, mēs šķirstām jaunās skolotāju dienasgrāmatas”.

Direktore Rasa:

„Ā, nu, tad es atvainojos! Pēc tam iedodiet arī man pašķirstīt!”

Krāsojamās mandalas, dažādi pozitīvi pašsuģestijas apgalvojumi, kas skolas ikdienā palīdz tikt galā ar hronisku nogurumu, un skolas vidi uztvert pozitīvāku un draudzīgāku”.

Katrai dienai ir savi uzmundrinājumi, katrai nedēļai – afirmācijas (pozitīvi pašsuģestējoši apgalvojumi), iesieta spirālē, puscietos, laminētos vākos ar papildu matētu aizsargplēvi.

Cena: € 5.

Zvanīsim uz Pedagoģiskās meistarības skolas kanceleju Guntim, un,  pirms dodamies vasaras atvaļinājumā, pasūtināsim jaunās skolotāju dienasgrāmatas 2015./2016. mācību gadam.

“Daļējs dienasgrāmatas saturs ir aplūkojams šeit!

Tālrunis pasūtinājumiem: 27583454 (Guntis).

E-pasts pasūtinājumiem: kanceleja@pedagogs.lv

Cena: € 5

Faktori, kas skolotājos veicina...

Perfekcionisms

Faktori, kas norāda, ka gribi būt perfekts skolotājs

Skolotājs, kurš sirgst ar perfekcionismu, parasti cenšas būt ideāls visās dzīves jomās, kurās viņam nepieciešams veidot ilgas un noturīgas attiecības.

Ar noturīgām attiecībām es domāju tādas attiecības, ar kurām mums ir jārēķinās un no kurām mēs nevaram tā vienkārši atbrīvoties, ja vien neieviešam savā dzīvē būtiskas korekcijas. Apprecoties mēs iegūstam ilgnoturīgas attiecības ar savu partneri un viņa vecākiem, nopērkot dzīvokli, mēs iesaistāmies ilgnoturīgās attiecības ar kaimiņiem, bet pieņemot darba piedāvājumu, mēs iegūstam šādas attiecības ar kolēģiem.

Labas attiecības ar cilvēkiem vēlas uzturēt jebkurš cilvēks, taču perfekcionists izceļas ar to, ka viņam labas attiecības bieži vien ir svarīgākas par paša labizjūtu. Ja runājam par darba vidi, tad perfekcionists akcentu liek uz to, cik apmierināti ar viņa darbu ir citi, nevis uz to, cik labi darbā jūtas pats skolotājs.

Iemesls šādai atkarībai no citu vērtējuma, kā jau iepriekš minēju, ir mīlestības trūkums pašam pret sevi. Ja nenovērtējam un nepieņemam sevi, mēs barojamies no citu atzinības. Un, tā kā mēs negribam būt izsalkuši, mēs darām visu, lai citi mūs mīlētu, cienītu un apbrīnotu.

Minēšu konkrētus piemērus, kas norāda uz perfekcionismu skolotāja darbā:

- Grūtības novilkt robežas un nošķirt savu atbildību no citu atbildības, sava nozīmīguma pārvērtēšana. (Es nevaru atļauties kaut ko neizdarīt, es nevaru atļauties saslimt, es nevaru atļauties aiziet pusdienās, es nevaru uzticēt šo darbu citiem utt.);

- Bailes kļūdīties, grūtības pieņemt kritiku un gatavība aizsargāties pret pārmetumiem, ja tādi tiktu izteikti;

- Paškritika, vainas apziņa, ka darbs nav izdarīts tik labi, cik gribētos;

- Pārlieku augstu standartu pieprasīšana ne tikai no sevis, bet arī no citiem;

- Pārlieku liela koncentrēšanās uz detaļām;

- Termiņu kavēšana, kas saistīta ar nepārtrauktu darba uzlabošanu un pārstrādāšanu;

- Darba nešana uz mājām (vai nu fiziskā, vai domu līmenī);

- Atkarība no atzinības (Es esmu gatavs strādāt vairāk, piekāpties un būt pārlieku atsaucīgs, jo ļoti vēlos būt labs citu acīs).

Katram punktam, ko minēju, protams, ir izņēmumi. Ja esi valsts prezidents, tu nevari nodot savu atbildību kādam citam, ja esi ķirurgs, tu nedrīksti nepievērst uzmanību detaļām utt. Mans mērķis nav absolutizēt šos faktorus, bet parādīt tipiskākās situācijas, kurās atklājas mūsu perfekcionisms.

Mīlestības trūkums pret sevi un atkarība no ārējas atzinības skar dažādu slāņu cilvēkus. Neatkarīgi no tā, vai esi vienkāršs ierēdnis vai liela privāta uzņēmuma vadītājs, ja tu centies būt ideāls, vienmēr ir kāds, kura acīs tu vēlies tāds būt. Vienā gadījumā tas būs priekšnieks, citā – biznesa partneri vai klienti.

Autore: Elīna Zelčāne, …

Perfekcionisms un atbildība

perfekcionisms_gr_vaks

Kas atšķir perfekcionistu no atbildīga skolotāja?

Abos gadījumos skolotājs ir centīgs un uzmanīgs, tāpēc ārēji pamanīt atšķirību nemaz nav tik viegli. Būtiskākā atšķirība ir emocijās, kuras skolotājs pārdzīvo, veicot savus darba pienākumus un saņemot atgriezenisko saiti. Labs skolotājs ir spējīgs domāt ne tikai par gala rezultātu, bet izbaudīt arī procesu, proti, viņš spēj darbu darīt ar vieglumu un nenervozēt katru reizi, kad tiek saņemts vērtējums.

Turpretī perfekcionists visu laiku ir sasprindzis, jo baidās kļūdīties. Lai cik labi viņš izdarītu darbu, viņu nekad nepamet izjūta, ka varbūt citi gaidīja kaut ko vēl labāku.

Rezultāts šim saspringumam ir kreativitātes zudums, dažādas psihosomatiskas saslimšanas, kas ietekmē darba produktivitāti, un lielāks izdegšanas risks.

Vēl viena atšķirība ir „ieciklēšanās”. Atbildīgs skolotājs var būt ļoti precīzs un pievērst uzmanību katram sīkumam, taču vajadzības gadījumā viņš ir spējīgs būt elastīgs, atliekot detaļas otrajā plānā un koncentrējoties uz galveno. Perfekcionistam turpretī ir grūti pārslēgties un virzīties tālāk, ja viņš nav līdz galam apmierināts ar rezultātu.

Autore: Elīna Zelčāne, …

Kā rodas perfekts brāķis?

2013-06-18-0214

Kas ir skolotāja perfekcionisms un kā tas rodas?

Pati par sevi skolotāja tiekšanās pēc panākumiem nav nekas slikts, taču ir jānošķir mērķtiecība no perfekcionisma. Mērķtiecīga skolotāja vektors ir vērsts uz meistarību un gandarījumu par padarīto. Mērķtiecīgs skolotājs pilnveidojas, lai uzvarētu sevi, viņš nepārtraukti izkopj savas spējas un kļūdas uztver kā iespēju augt un attīstīties.

Perfekcionists turpretī tiecas uzvarēt citus, viņš nekad nav apmierināts ar sevi un neatļauj sev kļūdīties.

Ja mērķtiecīgs skolotājs salīdzina savus sasniegumus šodien ar saviem sasniegumiem vakar un vienmēr ir ceļā uz pilnību, tad perfekcionistam galvenais ir nevis izaugsme, bet spēja sasniegt ideālu nekavējoties.

Atšķirība ir arī tajā, ka mērķtiecīgs skolotājs, kuram ir sapnis, to sasniedzot, spēj izjust prieku, pat ja apkārtējiem tas neko nenozīmē. Perfekcionista prieks ir tiešā veidā atkarīgs no tā, vai viņa sasniegumus novērtēs un atzīs apkārtējie. Perfekcionists, uzklausot vērtējumu, to izlaiž caur īpašu filtru, sadzirdot tikai kritiku, nevis komplimentus.

Redzot tikai ārējās izpausmes, perfekcionismu reizēm var sajaukt ar pedantismu, taču arī šajā gadījumā pastāv atšķirības.

Pedantisks cilvēks tiecas pēc ideālas kārtības tāpēc, ka viņam pašam tas ir vajadzīgs. Turpretī perfekcionists vēlas būt ideāls citu acīs.

Perfekcionists bieži vien dzīvo pēc principa visu vai neko – vai nu es izdaru kaut ko ideāli vai nedaru vispār. Šī iemesla dēļ perfekcionisti bieži iekrīt galējībās. Viņi var uzsākt dzelžainu diētu, bet ja neizdodas to pilnībā ievērot, var krist otrā grāvī un pieēsties kūkas. Vai, piemēram, uzsākt kādu grandiozu projektu, bet nespējot sasniegt uzstādītos mērķus, vienkārši atmest visam ar roku, nevis samierināties ar viduvējību.

Cilvēki, kuri tiecas pēc ideāla rezultāta, bieži kavē termiņus un nespēj pielikt punktu, jo pārlieku koncentrējas uz detaļām, vēloties noslīpēt katru sīkumu. Lai cik daudz laika arī būtu viņu rīcībā, tā allaž ir par maz, jo vienmēr atrodas kaut kas, ko uzlabot.

Autore: Elīna Zelčāne, …

Pedagogs.lv skolotājiem iesaka

Foto no Elīnas arhīva.

Filozofijas maģistre, geštaltterapeite. Beigusi Latvijas Universitāti un Rīgas Geštalta institūtu.  Elīna strādā par supervizori, konsultē klientus individuāli un vada psiholoģijas un filozofijas tēmām veltītus seminārus.

Elīna ir publicējusies vairākos Latvijas medijos un ir grāmatas „No perfekcionisma uz mīlestību” autore. Būdama 3 bērnu mamma, Elīna ir specializējusies jautājumos, kas skar vecāku un bērnu attiecības.

e-pasts: elina.zelcane@inbox.lv

tel. 26143089

Kā atbrīvoties no perfekcionisma?

2

Kā skolotājam atbrīvoties no perfekcionisma?

Ja perfekcionisms izpaužas kā pārlieku augstas prasības pret sevi, ir jāstrādā ar iemesliem, kuri traucē sevi pieņemt.

Reizēm tie ir mūsu “iekšējie vecāki”, kuri turpina no mums prasīt allaž ideālu rīcību, reizēm tās ir bailes, ka mūs nepieņems kolēģi, priekšniecība vai bērnu vecāki.

Ja mēs esam pārlieku kritiski un prasīgi pret sevi, iemesls tā vai citādi ir saistīts ar vēlmi būt labiem citu acīs. Un tad jāiet tālāk un jāuzdod sev jautājums – kas notiks, ja pārstāsim dzīties pēc apkārtējo atzinības un novērtējuma?

Kas mainīsies, ja uzdrošināsimies būt tādi, kā esam, ar savām kļūdām un nepilnībām? Tas vienmēr ir jautājums par izvēli – dot priekšroku bailēm un ierastajiem uzvedības modeļiem vai brīvībai un zināmam riskam. Pārstāt tiekties pēc ideāla nenozīmē sākt strādāt sliktāk. Tas nozīmē strādāt tikpat labi, tikai bez lieka saspringuma un “sevis graušanas”.

 Ja perfekcionisms izpaužas kā pārlieku augstas prasības pret skolniekiem, iespējams, skolotājs tādējādi  ceļ savu pašvērtību.

Tas nav nekas slikts, ja skolotājs vēlas lepoties ar skolnieku sasniegumiem, jo tie tiešām zināmā mērā norāda uz skolotāja ieguldīto darbu, taču visu izšķir samērīgums. Ja skolotāja uzmanības centrā vairs nav pats bērns un viņa intereses, bet gan personīgās ambīcijas, tad  robeža jau ir pārkāpta.

Autore: Elīna Zelčāne, Annemartas Kreituses …

Vecās lapsas pamācības

'6. Turaida, masku balle

1. pamācība. Turi asti gaisā! Pašapziņa. Tā ir pati svarīgākā. Vērtēt sevi augstu, ja arī kaut kas neizdodas, pat ja skolēni tevi ignorē, taisa jezgu, strīdas, ņemas pa telefoniem. Tā ir viņu darīšana. Tava – vadīt stundu. Šai apziņai jāpaliek, pat ja viss cits ir sagājis galīgā grīstē. Tad visu vēl var labot.

Labais piemērs

Ar divām arodskolas grupām kaut kā vēl tieku galā, bet ar vienu ir pavisam slikti.

Viņi mani tik tikko ievēro, stundās mūžīgs troksnis. Grāmatu nav, burtnīcas netiek lietotas, pat ne tikai paņemtas līdz. Nedroši pamēģinu šādas un tādas augstskolā reiz iekaltas metodes – nekas nesanāk.

Bail nav, jo ierastā pieklājība mani sargā, bet es taču neko nevaru iemācīt! Reizēm nesaprotu, kāpēc viņi joprojām vēl kaut cik turas solos. Vienīgais, kas mazliet iedarbojas, ir saukšana priekšā atbildēt – tad viņi pa vienam nez kāpēc nāk un mēģina kaut ko lasīt vai tulkot.

Kādu dienu jau pirms stundas visi par kaut ko sastrīdējušies un iesākto turpina arī kabinetā. Telpā īsts elles troksnis, puiši lamājas, labi vēl, ka ir puslīdz solos un nekaujas.

Klusēdama stāvu priekšā – mani jau tikpat nedzirdētu. Piepeši atsprāgst vaļā durvis un iekšā iebrāžas direktora vietnieks, liels, plecīgs tēvainis ar skaļu, dobju balsi. Minūtes piecas viņš auro, nežēlodams ne pūļu, ne rīkles. Puiši stāv kā stīgas, rokas gar bikšu vīlēm nostiepuši. Pateicis visu, kas sakāms, priekšnieks aiziet, man ne acu neuzmetis. Puiši bailīgi apsēžas, tad viens saņemas un atļaujas par tikko izgājušo pedagogu kaut ko nicīgu pateikt.

Bet nu man ir dūša pilna un dusmas līdz mākoņiem. Tagad auroju es. Izbļauju visu, kas sakrājies pa pusotru mēnesi veltīgas stīvēšanās, un lamājos ne sliktāk par priekšnieku, tikai pieklājīgākiem vārdiem.

Kad dusmas sāk izsīkt, atjaunojas domāšanas spējas un saprotu, ka puiši pirmo reizi mani ne tikai dzird, bet arī klausās. Mute turpina bārstīt niknas frāzes, bet galva sāk izmisīgi gudrot: man tūliņ, tūliņ jāpasaka kaut kas sevišķi svarīgs, kamēr viņi vēl klausās, jāpasaka kaut kas tāds, kas pārmetīs tiltu starp mums un ļaus uzsākt kaut jel kādu dialogu. Beidzot es dusmīgi izgrūžu vārdus:

-          Un kas jūs vispār esat par cilvēkiem, jūs nekas neinteresē, jums pat neko pastāstīt nevar, – un uz mirkli apstājos it kā lai atvilktu elpu, bet patiesībā ar cerību, ka kāds ko pateiks pretī.

Un tiešām, viens no vadoņiem ierunājas:

-          Bet jūs jau neko nestāstāt!

Nu klūpu šim cekulā:

-          Ak tā!? Bet kā tad var stāstīt tādā troksnī!

Tūliņ būšot klusums, lai tik stāstot. Tiešām, pāris dunkas ātri nomierina tos, kas jau sākuši dīdīties.

Stunda var turpināties, kā jau bija solīts, ar skolotāja stāstījumu. Kontakts atrasts, sadarbība iespējam un arī tika realizēta, cik nu tajos konkrētajos apstākļos bija iespējams. Ātri vienojamies, ka turpmāk divdesmit minūtes visi čakli strādāsim, kas stundā vajadzīgs, bet atlikušajās es kaut ko stāstīšu. Norunu godīgi pildām. Nezinu, vai izdodas iemācīt kaut ko no latviešu valodas, bet stāsti un sarunas viņiem noteikti nāk par labu, nemaz nerunājot par to, ka īsumā iepazīstinu puišus ar krietnu daļu no latviešu klasikas.

Sliktais piemērs.

Sāku darbu jaunā skolā. Protams, …

Izglītības speciālisti skolas solā

w-1FF

Liepājas Izglītības pārvalde (LIP) var lepoties ar pieredzes bagātiem speciālistiem, kuri ikdienā rūpējas, lai pilsētas izglītības iestādes strādātu ar pilnu atdevi un kvalitatīvi, lai bērni iegūtu labu izglītību, lai viņus mācītu profesionāli un zinoši pedagogi. Ludmila, Inta un Alda ir nešķiramas kolēģes jau no iepriekšējās darba vietas – Valsts Izglītības inspekcijas Liepājas pilsētas un rajona nodaļas ( tagadējais Izglītības kvalitātes dienests).

Viņas visas  savā laikā pašas bijušas gan sapucētas pirmklasnieces, gan prasīgas skolotājas, joprojām ir arī mammas un vecmāmiņas saviem bērniem  un mazmazbērniem. Tāpēc, sagaidot jauno mācību gadu, lūdzām viņas atcerēties savas skolas gaitas un arī iejusties šodienas skolēna un pedagoga lomā.

Un tātad:

Ludmila Molčanova, Izglītības pārvaldes vadītāja kopš 1997. gada;

Kristīne Niedre-Lathere Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece kopš 2005. gada;

Alda Ķestere, Izglītības pārvaldes pedagoģijas nodaļas vadītāja kopš 1998. gada;

Inta Budriķe, Izglītības pārvaldes  galvenā speciāliste metodiskajā darbā kopš 2009. gada.

***

Kādu atceraties savu pirmo skolas dienu?

Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Ludmila Molčanova skolas gados. Foto no pašas albuma.

 

L.M. Man pirmā skolas diena bija vilšanās tādā ziņā, ka biju sasapņojusies par balto priekšautiņu, kādi toreiz bija visām skolniecēm. Tieši tajā gadā nomainīja skolas formas un priekšautiņa vairs nebija…

Atceros, kā mamma man nevarēja atrast skolu, jo biju no jauktas ģimenes. Kad aizgāja uz latviešu skolu, skolas vadība izteica šaubas, vai tik nebūs bērnam par grūtu  ar valodu, bet mamma iespītējās un veda mani uz citu skolu. To pašu atbildēja 7. pamatskolā, kur mācību valoda bija krievu. Tad nu galu galā paliku skolā ar krievu mācību valodu.

Liepājas Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Niedre-Lathere skolas gados.  Foto no pašas albuma.

K.N.L. Protams, ka tā bija ļoti īpaša un pacilātām emocijām bagāta diena. Atceros to kā ļoti svinīgu dienu manā ģimenē.

Liepājas Izglītības pārvaldes pedagoģijas nodaļas vadītāja Alda Ķestere skolas gados.  Foto no pašas albuma.

A.Ķ. Savu pirmo skolas dienu neatceros, bet atceros skolas ēku, jo tā atradās pāri ielai. Šajā skolas ēkā bija tikai 1.klases un  bērnu mūzikas  skola. 1.-3. klases skolā gāju Aizputē. Atceros savu pirmo skolotāju, tā bija ļoti skaista un ļoti skaisti ģērbās. Tas arī ir atmiņā palicis.

Liepājas Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste metodiskajā darbā Inta Budriķe skolas gados.  Foto no pašas albuma.

I.B. Tas bija satraukums un pārdzīvojums par puķēm, kuras vajadzēja pasniegt manai 1. klases audzinātājai. Nejauši iemaldījos paralēlklasē, un tur bērni devās ar ziediem sveikt skolotāju. Paliku maliņā viena, jo manas puķes bija pie mammas, kura mani gaidīja pavisam  citā klasē. Tā nu paliku tukšām rokām un kauna sajūtu, ka nevaru apsveikt skolotāju.

 

Foto: M. Sīlis.

Kurš bija Jūsu mīļākais mācību priekšmets skolā? Kāpēc?

L.M. Literatūra un ģeogrāfija. Biju liela lasītāja. Savukārt ģeogrāfijā bija ļoti laba skolotāja, ar lielu pietāti pret bērniem.

K.N.L. Uz šo jautājumu atbilde būtu jāsniedz atbilstoši izglītības pakāpēm: sākumskolā – patika visi, jo tajās klasēs tavus iespaidus un mīlestību uz mācīšanos galvenokārt veido skolotājs. Man tā bija ļoti cienījamā un „stingrā” skolotāja …

PII “Kurzeme”

„Jaunc cinīc gāž lielu vazumu”- tā to varētu sacīt par sevi, kas  Rīgā esam visjaunākie.  „Kurzeme” Imantā  ir kā „jauns cinītis, kas gāž lielu vezumu”, pielāgojoties vienam pie otra, veidojot savas tradīcijas un turpinot labiekārtoties. Piedāvājam foto mirkļus no mūsu pirmā darbošanās gada.

Esam Rīgā visjaunākie, bet uzskatām, ka „Kurzeme” Imantā  ir kā „jauns cinītis, kas gāž lielu vezumu”, pielāgojoties vienam pie otra, veidojot savas tradīcijas un turpinot labiekārtoties. Piedāvājam foto mirkļus no mūsu pirmā darbošanās gada.

          Viss mums ir jauns – telpas, mēbeles, rotaļlietas.

Ziemassvētkos jau bijām tik braši, ka  pie koši izgreznotas egles pulcinājām rūķus, zaķus, pedagogus, vecākus un audzēkņus.

Baltās ļipas priecīgi kustēja, sārtajām cepurēm plīvoja bumbuļi un iestādes vadītāja I. Gudēviča  kopā ar Ziemassvētku vecīti uzmanīgi klausījās labos novēlējumus.

Ziemā veicām eksperimentus ar ūdeni. Grupas „Ābelīte” leduss skulptūra „Cik govs tesmenim pupu?”

Gaidot rotaļlaukuma labiekārtošanu, likām lietā radošo izdomu, kā jautri pavadīt laiku pagalmā. Atnesām kurpju kastes un aiziet! Kurš veiklāks slēpotājs?

Kas var būt labāks par to, ja ne silta tēja un svaigi cepta bulciņa pēc aktivitātēm sniegā!

Kad sniega nav, bērni sacenšas skriešanas ātrumā ar vecākiem.

,,Manu lellīti sauc Lollīte” Apgūstam prasmi runāt un dziedāt mikrafonos, iepazīstot Raiņa un Aspazijas  daiļdarbus.

Vai visi ievērojāt, cik man skaista kleita?

Arī skolotāja Dana demonstrē savu tērpu.

„Jānovērte, kurš te no mums vissmaidīgākais,” domā Arnolds , „skolotāja!”

Lieldienās jākrāso olas! Tētis ar dēlu sacenšas, kuram izdosies raibāka.

Stop! Mutē šīs konfektītes nedrīkst! Lieldienu radošo sveču darbnīcā izpaudās gan liels, gan mazs.

Vecāku, darbinieku un audzēkņu radošo Lieldienu darbu izstādē priecājamies par izmantoto materiālu daudzveidību, darinot vistas un zaķus.

Savas garās ausis groza pat no bērza zariem darināts zaķis.

          Interesanti, kuram putnam vai dzīvniekam pieder šis milzu olas? Lieldienu instalāciju izveidē aktīvi iesaistījās gan pedagogi, gan vecāki.

,,Lūk, mūsu grupas „Bērziņš” dzimšanas dienas dāvana „Kurzemei” 1 gadiņa jubilejā. Pašu rokām meistarots,” saka Pētera mamma. „Daudz laimes! Lai izdodas!” Skolotāju palīgs Vaira vērtējoši noskata: „Hm… Kā viņi to dabūja gatavu! ”

Bez komentāriem

Dzimšanas dienā neiztikt arī bez cienasta.

Nu gards gan tas dzimšanas dienas kliņģeris izdevies!

Esam atvērti visām nacionalitātēm. Latviešu vidē integrējam visus interesentus.

Māmiņ, mums vasarā būs darbiņš! Izaudzēsim pupu līdz pašām debesīm!

          „Kurzemes”  pedagogi ir radoši, vecāki …

Izglītības darbinieku vakances

vakances
  • Pedagogu vakances Rīgā
  • Pedagogu vakances Jelgavā
  • Nodarbinātības valsts aģentūra
  • Pedagogu vakances portālā cv.lv
  • Pedagogu vakances portālā reklama.lv
  • Pedagogu vakances portālā irdarbs.lv
  • Pedagogu vakances portālā “Latvijas Vēstnesis” 
  • Pedagogu vakances portālā cvmarket.lv 
  • VISC izsludinātās pedagogu vakances
  • Skolotāju vakances portālā ss.lv
  • RD IKSD izsludinātās pedagogu vakances
  • IZM izsludinātās izglītības darbinieku vakances
  • Izglītības kvalitātes valsts dienesta izsludinātās vakances
  • Izglītības darbinieku iespējamās vakances Alūksnes novadā
  • Izglītības darbinieku iespējamās vakances Viļakas novadā
  • Izglītības darbinieku iespējamās vakances Jūrmalas pilsētā
  • Iespējamās pedagogu vakances Jēkabpils novadā
  • Pedagogu vakances portālā dada.lv 
  • Pedagogu vakances Tukuma novadā 
  • Valsts izglītības attīstības aģentūras vakances 
  • Pedagogu vakances Liepājas pilsētā
  • Pedagogu vakances portālā “Jelgavas Vēstnesis”
  • Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas vakances 
  • Iespējamās pedagogu vakances Alojas novadā

Ādažu vidusskolas vēsture video stāstā

Ādažu vidusskola.
Foto no adazi.lv materiāliem.

Pirmās ziņas par Ādažu skolu rodamas latviešu skolu vēstures pētnieka Andreja Viča fundamentālā pētījuma “Latviešu skolas vēsture” piecos sējumos.

1684. gada vizitācijas dokumentos pirmo reizi minēts Ādažu skolas vārds.

1727. gada veiktajā pārbaudē konstatēts:” Ādažos ir skolmeistars JĀNIS PORŠINS, kas te strādā jau 7,5 gadus. Skola ir, bet tajā nemācās neviens skolēns. Uz jautājumu, kādēļ skolā nemācās bērni, skolmeistars atbild, ka viņš mācītu, bet ļaudis nesūtot.”

Skolu lietas šajā laikā ir visciešākajā sakarā ar baznīcu un garīdzniecību. Bieži vien muižnieki atzina vienīgi baznīcu, bet skola gandrīz neeksistēja. Līdz ar to vienīgais skolu lietu vadītājs, rīkotājs un arī skolotājs bija draudzes mācītājs.

18. gadsimta beigās Ādažu draudzē zinības pie saviem vecākiem apgūst 339 bērni. Lasīt prot 660 bērni un 826 pieaugušie.

Latvijas Republikas laikā bija 3 pagastskolas: Ādažos, Carnikavā un Garkalnē.

Ādažu pamatskolā pēckara laikā mācījās 116 skolēni. 1956. / 57.m.g. izveidojās krievu plūsma. Ar 1961./62.m.g. septiņgadīgās skolas tiek pārveidotas par astoņgadīgām skolām.

1986.gada 1. septembrī tiek nodota jaunā skolas ēka Gaujas krastā. Tā ir augošā Ādažu vidusskola. Tajā mācās 902 skolēni.

Ar 1989./90.m.g. tiek ieviesta deviņgadīgā skola. Šajā gadā ir pirmais latviešu plūsmas izlaidums vidusskolā.

Māras Ozolas pedagoģiskās piezīmes...

3. Augstkalne, audzināmie

Skolotājas Māras Ozolas pedagoģiskās piezīmes (4.daļa).  Pirmā daļa šeit! Otrā daļa šeit! Trešā – šeit! Jauka pavasara diena. Saulīte silda, putniņi čivina, bet biezie mūri, pievilkušies gadsimtu mitruma, ir auksti un nemīlīgi.Vienpadsmitie lūdzas, lai ejam ārā. Nozvērinu būt klusiem un darīt visu, ko liek. Apsola, un dīvainā kārtā solījumu tiešām pilda. Sēžam visi malkas laukumā uz bluķīšiem un sildāmies. Literatūra. Tēma – Sent-Ekziperī. Stunda izdodas labāk nekā jebkad. Tuvākajās dienās rodas liels pieprasījums pēc grāmatām. Kā parasti, kad ciema un skolas bibliotēkā vairs nav, dodu savējās. No četrām trīs atpakaļ vairs neatnāk. „Aizmirsa” atnest, parazīti tādi!
Rainis. Daļu stundu ziedoju pavisam nepiedienīgām lietām – Bībeles populārākajiem stāstiem. Tā jau ir liela apgrēcība, bet, par laimi, neviens tālāk nepasūdzas, un priekšniecība laikam nezina, ko stundās daru. Man gan ir nodrošināts zināms attaisnojums – nezinot šos stāstus, daudzus Raiņa darbus nemaz nevar saprast. Turklāt nemaz nemēģinu popularizēt reliģiju, jo nekāda ticīgā neesmu. Izmantoju Z.Kosidovska atstāstus no grāmatu sērijas „Apvārsnis” (tur ir arī bildes), kā vēsturisku priekšmetu demonstrēju arī gandrīz 200 gadus smagu Bībeles eksemplāru, stiepju smagus mākslas albumus ar gleznu reprodukcijām. Rainis vairāk vai mazāk patīk gandrīz visiem.

Ar politiku gan bija tīrais posts. Klases audzinātāja pienākumos ietilpa arī politinformāciju  (mūsdienu jaunieši, paldies dievam, nemaz nezina, kas tas ir) rīkošana reizi nedēļā un piedalīšanās mūžīgo obligāto pasākumu rīkošanā. Varbūt no turienes man ir nepatika pret skolu pasākumiem vispār.

Štrunts ar to politinformāciju – sadala avīžrakstus, katrs kaut ko nolasa, pats kaut ko pavāvuļo un miers. Tikpat jau neviens neklausījās, ja tieši nebija jārunā pašam. Bet tie pasākumi – gari, aiz garlaicības var nobeigties. Un ja vēl būtu tūliņ pēc stundām. Nē, kā par spīti, citreiz vēl jāgaida.

Sēžam tā vienreiz. Sēžam, sēžam, te pēkšņi viens iesakās:
– Nu, un kas tad mums būs, ja visi reizē aiziesim? Visiem neviens neko nepadarīs.
Mirklis klusuma. Sēžu, gaidu, kas nu būs. Klases vecākais garais Guntars palūr uz mani ar šķību aci un norūc:
– Mums jau nekas, bet skolotājai…
Tagad klusums, šķiet, ilgst mūžību. Turpinu sēdēt un gaidīt – kas cits atliek? Ja viņi piecelsies un ies, es tak nenoturēšu. Un tad… Politiska demonstrācija, sekas neparedzamas. Priekšniecības rājiens jau vēl nebūtu nekas… Kādu brīdi visi mani neapmierināti aplūko, tad nošņācas un novēršas. Visi paliekam sēžot. Vienas nepatikšanas pagājušas garām.
Un tad šie mūžīgie jautājumi! Neatbildēt nedrīkst. Melot ne tik – tad viss pagalam. Bet taisnību – kā to pateikt?
– Skolotāj, kas tiem rakstniekiem tur, Krievijā, trīsdesmitajos gados bija par epidēmiju, ka visi vienā gadā nomiruši?
Tas nu vēl tā, par personības kultu vēl puslīdz droši var izteikties, ja dara to piesardzīgi. Gadās vēl trakāk:
– Nu pasakiet, skolotāj, skaidri, bija tajā četrdesmitajā gadā kāda revolūcija vai nebija?
Pie tādiem jautājumiem klasē iestājas kapa klusums. Īsto atbildi jau lielākā daļa paši zina vai vismaz nojauš. Domā nu, ko teikt! Pie tam ir dzirdētas baumas, ka viena bērna māte esot čekas ziņotāja. Ievelku elpu un puslīdz izlāpos (kam vajag, sapratīs):
– Cik esmu runājusi ar …

Izteiksmīgās izglītības iestāžu ēkas...

skolas-eka

Pirmās ziņas par Ādažu skolu rodamas latviešu skolu vēstures pētnieka Andreja Viča fundamentālā pētījuma “Latviešu skolas vēsture” piecos sējumos. 1684. gada vizitācijas dokumentos pirmo reizi minēts Ādažu skolas vārds.

1727. gada veiktajā pārbaudē konstatēts:” Ādažos ir skolmeistars JĀNIS PORŠINS, kas te strādā jau 7,5 gadus. Skola ir, bet tajā nemācās neviens skolēns. Uz jautājumu, kādēļ skolā nemācās bērni, skolmeistars atbild, ka viņš mācītu, bet ļaudis nesūtot.”

Skolu lietas šajā laikā ir visciešākajā sakarā ar baznīcu un garīdzniecību. Bieži vien muižnieki atzina vienīgi baznīcu, bet skola gandrīz neeksistēja. Līdz ar to vienīgais skolu lietu vadītājs, rīkotājs un arī skolotājs bija draudzes mācītājs.

18. gadsimta beigās Ādažu draudzē zinības pie saviem vecākiem apgūst 339 bērni. Lasīt prot 660 bērni un 826 pieaugušie.

Latvijas Republikas laikā bija 3 pagastskolas: Ādažos, Carnikavā un Garkalnē.

Ādažu pamatskolā pēckara laikā mācījās 116 skolēni. 1956. / 57.m.g. izveidojās krievu plūsma. Ar 1961./62.m.g. septiņgadīgās skolas tiek pārveidotas par astoņgadīgām skolām.

1986.gada 1. septembrī tiek nodota jaunā skolas ēka Gaujas krastā. Tā ir augošā Ādažu vidusskola. Tajā mācās 902 skolēni.

Ar 1989./90.m.g. tiek ieviesta deviņgadīgā skola. Šajā gadā ir pirmais latviešu plūsmas izlaidums …

Pedagogs un publicists Andrejs Dripe

Foto no ģimenes arhīva.

Andrejs Dripe (1929. 5. VI Rīgā inženiera ģimenē- 2013. 3 XI) – rakstnieks, skolotājs. Beidzis: 1949 – Rīgas 1. vidusskolu, 1950 – Rīgas 4. vidusskolas pedagoģisko klasi. 1950–60 skolotājs dažādās vietās, 1960–77 Cēsīs: 1960–69 skolotājs Cēsu nepilngadīgo noziedznieku darba kolonijā, 1965–69 zinātniskais līdzstrādnieks Cēsu Vēstures un mākslas muzejā. Rakstījis laikrakstā Padomju Druva. 1964 beidzis Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultāti. Kopš 1969 strādājis literāru darbu. Kopš 1977 Rīgā. Latvijas Rakstnieku savienības valdes sekretārs, 1981–85 prozas konsultants. Atzinību guva ar romānu Pēdējā barjera, 1971, teātrī 1974, kur izmantota Cēsu darba kolonijas pieredze. Ievērību izpelnījās arī A. Dripes publicistika. Tā apkopota grāmatā Vēstules no kolhoza, 1981 – par vērojumiem Straupes pagasta Ļeņina kolhozā u.c. Rakstījis arī kinoscenārijus.

Izmantotā literatūra:

Enciklopēdiskā vārdnīca. 1-2. R. 1991. Ž. Unāma redakcijā.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R. 1992.

Latvijas padomju enciklopēdija. 1-102. R. 1981-88. Literatūras avotā ir šķirklī aprakstītās personas ģīmetne.

Kas ir kas Latvijā. Biogrāfiska enciklopēdija. Izdevējs V. Belkoņs, 1. izdevums 1997; 2. izdevums 1999.

Latvijas enciklopēdija, 1-5. R. 2002-… Literatūras avotā ir šķirklī aprakstītās personas ģīmetne.

Druva 2004. 4. VI :4 Literatūras avotā ir šķirklī aprakstītās personas ģīmetne.

© Viljars Tooms, 2003-2007; …