Skolotāja dienasgrāmata

Vaki 2015.cdr

„Skolotāja darba, miera un saskaņas dienasgrāmata 2015./2016”

Brocēnu novada Blīdenes pamatskolā notiek pedagoģiskās padomes sēde.

Skolas direktore Rasa stingrā balsī:

“Ei, jūs, divas, tur, pēdējā solā! Beidziet šķirstīt tos žurnālus! Jūs atrodaties pedagoģiskās padomes sēdē!”

Uzrunātās skolotājas atbild: „Cienījamā direktore, tie nav nekādi žurnāli, mēs šķirstām jaunās skolotāju dienasgrāmatas”.

Direktore Rasa:

„Ā, nu, tad es atvainojos! Pēc tam iedodiet arī man pašķirstīt!”

Krāsojamās mandalas, dažādi pozitīvi pašsuģestijas apgalvojumi, kas skolas ikdienā palīdz tikt galā ar hronisku nogurumu, un skolas vidi uztvert pozitīvāku un draudzīgāku”.

Katrai dienai ir savi uzmundrinājumi, katrai nedēļai – afirmācijas (pozitīvi pašsuģestējoši apgalvojumi), iesieta spirālē, puscietos, laminētos vākos ar papildu matētu aizsargplēvi.

Cena: € 5.

Zvanīsim uz Pedagoģiskās meistarības skolas kanceleju Guntim, un,  pirms dodamies vasaras atvaļinājumā, pasūtināsim jaunās skolotāju dienasgrāmatas 2015./2016. mācību gadam.

“Daļējs dienasgrāmatas saturs ir aplūkojams šeit!

Tālrunis pasūtinājumiem: 27583454 (Guntis).

E-pasts pasūtinājumiem: kanceleja@pedagogs.lv

Cena: € 5

Vasaras kursu grafiks un nometnes

IMG_0096

1. Saskaņoti profesionālās pilnveides un tālākizglītības vasaras kursi

Periods: 1. jūlijs – 31.augusts.

Mērķauditorija: pedagogi, sociālie darbinieki, bāriņtiesu, sporta un jaunatnes lietu un bērnu tiesību aizsardzības speciālisti, bērnu namu un internātskolu audzinātāji, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi, bibliotekāri, kultūras, muzeju, dzimtsaraksta un citi pašvaldības darbinieki.

Dokuments: saskaņota 12 h profesionālās pilnveides un tālākizglītības kursu apliecība.

Tēmas un datumi:

  • Emocionālās veselības un labizjūtas veidojošās stratēģijas, tā profilakse un iemācītais optimisms: 10.07; 17.07; 24.07; 07.08.
  • Labvēlīgas psiholoģiskās vides veidošana: 15.07; 21.07; 27.07; 03.08; 11.08; 17.08; 19.08; 21.08; 25.08.
  • Darbs ar talantīgiem bērniem (arī saliedētas komandas veidošana): 30.07; 31.07; 06.08; 12.08; 18.08; 24.08; 28.08; 29.08; 31.08.
  • Mobings, tā atpazīšana, profilakse un novēršanas iespējas: 20.07; 05.08; 10.08; 15.08; 20.08; 22.08.
  • Psihohigiēna, tā profilakses iespējas: 14.07; 28.07; 04.08; 27.08.
  • Uzvedības korekcijas iespējas: 13.07; 13.08.
  • Ķermeņa valoda, manipulācijas un krāsu ietekme uz uzvedību: 22.07; 29.07.
  • Pozitīvas attieksmes mācīšana, tās metodoloģiskie aspekti: pēc savstarpējās vienošanās izglītības iestādē.
  • Dzimumaudzināšanas metodoloģiskie aspekti: 14.08.

Laiks un vieta: sākums plkst. 10.00, Rīgas Lietuviešu vidusskola, Prūšu iela 42a vai lektora izbraukums uz attiecīgo izglītības/pašvaldības iestādi.

Transporta iespējas uz Rīgas Lietuviešu vidusskolu: 

15. trolejbuss: pietura „Bultu iela” kājām – 6 min

216. minibuss: pietura „Bultu iela” kājām – 6 min

7. tramvajs: galapunkts- t/c „Dole” kājām – 8 min)

Vilciens: Rīga – Daugmale kājām – 5 min

18. autobuss: pietura „Daugmales stacija” kājām – 5 min

Apguves forma: programma ir divu dienu apjomā: 1.diena- ievadlekcija klātienē, 2.diena – neklātienē, apgūstot elektroniski izsniegtos materiālus, testus, anketas un teorētisko literatūru.

Dalības maksa: €18.

Pieteikties: www.pedagogs.lv, aizpildot „Pieteikšanās“.

Sīkākas ziņas: 27583454, kanceleja@pedagogs.lv

Uz vasaras kursiem Rīgas Lietuviešu vidusskolā var pieteikties www.pedagogs.lv, aizpildot „Pieteikšanās”.

Sīkākas ziņas: 27583454, kanceleja@pedagogs.lv

Ar cieņu Guntis, 27583454, kanceleja@pedagogs.lv

Izglītības darbinieku vakances

vakances
  • Pedagogu vakances Rīgā
  • Pedagogu vakances Jelgavā
  • Nodarbinātības valsts aģentūra
  • Pedagogu vakances portālā cv.lv
  • Pedagogu vakances portālā reklama.lv
  • Pedagogu vakances portālā irdarbs.lv
  • Pedagogu vakances portālā “Latvijas Vēstnesis” 
  • Pedagogu vakances portālā cvmarket.lv 
  • VISC izsludinātās pedagogu vakances
  • Skolotāju vakances portālā ss.lv
  • RD IKSD izsludinātās pedagogu vakances
  • IZM izsludinātās izglītības darbinieku vakances
  • Izglītības kvalitātes valsts dienesta izsludinātās vakances
  • Izglītības darbinieku iespējamās vakances Alūksnes novadā
  • Izglītības darbinieku iespējamās vakances Viļakas novadā
  • Izglītības darbinieku iespējamās vakances Jūrmalas pilsētā
  • Iespējamās pedagogu vakances Jēkabpils novadā
  • Pedagogu vakances portālā dada.lv 
  • Pedagogu vakances Tukuma novadā 
  • Valsts izglītības attīstības aģentūras vakances 
  • Pedagogu vakances Liepājas pilsētā
  • Pedagogu vakances portālā “Jelgavas Vēstnesis”
  • Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas vakances 
  • Iespējamās pedagogu vakances Alojas novadā

Ādažu vidusskolas vēsture video stāstā

Ādažu vidusskola.
Foto no adazi.lv materiāliem.

Pirmās ziņas par Ādažu skolu rodamas latviešu skolu vēstures pētnieka Andreja Viča fundamentālā pētījuma “Latviešu skolas vēsture” piecos sējumos.

1684. gada vizitācijas dokumentos pirmo reizi minēts Ādažu skolas vārds.

1727. gada veiktajā pārbaudē konstatēts:” Ādažos ir skolmeistars JĀNIS PORŠINS, kas te strādā jau 7,5 gadus. Skola ir, bet tajā nemācās neviens skolēns. Uz jautājumu, kādēļ skolā nemācās bērni, skolmeistars atbild, ka viņš mācītu, bet ļaudis nesūtot.”

Skolu lietas šajā laikā ir visciešākajā sakarā ar baznīcu un garīdzniecību. Bieži vien muižnieki atzina vienīgi baznīcu, bet skola gandrīz neeksistēja. Līdz ar to vienīgais skolu lietu vadītājs, rīkotājs un arī skolotājs bija draudzes mācītājs.

18. gadsimta beigās Ādažu draudzē zinības pie saviem vecākiem apgūst 339 bērni. Lasīt prot 660 bērni un 826 pieaugušie.

Latvijas Republikas laikā bija 3 pagastskolas: Ādažos, Carnikavā un Garkalnē.

Ādažu pamatskolā pēckara laikā mācījās 116 skolēni. 1956. / 57.m.g. izveidojās krievu plūsma. Ar 1961./62.m.g. septiņgadīgās skolas tiek pārveidotas par astoņgadīgām skolām.

1986.gada 1. septembrī tiek nodota jaunā skolas ēka Gaujas krastā. Tā ir augošā Ādažu vidusskola. Tajā mācās 902 skolēni.

Ar 1989./90.m.g. tiek ieviesta deviņgadīgā skola. Šajā gadā ir pirmais latviešu plūsmas izlaidums vidusskolā.

Skolotājas Māras Ozolas pedagoģiskās...

3. Augstkalne, audzināmie

Skolotājas Māras Ozolas pedagoģiskās piezīmes (4.daļa).  Pirmā daļa šeit! Otrā daļa šeit! Trešā – šeit! Jauka pavasara diena. Saulīte silda, putniņi čivina, bet biezie mūri, pievilkušies gadsimtu mitruma, ir auksti un nemīlīgi.Vienpadsmitie lūdzas, lai ejam ārā. Nozvērinu būt klusiem un darīt visu, ko liek. Apsola, un dīvainā kārtā solījumu tiešām pilda. Sēžam visi malkas laukumā uz bluķīšiem un sildāmies. Literatūra. Tēma – Sent-Ekziperī. Stunda izdodas labāk nekā jebkad. Tuvākajās dienās rodas liels pieprasījums pēc grāmatām. Kā parasti, kad ciema un skolas bibliotēkā vairs nav, dodu savējās. No četrām trīs atpakaļ vairs neatnāk. „Aizmirsa” atnest, parazīti tādi!
Rainis. Daļu stundu ziedoju pavisam nepiedienīgām lietām – Bībeles populārākajiem stāstiem. Tā jau ir liela apgrēcība, bet, par laimi, neviens tālāk nepasūdzas, un priekšniecība laikam nezina, ko stundās daru. Man gan ir nodrošināts zināms attaisnojums – nezinot šos stāstus, daudzus Raiņa darbus nemaz nevar saprast. Turklāt nemaz nemēģinu popularizēt reliģiju, jo nekāda ticīgā neesmu. Izmantoju Z.Kosidovska atstāstus no grāmatu sērijas „Apvārsnis” (tur ir arī bildes), kā vēsturisku priekšmetu demonstrēju arī gandrīz 200 gadus smagu Bībeles eksemplāru, stiepju smagus mākslas albumus ar gleznu reprodukcijām. Rainis vairāk vai mazāk patīk gandrīz visiem.

Ar politiku gan bija tīrais posts. Klases audzinātāja pienākumos ietilpa arī politinformāciju  (mūsdienu jaunieši, paldies dievam, nemaz nezina, kas tas ir) rīkošana reizi nedēļā un piedalīšanās mūžīgo obligāto pasākumu rīkošanā. Varbūt no turienes man ir nepatika pret skolu pasākumiem vispār.

Štrunts ar to politinformāciju – sadala avīžrakstus, katrs kaut ko nolasa, pats kaut ko pavāvuļo un miers. Tikpat jau neviens neklausījās, ja tieši nebija jārunā pašam. Bet tie pasākumi – gari, aiz garlaicības var nobeigties. Un ja vēl būtu tūliņ pēc stundām. Nē, kā par spīti, citreiz vēl jāgaida.

Sēžam tā vienreiz. Sēžam, sēžam, te pēkšņi viens iesakās:
– Nu, un kas tad mums būs, ja visi reizē aiziesim? Visiem neviens neko nepadarīs.
Mirklis klusuma. Sēžu, gaidu, kas nu būs. Klases vecākais garais Guntars palūr uz mani ar šķību aci un norūc:
– Mums jau nekas, bet skolotājai…
Tagad klusums, šķiet, ilgst mūžību. Turpinu sēdēt un gaidīt – kas cits atliek? Ja viņi piecelsies un ies, es tak nenoturēšu. Un tad… Politiska demonstrācija, sekas neparedzamas. Priekšniecības rājiens jau vēl nebūtu nekas… Kādu brīdi visi mani neapmierināti aplūko, tad nošņācas un novēršas. Visi paliekam sēžot. Vienas nepatikšanas pagājušas garām.
Un tad šie mūžīgie jautājumi! Neatbildēt nedrīkst. Melot ne tik – tad viss pagalam. Bet taisnību – kā to pateikt?
– Skolotāj, kas tiem rakstniekiem tur, Krievijā, trīsdesmitajos gados bija par epidēmiju, ka visi vienā gadā nomiruši?
Tas nu vēl tā, par personības kultu vēl puslīdz droši var izteikties, ja dara to piesardzīgi. Gadās vēl trakāk:
– Nu pasakiet, skolotāj, skaidri, bija tajā četrdesmitajā gadā kāda revolūcija vai nebija?
Pie tādiem jautājumiem klasē iestājas kapa klusums. Īsto atbildi jau lielākā daļa paši zina vai vismaz nojauš. Domā nu, ko teikt! Pie tam ir dzirdētas baumas, ka viena bērna māte esot čekas ziņotāja. Ievelku elpu un puslīdz izlāpos (kam vajag, sapratīs):
– Cik esmu runājusi ar …

Pozitīvas attieksmes mācīšana, tās...

HPIM8171

PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS PILNVEIDES PROGRAMMA (A)

Programmas
nosaukums

Programmas
adresāti
(pedagogu mērķgrupas)

Programmas apjoms (stundās)

Kontakt-
persona
(vārds, uzvārds,
tālr., E-pasts)

Anotācija

Programmas
pieteicējs
(iestādes pilns nosau-
kums, reģ.Nr., pasta
adrese, tālr., ,fakss,
E-pasts, WWW lapa)

Programmas
vadītājs
(vārds, uzvārds,
amats)

Programmas nosaukums: Pozitīvas attieksmes mācīšana izglītības iestādē, tās metodoloģiskie aspekti.

Pedagogu tālākizglītības satura modulis: pašpilnveides (personības vispārējo kompetenču) modulis, apakšmodulis: pašizziņa un pašizpausme.

Programmas mērķ-auditorija: visi pedagoģiskie darbinieki, atbalsta personāla un tehniskie  darbinieki. 1.variants:

12 stundas, tas ir, 2 dienas klātienē .

2.variants:

6stundas klātienē, 6 stundas (3 dienas pa 2 h), (izmantojot RPIVA mūsdienīgās tehnoloģiskās iespējas) webināra (interaktīvu tiešsaistes video konferences apguvi, nodrošinot visas lekciju, uzdevumu, praktisko darbu, testu, grupu darbu, pārbaudes darbu u.c. interaktīvo, pārbaudes un kontroles fāžu nodrošināšanu.

3.variants

12stundas (6 dienas pa 2 h), izmantojot webināra (interaktīvu tiešsaistes video konferences apguvi, 100% nodrošinot visas lekciju, uzdevumu, praktisko darbu, sarunu, sarakstes, testu, grupu darbu, pārbaudes darbu u.c. interaktīvo, pārbaudes un kontroles fāžu nodrošināšanu. Guntis Bedeicis, dr.paed.; 27583454, kanceleja@pedagogs.lv Programma pilnveido pedagogu personības vispārējās kompetences. Tā pilnveido pedagoga personībai nepieciešamās vispārīgās personības pilnveides kompetences, apgūst veselīgas pašizziņas un pašizpausmes iemaņas. Ar praktisku vingrinājumu palīdzību skolotājs apgūst dažādu veidu paņēmienus, kā atpazīt pozitīvu un negatīvu attieksmi, to veidojošās situācijas, cēloņi un sekas, iepazīties ar dažādiem pozitīvas attieksmes profilakses pasākumiem, kā arī piedāvā noskaidrot nosacījumus, kur, veicot pedagoģisko darbu, izmantot stratēģijas, kas izglītības iestādes vidē aktualizētu pozitīvo domu, apgūt metodoloģiju, kā strādāt ar izglītojamajiem, lai viņi turpmāk patstāvīgi un pastāvīgi paši spētu rūpēties par savu attieksmi pret sevi un apkārtējo pasauli.. Pedagogi iepazīstās ar uzskates materiāliem, apgūst praktiskus paņēmienus ar kuru palīdzību var apgūt dažādas prasmes, spējas un iemaņas disciplinēt prātu, atbrīvoties no haosa, kā arī apgūt ieradumu apkārt notiekošo uztvert pozitīvi.

Skolotāji apgūst ne tikai dažādas pozitīvo domu veidojošās stratēģijas, bet arī metodoloģiskos principus, pieejas un metodes, lai to mācītu arī izglītojamajiem un viņi to spētu nodot tālāk saviem vienaudžiem.. Izglītības iestāde Pedagoģiskās meistarības skola, IKVD izsniegtās izglītības iestādes reģistrācijas numurs: 4360800475; Eglaines iela 2-15, Rīga, LV-1057.      kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv Guna Svence, RPIVA profesore, dr.psych.

Kaspars Bikše, mg.psych.sert.dr. bac.phil.paed.psych.

Ostersy hojskole (Dānija) un RPIVA lektors un Latvijas Jūras akadēmijas un Pedagoģiskās meistarības skola vieslektors.

 

 

 

Iestādes vadītājs: Guntis Bedeicis                       ___________________

(2015. gada 21.maijs)                     (paraksts)                               (Guntis Bedeicis)

 

 

Pozitīvas attieksmes mācīšana izglītības iestādē, tās metodoloģiskie aspekti

Pedagogu tālākizglītības satura modulis: izglītības jomas kompetenču modulis; apakšmodulis – metodika. Programmas mērķauditorija: Visi pedagoģiskie darbinieki. Programmas mērķis: paplašināt un pilnveidot pedagoga profesionālās un izglītības jomas kompetences Plānotie rezultāti (iegūtās un pilnveidotās kompetences): programma paplašina un pilnveido pedagoga profesionālās kompetences, kas vērstas uz aktualitātēm profesionālo kompetenču pilnveidē. Mūsdienu daudzveidīgo komunikāciju un kultūras globalizācijas mainīgajos apstākļos audzinātājs, skolotājs, kā arī jebkurš cits izglītības iestādē strādājošais iepazīstas un apgūst pozitīvas domāšanas un pozitīvas attieksmes mācīšanas un mācīšanās metodoloģijas pamatprincipus, stratēģiju, pieeju un mūsdienu prasībām atbilstošas mācīšanās metodes, kuras apstiprina jaunākie pētījumu rezultāti, proti, kā izglītojamajam …

Programma “Labvēlīgas...

sols

Profesionālās kvalifikācijas pilnveides programma (A) “Labvēlīgas psiholoģiskās vides veidošana” . Saskaņota ar pašvaldībām.

Programmas
nosaukums

Programmas
adresāti
(pedagogu mērķgrupas)

Programmas apjoms (stundās)

Kontakt-
persona
(vārds, uzvārds,
tālr., E-pasts)

Anotācija

Programmas
pieteicējs
(iestādes pilns nosau-
kums, reģ.Nr., pasta
adrese, tālr., ,fakss,
E-pasts, WWW lapa)

Program-mas
vadītājs
(vārds, uzvārds,
amats)

Programmas nosaukums: Labvēlīgas psiholoģiskās vides veidošana.

Pedagogu tālākizglītības satura modulis: pašpilnveides (personības vispārējo kompetenču) modulis, apakšmodulis: pašizziņa un pašizpausme.

Programmas mērķ-auditorija: visi pedagoģiskie darbinieki, atbalsta personāla un tehniskie  darbinieki. 1.variants:

36 stundas, tas ir, 6 dienas klātienē (dienā 6 h) .

2.variants:

3 dienas klātienē (katru dienu 6 h), 12  dienas (katru dienu 1,5 h), izmantojot webināra (interaktīvu tiešsaistes video konferences apguvi, izmantojot RPIVA jaunāko un modernāko datorsistēmu tehnoloģiskās iespējas), nodrošinot visas lekciju, uzdevumu, praktisko darbu, testu, grupu darbu, pārbaudes darbu u.c. interaktīvo, pārbaudes un kontroles fāžu nodrošināšanu.

3.variants

12 dienas (dienā 3 h), izmantojot webināra (interaktīvu tiešsaistes video konferences apguvi, 100% nodrošinot visas lekciju, uzdevumu, praktisko darbu, sarunu, sarakstes, testu, grupu darbu, pārbaudes darbu u.c. interaktīvo, pārbaudes un kontroles fāžu nodrošināšanu. Guntis Bedeicis, dr.paed.; 27583454, kanceleja@pedagogs.lv Programma pilnveido pedagoga personībai nepieciešamās vispārīgās personības un profesionālās pilnveides kompetences, apgūst veselīgas pašizziņas un pašizpausmes iemaņas, kas nepieciešamas, lai  izglītības iestādē sistēmiski un sistemātiski prastu veidot, saglabāt un pastāvīgi noturēt labvēlīgu psiholoģisku vidi. Kursu dalībnieki noskaidro labvēlīgas psiholoģiskās vides veidošanas nosacījumus, pieejas, veidus, kā arī apgūst dažādu veidu paņēmienus, kā uzņemties atbildību par mikroklimata veidošanās tendencēm, tās atpazīt, definēt, pieņemt lēmumus un atbilstīgi rīkoties. Programmas īstenotāji piedāvā noskaidrot nosacījumus, kur, veicot pedagoģisko darbu, atbrīvotos no destruktīvas vides veidojošu tendenču pieļaušanu, tā vietā piedāvājot paņēmienus ,  kas izglītības vidē rada konstruktīvu vidi, proti, kas skolas ikdienā veicina, pozitīvu iedvesmu,  radošu pacēlumu (flow), prieku, gandarījumu, kā uzturēt mērķa izjūtu un veicināt ne tikai personisko, bet arī kolektīvo izaugsmi.  Kursu dalībnieki  apgūst prasmes, iemaņas un kompetences, kā rezultātā iestādē iestādē strādājošais ir spējīgs  izmantot paņēmienus ar kuru palīdzību var atslābināt kolektīvo trauksmi, atbrīvoties no histēriska rakstura emocijām un stresa, kā arī apgūt ieradumu apkārt notiekošo uztvert bez bažām un nemiera.

Apgūstot dažādus kognitīvos vingrinājumus, skolotāji apgūst ne tikai labvēlīgas psiholoģiskās vides veidojošos ieradumus, bet arī metodoloģiskos principus, lai to mācītu arī izglītojamajiem. Izglītības iestāde Pedagoģiskās meistarības skola, IKVD izsniegtās izglītības iestādes reģistrācijas numurs: 4360800475; Eglaines iela 2-15, Rīga, LV-1057.      kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv Guna Svence, psiholoģijas doktore, profesore, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas psiholoģijas bakalaura un maģistra studiju programmu direktore.

Kaspars Bikše, mg.psych.sert.dr. bac.phil.paed.psych.

Ostersy hojskole (Dānija) RPIVA un Latvijas Jūras akadēmijas vieslektors.

 

Iestādes vadītājs: Guntis Bedeicis         ___________________

(2015. gada 21. maijs.)             (paraksts)                      (Guntis Bedeicis)

Programmas nosaukums.

Labvēlīgas psiholoģiskās vides veidošana

Pedagogu tālākizglītības satura modulis: pašpilnveides (personības vispārējo kompetenču) modulis, apakšmodulis: pašizziņa un pašizpausme.

Programmas mērķauditorijas pedagoģisko vajadzību pamatojums: pedagogu personības vispārējo kompetenču pilnveide. Programmas mērķauditorija.

Visi izglītības  iestādē strādājošie pedagoģiskie, atbalsta personāla un tehniskie darbinieki. Programmas mērķis.

Pilnveidot pedagoga personībai nepieciešamās vispārīgās personības un profesionālās pilnveides kompetences, …

Dzejniecei Annai Rancānei dzimšanas...

rancane1

Dzejniece Anna Rancāne 12. jūnijā svin savu dzimšanas dienu. Anna Rancāne dzimusi Miglinieku ciema Liuzeniekos kolhoznieku ģimenē. Literāras publikācijas kopš 1975. gada. Studējusi Latvijas Valsts Universitātes Ekonomikas fakultātē (1977—1982) un M. Gorkija Literatūras institūtā Maskavā (1983—1988). No 1986. līdz 1989. gadam izdevniecības “Liesma” redaktore, no 1989. līdz 2000. gadam Daugavpils teātra literārās daļas vadītāja. No 2001. līdz 2011. gadam laikraksta “Diena” reģionālā korespondente.

Saņēmusi E. Veidenbauma prēmiju (1996), Aspazijas prēmiju (1999), “Preses nama” balvu (2001) un Latgales kultūras gada balvu “Boņuks” (2012).

Bibliogrāfija

Dzejoļu krājumi

Lūgšana mājai. Rīga: Liesma, 1982.

Piektdiena. Rīga: Liesma, 1986.

Advente. Rīga: Liesma, 1991.

Aizlūgums. Rīga: Preses nams, 1997.

Svētdiena. Rīga: Preses nams, 2001.

Zīmes. Rīga: Zvaigzne ABC, 2005.

Bezdelīgu pasts/Pylni kārmani dabasu. Latgolys studentu centrs, 2012.

Citi darbi

Saules kalponīte [dzejas izlase]. Rīga: Zvaigzne ABC, 2005.

Divpadsmit Latgales loki [ceļvedis]. Rīga: Zvaigzne ABC, 2013.

Citās valodās

Молитва дому [krievu valodā atdz. O. Pētersone un L. Pisareva]. Москва: Советский писатель, 1989.

Lasīt tālāk!

Pēc Vikipēdijas materiāliem.

Mēs bijām kā zāle, ko nomin,

bet celsimies spārnos kā putni,

ticība būs mūsu spārni.

Mēs glabājam savu ticību

mātes lakata audumā,

cīruļa perēklīti,

spītības asarā sāļā,

kā rožukroņa zīlīti

cieši sažņaugtu pirkstos.

Tikai nāve tos atvērs.

Ar krusta gaismu

Ieejam mūžībā.

/A. …

Kauja pie Knipskas (1. daļa)

kauja

Kauja pie Knipskas

Jānis Poruks

Kambarī, kurā uzglabājās skolnieku lādītes un maizes kulītes, pašā dibenā sēž veselīga, paresna māmiņa, brūnu sakšu ap pleciem, vilnainu pirktu lakatu ap galvu, un skatās, kā viņas dēlēns strebj zīdeni. Pie loga, kura rūtis ir neskaidras, apputējušas, stāv zēns pelēkos vadmalas svārkos, ceļgalos salāpītās biksēs, lielās, nošķiebtās pastalās. Viņš skatās pa logu uz pagalmu, kur drūzmējas zēnu bars, un reizēm pašķielē uz kubuliņu, iz kura viņa tuklais biedrs strebj zīdeni.

„Vai tēvs man no Rīgas ko atveda?“ zēns kubuliņā pupas zvejodams, māti jautā.

„Te jau ir… gandrīz vai aizmirstos…“ Māmiņa izvelk iz kabatas nazi.

Zēns nosviež karoti pie malas, noslauka rokas draniņas stūrī, uz kura atrodas maizes kulīte, un ķer pēc naža.

„Vai tik ir piskars? … Es tēvam pieteicu, lai pērk piskaru, tie citi naži neder nekam…“

Māte pasmejas, lasa uz drāniņas maizes drusciņas un ieber tās mutē.

Zēns atvāž jauno salieceni ar melni spīdošu spalu. Asmenis tik laistās vien…

„Ir gan piskars… Vajag tik labi iztecināt, uz galodiņas patrīt… Cibiņ, palūk, kas par varenu…“

Bālais zēns domīgi pienāk, paskatās ar vienu aci uz nazi, bet liekas, ka žīdenis tam vairāk patīk.

„Vai tu esi ta jumiķa Cibiņa dels?“ māmiņa jauta.

Bālais zēns klusē; lupas tam nodreb. Viņš grib aiziet.

„Nāc nu tu ar’, pastrebies! Ko tu tāds bailīgs…“

Bālais zēns pienāk, apsēžas un nedroši tver pēc karotes! Roka dreb…

„Ko tu!… manu karoti… es pats vēl gribu strēbt! ..“

Zēns, ar apaļiem, sārtiem vaigiem, puķaino kaklautu, jauniem, gandrīz pēc modes izšūtiem svārkiem un gariem zābakiem, iebāž nazi kabatā un sāk atkai strēbt! ..“

„Strēb vien, dēliņ, streb… Bus jau abiem diezgan…“

Bālais zēns pieceļas un domīgs aizvelkas.

„Kam tad tu, dēliņ, viņu tā? ..“ māmiņa nogauž.

„Ē, ko tas lempis! ..“

Brītiņu valda klusums.

„Vakar tēvs atbrauca,“ māte uzsāk, «pašlaik ēdām vakariņas… Zultans sāka riet. Domājām: nu ir tēvs no Rīgas klāt… Kā tad! bija ar’! ..“

„Vai Ernestam pijoles atveda? ..“

Māte pasmejas.

„Laikam gan šoreiz nekā…“

„Tad vasarā atkal no pieguļas nekā; nevar ne meldiņu uzspēlēt. Un pa svētdienas vakariem tāpat… Briedīšu Kārlis čīgā kā Rīgas muzikants… Nu, mēs tam zeļļam gan parādīsim… Staigā apkārt kā liels vīrs, — cepure uz vienas auss!… Jā, kas tad ir ar cepuri: vai tēvs man jaunu cepuri atveda? ..“

„Nē, dēliņ!..“ Ernestam gan… Viņš jau ir ve cāks un pelna pats maizi. Nākoša rudenī jāiet pie Dieva galda…“

„Ko? Ernestam… Ja man ta cepure pases, tad nu gan es viņu paņemšu… Ernestam cepuru diezgan. Tā jērene ziemā gluži laba, tikpat kā jauna. Un vasarā… viņam gluži branga vasaras cepure…“

„Dariet, kā ziniet,“ māte teic, „es tur nekā nevaru teikt, lai tēvs… Bet tu gan, Pēterīt, varētu ar savu cepuri vēl veselu gadu iztikt…“

„Jā, jā! Es arvienu esmu tas sliktākais… Man nekā nevajag… Ernestam viss…“

Pēterītis nosviež karoti un savelk dusmīgu seju.

„Nemācīšos, edz, ka nemācīšos!… Dauzīšos un bļaušu pilnā kaklā… I nieka cepures man nevar nopirkt…“

Vui, dēliņ, kads tu esi… skolotājs tevi ieliks kaktā…“

„Ē, šis kakta licejs! pats ir…“

Pēterītis apklausās, …

Nedēļas skola- Rīgas Angļu ģimnāzija

anglu_gimn

Rīgas Angļu ģimnāzijā mācās jaunieši no 7 līdz 18 gadu vecumam. 1.-4. klases mācās šim vecumam piemērotās klašu telpās, bet, sākot ar 5. klasi, organizēta apmācības sistēma kabinetos. Skola ir izvietota senā parkā (4 ha), kurā atrodas arī 18. gs. beigu arhitektūras piemineklis – Borherta muižiņa. 1999. gadā tika uzcelta skolas piebūve – plaša sporta zāle.

Rīgas Angļu ģimnāzija ir valsts skola ar latviešu mācību valodu, kas domāta bērniem Latvijā, kuri papildus vispārējiem priekšmetiem vēlas padziļināti apgūt angļu valodu. Angļu valodu māca no 1. klases, dalot klasi 2 – 3 grupās. Angļu valodas stundas notiek 4-5 reizes nedēļā. 10. – 12. klasēs bez vispārējās angļu valodas ir iespēja apgūt angļu lietišķo darījumu (biznesa) valodu un angļu un amerikāņu literatūru. Skolā strādā 19 kvalificēti angļu valodas skolotāji.

6. klasē sākas krievu valodas apmācība, 8. klasē skola piedāvā apgūt vācu valodu. Vidusskolā ģimnāzisti izvēlas, kuru no iepriekšminētajām valodām mācīties tālāk. Iespējams apgūt arī abas. Skolā regulāri notiek apmaiņas programmas, to ietvaros skolā mācās jaunieši no citām valstīm.

10. – 12. klašu skolēniem fakultatīvi tiek piedāvāts mācīties arī franču valodu. Ģimnāzija visu klašu skolēniem piedāvā papildināt savas zināšanas arī citu mācību priekšmetu fakultatīvajās nodarbībās.

Skolēni aktīvi piedalās dažādos starptautiskos projektos, Rīgas Skolēnu Domes darbā, kā arī citās jauniešu aktivitātēs.

Rīgas Angļu ģimnāzija ir saņēmusi Kembridžas Universitātes eksaminācijas centra sertifikātu kā skola, kas sagatavo skolēnus angļu valodas eksāmeniem.

Lasīt …

Izteiksmīgās izglītības iestāžu ēkas...

skolas-eka

Pirmās ziņas par Ādažu skolu rodamas latviešu skolu vēstures pētnieka Andreja Viča fundamentālā pētījuma “Latviešu skolas vēsture” piecos sējumos. 1684. gada vizitācijas dokumentos pirmo reizi minēts Ādažu skolas vārds.

1727. gada veiktajā pārbaudē konstatēts:” Ādažos ir skolmeistars JĀNIS PORŠINS, kas te strādā jau 7,5 gadus. Skola ir, bet tajā nemācās neviens skolēns. Uz jautājumu, kādēļ skolā nemācās bērni, skolmeistars atbild, ka viņš mācītu, bet ļaudis nesūtot.”

Skolu lietas šajā laikā ir visciešākajā sakarā ar baznīcu un garīdzniecību. Bieži vien muižnieki atzina vienīgi baznīcu, bet skola gandrīz neeksistēja. Līdz ar to vienīgais skolu lietu vadītājs, rīkotājs un arī skolotājs bija draudzes mācītājs.

18. gadsimta beigās Ādažu draudzē zinības pie saviem vecākiem apgūst 339 bērni. Lasīt prot 660 bērni un 826 pieaugušie.

Latvijas Republikas laikā bija 3 pagastskolas: Ādažos, Carnikavā un Garkalnē.

Ādažu pamatskolā pēckara laikā mācījās 116 skolēni. 1956. / 57.m.g. izveidojās krievu plūsma. Ar 1961./62.m.g. septiņgadīgās skolas tiek pārveidotas par astoņgadīgām skolām.

1986.gada 1. septembrī tiek nodota jaunā skolas ēka Gaujas krastā. Tā ir augošā Ādažu vidusskola. Tajā mācās 902 skolēni.

Ar 1989./90.m.g. tiek ieviesta deviņgadīgā skola. Šajā gadā ir pirmais latviešu plūsmas izlaidums …

Pedagogs un publicists Andrejs Dripe

Foto no ģimenes arhīva.

Andrejs Dripe (1929. 5. VI Rīgā inženiera ģimenē- 2013. 3 XI) – rakstnieks, skolotājs. Beidzis: 1949 – Rīgas 1. vidusskolu, 1950 – Rīgas 4. vidusskolas pedagoģisko klasi. 1950–60 skolotājs dažādās vietās, 1960–77 Cēsīs: 1960–69 skolotājs Cēsu nepilngadīgo noziedznieku darba kolonijā, 1965–69 zinātniskais līdzstrādnieks Cēsu Vēstures un mākslas muzejā. Rakstījis laikrakstā Padomju Druva. 1964 beidzis Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultāti. Kopš 1969 strādājis literāru darbu. Kopš 1977 Rīgā. Latvijas Rakstnieku savienības valdes sekretārs, 1981–85 prozas konsultants. Atzinību guva ar romānu Pēdējā barjera, 1971, teātrī 1974, kur izmantota Cēsu darba kolonijas pieredze. Ievērību izpelnījās arī A. Dripes publicistika. Tā apkopota grāmatā Vēstules no kolhoza, 1981 – par vērojumiem Straupes pagasta Ļeņina kolhozā u.c. Rakstījis arī kinoscenārijus.

Izmantotā literatūra:

Enciklopēdiskā vārdnīca. 1-2. R. 1991. Ž. Unāma redakcijā.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R. 1992.

Latvijas padomju enciklopēdija. 1-102. R. 1981-88. Literatūras avotā ir šķirklī aprakstītās personas ģīmetne.

Kas ir kas Latvijā. Biogrāfiska enciklopēdija. Izdevējs V. Belkoņs, 1. izdevums 1997; 2. izdevums 1999.

Latvijas enciklopēdija, 1-5. R. 2002-… Literatūras avotā ir šķirklī aprakstītās personas ģīmetne.

Druva 2004. 4. VI :4 Literatūras avotā ir šķirklī aprakstītās personas ģīmetne.

© Viljars Tooms, 2003-2007; …

Skolotājas Māras Ozolas pedagoģiskās...

Māra attēlā ir pirmā no kreisās puses.
Foto no Māras Ozolas personīgā albuma.

Skolotājas Māras Ozolas pedagoģiskās piezīmes (3.daļa; turpinājums – 15.jūnijā).  Pirmā daļa šeit! Otrā daļa šeit! Jaunā skola – kāda tā būs? Skolēni raizes nedarīja. Ja jau biju tikusi galā ar bijušās „profenes” pusmežoņiem un četrdesmit galvu lielajām pilsētas klasēm, tad no miermīlīgajiem lauku bērniem nebija ko bīties. Jau vasarā saskāros ar daļu no viņiem. Pieklājīgi skatieni, laipni sveicieni – nekādas vainas. Jauns bija tas, ka jāmāca bezmaz visa skola – no 4. līdz 11. klasei. Līdz šim biju strādājusi tikai ar dažām paralēlklasēm. Skaidrs, ka tagad daudz vairāk laika būs jāvelta stundu gatavošanai. Toties labojamo burtnīcu mazāk – nevienā klasē nebija vairāk par 25 bērniem.

Sāku gatavoties jau laikus, tikko iekārtojusies: lasīju mācību grāmatas, studēju programmas un metodiskos materiālus, izpētīju vietējo bibliotēku, bet savas grāmatas sakārtoju tā, lai kaut nakts vidū aizsietām acīm varētu jebkuru uzreiz atrast.

Daudz domāju arī par nākamo audzināmo klasi. Tie bija desmitie, cik noprotams, sarežģīts gadījums. Kolēģi pret mani visai labvēlīgi noskaņoti. Gan viņi, gan mācību daļas vadītāja mani sagaidīja visai laipni par spīti gaužām sarežģītajai ģimenes situācijai un delikāti lika saprast, ka nākamie audzēkņi lāgā nesaprotas ar skolas direktori kopš tiem laikiem, kad tā pirmajā klasē bija viņu audzinātāja. Šīs no sirsnības visai tālās, toties spēcīgās jūtas bija abpusējas. Arī direktore tās īpaši neslēpa, savu nostāju gan pamatojot ar pašu bērnu raksturiem.  It īpaši viens no viņiem tika visai bieži pieminēts. Jau līdz mācību gada sākuma biju par viņu daudz dzirdējusi, turklāt nekā laba, it kā kolēģi mēģinātu mani ar nākamo audzēkni iebaidīt: Z. to un Z. šito… Nez kāpēc nenobijos vis, tas tikai rosināja interesi. Likās – būs vismaz kas no iepriekšējās pieredzes pazīstams. Septembri gaidīju drīzāk ar nepacietību.

Skola tiešām paņēma daudz laika un spēka – slodze liela, arī audzināmā klase – desmitā – nudien nebija no vieglajām. Fizkultūras skolotājs bija īpaši labs sava aroda pratējs, entuziasts, un audzēkņi bija redzamā viņa darba augļu daļa. Bērni kā bērni – īsāki un garāki, tievāki un resnāki, bet gandrīz visi jaunieši lepojās ar neparasti staltiem un labi trenētiem augumiem.

Daudzi skatījās uz mani no augstumiem, kas pārsniedza metru astoņdesmit. Pie saviem „mazulīšiem” jutos kā mežā, jo pat starp meitenēm biju visīsākā.

Taču gaidītās problēmas neradās un neradās. Likās – klase kā klase, bērni kā bērni. Tiesa, varbūt nedaudz patstāvīgāki un enerģiskāki nekā parasti mēdz salasīties vienā grupā, bet tas tak ir vēl jo labāk. Arī mācījās gluži pieklājīgi. Viens otrs jau labprāt paslinkoja – bet kurš tad no mums šai ziņā bez grēka?
Klases sāpju bērnu biju ievērojusi jau pirmajā skolas dienā. Milzīgs un masīvs viņš likās gluži vai iesprūdis pēdējā – vislielākajā – solā.

Smagais žoklis un caur pieri vērstais skatiens diez kādu labo iespaidu vis neradīja. Un ja vēl ņem vērā simt kilogramu smagatlēta muskuļu un pāri metru astoņdesmit garo augumu… Ja tādu satiek klusā, vientuļā vietā, bez vārda runas pa gabalu jāņem kājas pār pleciem. Bet klasē noteicēja biju es. Pirmoreiz runādamās ar jaunajiem audzēkņiem, aizgāju līdz pēdējam solam, lai apskatītu skolas antivaroni tuvāk. Pretī pavērās pelēkzilas drīzāk zēna nekā …

Par gatavošanos centralizētajiem...

Foto: foto.lu.lv

Par gatavošanos centralizētajiem eksāmeniem (2. daļa).  Nelasīsim tālāk, pirms neesam caurskatījuši mācību materiālu. Pārskatīšanas un caurskatīšanas laikā izmantosim zīmuli vai pildspalvu. Ja acis nekas ne­saistīs, tās tikai uz īsu mirkli pievērsīsies galvenajai daļai, kamēr ska­tiens aizklīdīs un apmaldīsies. Zīmuļa izmantošana stukturē domāšanas procesu. Arī grāmatveži bieži tā rīkojas, lai vadītu skatienu krustām šķērsām pa skaitļu rindām un ailēm. Viņi tā rīkojas pavisam dabiski, jo ir grūti bez jebkādas palīdzības ilg­stoši acu kustību noturēt strikti lineārā virzienā.

Caurskatīšana ietaupīs daudz laika un ļaus ievērojami paaugstināt lasīšanas un uztveres ātrumu. Īpašu uzmanību pievērsīsim rindkopu, iedaļu, nodaļu un arī teksta beigām. Ja studējam zinātnisku rakstu vai sarežģītu mācību grāmatu, vispirms izlasīsim kopsavilkumu, rezultātus un secinājumus, jo bieži vien tieši šajās sadaļās atrodams tas informatīvais kodols, ko meklējam un ļauj uztvert lietas būtību jau pašā sākumā.

Kāds students trīs mēnešus cīnījās ar 300 lappušu biezu filozofijas grāmatu. Ticis līdz 289. lappusei, viņu pārņēma  iz­misums, jo pārāk liels kļuva faktu apjoms, ko viņš centās „paturēt prātā”. Viņš bija lasījis lappusi pēc lappuses, bet nenojauta, par ko būs pēdējā nodaļa. Tajā bija atrodams grāmatas atziņu koncentrēti pilnvērtīgs kopsavilkums. Izlasījis kopsavilkumu, students saprata, ka, iepazīstoties ar to jau sākumā, būtu ietaupījis sev laiku un aiztaupījis vairāku stundu uztraukumu brīžus.

Skolēni materiāla caurskatīšanu varētu veikt kā aizraujošu spēli, tas ir, noteikt, cik vienā vai otrā materiālā ir veiksmīgi apkopota tekstā izklāstītā informācija. Daudzi pat mūsdienu informācijas pārblīvētajā laikā uz­skata, ka kārtīgam skolēnam pienākas izlasīt visu no viena vāka līdz otram, lai gan skaidri apzinās, ka nebūt neatbilst viņu vajadzībām. Ir daudz prātīgāk rīkoties ar grāmatu līdzīgi to darām ar lektoriem. Ja lektors ir garlaicīgs vai min pārāk daudz skaitļu, atbilstoši situācijai laidīsim gar ausīm.

Vingrināsimies aizpildīt baltos plankumus

Atzīmēsim, uzzīmēsim neaizpildītos baltos plankumus . Tas ne vienmēr nozīmē izlasīt lielu apjomu. Ja izrādās, ka izskatīšanas posmā dažas sadaļas palikušas aptvertas daļēji, pāriesim pie nākamajiem sarežģītajiem jautājumiem, nevis paliksim ar tiem cīnoties, nezinot, kas tiks aplūkots nākamajā tekstā. Ja nesāksim cīņu uzreiz, iegūsim papildu laiku šī materiāla neapzinātai apstrādei zemapziņā. Tad vēlāk atbilde parādās it kā pati no sevis. Liekot mierā sarežģīto tekstu, izkliedējam spriedzi, kas varētu pavadīt visu atlikušo lasīšanas laiku, kā arī iespēja sarežģīto tekstu aplūkot kontekstā. Pārlecot klupšanas akmenim, mēs pie tā varam atgriezties vēlāk, kad būsim ieguvuši vairāk informācijas citā lapaspusē. 

Vingrināsim atmiņu

Pētījumi apliecina, ka smadzenēm ir būtiski pirmie un pēdējie iespaidi.  Smadzenes ir radinātas  pabeigt iesākto – tāpat, kā līdz pusei pateikto vārdu gribam pateikt līdz galam vai arī, ja pa radio atskaņota dziesma tiek pārtraukta pusvārdā, visticamāk, mēs to izdungosim līdz galam.

Pagātnei atstāsim tik ierasto praksi, tas ir, zubrīties piecas stundas bez pārtraukuma, jo izprast un atcerēties nav viens un tas pats. Tāpēc der atcerēties par pārtraukumiem, tie ļauj iegaumēšanai un izpratnei „darboties rokrokā”, tā nodrošinot visefektīvāko mācīšanos. Lai process būtu vēl sekmīgāks, katra perioda beigās izdarīsim īsu atskatu uz izlasīto un caurskatīsim vēl lasāmo.

Atcerēšanās procesā izmantosim iztēli un asociācijas

Iztēlei nav robežu, tā ir bezgalīga un stimulē mūsu maņas un – caur tām – arī smadzenes. Neierobežotā iztēle mūs sagatavo jaunas pieredzes gūšanai un radina būt atvērtākiem pret …

Sallija Benfelde par saviem skolas...

sallija1

Sallija Benfelde par saviem skolas gadiem. Es nemīlu skolu. Man nav nekādu iemeslu to nemīlēt – vienpadsmit skolas gados nesatiku nevienu skolotāju, kas savas personīgās dzīves problēmas būtu izgāzis klasē pār skolēnu galvām. Mācības padevās viegli un pazemojumus un pāridarījumus no klasesbiedriem nepiedzīvoju, lai gan pamatskolā mūsu klasei bija negantnieku slava. Šodien gudri psihologi droši vien sacītu, ka mūsu klasē ir traki dzīvelīgs radošais gars un ka palaidnības drīzāk liecina par vajadzību sevi apliecināt. Ar nu jau pusmūža cilvēka acīm raugoties uz tā laika palaidnībām, es varētu piekrist, ka ļaunprātības mūsu ēverģēlībās nebija. Protams, īssavienojums fizikas kabineta elektrības kontaktā, lai nebūtu jāraksta kontroldarbs, nebija nekas pārlieku orģināls, drīzāk varētu teikt, ka pārbaudījām teoriju praksē un bijām apmierināti, ka teorija nemelo. Uz bīstamas robežas balansēja klases zēnu interese un ķerstīšanās gar kādu no klases biedrenēm, bet šķiet, ka hormoni toreiz bija sākuši savu uzvaras skrējienu ne tikai puišu, bet arī ar uzmanību apveltītās meitenes asinīs, tādēļ mēs, pārējās klases meitenes, pat necentāmies iejaukties. Tiesa gan, kad klasē parādījās puisis otrgadnieks, kas savas simpātijas pret meitenēm pauda sensenajā veidā – ar grāmatu sitot pa galvu, un kad viena no meitenēm viņam rādījās kļuvusi īpaši simpātiska, mēs puisi sodījām.

Sametām kopā visas savas kapeikas, cik nu mums to vispār bija, un aizjozām uz netālo aptieku pēc lētajām smaržām. Toreiz par kapeikām piecām bija nopērkama šķebīgi salda neļķu smarža, šķiet, to tā arī sauca: Sarkanā neļķe. Katrai no mums tika pa vienam flakonam, un mēs bijām divdesmit meitenes. Pēc zvana, kad visi jau bija apsēdušies solos, pietrūkāmies kājās, metāmies pie puiša un visu saldo neļķi izlējām uz viņa galvas. Donžuāna žakete un krekls bija cauri slapji, skola vēl vairākas dienas neciešami oda pēc neļķēm, bet puisis nekad vairs nemēģināja paust savas simpātijas, bliežot pa galvu.

Lai kā, cenšoties kaut ko atcerēties par skolu, izdevās atrast pārgājienus pretī zelta rudenim, ekskursijas uz rakstnieku dzimtas mājām, Jautro un asprātīgo kluba izdarības vidusskolā un pat savu rozā truša kažociņu un baltu, pūkainu, vecāsmammas adītu truša vilnas cepurīti pirmajā klasē, kuru skolas biedri sākumā apbrīnot apbrīnoja. Jā, un arī smieklīgu pantiņu, ko ,šķiet, otrajā klasē uzrakstīja mana klases biedrene, kad mums bija jāuzraksta kaut kas skaists un ar atskaņām par ziemu: „Balts sniedziņš snieg uz skujiņām, un zaķīt’s lec uz nūjiņām”. Bet drošības un mīlestības sajūtu neatradu. Jo vienmēr, dzirdot vārdu „skola”, atcerējos savu pirmo skolas dienu, kas vēl tagad, pēc gandrīz pusgadsimta, man atgādina vienīgi par izmisumu un to, ko kopš tiem laikiem dēvēju par vientulības garšu.

Biju ilgi slimojusi, pirmo pusgadu mācījos mājās un tad, pēc Jaunā gada es beidzot varēju iet uz skolu! Satikt citus bērnus, sarunāties ar viņiem. Draudzēties ar viņiem! Protams, arī klases biedriem es biju eksotiska parādība un jau pirmajā starpbrīdī ap mani aplipa vai visas klases meitenes. Toreiz kārtība starpbrīžos bija ļoti stingra un noteikta: nelielā pirmā stāva zālē visiem bija jāstaigā pa pāriem, bet vecāko klašu meitenes, dežurantes, uzmanīja, lai viss notiek kā nākas. Tos, kuri nogrēkojās un rimti nestaigāja pa apli, dežurantes izvilka zāles vidū un viņiem tur bija jāstāv …

Šogad Humānās pedagoģijas vasaras

aglonas_vsk3

Šogad Humānās pedagoģijas vasaras skola  būs Aglonā. No 3. līdz 5. augustam pedagogi aicināti uz Humānās pedagoģijas vasaras skolu „Kā kļūt par humānās pedagoģijas skolotāju”,  kas notiks Aglonas vidusskolā, Daugavpils ielā  6.

Moto: „Mūsu profesija pati sarežģītakā, jo tā saistās ar bērna dvēseli. Mūsu profesija pati atbildīgākā, jo tā saistās ar cildenu savas zemes patriotu audzināšanu.Mūsu profesija ir pati cēlsirdīgākā, jo īstens Skolotājs visu savu dzīvi meklē un pilnveido sevī visas cilvēces labākās īpašībās, kuras apguvis pats un cenšas to audzināt katrā skolēnā”. V. Nioradze .

Lasi …

Pašvaldības darbinieku kursu grafiks...

pasvaldibas

Saskaņoti pašvaldības darbinieku profesionālās pilnveides un tālākizglītības kursi

Mērķauditorija: pašvaldību sociālie darbinieki, bāriņtiesu speciālisti, kultūras, bibliotēku, pašvaldību policisti, un citi pašvaldības darbinieki.

Tēmas (par katru programmu – saskaņota 12 h profesionālās pilnveides un tālākizglītības kursu apliecība):

  • Mobings, tā atpazīšana, profilakse un novēršanas iespējas (sociālajiem darbiniekiem, bāriņtiesu speciālistiem, pirmsskolas pedagogiem un pašvaldības policistiem).
  • Dažādie uzvedības veidi, to izpausmes, tās korekcijas iespējas (sociālajiem darbiniekiem, bāriņtiesu speciālistiem, pirmsskolas pedagogiem un pašvaldības policistiem).
  • Dzimumaudzināšanas dažādās pieejas, stratēģijas un izskaidrošanas metodoloģiskie aspekti, paņēmieni un metodes (sociālajiem darbiniekiem, bāriņtiesu speciālistiem un pašvaldības policistiem).
  • Darbavietas psihohigiēna, to veidojošie faktori un profilakses iespējas (visiem pašvaldības darbiniekiem).
  • Saliedētas komandas veidošana (visiem pašvaldības darbiniekiem – ieteicams apvienot ar kolektīvu izbraukumu, ekskursiju u.tml.).
  • Labvēlīgas psiholoģiskās vides veidošana (visiem pašvaldības darbiniekiem).
  • Emocionālās izdegšanas sindroms, tā atpazīšana, profilakse un mazināšanas iespējas (visiem pašvaldības darbiniekiem).
  • Stresa un laika menedžments (visiem pašvaldības darbiniekiem).
  • Ķermeņa valodas triki, manipulācijas un krāsu ietekme uz cilvēka uzvedību (visiem pašvaldības darbiniekiem) un citas saskaņotas programmas.

Vieta: Rīgas Lietuviešu vidusskola, Prūšu iela 42A vai lektora izbraukums uz attiecīgo pašvaldību.

Datumi un laiki: programma ir divu dienu apjomā: 1.diena – ievadlekcija klātienē, 2.diena – neklātienē, aizpildot elektroniski izsniegtos diagnosticējošos, sociometriskos u.c. izpētes materiālus, testus, anketas un apgūstot teorētisko literatūru.

  • Mobings: 27.05; 28.05; 22.06; 06.07; 20.07; 05.08; 10.08; 15.08; 20.08; 22.08.
  • Uzvedības korekcija: 08.06; 19.06; 13.07; 13.08;
  • Darbavietas psihohigiēna: 05.06, 10.06; 18.06;14.07; 28.07; 04.08; 27.08.
  • Saliedēta komanda: 07.07; (30.07. un 31.07.-2dienas); 06.08.
  • Labvēlīgas psiholoģiskās vides veidošana: 03.06;15.07; 21.07; 27.07; 03.08; 11.08; 17.08; 19.08; 21.08; 25.08.
  • Ķermeņa valodas triki un krāsu ietekme: 08.07; 22.07; 29.07.
  • Dzimumaudzināšana: 14.08.

Sākums: plkst.10.00.

Anotācijas: mobings; uzvedības korekcija; darbavietas psihohigiēna;

Maksa: € 18 no personas. Rekvizīti šeit!

Programmas vadītājs: Kaspars Bikše, Latvijas un Dānijas augstskolu docētājs,

12 grāmatu autors, mg.psych.sert.dr.bac.phil.psych.lekt.psych.

Vasaras nometnes: ikgadējā pašvaldības darbinieku, pedagogu, bibliotekāru, kultūras, sociālo un citu pašvaldības darbinieku (ar bērniem,  draugiem un ģimenes locekļiem) profesionālās un personības pilnveides piedzīvojumu, darba un atpūtas nometne  „Labvēlīgas psiholoģiskās vides veidošana” (trīs dienas). 36 stundu profesionālās pilnveides kursu apliecība.

Norises laiki:

1)      no 15. līdz 17. jūnijam – Mālpilī;

2)      no 25. līdz 27. jūnijam – Liepājā;

3)      no 29. jūnija līdz 1. jūlijam – Klaipēdā.

Pieteikties var pedagogs.lv, aizpildot „Pieteikuma lapa”. Sīkākas ziņas: …

Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

bibliovilks4

Andris Vilks ir viens no mūsdienu ievērojamākajiem bibliotēku un informācijas zinātnes speciālistiem Latvijā. Viņš ir būtiski veicinājis bibliotēku nozares, kā arī informācijas un zināšanu sabiedrības attīstību nacionālajā un Baltijas valstu līmenī. A.Vilks ir guvis plašu atzinību arī starptautisku nozares profesionāļu vidū.

A.Vilks ir dzimis 1957.gadā Rīgā. Kopš 1978.gada strādā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (tolaik V.Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā) un kopš 1989.gada ir tās direktors. Viņš ir doktorants un pasniedzējs Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļā.

Jau kopš 1989.gada līdz pat šodienai A.Vilks ir dedzīgi sekmējis un turpina sekmēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta Gaismas pils attīstību, kas ietver sevī bibliotēkas jaunās ēkas celtniecību, Gaismas tīkla un Nacionālās Digitālās bibliotēkas “Letonica” izveidi.

A.Vilks ir piedalījies un aktīvi piedalās dažādu valsts un starptautiskā mēroga organizāciju darbā.

Pašreizējie amati:

  • Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors;
  • Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs;
  • Biedrības “Laiks kultūrai” biedrs;
  • Latvijas Bibliotēku padomes loceklis;
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis;
  • Baltijas jūras reģiona bibliotēku asociācijas Bibliotheca Baltica ievēlētais loceklis;
  • Eiropas Zinātnisko Bibliotēku asociācijas (LIBER) valdes loceklis
  • Eiropas Nacionālo bibliotēku direktoru konferences (CENL) loceklis;
  • UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” padomes un Starptautiskās konsultatīvās komitejas (IAC) loceklis;
  • UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas Nacionālās komitejas padomes priekšsēdētājs.

Iepriekš ieņemtie amati:

  • Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētājs, Valsts kultūrkapitāla fonda Starpnozaru padomes vadītājs;
  • LR Ordeņu kapitula kanclers;
  • Baltijas jūras reģiona bibliotēku asociācijas Bibliotheca Baltica prezidents;
  • Eiropas Nacionālo bibliotēku direktoru konferences (CENL) mantzinis;
  • UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” padomes priekšsēdētājs;
  • UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas prezidents.

Andris Vilks (dzimis 1957. gada 16. maijā Rīgā) ir latviešu filologs, bibliotēku darbinieks. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.

1980. gadā Vilks absolvēja Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti. Laikā no 1978. līdz 1981. gadam bijis bibliotekārs V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkas (pašlaik: Latvijas Nacionālā bibliotēka) Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā, pēc tam līdz 1989. gadam vadījis Reto grāmatu un rokrakstu sektoru un Reto grāmatu un rokrakstu nodaļu. 1989. gadā Vilks kļuva par Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru.Ir lektors Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē.

Laikā no 1998. līdz 2002. gadam Vilks bijis Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētājs, no 2004. līdz 2008. gadam vadījis Baltijas jūras valstu bibliotēku apvienību Bibliotheca Baltica. Viņš ir vairāku profesionālo organizāciju valdes vai padomes loceklis, tai skaitā pašlaik ir valdes loceklis Eiropas zinātnisko bibliotēkas līgu valdē, kā arī UNESCO Zināšanu sabiedrības programmu padomes priekšsēdētājs.

1997. gadā ticis apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 2001. gadā — ar Lietuvas Ģedimina ordeni. 2007. gadā saņēmis Latvijas Ministru kabineta balvu.

(Pēc Letonikas un Vikipēdijas …

1934. gada 15. maijā notika 15. maija...

saeima_34

1934. gada 15. maijā (pirms 81) Latvijā notika 15. maija valsts apvērsums. Kārlis Ulmanis ar domubiedriem atlaida Saeimu un visu varu koncentrēja savās rokās. Apvērsums notika 1934 15./16. maijā K.Ulmaņa vadībā. Pēc 15. maija apvērsuma Latvijā atlaida Saeimu, likvidēja visas politiskās partijas un lielu daļu sabiedrisko organizāciju, Latvijā noteica karastāvokli, slēdza 31 preses izdevumus, noteica cenzūru presei. Pēc 15. maija apvērsuma Latvijā nodibinājās autoritārs K.Ulmaņa režīms.

Ulmaņa apvērsums jeb 1934. gada 15. maija apvērsums bija pretkonstitucionāla valsts varas sagrābšana Latvijā, ko naktī no 1934. gada 15. maija uz 16. maiju, veica Ministru prezidents Kārlis Ulmanis ar armijas un aizsargu palīdzību, nodibinot autoritāru režīmu, kas pastāvēja līdz PSRS karaspēka ienākšanai 1940. gada 17. jūnijā.

Ceļu uz valsts apvērsumu atviegloja vispārējā demokrātijas krīze, kas bija novērojama starpkaru Eiropā, īpaši pēc Lielās depresijas sākuma. No Centrālās un Austrumeiropas jaunajām valstīm vienīgi Čehoslovākija saglabāja parlamentāro demokrātiju līdz pat Otrā pasaules kara sākumam. 1922. gadā Itālijā pie varas nāca Musolīni vadītie fašisti, kas iedvesmoja un atbalstīja antidemokrātiskas, nacionālistiskas un autoritāras kustības visā Eiropā. Latvijas kaimiņvalstīs valsts apvērsumi jau bija notikuši Polijā (1926), Lietuvā (1926) un 1934. gada 12. martā arī Igaunijā.

Liela loma demokrātijas krīzē bija arī tā laika politiķu personībām; viņi bija dzimuši un auguši Krievijas impērijā, izgājuši karu un valsts veidošanās posmam un uz valsts attīstību raudzījās no strikti centralizētas varas pozīciju viedokļa, citu viedokļu paudējus uztverot nevis kā diskusiju partnerus, bet kā savu ideju īstenošanas ienaidniekus. Sava nozīme bija arī „tautas tēva” sindromam, kad jaunās valsts veidotāji nespēja atteikties no varas.

Latvijā trūka demokrātiskai republikai atbilstošas sociālās struktūras — vidusslānis bija pārāk vājš, vairāk nekā 60% iedzīvotāju dzīvoja laukos, bet arī tur tikai sāka veidoties bagāto saimnieku slānis. Zemniecība kopumā bija daudz konservatīvāka. Demokrātiju vājināja ekonomiku pārņēmusī lielā depresija, kas bremzēja Latvijas tautsaimniecības attīstību un radīja iedzīvotāju neapmierinātību ar parlamentāro sistēmu kopumā.

Liberālais Saeimas vēlēšanu likums, kurā nebija noteikts parlamentā iekļūšanai nepieciešamais minimālais balsu slieksnis, radīja sīkpartiju pilnu parlamentu (raksturīgi, 4. Saeimā iekļuva 27 partijas) kurā bija grūti izveidot stabilu koalīcijas valdību. Ministru kabineti starpkaru periodā mainījās 18 reizes, vidēji pastāvot tikai 10 mēnešus. Tas viss radīja politiskās un sociālās nestabilitātes iespaidu. Partijas lielu daļu laika pavadīja savstarpējos ķīviņos, kavējot valstij svarīgu lēmumu pieņemšanu.

Lai arī Sociāldemokrāti uzvarēja visās vēlēšanās un šīs partijas biedrs Pauls Kalniņš no 1925. līdz 1934. gadam ieņēma Saeimas priekšsēdētāja amatu, sociāldemokrāti savas politiskās nostājas dēļ gandrīz nekad netika iekļauti valdībā un atradās opozīcijā, jo partija lielā mērā neatzina Latvijas Republiku un nebija gatava sadarboties ar pārējām partijām — mītiņos izmantoja sarkano karogu, dziedāja Internacionāli, pat vēl 1933. gadā rosināja atteikties no himnas „Dievs, svētī Latviju”, izveidoja pusmilitāru sporta organizāciju SSS.

30. gadu sākumā Ādolfa Bļodnieka valdība un parlaments aktīvi vērsās pret gan pret kreisajiem, gan labējiem ekstrēmistiem, kas regulāri iesaistījās savstarpējos kautiņos, popularizēja komunismu un nacionālsociālismu.

1933. gada 17. martā Saeima pieņēma lēmumu par Ugunskrusta aizliegšanu. 1933. gada 21. novembrī no Saeimas tika izslēgti un apcietināti septiņi Strādnieku un zemnieku (faktiski, komunistu) partijas deputāti.

1933. gada 10. novembrī Saeimas otrā lielākā partija — Latviešu Zemnieku savienība — …

EKO nometnes Mārtiņa Fonda...

Untitled-1

EKO nometnes Mārtiņa Fonda rehabilitācijas centrā „Dūjas” Jēkabpils novadā.

Daba it visā tevi pavada

Vides izglītošanai un ekoloģiskās izpratnes veidošanai tiks veidotas 3 atšķirīgas nometnes, atbilstoši jaunieša interesēm, aktuālām attīstības vajadzībām un ģimenes/jaunieša vērtībām :

1. Daba – iedvesmas, radošuma un spēka avots – 30.jūnijs līdz 5.jūlijs, šajā nometnē jaunieši apgūs zināšanas un prasmes, kā, izmantojot dabas un mākslas potenciālu, gūt papildus enerģiju un stresa pārvarēšanas prasmes savu dzīves mērķu īstenošanai.

2. Daba – mūsu mājas un izaicinājums – 22.jūlijs līdz 27.jūlijs, šajā nometnē jaunieši apgūs zināšanas un prasmes vērot un sadzirdēt dabu, sadzīvot ar dabu nenodarot tai pāri (divas dienas vajadzēs dzīvot brīvā dabā).

3. Latvijas daba kā latviešu dzīvesziņas pamats – 4.augusts līdz 9.augusts, šajā nometnē jaunieši apgūs zināšanas par vidi un dabu izmantojot latviešu dzīvesziņas, simbolu, tradīciju un rituālu izpratni un pielietošanu.

Nometnēs tiks sniegtas zināšanas un veikta apmācība ikdienā īstenojamu un vides aizsardzību sekmējošu prasmju apguvei :

• Atkritumi (zināšanas par faktoriem, kas sekmē sadzīves un bīstamo atkritumu daudzuma pieaugumu, „zaļā” pieeja iepakojuma problēmai, atkritumu šķirošanas prasmes)

• Bioloģiskā daudzveidība (zināšanas par vietējām aizsargājamām dabas teritorijām, vērtīgiem zālājiem un mežaudzēm, lauku putnu populāciju un šo faktoru novērošana dabā, aprakstīšana/zīmēšana)

• Gaisa piesārņojums, izmeši un klimata pārmaiņas

• Ūdeņi (dzeramā ūdens resursi, notekūdeņi, peldvietas, ūdens kā dzīvībai nepieciešams resurss un rekreācijas līdzeklis

Aicinām pieteikties jauniešus vecumā no 13 līdz 15 gadiem rakstot pieteikuma vēstuli uz e-pastu martinafonds1991@inbox.lv ar norādi EKO nometnei līdz 21.jūnijam. Vēstulē jānorāda kurā nometnē vēlas pieteikties , kāpēc izvēlies tieši šo nometne un pastāstīt nedaudz par sevi.

Mārtiņa Fonds

Malpils stovykla birželio 15-17 d.

IMG_0071 copy

Malpils stovykla  birželio 15-17 d.
Stovykla  mokytojams, bibliotekininkams, socialiniams, kultūros ir savivaldybių darbuotojams. Profesinio ir asmeninio tobulėjimo stovykla  Malpilyje “Palankios  psichologinės  aplinkos kūrimas.”

1 diena: birželio 15, pirmadienis
8:00-09:30 Atvykimas, registracija, apsigyvendinimas (dviviečiai ir triviečiai kambariai; mokestis už naktį – € 6, 40), pritvirtinti savo vardą ant kambario durų  ir prie drabužio. Galima atvykti iš vakaro.
Seminarai vyks Malpils profesinės  mokyklos bibliotekos patalpose.
Seminaro metu galite aplankyti miestą, pasivažinėti  dviračiu, yra  sporto salė, sauna ir baseinas.
9:30-10:00 pusryčiai (maitinimas Ilona Dreimane, 28228728, ilonadreimane@inbox.lv( kai reikia užsisakyti vegetariškus  patiekalus ar  kita).
10:00-11:00 vargonų  koncertas Malpils bažnyčioje (auka: 1 €)
11:00-11:45 Seminaras.
12:00-12:45 Seminaras.
13:00-14:00 Pietūs.
14:00-15:00 Ekskursija į Malpils dvarą, Malpils kultūros centrą, ir tt
15:00-15:45 Seminaras.
16:00-16:45 Seminaras.
17:00-17:45 Seminaras.
18:00-18:45 Seminaras.
19:00-20:00 Vakarienė.
20:00-21:00 Ekskursija prie Klabažu piliakalnio, į miesto centrą, pilkapį.
21:00-22:00 Mantros, mandala, afirmacijos, pirtis, piknikas.

2 diena: Birželio  16, antradienis
8:30-09:00 Pusryčiai.
9:00-10:00 Vargonų  koncertas Malpils bažnyčioje (auka: 1 €)
10:00-10:45 Seminaras.
11:00-11:45 Seminaras.
12:00-13:45 Seminaras.
13:00-14:00 Pietūs.
14:00-15:00 Didysis  takas.
15:00-15:45 Seminaras.
16:00-17:00 Seminaras.
17:00-21:00 Ekskursija į stručių, kengūrų ir elnių safarį. Šernų, elnių takai – 4 € Piknikas ( grupei 20 € už valandą), vakarienė (su savo krepšeliais), iškylos paviljonas, stalai, laužas, elnienos  pirkimas ir  degustacija (už papildomą mokestį – € 3). Pagal pasirinkimą  vakarienė svečių namuose , jei grupė yra didesnė nei 15 asmenų,  ekskursija gyvūnų takais  yra nemokama.
21:00-22:00 Mantros, mandalos, afirmacijos ir tt.

3 diena:Birželio  17, trečiadienis
8:30-09:00 Pusryčiai
9:00-10:00 Transparantų, užrašų  ir kt. gamyba – laimė, džiaugsmas, optimizmas, ir tt. Improvizuota eisena po Malpilį, reikalaujame teisės  į laimę, džiaugsmą, optimizmą ir tt.
10:00-10:45 Improvizuotos   eitynės per Malpilį,  reikalaujame   teisės  į laimę, džiaugsmą, optimizmą, ir tt . Pabaiga – direktorės  Frančeskos Gevelės kabinete.
11:00-11:45 Seminaras.
12:00-13:00 Pietūs
13:00-14:00 Ekskursija į Malpils pieninę  (2 € už asmenį), sūrio degustacija.
14:00-14:45 Seminaro uždarymas.
14:45-15:00 Pažymėjimų įteikimas.
15:00-15:30 Pavakariai.
Jei reikia  namo išvykti  anksčiau, prašome pranešti apie tai laiku Gunčiui, kad galėtų  paruošti pažymėjimus.
Stovyklos organizatoriai:
Guntis, 00371 27583454, kanceleja@pedagogs.lv (finansai, sertifikatai, sąskaitos faktūros, viešbutis, darbo kambariai, maitinimas);
Kaspars, 00371 28320454, kaspars.bikse@gmail.com (seminarai, darbotvarkė).
Una Tobota: 28319828, unat@inbox.lv (priemonės, organizaciniai reikalai).
Viešbučio komendantas Vita Ozolina: 26608791.
Maitinimas Ilona Dreimane, 28228728, ilonadreimane@inbox.lv
Kita :
Malpils internatinės  ir profesinės mokyklos direktorė Frančeska Gevele : 67970906, sekretorė: 67925267, 67925131
Malpils kultūros centras: 67925339, 67925339, 67925836
Sporto kompleksas, baseinas: 26676121, 29432774, 26496710
Malpils biblioteka: 67925390
Malpils pieninė: 67925235
Ekskursijos mažu lėktuvu: 29469636
Žvejyba Dzirnezeryje: 29212411
Žvejyba Audrinų  tvenkinyje: 29146733
Registracija į  stovyklą “Malpils 2015″ …

Liepoja, 2015m. Birželio 25, 26 ir 27...

Liepajas_nometne_2013_gada_18_junijs

Stovykla Liepojoje  birželio  25-27 d.
Savaitės įvykis. Psichinė higiena. Tęstinis  švietimas
3 dienų  stovykla  Liepojoje  mokytojams, bibliotekininkams, socialiniams, kultūros ir savivaldybių darbuotojams, jų šeimos nariams , kolegoms, vaikams ir draugams.
Profesinio ir asmeninio tobulėjimo stovykla  Liepojoje  “Palankios  psichologinės  aplinkos kūrimas”.

1 diena: birželio 25 d. ketvirtadienis
8:00-09:30 atvykimas (adresas),viešbutis “Brize” (+371 26575051), Dalyvių registracija pas kanceliarijos vadovą  Guntį, +371 27583454, kanceleja@pedagogs.lv.
Daiktai paliekami (iki  13:00) viešbučio pagalbinėse patalpose (iki  12.00 gyena praėjusios  nakties klientai.) Jei norite apsigyventi iš vakaro, turite  iš anksto įspėti ir rezervuoti  kambarį .
(Vienviečiai, dviviečiai, triviečiai, keturviečiai kambariai, mažasis liukso kambarys ir didysis liukso kambarys). Kainos nurodomos ne už  lovą, bet  už  kambarį. Visuose kambariuose yra TV, WiFi; 2 virtuvės, t. y. kiekviename aukšte (šaldytuvas, mikrobangų krosnelė, viryklė (Indus  rekomenduojama pasiimti savo), 3 ,4 dušai ir tualetai kiekviename aukšte, nemokamas  Zaķumuižos  mineralinis vanduo.  Viešbutyje  yra kavinė- maitinimas 3 kartus per dieną. Pusryčiai, pietūs, vakarienė = 10 eurų per dieną . Arba  moka už savo patiekalus  atskirai (tai bus brangiau). Arba gamina patys virtuvėje.
Viešbutyje  yra ne tik kavinė, bet ir kirpykla, manikiūro ir skalbimo paslaugos. Kambariai yra jaukūs, šviesūs, spintos, paveikslai. Šalia viešbučio yra parduotuvė “Maxima” . 5- 7 minutės iki jūros.
Stovyklos  mokestis 18 eurų per dieną +viešbutis+ maitinimas (Guntis, +371 27583454, kanceleja@pedagogs.lv).
Seminaras vyks viešbučio TV salėje.
Seminaro  metu galite aplankyti miestą, paplūdimį.
Ekskursijos .
9:30-10:00 pusryčiai (Užsakymas iš anksto – Guntis: +371 27583454, kanceleja@pedagogs.lv, kavinės  vedėja, 26984415, jei reikia užsisakyti vegetariškus patiekalus ar kiti pageidavimai).
10:00-11:00 Vargonų koncertas Liepojos Maros bažnyčioje 26555745 (auka bažnyčiai: 1 €).
11:00-11:45 Seminaras.
12:00-12:45 Seminaras.
13:00-14:00 Pietūs.
14:00-19:00 Ekskursija, jūros uostas,  uostas kalėjimas, Katedra + psichoterapijos seminaras .
19:00-20:00 Vakarienė.
20:00-21:00 Seminaras.
21:00-22:00 Mantros, mandalos, afirmacijos , individualios konsultacijos.

2 diena:  Birželio 26d. , penktadienis.
7:00-08:00 reabilitacijos pratimai ant jūros kranto (vadovė Vilma Kalme , filologijos mokslų  daktarė, kūno kultūros mokytoja (mokestis – 2 € asmeniui).
8:30-09:00 Pusryčiai.
9:00-10:45 Ekskursija  į Liepojos universitetą (2 eurų)
11:00-11:45 Seminaras (Liepojos universiteto patalpose).
12:00-13:00 Seminaras (Liepojos universiteto patalpose).
13:00-14:00 Pietūs (mieste).
14:00-19:00 Ekskursija po miesto centrą (ekskursija po Liepojos teatrą – teatro užkulisiai, scena, , persirengimo kambariai, perukų, kostiumų matavimasis ir tt. (3 eurai), Trejybės katedros bokštas, 20360055 (2 eurai), Liepojos centras, galerija, pėsčiųjų gatvė, paplūdimys ir tt.
19:00-20:00 Vakarienė (viešbutis).
20:00-21:00 Seminaras (viešbutis).
21:00-22:00. Mantros, mandalos, afirmacijos.

3 diena:  Gegužės 27, šeštadienis.
7:00-08:00 Mantros, mandalos, afirmacijos.
8:30-09:00 Pusryčiai.
9:00-10:00 Judesių terapija  ant jūros kranto.
10:00-10:45 Seminaras.
11:00-11:45 Seminaras.
13:00-14:00 Pietūs.
14:00-15:00 Seminaras, sertifikatų išdavimas (pajūryje), individualios konsultacijos, išvykimas namo.

Registracija į  stovyklą “Liepoja,  2015m.″ …

Tarptautinė stovykla Lietuvos ir...

Foto: Uldis Štokmanis.

Tarptautinė stovykla Lietuvos ir Latvijos mokytojams, bibliotekininkams, socialiniams, kultūros ir savivaldybių darbuotojams.
Profesinio ir asmeninio tobulėjimo stovykla  Klaipėdoje “Palankios  psichologinės  aplinkos kūrimas”.
Kaina 18 eurų per dieną vienam asmeniui plius 5 eurai, vertėjo paslaugos vienam asmeniui per dieną (jeigu grupėje yra kolegų iš Lietuvos ) ir 2 eurai asmeniui  už patalpų nuomą.
Viešbutis: Klaipėdos turizmo mokyklos bendrabučio kambariai – 6.00 € už dieną .
Ekskursijos (pasirinktinai, nes ekskursija vyksta per Kasparo Bikšes paskaitas Klaipėdos turizmo mokykloje): senamiestis, Lietuvos jūrų muziejus, Kuršių Nerija, Juodkrantė, Raganų takas + judėjimo psichoterapija + pratimai (lengvojo  automobilio kaina už  keltą (į abi puses), – (€ 12) + keleivio bilietas – (€ 1.00), – vairuotojas nemokamai, Jūrų muziejaus bilietas -  (€ 5) delfinų šou. Suaugusiems  (8,00 €) / vaikams, studentams (5,00 €); Juodkrantės Raganų takas (- (6,00 €), lengvojo automobilio stovėjimo aikštelės paslauga už valandą (0,86 €).
Švietimo įstaiga “Pedagoģiskās meistarības skola” Mokėjimo rekvizitai: Bankas: Swedbank, kods: HABALV22; Konta nr.: LV 97 HABA 05 51 01 10 03 30 9.

1 diena: Birželio 29, pirmadienis.
7:30-09:00  Registracija (registracija pas Guntį  foje ), apsigyvendinama viešbutyje , vardo  pritvirtinimas ant  durų.
9:00-09:45 Pusryčiai (“Akropolis”).
10:45-11:00 Išvykimas automobiliu į Klaipėdos Marijos Taikos Karalienės Bažnyčią (Klaipėdos Marijos Taikos Karalienės bažnyčia, Rumpiškės prospekto 6, Klaipėda).
11:00-11:45 Klaipėdos Marijos Taikos Karalienės bažnyčios bokšte stovyklos atidarymas.
12:00-12:45 Seminaras ( Mandalos, afirmacijos , projektinis piešimas, psichoanalizės pagrindiniai principai).
13:00-13:45 Seminaras (mandalų ir projektinio piešimo interpretacija, psichoanalizės pagrindiniai principai).
14:00 iki 15:00 Seminaras (spalvų poveikis).
15:00-16:00 Pietūs (“Akropolis”).
16:00-18:00 (Pasirinktinai, iš anksto pasirinkdami ir iki vidurdienio 14:00 registruotis pas Guntį.):
1.Variantas: apsipirkimas “Akropolis”
2.Variantas: ekskursija pėsčiomis po senamiestį, uostą, Klaipėdos centrą;
3.Variantas: seminaras (jei bent pusė dalyvių).
16:00 -16:45 – “Spalvų poveikis žmogaus elgesiui ir manipuliavimo metodai.”
17:00 -18:00 “Kūno kalba, jos poveikis žmogaus elgesiui ir manipuliavimo metodai.”
18:00-18:45 Seminaras. “Teigiamo požiūrio strategijų formavimas” 1 dalis.
19:00-20:00 Seminaras. ” Teigiamo požiūrio strategijų formavimas” 2 dalis.
20:00 – 21: 00 Vakarienė (“Akropolis”).
21:00-22:00 Mandalos, afirmacijos, individualios konsultacijos ( foje).

2 diena: Birželio 30, antradienis.
7:00-07:45 Mandalos, afirmacijos , individualios konsultacijos.
8:30-09:00 Pusryčiai.
9:00-09:45 Seminaras “Teigiamo požiūrio strategija.”
10:00-10:45 Seminaras “Teigiamo požiūrio metodika”.
11:00-11:45 Seminaras “Savijautos ir gerovės strategijos bei metodai.”
12:10-13:00 Seminaras “Savijautos ir gerovės strategijos bei metodai.”
13:00-14:00 Pietūs.
14:00-15:00 Seminaras “Darbas su paaugliais” 1 dalis
15:00-22:00 Pasirinktinai. Parinkti ir užsiregistruoti pas Guntį:
1.Variantas (kai visi ar bent pusė): kelionė + Judėjimo terapijos seminaras (judėjimo seminaras vyksta, jei  visi) + vakarienė (Kuršių Nerija, Jūrų muziejus: Keltas: Lengvasis automobilis – € 12 + keleivio bilietas – € 1 (vairuotojas nemokamai)), muziejaus bilietas – € 5 ; Juodkrantėje Raganų takas (iš viso kaina – 6 € už lengvąjį automobilį + automobilių aikštelės stovėjimo  paslaugos);
2. Variantas (kai visi ar bent pusė): seminarai:
15:00-15:45 Seminaras “Proto drausminimo metodai.”
16:00-16:45 Seminaras “Motyvacijos strategijos ir rekomendacijos.”
17:00-18:00 seminaras “Mokytojo charizma”.
18:00-19:00 Seminaras …

Programa: Mokyklos bendruomenės ...

Skolas muzejā. 
Kaspara Bikšes foto.

Programa: Mokyklos bendruomenės  psichosocialinė aplinka.

1. Teikėjas

1.1. Teikėjo rekvizitai (pavadinimas, kodas, adresas, pašto indeksas, telefonas, el.paštas) Vilniaus lietuvių namai, Dzūkų g. 43, Vilnius 1.2. Teikėjo vardas ir pavardė Asta Turskienė

2. Programos pavadinimas ir lygis

Pavadinimas Mokyklos bendruomenės psichosocialinė aplinka

Akredituota:  Ugdymo plėtotės centro (UPC) direktoriaus 2013-06-23 įsakymas Nr. VK-129

Akredituota iki 2017-06-22 Lygis Institucinė

3. Programos rengėjas(-ai)

      Kaspars Bikšė, pedagogas, psichologas praktikas, Danijos Ostersy Hojskole dėstytojas, Danijos  švietimo ministerijos ir konsultavimo tarybos narys, Latvijos mokytojų meistriškumo mokyklos psichologas ir pedagogas, Latvijos Švietimo ir mokslo  ministerijos licencijuotų pedagogų kvalifikacijos tobulinimo ir tęstinio mokymo kursų lektorius, 13 psichologijos vadovėlių autorius.

Asta Turskienė, Vilniaus lietuvių namų Užsienio lietuvių švietimo skyriaus vedėja, edukologijos mokslų magistrė.

4. Programos anotacija (aktualumas, reikalingumas)

      Lietuvos valstybės strateginiuose dokumentuose (Lietuvos pažangos strategija Lietuva 2030, Lietuvos sveikatos programa – 2020) pažymima, jog  įvairaus amžiaus žmonių grupių sveikos gyvensenos ugdymas – tai sveikos ir veiklios visuomenės raidos prielaida. Atsižvelgiant į pasaulines tendencijas 2012 metais  patvirtinta nauja Sveikatos ugdymo bendroji programa,   kurios paskirtis – užtikrinti sėkmingą vaiko sveikatos ugdymą mokykloje, prisidėti prie vaiko dvasinio, fizinio, psichinio, socialinio pajėgumo ir gerovės.  Efektyvus sveikatos ugdymas mokykloje susijęs su sveikatai palankios fizinės ir psichosocialinės aplinkos kūrimu bei  pedagogų sveikatos ugdymo kompetencijų tobulinimu. Minėtos programos įgyvendinimas grindžiamas mokyklos bendruomenės sutelktiniu darbu: bendradarbiavimu tarp įvairių ugdymo sričių mokytojų ir kitų specialistų, bendromis mokyklos ir šeimos, mokyklos ir įvairių sveikatos priežiūros ir sveikatinimo institucijų pastangomis.

Viena iš Sveikatos ugdymo bendrosios programos   sveikatos ugdymo sričių- psichikos sveikata (savivertė, emocijos ir jausmai, protas ir pozityvus mąstymas). Ši pedagogų kvalifikacijos programa atliepia minėtą  sveikatos ugdymo sritį, tobulina pedagogo asmenybę, bendrąsias  asmeninio tobulėjimo kompetencijas, padeda įgyti savęs pažinimo ir saviraiškos sveikus įgūdžius. Pedagogai dalyvauja praktinėse  optimizmo pratybose ir susipažįsta su  praktiniais  metodais, kurių pagalba  įgyja gebėjimus ir įgūdžius, padedančius   įveikti stresą bei konfliktines situacijas, atsipalaiduoti, atsikratyti baimės ir nerimo, chaoso, drausminančius protą, taip pat įgyja įpročius, suvokti aplinką be baimės ir nerimo, pasitikėti  savimi, mokiniais, pozityviai vertinti darbą mokykloje. Atlikdami įvairius  pratimus,  įgyja teigiamą požiūrį į save, atsikrato  pesimistinių  jausmų, streso, o jų vietoje  geba taikyti praktinius metodus gerinančius savijautą, skatinančius  mokyklos gyvenimo kūrybinį pakilimą,  tikslo siekimą, asmeninį  tobulėjimą, didinančius  pasitenkinimą savimi mokykloje bei gyvenime.

Noriai dirbantis, tikslo siekiantis  ir pozityviai nusiteikęs,  gerą nuotaiką skleidžiantis, mokinių pasitikėjimą savimi ugdantis, dideliems teigiamiems  mokyklos  vidaus pokyčiams pasirengęs pedagogas  tiesiogiai lemia mokinio pajėgumą sėkmingai mokytis, įgyti visas reikalingas kompetencijas, kuria  darnią ugdymo aplinką, puikų psichologinį klimatą mokyklos bendruomenėje.

Programa skirta pedagogams, mokyklos administracijos darbuotojams, sveikatos priežiūros specialistams, tėvams.

Programos apimtis – 36 valandos. Iš jų 12  valandų  skirta teoriniam darbui ir 24 valandos praktiniam  darbui. Praktinės užduotys sudaro  apie 67 proc. programos apimties, teorinės –  33 proc. programos apimties.

Programoje numatoma taikyti šiuos bendrųjų kompetencijų vertinimo metodus:  dalyvavimas atliekant praktines ir tekstines užduotis, atliktų praktinių bei  tekstinių užduočių viešas pristatymas, dalyvavimas darbo grupėse, dalyvavimas žaidimuose, dalyvavimas diskusijose, savo  nuostatų pristatymas.

5. Programos tikslas

Tobulinti asmenybės bendrąsias kompetencijas siekiant kurti mokyklos bendruomenės narių sveikatai palankią psichosocialinę aplinką.

6. Programos uždaviniai

1. Identifikuoti kas sukelia stresą ir konfliktus mokykloje bei numatyti …

Kuldīgas ģimnāzijas direktore Jana...

Jana_Jansone

Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas direktores Janas Jansones dzīvesstāsts fotoattēlos. Esmu dzimusi Jelgavā, kārtīgā skolotāju ģimenē. Mamma angļu valodas skolotāja, bet tēvs- sporta skolotājs. Uzsākot skolas gaitas, vecāki mani nodod gādīgo Jelgavas 1.vidusskolas skolotāju rokās. Pēc vidusskolas absolvēšanas iestājos Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātē. Paralēli studijām uzsāku darba gaitas Jelgavas 1.vidusskolā par ģeogrāfijas skolotāju un matemātikas skolotāju sākumskolas klasēs.

Lasi tālāk par Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas direktori Janu …

Mūziķim Ērikam Ķiģelim – 60...

kigelis1

Mūziķim Ērikam Ķiģelim – 60 (1955-1985). Dzimis 1955. gada 11. maijā Saldū. Mācījies spēlēt akordeonu bērnu mūzikas skolā. Padsmit gadu vecumā, kad smagas kājas traumas dēļ vairākus gadus spiests pavadīt slimnīcā, nopietnāk pievērsās mūzikai — sāka apgūt ģitārspēli un sacerēja pirmās dziesmas. Pēc iznākšanas no slimnīcas Saldū kopā ar brāli nodibināja grupu Forte, kas atskaņoja savas un Jimi Hendrix Experience kompozīcijas. Pēc tam īslaicīgi muzicēja citā Saldus grupā Cantus.

1970. gadu vidū pārceļas uz Liepāju, kur iepazīstas ar Juri Pavītolu. 1976. gadā abi izveidoja jaunu grupu, kam dod iepriekšējās Pavītola grupas nosaukumu — Līvi. Laika gaitā starp J. Pavītolu un Ē. Ķiģeli rodas arvien lielākas domstarpības, līdz 1978. gadā Ķiģelis atstāj Līvus un nodibina jaunu grupu Corpus. Tieši Corpus sastāvā Ķiģelis sacerējis savas zināmākās dziesmas: Zīlīte, Vēju muzikants, Mazais sapnītis u.c.

1980. gada rudenī Ē. Ķiģelis atstāj Corpus un atgriežas Līvos. Tieši šajā laikā Līvi kļuva par vienu no populārākajām un nozīmīgākajām latviešu rokgrupām, jau 1981. gadā kopā ar Credo uzvarot republikas skatē. 1982. gadā Līvus atstāj Pavītols, bet par vienu no gada hitiem kļūst Ē. Ķiģeļa vēl Corpus laikos sacerētā Zīlīte Līvu izpildījumā.

Ē. Ķiģelis arvien vairāk centās sevi apliecināt lielākas formas skaņdarbos. Tapa piecpadsmit minūšu skaņdarbs Veltījums Liepājai ar Māra Čaklā dzeju, kas bija iecerēts kā skaņdarbs rokgrupai un simfoniskajam orķestrim, lai arī tas tika realizēts tikai grupas versijā. Vēlāk tapa dziesmu cikls Kurzemei — saules ceļš ar Olafa Gūtmaņa dzeju.

1985. gada 1. oktobrī notika Līvu koncerts ar cikla Kurzemei — saules ceļš pirmatskaņojumu. Divas dienas vēlāk — 3. oktobra naktī — Ķiģeļa vadītā automašīna VAZ iebrauc pretējā braukšanas joslā un sadūrās ar pretimbraucošo smago automašīnu. Ē. Ķiģelis šai avārijā iet …

Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas gaiteņi un...

Kaspara Bikšes foto.

Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas gaiteņi un nedaudz mācību telpas fotogrāfijās. Rīgas Valsts 1. ģimnāzija ir Rīgas pašvaldības dibināta un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pakļautībā esoša vispārējās izglītības iestāde, kura īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas.

Skolas absolventi veiksmīgi turpina mācības augstskolās, daudzi strādā valsts varas un pašvaldības institūcijās, augstskolās, zinātniski pētnieciskās iestādēs. Skolas atbalstam ir izveidota absolventu un draugu biedrība, kurā kopīgam mērķim apvienojušās daudzas skolas beidzēju paaudzes.

Skolēni

Ģimnāzijā mācās 1036 skolēni no daudziem Latvijas novadiem. Skolēniem tiek piedāvātas daudzpusīgas interešu izglītības programmas.

Skolotāji

Ģimnāzijā strādā 95 skolotāji. No tiem 46 maģistri, 2 skolotāji pabeiguši studijas doktorantūrā, 2 mācās maģistrantūrā, 1 mācās …

„Izglītojamo uzvedība, tās korekcijas...

uzvediba

Programmas nosaukums: „Izglītojamo uzvedība, tās korekcijas iespējas” (A)   Pedagogu tālākizglītības saturu moduļu sistēmas 1. modulis „Pedagogu vispārējo kompetenču modulis, apakšmodulis „Labvēlīga izglītības vide” Programmas mērķauditorija: Visiem pedagogiem Programmas mērķis: Pilnveidot pedagogu vispārējās prasmes, kompetences un iemaņas Plānotie rezultāti (iegūtās un pilnveidotās kompetences): Programma pilnveido pedagoga vispārējām prasmēm un iemaņām nepieciešamās pilnveides kompetences, apgūst gan savu, gan izglītojamo pašizziņas, savstarpējās komunikācijas un pašizpausmes iemaņas. Ar praktisku ieteikumu un vingrinājumu palīdzību apgūst dažādu veidu paņēmienus, kā attīstīt tādas prasmes, iemaņas un kompetences, kas pedagoģiskajiem darbiniekiem un izglītojamajiem nostiprinās izpratni par to, kas ir konstruktīva un destruktīva uzvedība, kā tā rodas, kā atpazīt to dažādās izpausmes. Programmas īstenotāji piedāvā zinātniski pamatotus, uz psihologu pētījumu rezultātiem balstītus praktiskus risinājumu veidus, ko izglītības iestādes administrācija, skolotāji, pirmsskolu izglītības iestāžu pedagogi, izglītojamie un viņu vecāki var darīt, lai nepieļautu destruktīvu, uz negācijām tendētu uzvedību, kā arī piedāvā apgūt pieejas, veidus un paņēmienus, kā veicināt labvēlīgu psiholoģiskās vides veidošanu izglītības iestādē, piedāvāt praktiskus ieteikumus, kā risināt konfliktsituācijas, kā arī ieteikumus, kā runāt ar upuriem, kas cieš no vienaudžu destruktīvas uzvedības izpausmēm. Piedāvā noskaidrot nosacījumus, lai atpazītu arī negāciju slēptās izpausmes, kā arī, piedāvā praktiskus paņēmienus ne tikai, kā izsargāties, bet arī to, kā tā vietā piedāvāt konstruktīvus risinājumus, kā rezultātā izglītojamie gūtu drošību, mierpilnu piederības izjūtu savai sociālajai grupai, radošu pacēlumu, gandarījumu, konsekventu iekšējo mērķa izjūtu, kas izglītojamajiem radīt lielākas iespējas veicināt personisko izaugsmi, vairot apmierinātību ar sevi, vienaudžiem, skolotājiem, mācībām un izglītības iestādi kopumā. Pedagogi apgūst ne tikai prasmes un iemaņas, kā izvairīties un apturēt destruktīvas, uz negācijām orientētas uzvedības izplatīšanos izglītības iestādē, bet arī praktiskus ieteikumus un vingrinājumus situatīvas trauksmes atslābināšanā, atbrīvošanos no bailēm un satraukuma, prāta disciplinēšanu, atbrīvošanos no haosa, kā arī apgūt praktiskas prasmes, iemaņas, un spējas metodoloģijas apguvē par to, kā izglītojamais varētu destruktīvo uzvedību pārorientēt konstruktīvā uzvedībā. Kvalitātes nodrošināšanas pasākumi (atgriezeniskā saikne, programmas apguves vērtēšana): Testi, nepabeigtie teikumi, praktiskie uzdevumi, pārrunas, diskusijas un teksta uzdevumi, praktiskie vingrinājumi, praktisko situāciju izspēle, videoierakstu analīze, grupu darbs, darba lapas un pašnovērtējuma anketa. N.p.k. Tematika ar īsu satura anotāciju Stundu skaits Īstenošanas formas, metodes, pārbaudes formas un metodes Nodarbību vadītājs 1 2 3 4 5 1. Pozitīvas un destruktīvas uzvedības, kā arī pārkāpuma jēdziens, to nolūks, psiholoģiskā terora veidi. Destruktīvas uzvedības iedalījuma veidi: fiziskie uzvedības pārkāpumi, verbālie pārkāpumi, slēptais jeb maskētais pārkāpums. Destruktīva uzvedības psiholoģiskās aizsardzības mehānismi, ieteikumi darbā ar to upuriem. Sevis izzināšana kā viens no negatīvo emociju un uzvedības pārskatīšanas veidiem un ceļš uz pozitīvu ieradumu veidošanas sistēmiskumu. 1 Tests, nepabeigtie teikumi, lekcija, grupu darbs, spēle ieradumu noteikšanai.

Vingrinājums pozitīvo un destruktīvo nolūku atpazīšanai.

Uzvedības pārkāpumu veidošanas tabula.

Uzdevums fizisko, verbālo un maskēto pārkāpumu atpazīšanai, kā arī vingrinājums cēloņsakarību noskaidrošanai un patieso rīcības motīvu noskaidrošanai. Kaspars Bikše 2. Destruktīvas uzvedības un negāciju veidu izpausmes: regularitāte, periodiskums, epizodiskums un cikliskums. Verbālie uzvedības pārkāpumi: kliegšana, pastāvīga, uz negācijām orientēta kritika, sūdzēšanās, apmelošanas veidi un to izpausmju atpazīšana, mutiski draudi, aprunāšana, baumošana un padarīšana citu acīs par smieklīgu, psihiski slimu, uzjautrināšanās par kāda fizisku trūkumu, privāto dzīvi, tautību, gaitas, balss vai žestu atdarināšana, lai uzjautrinātos, fiziska …

Uzvedības korekcija (pašvaldību...

1931701

Programmas nosaukums: „Dažādās uzvedības izpausmes, tās korekcijas iespējas” (A)   Profesionālās pilnveides un  tālākizglītības saturu moduļu sistēmas 1. modulis „Profesionālo un vispārējo kompetenču modulis, apakšmodulis „Labvēlīga vide”

Programmas mērķauditorija: Visiem sociālajiem, kultūras, bibliotēkas darbiniekiem, pašvaldības policistiem, pedagogiem, bāriņtiesu speciālistiem un citiem pašvaldības darbiniekiem.

Plānotie rezultāti (iegūtās un pilnveidotās kompetences): Programma pilnveido vispārējām prasmēm un iemaņām nepieciešamās pilnveides kompetences, apgūst pašizziņas, savstarpējās komunikācijas un pašizpausmes iemaņas. Ar praktisku ieteikumu un vingrinājumu palīdzību apgūst dažādu veidu paņēmienus, kā attīstīt tādas prasmes, iemaņas un kompetences, kas pašvaldību un pedagoģiskajiem darbiniekiem nostiprinās izpratni par to, kas ir konstruktīva un destruktīva uzvedība, kā tā rodas, kā atpazīt to dažādās izpausmes. Programmas īstenotāji piedāvā zinātniski pamatotus, uz psihologu pētījumu rezultātiem balstītus praktiskus risinājumu veidus, ko pašvaldības darbinieki, skolotāji, pirmsskolu izglītības iestāžu pedagogi, izglītojamie un viņu vecāki var darīt, lai nepieļautu destruktīvu, uz negācijām tendētu uzvedību, kā arī piedāvā apgūt pieejas, veidus un paņēmienus, kā veicināt labvēlīgu psiholoģiskās vides veidošanu, piedāvāt praktiskus ieteikumus, kā risināt konfliktsituācijas, kā arī ieteikumus, kā runāt ar upuriem, kas cieš no vienaudžu un bērnu destruktīvas uzvedības izpausmēm. Piedāvā noskaidrot nosacījumus, lai atpazītu arī negāciju slēptās izpausmes, kā arī, piedāvā praktiskus paņēmienus ne tikai, kā izsargāties, bet arī to, kā tā vietā piedāvāt konstruktīvus risinājumus, kā rezultātā gūtu drošību, mierpilnu piederības izjūtu savai sociālajai grupai, radošu pacēlumu, gandarījumu, konsekventu iekšējo mērķa izjūtu, kas radītu lielākas iespējas veicināt personisko izaugsmi un vairot apmierinātību. Kursos  apgūst ne tikai prasmes un iemaņas, kā izvairīties un apturēt destruktīvas, uz negācijām orientētas uzvedības izplatīšanos, bet arī praktiskus ieteikumus un vingrinājumus situatīvas trauksmes atslābināšanā, atbrīvošanos no bailēm un satraukuma, prāta disciplinēšanu, atbrīvošanos no haosa, kā arī apgūt praktiskas prasmes, iemaņas, un spējas metodoloģijas apguvē par to, kā varētu destruktīvo uzvedību pārorientēt konstruktīvā uzvedībā.

Kvalitātes nodrošināšanas pasākumi (atgriezeniskā saikne, programmas apguves vērtēšana): Testi, nepabeigtie teikumi, praktiskie uzdevumi, pārrunas, diskusijas un teksta uzdevumi, praktiskie vingrinājumi, praktisko situāciju izspēle, videoierakstu analīze, grupu darbs, darba lapas un pašnovērtējuma …

1989. gada 5. maijā LPSR Augstākā...

valsts_valoda4

1989. gada 5. maijā LPSR Augstākā Padome pieņem Valodu likumu, ar kuru latviešu valodai tiek piešķirts valsts valodas statuss. Valsts valoda ir ar likumu noteikta oficiālā valoda, kas lietojama likumdošanā, valsts un pašvaldību iestādēs, tiesā, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju oficiālos darījumos un lietvedībā. Parasti valsts valoda ir tās nācijas valoda, kas izveidojusi attiecīgo valsti.

1989. gada 5. maijā LPSR Augstākā Padome pieņem Valodu likumu, ar kuru latviešu valodai tiek piešķirts valsts valodas statuss.
Latvijas Republika kā meatkarīga valsts tika proklamēta 1918. gada 18. novembrī un drīz pēc tam latviešu valodai tika noteikts valsts valodas statuss. 1940. gadā, Latvijai zaudējot valstisko neatkarību, latviešu valoda zaudēja  savu valsts valodas statusu. Trešās atmodas laikā valsts valodas statusa atgūšana latviešu valodai kļuva par tautas brīvības un neatkarības centienu spilgtu izpausmi. 1988. gada 6. oktobrī tika pieņemts lēmums par valsts valodas statusu latviešu valodai un 1989. gada 5. maijā – Valodu likums. Lūk, kas rakstīts Valodu likuma ievaddaļā:

“Latvija ir vienīgā etniskā teritorija pasaulē, kuru apdzīvo latviešu tauta. Viens no galvenajiem latviešu tautas eksistences un tās kultūras pastāvēšanas un attīstības priekšnosacījumiem ir latviešu valoda. Pēdējos gadu desmitos latviešu valodas lietošana valsts un sabiedriskajā dzīvē būtiski sašaurinājusies, tāpēc ir nepieciešams noteikt īpašus pasākumus latviešu valodas aizsardzībai. Šādu aizsardzību var garantēt valsts valodas statuss. Ar to valsts nodrošina latviešu valodas vispusīgu un pilnvērtīgu lietošanu visās valsts un sabiedriskās dzīves jomās, kā arī tās mācīšanu.”

Jaunā redakcijā 1989. gada Valodu likums tika pieņemts 1992. gada 31. martā pēc Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas 1991. gada 21. augustā. Tātad pašlaik oficiālās valsts valodas lietošanu juridiski nosaka Likums par grozījumiem un papildinājumiem LPSR Valodu likumā un Saeimā tiek apspriests jauns likumsprojekts Latvijas Republikas Valsts valodas likums.

Turpmāk var aplūkot valsts valodas attīstības gaitu Latvijā, sākot ar 1918. gadu un beidzot ar pašreizējo Latvijas Republikas Valodu likumu.

        Iskolata dekrēts par latviešu valodas lietošanu Latvijas iestādēs

        Noteikumi par latgaliešu izloksnes lietošanu

        Latvijas Padomju valdības dekrēts par oficiālos dokumentos lietojamām valodām

        Likums par Valsts valodu (1935.gads)

        Likums par valsts valodu Latvijas PSR Augstākās padomes lēmums par latviešu valodas statusu

        Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valodu likums

        Latvijas Republikas LIKUMS Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valodu likumā LATVIJAS REPUBLIKAS VALODU LIKUMS

        NOLIKUMS Par valsts valodas lietošanu nosaukumos un informācijā

        Valsts valodas likums. 1999. g.

(Pēc ailab.lv …

Atjaunot un veidot jaunus muzejus...

Foto no RSP fondiem.

Skolu muzeju biedrības viens no galvenajiem mērķiem ir atjaunot un veidot jaunus muzejus izglītības iestādēs kā Kultūras un izglītības centrus.

Mainoties politiskajai sistēmai Latvijā, skolās iestājās apjukums un iesākās sava laika liecību likvidēšana. Pieaugušo izglītības apvienībā Rīgā, Merķeļa ielā 11, ko vadīja Anita Jākobsone balstoties uz vēstures pētnieka Dr. hyst. Alfrēda Stara ierosmi, 75 skolu muzeju vadītāji 1998. gada 21. decembrī izveidoja Skolu muzeju asociāciju, ko 2006. gadā pārreģistrē par Skolu muzeju biedrību LR UR ar Nr. 40008041079.

Valdes priekšsēdētāji

1998. – 2005. – Aina Elita Zumente
2005. – 2010. – Līga Meldere
No 2010.gada – Zinaīda Soboļeva

Uzdevumi

  • aicināt skolu vadības atbalstīt Muzeju veidošanos skolās
  • Muzeja krājumu izmantot mācību procesā skolēnu pilsoniskajā audzināšanā
  • bagātināt skolotāju zināšanas un pieredzi muzeju darba vadībā
  • aktivizēt pašu skolēnu darbu muzeja pārvaldē, pasākumu organizācijā un muzeja prezentēšanā sabiedrībai
  • rosināt skolēnus, skolotājus un brīvprātīgos iesaistīties sava novada vēstures un kultūrvērtību apzināšanā

Aktivitātes, darba virzieni:

  • konsultācijas
  • semināri, konferences
  • tikšanās, pēcpusdienas
  • pieredzes apmaiņa
  • konkursi
  • kursi 8, 16, 24 un 36 h apjomā
  • meistarklases, darbnīcas
  • metodisko materiālu veidošanas paņēmieni.

Lasi …

Saruna ar Vaiņodes vidusskolas direktora...

Minka2

Draudzīga un atvērta saruna ar Vaiņodes vidusskolas direktora vietnieci izglītības jomā Guntu Minku.

-        Sveiki, Gunta! Sveiki, Otto (Otto ir Guntas omulīgais kaķis)!

-        Sveiks, Kaspar!

-        Ko nozīmē personvārdu salikums Gunta Minka?

-        Vārds ir vecāku dots, bet uzvārds – dzīves laikā iemantots.

-        Pastāsti par to, kā Tu kļuvi par mācību pārzini!

-        Mani uzrunāja mana pirmā klases audzinātāja Rūta Desmitniece, kura tajā laikā bija mācību pārzine. Precīzāk, mani uzrunāja direktors, bet pāc mācību pārzines ieteikuma.

-        Ja būtu iespēja izvēlēties strādāt par skolas direktori, direktora vietnieci izglītības jomā,  direktora vietnieci audzināšanas jomā, vienkārši par pedagogu vai vispār nestrādātu skolā, kuru no iepriekš minētajiem variantiem Tu izvēlētos?

-        Būšu godīga – ja būtu iespēja izvēlēties atkārtoti, skolā noteikti nestrādātu. Man arī sākotnēji bija pilnīgi cits mērķis, bet iejaucās liktenis un esmu spiesta būt apmierināta ar to, kas notiek manā dzīvē. Kādreiz domāju, ka es varētu būt direktore, bet esmu sapratusi pretējo, jo direktors ir ļoti ierobežots radošajās izpausmēs – un tāds darbs nav domāts man. Arī mācību pārzinei vairāk ir administratīvo lietu, bet atrast radošuma izpausmes var. Skolā ir plaši pazīstams mans teiciens „nedarīsim kā vienmēr, mainīsim kaut ko!”.

-        Ar ko mācību pārziņa darbs lauku skolā varētu atšķirties no darba  pilsētas skolā?

-        Domāju, ka īpaši neatšķiras.Vienīgi ļoti mazajās skolās mācību pārzinis ir „pieci vienā”.

-        Dažkārt mēdz sacīt, ka reālajā darba ikdienā skolu vada nevis direktors, bet gan mācību pārzinis. Direktors pilda tikai reprezentatīvās funkcijas. Ko Tu saki par iepriekš minēto apgalvojumu?

-        Jā, piekrītu. Bet tas lielā mērā ir atkarīgs no paša direktora. Kā jau iepriekš teicu, direktoram ir ļoti daudz administratīvo darbu. No svara ir arī tas, cik direktors gudri māk nodalīt atbildības jomas, nejaukties kur nevajag, uzticēties kolēģiem. Jo ilgākus gadus strādāju, jo vairāk saprotu, ka, jo labāks direktors kā menedžeris, jo skola vairāk zeļ un plaukst.

-        Kurš Tev no amata apzīmējumiem liekas precīzāk raksturojošāks un sirdij tuvāks: “direktora vietnieks izglītības jomā” vai “mācību pārzine”? Kāpēc?

-        Precīzāk raksturojošs ir „direktora vietnieks”, bet ikdienā tik un tā biežāk tiek lietots mācību pārzines apzīmējums. Ja iedziļināmies sīkāk, tad apzīmējums „mācību  pārzine” izklausās mazliet nenopietni, proti, kā mācības vispār var pārzināt, un kas ir mācības vispār…? Nē, precīzāk ir  „direktora vietnieks”, bet vēl precīzāk – „direktora vietniece”.

-        Par ko mācību pārziņi var tikai priecāties un par ko tikai bēdāties, kāpēc?

-        Prieks ir par kolēģu atbalstu un sapratni. Prieks, ka skolotāji saprot, ka viss, kas tiek prasīts no skolotāja, tiek darīts arī viņu interesēs (lai kā dažkārt tas viņiem nepatiktu un šķistu neobjektīvi) administrācijas pieņemtie lēmumi. Prieks, ka izdodas plānotais, iecerētais. Prieks par skolēnu panākumiem.

-        Kas direktora vietnieku satrauc pirmām kārtām un kas nesatrauc nemaz?

-        Bēdāties nav laika. Ir dažkārt dusmas.

-        Par ko direktora vietnieki dusmojas visbiežāk un kāpēc?

-        Direktora vietniekus satrauc nesakārtotība un neskaidrība katru mācību gadu beidzot.Tas nozīmē, ka visu atvaļinājuma laiku dzīvojam domās par to, kā būs.Tas arī sadusmo.Ikdienā sadusmo apkārtējo nevēlēšanās vai neprasme sadarboties.

-        Kas notiktu ar skolu, ja pēkšņi direktors ar savu vietnieku …

Skolotājas Māras Ozolas pedagoģiskās...

'6. Turaida, masku balle

Skolotājas Māras Ozolas pedagoģiskās piezīmes (2.daļa; turpinājums – 1.jūnijā). Pirmā daļa šeit! Jauna darbavieta, viss citādi. Bērni mazi – 3., 4. klase. Beidzot es varu būt tikai skolotāja, nevis karavīrs ienaidnieka aizmugurē vai pat frontē. Toties katrā klasē ap 40 skolnieku, mācības divās maiņās. Visus pārredzēt varu tikai no paaugstinājuma.

Katru stundu diriģēju kā orķestri – ar rādāmkociņu. Par individuālu darbu nav ko sapņot. Par disciplīnu, paldies dievam, nevar sūdzēties.  Pietiek, ja šad tad garāmejot pabakstu ar rādāmkociņu pa burtnīcu vai grāmatu, vai arī – sliktākajā gadījumā – skaļi uzplīkšķinu pa solu.

Vienā klasē – smagākajā, ar pagarināto grupu – pāris sīču mēģina būt nerātni. Audzinātāja, pieredzējusi kolēģe, māca mani, kā pareizi sadot pa dibenu, lai neviens neko neredz un pats vainīgais nesūdzētos. Uzmanīgi noskatos „paraugstundu”, tomēr šādu līdzekli baidos pielietot. Citā reizē un no citas kolēģes saņemu vieglāk lietojamu pamācību: ”Nekad nesitiet skolēnam. Ja neklausa, paņemiet pie rociņas un pavediet maliņā.” Kad neizpratnē blisinu acis, viņa saņem mani pašu aiz augšdelma un „paved maliņā”. Iebrēcos, jo traki sāpīgi, bet šī mierīgā balsī saka: „Nu ko tu spirinies? Es tak neko nedaru!” Šī mācība man der labāk. To ielāgoju un pielietoju pēc vairākiem gadiem – pie lielajiem skolniekiem. Iedarbojas tiešām labi. Ja kāds vēl ķepurojas un  kaut ko protestē, pietiek vairs tikai pateikt:
– Ko ālējies? Es tak neko nedaru! Panāc malā un nomierinies!

Man ir neticami paveicies – beidzot esmu ieguvusi īstu darbaudzinātāju. Mūsu mācību pārzine (kas, laikam gan arī patiesībā vada visu skolu) ir īsta skolotāju skolotāja. Visu laiku jūtu viņas vadošo roku, tomēr nekad tā nekļūst par bikstītāju. Grūtā brīdī allaž ir uz ko balstīties. Arī ikdienā var šo un to pajautāt. Pamazām aust saprašana, kā īsti ir jāstrādā. Protams, ka tas uzreiz neizdodas. Milzu skolā kolēģu daudz, starp tiem daudz patiešām interesantu cilvēku. Nepārtraukti var šo un to mācīties. Ne viss sanāk.

Reiz kādā skolotāju saiešanā ir runa par svilpšanu. Viena mazo klašu skolotāja nicīgi nosaka: mēs jau neviena svilpt nemākot. Kad protestējam, viņa – neliela auguma iesirms tantuks – vienā mierā sabāž četrus pirkstus mutē un parāda, kā tas pareizi darāms. Svilpiens tāds, ka visi pietupstamies un liekas – tūlīt sāks birt apmetums. Pazemīgi atzīstam, ka viņai taisnība. Lai gan cītīgi vingrināmies, mums nekas prātīgs nesanāk. Ko lai dara – katram savs talants.

Bērniem es patīku – kā jau gandrīz visas ļoti jaunās skolotājas. Viņi vārda tiešā nozīmē trinas gar mani, meitenes, pa gaiteni ejot, spraucas padusēs. Vecākās kolēģes dod padomu to nepieļaut, ieturēt distanci. Viegli teikt, bet kā to izdarīt, bērnus neatgrūžot? Pamazām kaut kas arī izdodas, un tas patiesībā nedaudz atvieglo skolas ikdienu. Nav jau viegli strādāt, ja visu laiku kāds plijas virsū. Protams, runa ir tikai par starpbrīžiem. Stundā neviens vaļības neatļaujas. Skolēniem paredzēts sēdēt taisni, rokas uz galda salikušiem, un tas diezgan kārtīgi tiek pildīts, it īpaši labās (stingrās) skolās, kāda skaitās arī mūsējā. Mācību darbs rit diezgan līdzīgi visās klasēs, un es nekāds izņēmums neesmu. Man tomēr liela stingrība diez ko nepatīk. Mūsdienās varētu teikt, ka esmu demokrātiskāka darba …

V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas karoga...

Ģimnāzijas karogs.
Foto no ģimnāzijas arhīva.

V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas karoga stāsts. 1938.gada 3.martā ģimnāzijas pedagogu konferencē tika lemts par krietni sen izlolotu
domu – jauna karoga veidošanu. 1940.gada 14.martā tiek apstiprināts karoga projekts un devīze, bet 19.martā skola tiek pārdēvēta par Viļa Plūdoņa Valsts ģimnāziju. Ģimnāzijas nosaukums dots par godu dzejniekam Vilim Plūdonim, kurš bija mācījies Kuldīgas Valsts ģimnāzijas telpās. Skolas karogā ir arī V.Plūdoņa vārdi: „Vienībā mēs dižu, daiļu Mūsu jauno valsti celsim”.

1940. gada 15.jūnijā notika kārtējais ģimnāzijas un Valsts arodskolas absolventu kopīgā izlaiduma svinīgais akts, kurā tika pasniegts jaunais skolas karogs. Pēc dažām dienām Latvija tika okupēta. Noliedza karogu un skolas nosaukumu. Gādīgas rokas karogu saglabāja. Par karogu klīda leģenda, ka tas sadedzināts.

Sagaidot skolas 70 gadu jubilejas salidojumu 1990.gada 26.maijā skolas darbinieki veica ilgstošu darbu Valsts centrālajā arhīvā ar nolūku sameklēt bijušā skolas karoga zīmējuma krāsainu paraugu, lai varētu uzsākt tā atjaunošanu. Salidojuma laikā neviens nenojauta, ka tuvojas pārsteigums. Pasākuma dalībniekus uzrunāt devās
bijušā direktora Osvalda Vanaga dēls. Par pārsteigumu visiem – tika pasniegts viņa tēva ilgus gadus rūpīgi slēptais skolas karogs visā savā krāšņumā.
Kādai vajadzēja būt pārliecībai un drosmei, lai 43 gadus slepus glabātu savas skolas
kādreizējo …

Skolotājas Vijas Grantas pasaka...

kurmis2

Skolotājas Vijas Grantas pasaka “Gaidām Uri?”. Kurmis Uris šorīt – urru, urru, urr! – rakās tikai tāpēc, lai ātrāk iegūtu ko apēdamu. Slieku viņš saoda pa gabalu, kad tā vēl atradās aiz zemes kārtām. Tikai … kas tad tas?! Tā nebija vienīgi pierastā sliekas smaka! Tā bija savienojusies ar kādu citu, svešu smaržu. Uris ātri centās noteikt, vai tā ir jau kādreiz baudīta, bet nevarēja tā īsti neko atcerēties un nolēma uzsākt sarunu.

- Euu! Kas tu īsti esi? Kas tev tā par svešu smaku klāt? – drošības labad Uris sāka jau iztālēm: ja nu indīga? – Tu esi slieka vai ne?

- Esmu sliekonis, – svešādās smakas radība atsaucās labprāt.

- Neko nesaprotu, – arī Uris nekautrējās atzīties.

- Man ir sliekas galva un tikpat garš, slaids un lokans ķermenis, bet tam apkārt ir metāla bruņas, mani neviens nevar apēst. Šais bruņās varu ieraut arī galvu.

- Tu esi arī indīga, ja? – Uris gribēja uzreiz iegūt skaidru atbildi visām savām šaubām.

- Kāpēc? Indīgi esat tikai jūs te, virspusē.

- Virspusē? – pārjautāja Uris. – No kurienes tad tu esi?

- No dzīlēm.

- Kas tās tādas?

- Cits dzīves apgabals dziļi zemē, tik dziļi, ka tu ar savu mīksto kažociņu līdz tām aizrakties nevari. Tā tu tikai bezjēdzīgi aizietu bojā.

- Hm … Ak, tā,  – Uris jutās apjucis, arī tāds kā mazliet aizvainots – viņam, āre, jāiet bojā, bet tādam sīkam tārpam ne.

- Pastāsti man par tām savām dzīlēm, – lika priekšā Uris, kurā aizvien lielāka auga ziņkāre, apslāpējot apetīti.

-To var. Tikai nelien man tuvāk, jo runājot man jāizbāž galva no savas čaulas, bet tev nevar uzticēt arī ne tik kā galvu. Labi? Vislabāk apsēdies tur, kur esi. Nesolu, ka tev būs ļoti interesanti, jo tu neko tādu nezini, viss tev būs svešs, bet pastāstīt varu.

Uris apsēdās, pašam nemanot, un sliekonis sāka: – Pirmkārt, tur neviens nevienu neēd, dzīvais dzīvo godā.

Uris kā dzelts pielēca kājās: – Melus es negribu! Ar meliem nost!

- Man likās, ka tu pieņēmi nosacījumu sēdēt. Esmu spiests palūgt atkārtoti: apsēdies, nomierinies! Melo tikai virspusē, jo te vienmēr kādam kāds jāpieveic.

- Ko tad jūs ēdat?

- Mēs visu uzņemam ar ūdeni, dzīlēs ūdens ir tīrs un bagāts ar minerāliem. Un tagad – otrkārt. Mēs visi cits par citu rūpējamies.

- Tas vispār nav iespējams! – Uris atkal bija pielēcis kājās. – Arī no cilvēkiem tādi signāli vien pienāk, ka tas ir tas uz planētas neiespējamais, absolūti neiespējamais! Līdz kariem!

- Tu atkal stāvi uz savām pakaļķepām,- atgādināja sliekonis, un Uris aši atkrita sēdus. – Cilvēki taču arī ir tikai virspuses būtnes, ne no dzīlēm! Un tev būs jāiztur vēl dažas patiesības, jo, treškārt, mēs nemirstam, dzīvojam un dzīvojam, cik gadu tūkstošu gribam.

- Tu tomēr esi neglābjams melis, – Uri pārņēma gurdenums, un kājās viņš vairs nelēca. – Kā muti vaļā ver, tā mels.

- Tie pēdējie vārdi gan attiecas uz tevi pašu, jo melo tas, kurš nezina patiesību. Ir vēl arī ceturtkārt, un tas skan tā: …

Zirņu pamatskola fotogrāfijās

Skolas muzejā. 
Kaspara Bikšes foto.

Reiz bija tā: Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā, kurā ietilpa arī tagadējā Zirņu teritorija, līdz 1900.gadam bija tikai viena skola. Skrundas pagasts Kurzemē bija viens no lielākajiem, tādēļ ar vienu skolu bija par maz.

Jaunas skolas celšanu ierosināja toreizējais pagasta vecākais Zīriņš – Krūzgaļu māju saimnieks. Skolas celšanai gruntsgabalu pārdeva Žīdleišu māju saimniece par 300 zelta rubļiem 2,64 pūrvietas (1 ha). Skolas ēkas projektu izstrādāja Skudru māju saimnieka brālis arhitekts Arturs Tramdahs. Būvuzņēmējs bija Spalu māju saimnieks Lapiņš. Būvmateriālus saņēma par zemākām cenām no mežniecības. Ķieģeļus skolas celtniecībai veda no Šķēdes ar zirgiem. Visi materiāli un darba algas izmaksāja 16000 zelta …

1951. gada 2. maijā dzimusi latviešu...

dreika1

1951. gada 2. maijā dzimusi latviešu dzejniece un tulkotāja Dagnija Dreika. Sarakstījusi dzejoļu krājumu Brūnās zvaigznes (1971), Mēnessērdzība (1975), Sniegs un pilnmēness (1990), Ūdensvējš (1999), Dievpalīgs (2000), literāru pasaku un tēlojumu grāmatu Burvi, mans Burvi (1998). Tulkojusi no angļu un franču valodām: (E.Hemingveja, O.de Balzaka, P.Verlēna darbi). (Pēc Nacionālais Apgāds, 2002.)

Pirmā publikācija – dzejolis «Neona gaismā» Liepājas laikr. «Komunists» 1967.31.X. Krāj. «Brūnās zvaigznes» (1971)

Grām. «Mēnessērdzība» (1975), krāj. «Delta» (1982),

«Ziedos ieleja» (1986) un

«Sniegs un pilnmēness» (1990),

krāj. «Priekšsvētvakars» (1994),

«Udensvējš» (1999),

«Dievpalīgs» (2000),

krāj. «Stāsti un sāgas» (1981) 2. daļa,

«Dvēseles zeme» (1988) un

krāj. «Šaipus vējiem, taipus lietiem» (1989) 2.daļa.

Grām. «Mošķustāsti» (1992),

«Burvi, mans burvi…» (pasakas un tēlojumi),

«Krimināletīdes» (abas 1998).

Izd. arī prozas grām. «Vēja smiekli» (2001).

Bērniem sar. stāstu krāj. «Baložlaika bē(r)niņstās-ti» (1993),

«Kurmulmurmulis un Kārkauļa ola» (1998),

dzejoļu krāj. «Ciemkukuļi un cunduri» (1999)

Tulkojumi un atdzejojumi:

no serbhorvātu val. – Dienvidslāvijas tautu pasakas «Pipariņš» (1982, kopā ar K. Skujenieku; arī sast.);

no bulgāru val. – V. Hančeva dzejoļu izlase «Viss man ir» (1983, arī sast. un priekšv. aut.);

no abhāzu val. – tautas pasakas «Trīs naudiņas» (1991, arī sast. un priekšv. aut.),

Dž. Ahubas «Tev atnesīs baltu ziloni» (1994, pasakas bērniem);

no franču val. – P. Verlēna «Dzeja» (1994, arī sast.),

Ž. Simenona, Bualo-Narsežaka kriminālromāni,

O.de Balzaka «Meitene ar zeltainajām acīm»,

«Firmiani kundze» (arī pēcv.; abi 1999),

R. Rolāna «Mahātma Gandijs» (2000);

no poļu val. -K. Vojtilas «Trīs poēmas» (1994);

no angļu val. – A. Kristi detektīvromāni,

D. Lesingas «Piektais bērns»,

H. Džeimsa «Dēzija Millere» (abi 1995),

«Asperna vēstules»,

«Skrūves apgrieziens» (abi 2000, arī priekšv.),

A. Mērdokas «Jūra, jūra…» (1996),

«Zvans» (2001),

D. di Morjē «Franču mīlnieka līcis» (1996),

«Kā tapa «Rebe-ka» jeb Noslēpumu māja» (1997),

«Alku kalns» (1998),

«Mīlas gars» (2001),

«Mērija Enna» (2002),

E. Hemingveja «Ēdenes dārzs» (1997),

H. Beilijas «Misis Ročestere» (1998),

A. Brontē «Agnese Greja» (1999),

T. Hārdija «Tālu no trokšņainā pūla» (2000),

«Zem zaļojošā koka» (arī pēcv.),

Dž. Ostinas «Prāts un jūtas»,

D. Gūtersona «Sniegs uz ciedriem» (visi 2001),

Dž. Vebsteres «Garkājtētiņš» (2000);

no zviedru val. – Ē. Jf. Stagnēliusa dzejoļu krāj. «Dvēseles iidojums» (2000, arī sast. un priekšv. aut.).

T-rī izrādītas D. tulk. lugas – V. Igo «Kastīliešu gods» («Ernanī», 1979),

A. Moreto «Dzīvais portrets» (1982),

P. Kalderona de la Barkas «Dāma -spoks» (1983),

P. Korneija «Sids»(1995),

T. Ruževiča «Baltās laulības» (1996),

P. de Marivo «Viltus atzīšanās» (1997),

Lope de Vegas «Deju skolotājs» (2000).

D. dzejoļi komponēti (A. Kublinskis, I. Paura, R. Pauls, B. Rezņiks, U. Stabulnieks, E. Zālītis).

Kopā ar J. Cekulu sar. scenāriju TV filmai «Slepkavība Stailzā» (1991, pēc A. Kristi rom.).

Dagnijas Dreikas dzeja mūziķu izpildījumos.

Lasi vairāk! …

Kāpēc smaids un smiekli ir lipīgi?

smaids

Kāpēc smaids ir tik lipīgs?  Smaidam piemīt kāda ievērības cienīga īpašība — ja jūs uzsmaidāt otram cilvēkam, viņš gandrīz vienmēr jums atsmaidīs —, kaut arī jūsu abu smaidi būtu māksloti.

Profesors Ulfs Dimbergs no Upsalas universitātes Zviedrijā veica eksperimentu, kurā atklājās, ka sejas muskuļu kustības ir pakļautas zemapziņas kontrolei. Izmantojot iekārtu, kas uztver no muskuļu šķiedrām plūstošos elektrosignālus, viņš izmērīja sejas muskuļu aktivitātes līmeni 120 brīvprātīgajiem, kuriem tika rādītas gan priecīgu, gan dusmīgu cilvēku fotogrāfijas. Viņiem pašiem par atbildi arī vajadzēja rādīt drūmu, priecīgu vai neizteiksmīgu seju atkarībā no tā, ko viņi redzēja attēlos. Dažkārt viņiem lika izrādīt pretējas emocijas — uz smaidu atbildēt ar drūmu skatienu vai ari uz drūmu skatienu atbildēt ar smaidu. Rezultāti liecināja, ka eksperimenta dalībnieki nespēj pilnībā kontrolēt savus sejas muskuļus. Viņiem gan bija viegli nikna cilvēka fotogrāfijā noraudzīties ar tikpat niknu skatienu, taču noraudzīties šādā attēlā ar smaidu bija daudz grūtāk. Lai arī eksperimenta dalībnieki apzināti centās kontrolēt savu dabisko atbildes reakciju, tomēr sejas muskuļu raustīšanās liecināja ko citu — viņi neapzināti atdarināja attēlos redzamās sejas izteiksmes pat tad, kad ar prātu centās to nedarīt.

Profesore Rūta Kembela no Londonas universitātes koledžas uz-skata, ka cilvēka galvas smadzenēs ir „atspoguļošanas neirons”, kas raida impulsus par seju un sejas izteiksmju pazīšanu; atbildīgajiem smadzeņu areāliem un izraisa acumirklīgu atbildes reakciju, kura atspoguļo redzēto. Citiem vārdiem, vai nu to apzināmies vai ne, taču mēs automātiski atdarinām visas sejas izteiksmes, ko redzam.

Tieši tāpēc arī ir tik svarīgi iekļaut smaidu savā ķermeņa valodas repertuārā pat tad, ja nepavisam neesat noskaņots smaidīt, jo smaids ietekmē citu cilvēku attieksmi pret jums un viņu atbildes reakcijas. Zinātne ir pierādījusi —jo biežāk smaidīsiet, jo labvēlīgāk jūs uztvers citi cilvēki.

Rons Gatmens: Smaida apslēptais spēks …

Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas muzejs

Ģimnāzijas muzejs.
Foto no ģimnāzijas materiāliem.

V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas muzejs. V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija darbu uzsāka 1920.gada 15.februārī. 1964.gada 1.septembrī tika atklāta jaunā skolas ēka, kurā skola darbojas pašlaik. Laika gaitā ir mainījušās skolas ēkas, mainījušies skolas nosaukumi, bet vienmēr gan skolēniem, gan skolotājiem ir bijusi interese ne tikai par skolas tagadni, bet arī pagātni. 1924.gadā skolā bijis pat etnogrāfijas muzejs!

2005.gadā, gatavojoties skolas 85.jubilejai, tika atklāts skolas muzejs, kurā vienuviet sakārtoti materiāli par skolas vēsturi- fotogrāfijas, dokumenti, mācību grāmatas, skolas formas, suvenīri u.c. Materiāli par skolas darbību izvietoti stendos un muzeja vitrīnās, kā arī vitrīnās skolas 1.stāva vestibilā un gaitenī. Plašs materiālu klāsts ir par skolas darbību padomju periodā, saglabājušies skolas dzejas mīļotāju pulciņa materiāli (20.gs. 80.gadi). Muzeja materiāli stāsta gan par ģimnāzijas tapšanu un darbību brīvvalsts laikā, gan par darbību skarbajos vācu un padomju okupācijas gados.

Atsevišķs stends ir veltīts ģimnāzijas statusa atjaunošanai. 1990.gada maijā skolā atgriezās 1940.gadā izgatavotais ģimnāzijas karogs ar devīzi- Viļa Plūdoņa vārdiem- „Vienībā mēs dižu, daiļu mūsu jauno valsti celsim”. Karogu 43 gadus savās mājās bija slēpis bijušais skolas direktors Osvalds Vanags, un 70.jubilejā to skolai pasniedza viņa dēls. Muzeja materiāli stāsta arī par ģimnāzijas darbību šodien. Skolas muzejā notiek Latvijas vēstures stundas. Materiālu muzeja krājumā ir ļoti daudz, un lielākā daļa no tiem ir vērtīgi un nozīmīgi sava laika liecinieki.

Muzejā glabājas skolas hronikas, skolēnu ZPD, projektu nedēļu veiktie darbi. Ģimnāzijas skolēni, skolotāji un absolventi labprāt piedalās muzeja materiālu papildināšanā.

Lasi vairāk! …

1. maijs – Latvijas Republikas...

satversme1

1. maijs – Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas 95. gadadiena. Pēc Latvijas Tautas padomes sarīkotajām vēlēšanām uz pirmo sēdi ievēlētie deputāti sanāca 1920.1.V (152 dep.; visvairāk – 57 dep. no Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas un 26 dep. no Zemnieku savienības). Par Satversmes sapulces priekšsēdi tika ievēlēts Jānis Čakste.

Satversmes sapulces galvenais uzdevums bija izstrādāt Latvijas Republikas Satversmi. 1922.9.VI tika pieņemts likums par Saeimas vēlēšanām. Saskaņā ar to Latvija tika iedalīta 5 vēlēšanu apgabalos (Vidzeme, Kurzeme, Zemgale, Latgale un Rīga). Vēlēšanu organizēšanai izveidoja Centrālo vēlēšanu komisiju un 5 apgabalu vēlēšanu komisijas. Satversmes sapulce apstiprināja arī Latvijas Republikas simboliku: Valsts karogu un Valsts ģerboni; par Valsts himnu kļuva tautas lūgšana “Dievs, svētī Latviju!”1920.g. Satversmes sapulce pieņēma Likumu par (agrārā reforma), bet 1922.g. – Likumu par naudas reformu. Satversmes sapulce darbību izbeidza reizē ar 1. Saeimas sanākšanu.

(Pēc “Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture” © Tilde, 1998-2012 …

Balvu Valsts ģimnāzijas direktores...

balvu_gimn

Veltījums Aprīlim! Balvu Valsts ģimnāzijas direktores uzruna, sagaidot aprīli. “Ejiet satikt pavasari un ienirt pumpuru spēkā, atraisīt domas spirgtajam vējam un gājputnu ilgas caur savu dvēseli sēt. Jūs to varat – cīruļputenim pretī stāvēt,  ar rudzu zelmeni reizē sazaļot māllēpēm līdzi uzziedēt. Jūs to varat!

Vēlēsim veiksmi mūsu jauktajam korim skatē! Tiksimies ar Zviedrijas vēstnieku! Piedalīsimies Lielajā talkā! Gaidīsim pavasari! Jūsu direktore Inese Paidere.

Lasi …

Par Ingu, tirkīzu un kaķa aci

Tirkīza galerija. Alekseja Naumova glezna. Autora foto.

Ingai māksla vienmēr ir nozīmējusi daudz. Tā ir brīnišķīga iespēja materializēt iedvesmu – rotās, gleznās, ielūgumos… Viņai patīk radīt īpašus, neatkārtojamus darbus, ieliekot tajos savu enerģiju un labo domu spēku. Viņa ir laimīga, ja viņas roku darbi spēj iepriecināt citus.

Patiesu gandarījumu viņai sniedz apziņa, ka savā dzīvē iemācījusies dažādas prasmes, kuras veiksmīgi turpina izmantot savā radošajā mākslā – sākumā apguvusi apģērbu šūšanu un modelēšanu, ko vēlāk papildināja ar zināšanām par krāsu un stilu.

Jauns atklājums viņai bija zīda apgleznošana. Mākslas darbu tapšanas procesu šajā tehnikā varētu salīdzināt ar relaksējošu krāsu terapiju. Viņa zīmē lakatus, šalles, gleznas, kā arī apsveikumu kartiņas.

2010. gadā Inga mācību centrā „Akcents” pie skolotājas Svetlanas Teivānes ir pabeigusi kursus „Rotu izgatavošana un pērlīšu pīšana”, bet pašlaik pie skolotāja Egīla Stepiņa viņa apgūst juveliermākslu.

Visi viņas darbi ir radīti ar mīlestību un īpašu attieksmi, un tie ir tikai vienā eksemplārā. Tāpat kā mēs, cilvēki.

Lasi …

1950. gada 29. aprīlī dzimusi...

Silvija Ro.lu.lvadzobe. 
Foto: foto.lu.lv

1950. gada 29. aprīlī dzimusi literatūrzinātniece, teātra kritiķe Silvija Radzobe, teātra kritiķe, pedagoģe, literatūrzinātniece, Dr. habil. art. (1982, 1997). LU Filoloģijas fakultātes Teātra apakšprogrammas vadītāja, profesore (1998). Bijusi izdevniecības Liesma redaktore, LZA Literatūras, folkloras un mākslas institūta zinātniskā līdzstrādniece (1980–1996), LMūzA un Latvijas Kultūras akadēmijas pedagoģe. Publicējusi vairāk nekā 500 recenziju un rakstu, ir viena no vadošajām teātra kritiķēm Latvijā, publicējusi arī teorētiskus rakstus par literatūras un teātra problēmām. Sarakstījusi grāmatas “Cilvēks un laiks Gunāra Priedes lugās” (1982), “Brošūra par manu naidu” (1990), “Latvijas teātris 70-tajos gados” (1993, līdzautore), “Latvijas teātris 80- tajos gados (1995. līdzautore), monogrāfiju “Uz skatuves un aiz kulisēm” (2011). © Nacionālais Apgāds, …

V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas...

Viļa Plūdoņa ģimnāzijas ēkas fasāde. 
Foto no ģimnāzijas arhīva.

V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas īss fotostāsts. Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija ir vispārizglītojoša mācību iestāde Kuldīgā, kurā realizē pamatizglītības otrā posma izglītības programmu, speciālās pamatizglītības otrā posma (7.-9. klase) programmu izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem, kuri integrēti vispārējās izglītības iestādē. Ģimnāzijas klasēs realizē vispārizglītojošā virziena programmu, humanitārā un sociālā virziena programmu ar padziļinātu kursu vēsturē, matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu ar padziļinātu kursu datorzinībās un matemātikā un profesionālā virziena (komerczinības) programmu ar padziļinātu kursu ekonomikā.

Vēsture

Dibināta 1920. gadā kā Kuldīgas pilsētas vidusskola. Tās pirmais direktors bija Artūrs Breikšs. Skola darbojās vairākās ēkās. Tikai uzsākot 1922.-1923. mācību gadu, skolai beidzot bija savs skolas nams Kalna ielā 19. 1924. gadā bijušā skolotāju semināra ēku Liepājas ielā iesvētīja par Kuldīgas Valsts vidusskolas otro skolas namu. Tajā pārgāja sieviešu ģimnāzijas klases. 1928./ 1929. mācību gadā skola tika pārdēvēta par Kuldīgas Valsts ģimnāziju. 1931. gadā Baltijas skolotāju semināra ēku Liepājas ielā 31/33 oficiāli nodeva Kuldīgas ģimnāzijai.Te Kuldīgas ģimnāzija, vēlāk Kuldīgas vidusskola, atradās līdz 1964. gadam. Tad tā tika pārvietota uz pašreizējām telpām Piltenes ielā. 1940. gadā sakarā ar dzejnieka Viļa Plūdoņa nāvi Izglītības ministrija skolu pārdēvēja par Viļa Plūdoņa valsts ģimnāziju. 1966. gadā no skolas atdalīja 1.-4. klases. 1967. gadā skola no jauna tika pārdēvēta par Kuldīgas 1.vidusskolu. Sākot ar 1988. gadu sekmīgi risinās jautājums par Viļa Plūdoņa vārda atgūšanu. 1989. gadā Kuldīgas pirmo vidusskolu pārdēvēja par Viļa Plūdoņa Kuldīgas pirmo vidusskolu. 1997. gadā skolu pārdēvēja par Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāziju.

Vispārīga informācija par skolu

V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija (turpmāk tekstā VPKĢ) ir vispārizglītojoša mācību iestāde Kuldīgā, kuras pamatmērķis ir izglītota, motivēta un radoša personība, kura ir konkurētspējīga darba tirgū un spēj adaptēties sabiedrībā. VPKĢ ir izglītības iestāde ar eksakto zinātņu ievirzi.

Ģimnāzijas direktore ir Jana Jansone. Skolā mācās 180 skolēni un strādā 31 skolotājs.  VPKĢ skolotāji mācību procesa nodrošināšanā izmanto mūsdienīgas un interaktīvas mācību metodes.

VPKĢ darbojas dažādi interešu pulciņi (Topošo uzņēmēju klubs „Billija”, teātra sports, Ekoskolas aktivitātes, mūzikas ansambļi u.c.) VPKĢ mācību programmā ir ietverta arī autoapmācība, sniedzot iespēju iegūt B kategorijas autovadītāja apliecību.  Ģimnāzija aktīvi iesaistās dažādos projektos gan nacionālā, gan arī starptautiskā līmenī.

Papildini šo fotoalbumu, nospiežot apakš ievietoto “Iesūti arī savu …

1881. gada 26. aprīlī dzimis Latvijas...

Foto: sargs.lv

Balodis Jānis (1881–1965) – sabiedriski politisks darbinieks, ģenerālis (1920). No 1902 virsnieks Krievijas armijā. Piedalījies Krievijas – Japānas karā, 1. pasaules karā. No 1918 Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (O.Kalpaka bataljonā). Atsevišķa latviešu bataljona (brigādes) komandieris (1919 III – VII), Kurzemes divīzijas komandieris (1919 VII – X), Latvijas armijas virspavēlnieks (1919 X –1921). Saeimas deputāts, Karalietu komisijas priekšsēdētājs (1925. XI – 1934. V). Latvijas armijas virspavēlnieks, kara ministrs (1931–40) un ministru prezidenta biedrs (1938–40). Viens no 1934. 15. V valsts apvērsuma organizētājiem. No 1940 VII izsūtījumā, vēlāk apcietinājumā. 1956 atgriezās Latvijā. (Pēc Nacionālā Apgāda, 2002.)

Biogrāfija

Dzimis 1881. gadā Trikātas pagastā skolotāja un vēsturnieka Voldemāra Baloža ģimenē. Viņa jaunākais brālis bija vēlākais arheologs Francis Balodis. 1898. gadā iestājās Krievijas impērijas kara dienestā, 1902. gadā pabeidza Viļņas karaskolu. Piedalījies Krievu-japāņu un Pirmajā pasaules karā kā jaunākais virsnieks un rotas komandieris. 1915. gada 20. februārī kritis vācu gūstā, kur atradās līdz 1918. gadam.

1918. gada novembrī atgriezies Latvijā.[1] Latvijas armijā pieņemts 1918. gada 18. decembrī[nepieciešama atsauce] par instruktoru rezerves rotas priekšnieku.[2] 1919. gada 28. februārī paaugstināts dienesta pakāpē par kopvedi (pulkvežleitnantu).[3] Pēc Oskara Kalpaka nāves, 21. martā iecelts par Latviešu atsevišķā bataljona komandieri[4], vadījis to kaujās pie Ventas un Saldus. 21. martā paaugstināts par pulkvedi.

Karaspēkam augot, Balodi iecēla par Atsevišķās latviešu brigādes, bet vēlāk par Dienvidu grupas virspavēlnieku. Pēc latviešu bruņoto vienību reorganizēšanas 1919. gada jūlijā, Dienvidu grupu pārdēvēja par 1. Kurzemes kājnieku divīziju, un Balodi iecēla par tās komandieri. Balodis vadīja divīziju Latgales frontē. Bermonta uzbrukuma laikā pēc ģenerāļa Sīmansona atcelšanas Balodi iecēla virspavēlnieka amatā. 1920. gada sākumā viņš tika paaugstināts par ģenerāli.

Pēc Brīvības cīņu beigām, 1920. gadā, dienestu atstāja. 1925. gadā tika ievēlēts Saeimā, kopš 1931. gada bija Kara ministrs. Piedalījās Ulmaņa organizētajā 1934. gada 15. maija apvērsumā, pēc kura turpināja pildīt Kara ministra pienākumus līdz 1940. gada aprīlim, kad viņa vietā tika iecelts Krišjānis Berķis.

Īsi pēc Latvijas okupācijas, 1940. gada 31. jūlijā deportēts uz Sizraņu Krievijā.[5] Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS 1941. gadā internēts. Šajā statusā viņš ir līdz pat 1952. gadam, kad notiesāts uz 25 gadiem un kā “bīstams noziedznieks” nosūtīts uz PSRS VDM īpašo cietumu Vladimirā. Pēc Staļina nāves no apcietinājuma atbrīvots, 1956. gadā atgriezies Latvijā, dzīvojis Saulkrastos. 1965. gada 8. augustā, 84 gadu vecumā, Jānis Balodis aizgājis aizsaulē. Zemes klēpī guldīts I Meža kapos Rīgā. Jānis Balodis bija latviešu studentu korporācijas Ventonia goda filistrs.

Literatūra

Treijs, Rihards (2006). Latvijas ģenerāļi (1918—1940). Armijas ģenerāļi un štāba priekšnieki. Latvijas Vēstnesis. 53.-98. lpp. ISBN 9984-731-78-2.

Atsauces

Treijs 2006, 58. lpp.

Apsardzības Ministrijas Kancelejas pavēle Nr4 (parakstījis kancelejas priekšnieks P.Silenieks).

Apsardzības ministra pavēle Nr.13.

Apsardzības ministra pavēle Nr.21.

Treijs 2006, 98. …

Dzīve, mana dzīvīte… Balvu Valsts...

Foto no personīgā arhīva.

2015.gada 11.aprīlī Balvu Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja, skolas muzeja vadītāja Irēna Šaicāne interesentus aicināja  uz atmiņu pēcpusdienu „Dzīve, mana dzīvīte: … par un ap Aini Šaicānu”. Skolotāja pasākumu iesāka ar šādiem vārdiem: “Ja jūs klusībā uzdevāt jautājumu sev vai arī jautājāt man, kāpēc es tieši šodien jūs esmu aicinājusi uz Balvu Valsts  ģimnāziju, tad ir vismaz trīs  (plus vēl daži) argumenti par šo datumu”:

  • 11.aprīlis ir pēc 10.aprīļa (Irēnas dzimšanas diena), bet  pirms 12.aprīļa (Aiņa dzimšanas diena), tāpēc mēs kādreiz ar Aini smējāmies, ka mūsu ģimenē, pieskaitot vēl divu bērnu dzimšanas dienas, tās varētu svinēt 11.aprīlī,

  • kāds no zālē esošajiem varbūt atceras, ka 2010.gada 4.aprīlī (Lieldienās) pēdējā lielajā koncertā kopā ar Pūtēju orķestri Kultūras namā Ainis teica – man vēl nav 60! Šodien, ja būtu te iespēja pašam teikt, viņš teiktu – man vēl nav 65! Lai gan dzimšanas dienas viņš negribēja svinēt, bet, ja kādu muzikālu pasākumu rīkoja, tad  parasti pirms dzimšanas dienas vai tieši Lieldienās,

  • kādā vakarā 2011.gadā Ainis teica, ka pēc dažiem gadiem viņam esot kāds neliels sapnis. Es tikai klausījos un laikam nebildu nekā…

  • Viņš teica: ”Tu, Irēna, atkal varētu stāstīt vēstures stāstus, un es kā parasti uzspēlēšu.”

    Es esmu daudz vēstures faktus apkopojusi  grāmatās, bet šodien pirmo reizi stāstu (gan vārdos, gan fotogrāfijās, gan mūzikas skaņās, gan dejotāji palīdzēs izdejot dejā)  par Aini un viņa trim mīlestībām: mūziku, sportu un mazliet  par mani un mūsu ģimeni.

    Bet vēl ir daži argumenti – kāpēc tieši šodien:

  • laiks, par kuru Ainis runāja, tuvākā nākotnē aizsniedzās līdz 65 gadu jubilejai (tā būtu 2015.gada 12.aprīlī), jo teica, ka varētu būt kāds neliels koncerts – tieši tāpēc es šodien esmu te…,

  • šovakar plkst.19:00 lielkoncerts Rīgā, 20 gadu jubilejas koncerts Radio2, jo Aiņa dziesmas joprojām skan Radio 2.

  • Kāpēc tieši te, ģimnāzijā?

  • skola ir mana vienīgā darba vieta Balvos,

  • arī Ainis 12 gadus te mācījis sporta stundas, ar skolēniem dibinājis vokāli instrumentālo ansambli, pirmajos darba gados visos skolas pasākumos vienmēr bija skolā… jo kopā ar skolēniem muzicēja,

  • 2008.gada 2.februārī, kad skolas muzejam tika atzīmēta 20 gadu jubileja, es stāstīju par muzeju, bet Ainis un „Leijerkastnieki” spēlēja …

  •   Ar mūziku ir dzīves kamols tīts,

     Mūzika, kas mīlu atgriezt var…(vārdi no A.Šaicāna dziesmas „Mana skumjā mūzika”).

    Kad tad Ainis Šaicāns sācis muzicēt? Kad radās „Leijerkastnieki”? Mūzika viņam visur bija līdzi un blakus: gan Žīguru pamatskolā, gan Viļakas vidusskolā, gan uzsākot darba gaitas Balvos.

    Ar jaunu iedvesmu mūzikā nāca 20.gadsimta 80.gadu vidus, kad viņš nolēma veidot ansambli, kuram tika dots nosaukums „Leijerkastnieki”. Pirmās spēles jau Borisovas estrādē 1986.gada vasarā muzikantu saietā „Uzspēlēsim, muzikanti!”, tad piedalīšanās Jelgavas folkfestivālā. Kā tādu īsti oficiālu „Leijerkastnieku” datumu Ainis Šaicāns uzskatīja 1988.gada 30.janvāri, kad Balvu 1.vidusskolā tika atzīmēta 10 gadu jubileja skolas jaunajai ēkai, atklāts skolas muzejs, pilsētai 60 gadi, un ballē spēlēja ansamblis „Leijerkastnieki”.

    Viena no …

    Didžiausias Dvaras Lietuvoje Pristato...

    Pakrojas_muiza

    Didžiausias Dvaras Lietuvoje Pristato TEATRALIZUOTA „Dvariškas Saldus EDUKACINĖ Gyvenimas“ PROGRAMA PROGRAMOS (iki 4 klasės imtinai). REIKALINGA IŠANKSTINĖ REZERVACIJA. TRUKMĖ 2.5 val.

    Programos tikslas – supažindinti mažuosius su didžiausio dvaro Lietuvoje istorija, jo raida, kultūra ir pajusti XIX-XX a. dvaro gyventojų gyvenimą. Vos proanūkė atvykus, Julytė, Malūnininko kuri papasakos dalyje Jūs kodėl, pasitiks kam linksmoji, ir kaip buvo cukierkų gaminami meistrės šie nepaprasti Julionos saldainiai. Žinoma, smagiausia tai, kad ir patys išmoksite pasigaminti įmantrių formų bei skonių stebuklingų „cukierkų“, o paskui gardžiai sukrimsti Pasistiprinus, su gera nuotaika, šypsena veiduose ir saldainiu priešaky, susipažinsite su pačia baronaitė Aleksandrina, dvaro valdytojų palikuonė! Ji aprodys didžiausio dvaro Lietuvoje valdas bei papasakos įdomiausias dvaro istorijas, legendas, atskleis šviesiąsias ir tamsiąsias gyvenimo dvare puses. Galiausiai dvaro žirgyną. baronaitė Patiems Jus drąsiausiems palydės į linksmiausią ir ypač mėgstamą raitelių ir ne tik – pasiūlys apjoti Garbės raitelio ratą ant legendinių žemaitukų, kurie buvo nujoję net iki Juodosios jūros.

    Kaina 4.50 euro. (nuo 20 asmenų).

    Po linksmos dienos pakviesime norinčius pasistiprinti į restoraną Traktierius bei pasimėgauti gardžiais blynais su arbata. Kaina 2.50 euro.

    Papildomai galima užsisakyti filmą autentiško vėjo malūno kino teatre „2000 kilometrų istorijos“ apie pakartotą istorinį žygį iki Juodosios jūros su jau matytais ir jodinėtais žemaitukais.

    Trukmė – 45min. Kaina 1,50 euro

    Tel: +37061680937 | E-paštas: kristina@pilys-dvarai.lt | Web: www.pakruojo-dvaras.lt

    Didžiausias Dvaras Lietuvoje Pristato EDUKACINĖ PROGRAMA „Sustok, akimirka žavinga!“

    (skirta vyresnio amžiaus moksleiviams) (analogiškas variantas siūlomas ir pedagogų kolektyvams) Atvykus pasitiks į baronaitė svečius, kaip Aleksandrina. ir dera Jus laiką su senovinių fotoaparatu. Beje tam, kad patirta žavinga akimirka įsimintu Ropų giminės palikuonė aprodys savo Jums ilgam, dvaro fotografas įamžins Jus protėvių valdas, papasakos apie didingos bendroje tikroje senovinėje fotografijoje dvaro istorijos ištakas ir ne tik… Išgirsite

    “Penkiaminutėje”. Turėsite nuostabią kaip prasidėdavo eilinė dvaro tarnų dovaną į savo kolektyvinį albumą. vaikų dieną, kokie darbai ir pareigos juos Nuo pat pirmosios fotografijos atsiradimo lydėdavo, kur jie žaisdavo, kur miegodavo, ši meno šaka buvo laikoma mistine ir kaip būdavo auklėjami. Sužinosite ir apie paslaptinga, o žmogus, stovintis už aristokratų vaikų gyvenimą: privilegijas, objektyvo – visais laikais atrodė tarsi laiko kasdienę prabangą ir pareigas… stabdymo meistras ir vaizdų valdovas. Taip dvariškais pat pakviesime atributais Jus kerinčioje pasidabinti dvaro drabužinėje, tam, kad galėtumet lengviau įsijaustus į senųjų dvaro gyventojų kasdienybę, o tuomet galėsite išbandyti gyvą stebuklą !!! Kiekvienas turės galimybę savo rankomis išmokti stabdyti Pakruojo visos šio dvare magiško Jums proceso bus atskleistos paslaptys, o tai padaryti Jums padės talentingasis dvaro fotografas. Fotografija pavergia didžiausius protus, sustabdo skirtingus laikmečius – sužinojus visas smulkmenas, kiekvienas atvykęs svečias gebės tapti laiko stabdymo ir valdymo meistru!

    Grupė nuo 20 žmonių. Kaina 5 eurai asmeniui (lydintiems asmenims nemokamai)

    PROGRAMOS 2.5 val.

    TRUKMĖ

    Į programąįskaičiuota ekskursija su Baronaite Aleksandrina, pasidabinimas aksesuarais, viena fotografija prisiminimui bei edukacinė dalis pas dvaro fotografą jo studijoje su senoviniu VEIKIANČIU fotoaparatu.

    REIKALINGA IŠANKSTINĖ REZERVACIJA

    Tel: +37061680937 | E-paštas: kristina@pilys-dvarai.lt | Web: www.pakruojo-dvaras.lt

    ПРАЗДНИЧНЫЙ БАЛ В УСАДЬБЕ ПАКРУОЙИСА ДЛЯ ПРЕПОДАВАТЕЛЕЙ И БАРОНА ФОН РОППА СО СВИТОЙ.
    Воспоминания одного дня 1896 г., во время суетных приготовлений во дворце. …

    1940. gada 16. aprīlī dzimusi Dānijas...

    dk_karaliene_1

    1940. gada 16. aprīlī dzimusi Dānijas karaliene (kopš 1972. gada) Mārgrēte (Margrethe Alexandrine Þorhildur Ingrid). Margrēte II (dāņu: Margrethe II; dzimusi Margrēte Aleksandrīna Torhildrīne Ingrīda (Margrethe Alexandrine Þórhildur Ingrid) 1940. gada 16. aprīlī) ir pašreizējā Dānijas karaliene.

    Viņa ir vecākā Frederika IX meita. 1967. gadā apprecējusies ar Anrī de Labordu de Monpesatu, ar kuru viņai ir divi dēli. Pēc tēva nāves 1972. gadā viņa pārņēma troni, kļūstot par pirmo Dānijas karalieni pēc Margrētes I, kas valdīja 14.—15. gadsimtā. Viņa ir studējusi aizvēstures arheoloģiju Girtona koledžā, politisko zinātni Orhūsas universitātē, Sorbonnā un Londonas Ekonomikas skolā.

    UNESCO galvenajā mītnē Parīzē atvērs...

    Rainis-Aspazija-664x511

    UNESCO galvenajā mītnē Parīzē būs apskatāma izstāde “Aspazija/Rainis: dumpiniece/humānists”, aģentūra BNS uzzināja UNESCO Latvijas Nacionālajā komisijā.

    Ekspozīcijas saturiskās koncepcijas un teksta autors ir Pauls Bankovskis, vizuālo risinājumu veidojis mākslinieks Kaspars Perskis, projekta kuratore – Memoriālo muzeju apvienības Raiņa un Aspazijas muzeja speciāliste Elvīra Bloma.

    Izstāde “Aspazija/Rainis: dumpiniece/humānists” veltīta abiem ievērojamajiem latviešu rakstniekiem un atklāj gan viņu biogrāfiskos datus, gan literāro darbu motīvus un dzejas fragmentus. Izstādē iespējams ne tikai uzzināt, kā radušies abu dzejnieku pseidonīmi vai kādās pilsētās un valstīs viņi uzturējušies, bet arī aplūkot Latvijas teritorijas karti dažādos gadsimtos, kā arī izpētīt valodu izcelsmes koku.

    Līdzās Latviju raksturojošiem vēstures faktiem minēti arī tobrīd aktuālie pasaules notikumi, radot visaptverošu priekšstatu par laiku, kurā radās abu autoru idejas. Sabrūkot impērijām, daudzas nācijas sāka lolot valstiskas autonomijas cerības, gaisā virmoja idejas par vienotu Eiropu, dzima sociāldemokrātiskā kustība, arvien plašāku atsaucību guva sociālās vienlīdzības un sieviešu emancipācijas idejas.

    Aspazijas un Raiņa 150 gadu jubileja atbilstoši UNESCO Ģenerālās asamblejas 37. sesijas lēmumam iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā 2014.–2015.gadam. Savukārt viņu savstarpējā sarakste – vairāk nekā 2500 vēstuļu, kas uzrakstītas no iepazīšanās brīža 1894.gadā līdz Raiņa nāvei 1929.gadā, – iekļauta UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā.

    Izstāde veidota, Memoriālo muzeju apvienībai sadarbojoties ar Latvijas pastāvīgo pārstāvniecību UNESCO un partneriem, un norisinās Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras programmas ietvaros. Izstāde UNESCO galvenajā mītnē Parīzē būs apskatāma no 20. līdz 24. aprīlim.

    Lasīt materiāla …

    1912. gada 15. aprīlī (pirms 103) pēc...

    titaniks_forumcinemas.lv

    1912. gada 15. aprīlī (pirms 103)  pēc sadursmes ar aisbergu nogrima pasaulē lielākais pašažieru laineris Titāniks. Šajā katastrofā bojā gāja vairāk kā 1 500 cilvēku.

    Titāniks – tvaikonis, britu Transatlantijas pasažieru laineris. Būvēts 1911 Belfāstā. 46 300 BRT. Pirmajā reisā no Sauthemptonas uz Ņujorku naktī uz 1912. 15. IV sadūrās ar aisbergu un pēc 2 stundām 40 minūtēm nogrima. Bojā gāja 1507 cilvēki (no 2207). No Titānika noraidīja pirmo SOS signālu kuģniecības vēsturē. Vraks atrasts 1985. © Nacionālais Apgāds, 2002.

    Titāniks (angļu: RMS Titanic) bija otrais no superlaineru trio, kas tika uzbūvēti, lai dominētu transatlantijas ceļojumu biznesā. Kuģis piederēja White Star Line un tika uzbūvēts Harlanda un Volfa kuģu būvētavā. Izlaišanas laikā Titāniks bija lielākais pasažieru tvaikonis pasaulē. Savā pirmajā braucienā 1912. gada 14. aprīlī, svētdienas vakarā 23:40 (pēc kuģa laika), Titāniks saskrējās ar aisbergu un nogrima pēc divām stundām un četrdesmit minūtēm pirmdienas rītā 2:20. Bojā gāja 1500 cilvēku, un tā bija viena no lielākajām miera laika jūras katastrofām un arī pati slavenākā. Titānika uzbūvēšanai tika izmantotas modernākās tā laika tehnoloģijas, un tādēļ tika uzskatīts, ka tas ir nenogremdējams. Kuģa nogrimšana daudzus šokēja, jo, neskatoties uz pieredzējušo apkalpi un moderno aprīkojumu, kuģis nogrima ar lieliem cilvēku zaudējumiem.

    Celtniecība

     Titāniks bija White Star Line piederošs okeāna laineris, kuru uzbūvēja Belfāstā, Īrijā, Harlanda un Volfa kuģu būvētavā, lai tas sacenstos ar Cunard Line kuģiem “Luzitānija” un “Mauritānija”. Titāniks bija paradzēts kā lielākais un greznākais kuģis, kāds jebkad uzbūvēts. Titānika, kura būvēšanu sponsorēja amerikānis Dž.P. Morgans, būvēšana sākās 1909. gada 31. martā, kuģa korpuss tika pabeigts 1911. gada 31. maijā, pilnībā kuģis tika pabeigts 1912. gada 31. martā. Titāniks bija 269 metrus garš un 28 metrus plats, kuģa tonnāža bija 46 328 tonnas, un augstums no iegrimes līnijas līdz laivu klājam bija 18 metru. Titānikam bija divi četrcilindru tvaika dzinēji un viena zema spiediena Pārsona turbīna, tas darbināja trīs dzenskrūves. Pavisam bija 29 boileri, kurus sildīja 159 ogļu krāsnis, un tas palīdzēja kuģim sasniegt 23 mezglu (43km/h) ātrumu stundā. Tikai trīs no četriem 19 metrus augstajiem skursteņiem darbojās, ceturtais skurstenis kalpoja ventilācijai un tika pievienots tikai, lai kuģis izskatītos iespaidīgāks. Kuģis varēja uzņemt pavisam 3 547 pasažierus un apkalpi.

    Tam laikam kuģis bija nepārspēts greznībā. Uz kuģa bija peldbaseins, sporta zāle, turku pirts, bibliotēka un skvoša laukums. Pirmās klases istabas bija dekorētas ar koka paneļiem, dārgām mēbelēm un elegantām dekorācijām. Uz kuģa bija trīs lifti pirmās klases pasažieriem, un kā jauninājums bija arī lifts otrās klases pasažieriem.

    Titāniks tika uzskatīts par kuģu arhitektūras un tehnoloģijas sasniegumu virsotni. Žurnāls Ship Builders uzskatīja, ka Titāniks ir “praktiski nenogremdējams”. Titāniks bija sadalīts 16 ūdens noturošās starpsienās ar durvīm, kuras aizvērtas turēja magnētiska bulta, kas aizvērtos, ja parautu slēdzi, kas atradās uz komandtiltiņa; starpsienas tomēr nesniedzās līdz augšējam klājam (tās sniedzās tikai līdz E-klājam). Titāniks varētu noturēties uz ūdens pat tad, ja applūstu divi vidējo starpsienu bloki un četri priekšējie starpsienu bloki (ja vairāk, tad kuģis sāktu grimt).

    Liktenīgais ceļojums

    Filma “Titāniks” latviešu valodā šeit!.

    Trešdien, 1912. gada 10. aprīlī kuģis uzsāka savu liktenīgo ceļojumu …

    1837. gada 15. aprīlī dzimis latviešu...

    atis_kronvalds

    1837. gada 15. aprīlī dzimis latviešu nacionālās atmodas kustības idejiskais vadītājs, pedagogs un valodnieks Atis Kronvalds (178).

    Atis Kronvalds, biežāk pazīstams kā Kronvaldu Atis (1837. gada 15. aprīlis — 1875. gada 17. februāris), bija latviešu publicists, valodnieks, pedagogs.

    Biogrāfija

    Dzimis Krotes muižas «Lejasmiķos» drēbnieka ģimenē. Mācījies Mazlāņu pagastskolā. Viņu pieņēmis audzināšanā Durbes mācītājs H. Ē. Katerfelds, kurš rūpējies par zēna turpmāko izglītošanu. Kronvalds mācījies Durbē privātskolā un Liepājas augstākajā apriņķa skolā.
    Ieguvis skolotāja tiesības, strādājis par mājskolotāju. 1860. gadā iestājies Berlīnes Universitātes Medicīnas fakultātē, bet pēc pusgada līdzekļu trūkuma dēļ studijas pārtraucis un strādājis par mājskolotāju Durbē.

    Iepazinies ar laikrakstu Pēterburgas Avīzes un nostājies jaunlatviešu pozīcijās, vēlāk kļuvis par dedzīgāko latviešu tautas tiesību, valodas un kultūras aizstāvi. 1865. gadā devies uz Tērbatu un iestājies Tērbatas Universitātes pedagoģiskajos kursos. No 1868. gada strādājis par Tērbatas Skolotāju semināra pedagogu, rosīgi darbojies latviešu inteliģences pulciņā, rakstījis mācību grāmatas, publicējis rakstus par valodniecību un pedagoģiju, izdevis savu slaveno brošūru Nationale Bestrebungen (Tautiskie centieni). Tā bija atbilde vācu ideologiem, kas pauda uzskatu, ka latviešiem nevar būt ne savas kultūras, ne izglītotu cilvēku, jo izglītots latvietis esot neiedomājams. Kronvalds parāda spožu polemista talantu. Runādams par dažādiem tematiem, viņš meklē jaunus vārdus un apvidvārdus izteiksmes līdzekļus. Kronvalds popularizē vecvārdus un apvidvārdus, aizgūst vārdus no radniecīgām valodām un atvasina jaunus vārdus. Viņš darinājis ap 200 vārdu, latviešu literārajā valodā ieviesušies ap 100. Kronvalds latviešu valodā iedzīvinājis vārdus arods, josla, oma, ķermenis, viela, aizbildnis, apstāklis, burtnīca, dzeja, gleznot, līdzekļi, nākotne, pagātne, vēsture, vēstule, cietoksnis u.c.[1] Publicējies laikrakstā Baltijas Vēstnesis.

    1873. gadā pārcēlies uz Vecpiebalgu, strādājis Vecpiebalgas draudzes skolā. Šajā pašā gadā piedalījies Vispārējos latviešu dziedāšanas svētkos, kuros uzstājies ar divām spožām runām, atkal aizstāvot tautas kultūru, tautasdziesmas, valodu. Atis Kronvalds bijis spožs orators. Viņa devums tautas pašapziņas celšanā un valodas izkopšanā ir nepārvērtējams. Miris Vecpiebalgā, apbedīts Vecpiebalgas Vidus kapos, kur 1893. gadā uzstādīts kapa piemineklis.

    Kronvaldu Atis tiek uzskatīts par vienu no Latviešu vecākās studentu korporācijas Lettonia dibinātājiem.

    Raksti

    • Dzeja jeb poēzija (1869)
    • Vecas valodas jauni vārdi (1869)
    • Tēvuzemes mīlestība (1871)
    • Valodas kopējiem (1872)
    • Nationale Bestrebungen (1872)
    • Tautiskie centieni (1887)
    • Kopoti raksti 2 sēj. (1936—1937)
    • Izlase Tagadnei (1987)

    Ata Kronvalda piemineklis Siguldā.

    Kronvaldu Atis kā Atmodas aktīvists, pedagogs un valodnieks.

    Teodors Zeiferts par Kronvaldu Ati.

    Kronvalda Ata …

    1930. gada 14. aprīlī nošāvās krievu...

    majakovskis2

    Vladimirs Majakovskis (krievu: Владимир Владимирович Маяковский, dzimis 1893. gada 7. jūlijā (19) Bagdadi, Kutaisi guberņā, miris 1930. gada 14. aprīlī Maskavā) bija padomju dzejnieks, dramaturgs, kinoscenārists, kinorežisors, kinoaktieris, gleznotājs, žurnālu “ЛЕФ” (“Левый Фронт” (“Kreisā Fronte”)) un “Новый ЛЕФ” redaktors.

    Biogrāfija

    Vladimirs Majakovskis dzimis Bagdati (vai Bagdadi) ciemā tagadējā Gruzijā Vladimira Majakovska (1857-1906) un Aleksandras Pavļenko (1867-1954) ģimenē. Viņam bija arī divas māsas: Ludmila (1884-1972) un Olga (1890-1949) un brāļi Konstantīns (nomira trīs gadu vecumā no skarlatīnas) un Aleksandrs (nomira agrā bērnībā). 1902. gadā Majakovskis iestājās Kutaisi ģimnāzijā. 1906. gada jūlijā no asins saindēšanas nomira viņa tēvs, sadūris pirkstu ar adatu, šujot kopā papīrus. No tiem laikiem Majakovskim parādījās bakteriofobija, kura palika uz visu dzīvi. Pēc tēva bērēm Majakovskis kopā ar māti un māsām pārcēlās uz Maskavu, kur iestājās 5. klasiskās ģimnāzijas 4. klasē (tagad Maskavas skola № 91). Tur viņš mācījās vienā klasē ar Pasternaka brāli. 1908. gada martā tika izslēgts no 5. klases, jo netika veikta mācību maksa.

    Pirmo “pusdzejoli” Majakovskis iespieda nelegālajā žurnālā “Порыв” (“Brāzma/Uzliesmojums”), kas tika izdots Trešajā ģimnāzijā. Pēc viņa vārdiem, “sanāca neticami revolucionāri un tikpat neglīti”.

    Maskavā Majakovskis iepazinās ar revolucionāri noskaņotajiem studentiem, sāka aizrauties ar marksistisku literatūru, 1908. gadā iestājās Krievijas Sociāldemokrātiskajā Strādnieku Partijā. Bija propagandists tirdznieciski rūpnieciskajā Maskavas apakšrajonā. 1908.-1909. gadā trīs reizes tika arestēts, bet vēlāk atbrīvots. Cietumā Majakovskis “skandalēja”, tādēļ viņu bieži pārveda no iecirkņa uz iecirkni. 1909. gadā cietumā Majakovskis atkal sāka dzejot, bet nebija apmierināts ar uzrakstīto. Taču, neskatoties uz savu kritisko attieksmi, Majakovskis tieši šo dzejoļu burtnīcu novērtēja kā savas daiļrades sākumu.

    1911. gadā dzejnieka draudzene, bohēmiskā gleznotāja Jevgeņija Langa iedvesmoja dzejnieku nodarboties ar glezniecību.

    Iepazīstoties ar Dāvidu Burļuku, futūristu grupas “Gileja” dibinātāju, Majakovskis ienāca dzejnieku lokā un pievienojās kubofutūristiem. Pirmais publicētais dzejolis bija nodēvēts “Nakts” (1912), tas ienāca futūristu krājumā “Pļauka sabiedrības gaumei“. 1913. gadā iznāca Majakovska pirmais krājums “Es” (cikls no četriem dzejoļiem). Tas bija rakstīts ar roku un litogrāfiski pavairots 300 eksemplāros. Šajā pašā gadā dzejnieks pievērsās dramaturģijai. Tika uzrakstīta un izrādīta programmatiska traģēdija “Vladimirs Majakovskis”.

    1914. gada februārī Majakovskis un Burļuks tika izslēgti no skolas par publiskajiem priekšnesumiem. 1914.-1915. gadā Majakovskis strādāja pie poēmas “Mākonis biksēs”. Pēc Pirmā Pasaules kara sākuma iznāca dzejolis “Karš ir pieteikts”. 1915. gada jūlijā dzejnieks iepazinās ar Ļiļu un Osipu Brikiem. 1915.-1917. gadā Majakovskis dienēja armijā Petrogradā. Kareivjiem publicēt darbus neatļāva, bet Majakovski glāba Osips Briks, kurš nopirka poēmas “Flauta-mugurkauls” un “Mākonis biksēs” par 50 kapeikām par rindiņu un iespieda tās. Pretkara lirika: “Mamma un vāciešu nosistais vakars”, “Es un Napoleons“, poēma “Karš un pasaule” (1915) un citi.

    1917.g. vasarā Majakovskis enerģiski pūlējās, lai viņu atzītu par nederīgu armijas dienestam un rudenī tika atbrīvots no tā. Majakovskis 1918. gadā filmējās trijās pēc personīgajiem scenārijiem veidotajās kinolentēs. 1917. gada augustā iecerēja uzrakstīt “Mistēriju Buff”, kura tika pabeigta 1918. gada 25. oktobrī un iestudēta uz revolūcijas gadadienu.

    1918. gadā Majakovskis organizēja grupu “Komfut” (komunistiskais futūrisms), 1922. gadā – izdevniecību МАФ (МFА) (Maskavas futūristu asociācija), kur tika iespiestas dažas viņa grāmatas. 1923. gadā organizēja grupu ЛЕФ (Kreisā mākslas fronte).

    Majakovskis 1922.-1924. gadā izbrauca uz ārzemēm …