Dzīve, mana dzīvīte… Balvu Valsts...

Foto no personīgā arhīva.

2015.gada 11.aprīlī Balvu Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja, skolas muzeja vadītāja Irēna Šaicāne interesentus aicināja  uz atmiņu pēcpusdienu „Dzīve, mana dzīvīte: … par un ap Aini Šaicānu”. Skolotāja pasākumu iesāka ar šādiem vārdiem: “Ja jūs klusībā uzdevāt jautājumu sev vai arī jautājāt man, kāpēc es tieši šodien jūs esmu aicinājusi uz Balvu Valsts  ģimnāziju, tad ir vismaz trīs  (plus vēl daži) argumenti par šo datumu”:

  • 11.aprīlis ir pēc 10.aprīļa (Irēnas dzimšanas diena), bet  pirms 12.aprīļa (Aiņa dzimšanas diena), tāpēc mēs kādreiz ar Aini smējāmies, ka mūsu ģimenē, pieskaitot vēl divu bērnu dzimšanas dienas, tās varētu svinēt 11.aprīlī,

  • kāds no zālē esošajiem varbūt atceras, ka 2010.gada 4.aprīlī (Lieldienās) pēdējā lielajā koncertā kopā ar Pūtēju orķestri Kultūras namā Ainis teica – man vēl nav 60! Šodien, ja būtu te iespēja pašam teikt, viņš teiktu – man vēl nav 65! Lai gan dzimšanas dienas viņš negribēja svinēt, bet, ja kādu muzikālu pasākumu rīkoja, tad  parasti pirms dzimšanas dienas vai tieši Lieldienās,

  • kādā vakarā 2011.gadā Ainis teica, ka pēc dažiem gadiem viņam esot kāds neliels sapnis. Es tikai klausījos un laikam nebildu nekā…

  • Viņš teica: ”Tu, Irēna, atkal varētu stāstīt vēstures stāstus, un es kā parasti uzspēlēšu.”

    Es esmu daudz vēstures faktus apkopojusi  grāmatās, bet šodien pirmo reizi stāstu (gan vārdos, gan fotogrāfijās, gan mūzikas skaņās, gan dejotāji palīdzēs izdejot dejā)  par Aini un viņa trim mīlestībām: mūziku, sportu un mazliet  par mani un mūsu ģimeni.

    Bet vēl ir daži argumenti – kāpēc tieši šodien:

  • laiks, par kuru Ainis runāja, tuvākā nākotnē aizsniedzās līdz 65 gadu jubilejai (tā būtu 2015.gada 12.aprīlī), jo teica, ka varētu būt kāds neliels koncerts – tieši tāpēc es šodien esmu te…,

  • šovakar plkst.19:00 lielkoncerts Rīgā, 20 gadu jubilejas koncerts Radio2, jo Aiņa dziesmas joprojām skan Radio 2.

  • Kāpēc tieši te, ģimnāzijā?

  • skola ir mana vienīgā darba vieta Balvos,

  • arī Ainis 12 gadus te mācījis sporta stundas, ar skolēniem dibinājis vokāli instrumentālo ansambli, pirmajos darba gados visos skolas pasākumos vienmēr bija skolā… jo kopā ar skolēniem muzicēja,

  • 2008.gada 2.februārī, kad skolas muzejam tika atzīmēta 20 gadu jubileja, es stāstīju par muzeju, bet Ainis un „Leijerkastnieki” spēlēja …

  •   Ar mūziku ir dzīves kamols tīts,

     Mūzika, kas mīlu atgriezt var…(vārdi no A.Šaicāna dziesmas „Mana skumjā mūzika”).

    Kad tad Ainis Šaicāns sācis muzicēt? Kad radās „Leijerkastnieki”? Mūzika viņam visur bija līdzi un blakus: gan Žīguru pamatskolā, gan Viļakas vidusskolā, gan uzsākot darba gaitas Balvos.

    Ar jaunu iedvesmu mūzikā nāca 20.gadsimta 80.gadu vidus, kad viņš nolēma veidot ansambli, kuram tika dots nosaukums „Leijerkastnieki”. Pirmās spēles jau Borisovas estrādē 1986.gada vasarā muzikantu saietā „Uzspēlēsim, muzikanti!”, tad piedalīšanās Jelgavas folkfestivālā. Kā tādu īsti oficiālu „Leijerkastnieku” datumu Ainis Šaicāns uzskatīja 1988.gada 30.janvāri, kad Balvu 1.vidusskolā tika atzīmēta 10 gadu jubileja skolas jaunajai ēkai, atklāts skolas muzejs, pilsētai 60 gadi, un ballē spēlēja ansamblis „Leijerkastnieki”.

    Viena no …

    Pedagogu un pašvaldības darbinieku...

    Nometnee_guutais_prieks

    1. Pedagogu profesionālās pilnveides un tālākizglītības kursu grafiks (līdz 2015. gada 1.septembrim). Skola un ģimene, savstarpējā sapratne un sadarbība vienā kopīgā, interaktīvā lekcijā – nodarbībā piedalās gan izglītojamo vecāki, gan vecāko klašu skolēni, kā arī pedagogi.

    2. Rīgas lietuviešu vidusskolā, Prūšu ielā 42A notiek 12 stundu IZM saskaņoti pedagogu, bibliotekāru, sociālo darbinieku un citu pašvaldības darbinieku profesionālās pilnveides un tālākizglītības kursi (sākums- plkst. 10.00):

    1)      Mobings izglītības iestādē :  11.05 un 22.05. 10.08; 16.08; 20.08.

    2)     Labvēlīgas psiholoģiskās vides veidošana : 03.06; 11.08; 17.08; 19.08; 25.08.

    3)     Izglītojamo uzvedības korekcijas iespējas : 25.05; 08.06; 19.06; 13.08.

    4)     Darbs ar talantīgajiem bērniem un skolēniem ar mācīšanās grūtībām: 30.04; 05.05; 12.08; 18.08; 24.08; 28.08; 31.08.

    5)     Dzimumaudzināšanas dažādās pedagoģiskās pieejas, stratēģijas un mācīšanās metodoloģiskie aspekti, paņēmieni un metodes: 06.05; 13.05; 14.08.

    6)     Pedagoga krāsu un ķermeņa valodas ietekme uz izglītojamo uzvedību : 20.04; 24.04; 20.05 (pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem).

    7)     Izglītības iestādes psihohigiēna : 27.04; 15.05; 18.05; 01.06; 05.06; 18.06. 27.08.

     3. Vasaras nometnes: ikgadējā pedagogu, bibliotekāru, kultūras, sociālo un citu pašvaldības darbinieku (ar draugiem un ģimenes locekļiem) profesionālās un personības pilnveides piedzīvojumu un atpūtas nometne  „Labvēlīgas psiholoģiskās vides veidošana” (trīs dienas). 36 stundu profesionālās pilnveides kursu apliecība. Norises laiki:

    1)     no 15. līdz 17. jūnijam – Mālpilī;

    2)     no 25. līdz 27. jūnijam – Liepājā;

    3)     no 29. jūnija līdz 1. jūlijam – Klaipēdā.

    Dalības maksa ir €18  no personas par vienu vienību – 12 stundu programmu (viena diena). Saskaņoti 12 stundu profesionālās pilnveides un tālākizglītības kursu apliecība.

    4. Skolotāja jaunā dienasgrāmata 2015/2016 m.g. (skatiet šeit!).

    Sīkākas ziņas: 27583454; 28320454,  kanceleja@pedagogs.lv

    Pieteikšanās: www.pedagogs.lv sadaļā  Pieteikuma …

    Mālpils nometne no 15. līdz 17. jūnijam

    Malpils_nometne_2011_gada_junijs

    Mālpils nometne. Saskaņota 3 dienu pedagogu, bibliotekāru, sociālo darbinieku un citu pašvaldības darbinieku profesionālās un personības pilnveides un piedzīvojumu nometne Mālpilī  “Labvēlīgas psiholoģiskās vides veidošana”. Mālpils 2015. gada 15., 16. un 17. jūnijs.

    1. diena: 15.jūnijs, pirmdiena

    08:00 – 9:30  Ierašanās, reģistrācija, iekārtošanās viesnīcā (2-vietīgi un 3-vietīgi numuri; maksa par diennakti – € 6, 40), savu vārdu piestiprināšana pie istabas durvīm un apģērba. Tālajiem ceļiniekiem ierašanās arī iepriekšējā vakarā.

    • Nometnes maksu var kārtot pakāpeniski visu 3 dienu laikā, bet ēdināšanas un viesnīcas izdevumus ieteicams – pirmajā (kancelejas vadītājs Guntis, 27583454, kanceleja@pedagogs.lv ).
    • Semināri notiek Mālpils profesionālās vidusskolas bibliotēkas telpās.
    • Semināru laikā ir iespējams apmeklēt pilsētu, veikt izbraucienu ar velosipēdu, trenažieru zāle, sauna un baseins.

    09:30 – 10:00 Brokastis   (ēdināšana: Ilona Dreimane, 28228728, ilonadreimane@inbox.lv  ja nepieciešams pasūtināt veģetāros ēdienus vai citas nepieciešamības, vēlmes).

    10:00 – 11:00 Ērģeļmūzikas koncerts Mālpils baznīcā (ziedojums:  € 1)

    11:00 – 11:45 Seminārs.

    12:00 – 12:45 Seminārs.

    13:00 – 14:00 Pusdienas.

    14:00 – 15:00 Ekskursija uz Mālpils muižu, novada centru, Mālpils kultūras centru, avotu u.c.

    15:00 – 15:45 Seminārs.

    16:00 – 16:45 Seminārs.

    17:00 – 17:45 Seminārs.

    18:00 – 18:45 Seminārs.

    19:00 – 20:00 Vakariņas.

    20:00 – 21:00 Mazā taka, ekskursija uz Klabažu pilskalnu, uz pilsētas centru, akmeņu krāvumu.

    21:00 – 22:00 Mantras, mandalas, afirmācijas, pirts, pikniks u.c.

     

    2. diena: 16.jūnijs, otrdiena

    08:30 – 09:00 Brokastis.

    09:00 – 10:00  Ērģeļmūzikas koncerts Mālpils baznīcā (ziedojums:  € 1)

    10:00 – 10:45 Seminārs.

    11:00 – 11:45 Seminārs.

    12:00 – 13:45 Seminārs.

    13:00 – 14:00 Pusdienas.

    14:00 – 15:00 Lielā taka.

    15:00 – 15:45 Seminārs.

    16:00 – 17:00 Seminārs.

    17:00 – 21:00  Ekskursija uz Mores štrausu, ķengura un briežu safari parku. Ieeja mežacūku, briežu takās – € 4. Pikniks (€ 20 par grupu stundā) , vakariņas (ar saviem groziņiem), piknika paviljons, galdiņi, ugunskurs, brieža gaļas iepirkšana,  degustācija (par maksu – € 3), pēc izvēles vakariņas viesu mājā. Ja grupa ir lielāka par 15 personām, tad ekskursija pa dzīvnieku takām ir bez maksas.

    21:00 – 22:00 Mantras, mandalas, afirmācijas u.c.

     

    3. diena: 17. jūnijs, trešdiena

    08:30 – 09:00 Brokastis

    09:00 – 10:00 Transparentu, uzrakstu u.tml. izgatavošana par laimes, prieka, optimisma u.tml. pieprasīšanu improvizētajā gājienā pa Mālpili, kurā pieprasām savas tiesības uz laimi, prieku, optimismu u.tml.

    10:00 – 10:45 Improvizēts gājiens pa Mālpili, kurā pieprasām savas tiesības uz laimi, prieku, optimismu u.tml. Gājiena noslēgums – direktores Frančeskas Ģēveles kabinetā.

    11:00 – 11:45 Seminārs.

    12:00 – 13:00 Pusdienas

    13:00 – 14:00 Ekskursija uz Mālpils pienotavu (€ 2 no personas), siera degustācija un iepirkšana mājupceļam.

    14:00 – 14:45 Noslēguma seminārs.

    14:45 – 15:00 Apliecību izsniegšana.

    15:00 – 15:30 Launags.

    Mājupceļš (kuriem kāda iemesla dēļ nepieciešams mājās doties ātrāk, lūdzam par to laicīgi ziņot Guntim, lai var sagatavot apliecības)

    Sīkākas ziņas:

    Nometnes organizatori:

    Liepājas nometne no 25. līdz 27. jūnijam

    Liepajas_nometne_2013_gada_18_junijs

    Liepājas nometne. Saskaņota 3 dienu pedagogu, bibliotekāru, sociālo darbinieku un citu pašvaldības darbinieku (ar bērniem, radiem un draugiem) profesionālās un personības pilnveides piedzīvojumu nometne Liepājā “Labvēlīgas psiholoģiskās vides veidošana”. Liepāja 2015. gada 25., 26. un 27. jūnijs.

    1. diena: 25.jūnijs, ceturtdiena

    08:00 – 9:30  Ierašanās (adrese) viesnīcā “Brīze” (26575051), nometnes dalībnieku reģistrācija pie kancelejas vadītāja Gunta, 27583454, kanceleja@pedagogs.lv.

    Savu mantu novietošana (līdz plkst. 13.00) viesnīcas palīgtelpā (jo līdz 12.00 mūsu rezervētajās istabās vēl ir tiesīgi uzturēties iepriekšējās nakts klienti . Tālajiem ceļiniekiem ierašanās arī iepriekšējā vakarā (par to ir jābrīdina iepriekš, lai var veikt savlaicīgu rezervāciju).

    (1-vietīgi, 2-vietīgi, 3-vietīgi, 4-vietīgi numuri, mazais lukss numurs un lielais lukss numurs). Cenas ir norādītas nevis par gultasvietām, bet gan kopīgā cena par numuru. Visos numuros ir TV, wifi; 2 virtuves katrā stāvā (ledusskapis, mikroviļņu krāsns, plīts (sīkos ēšanas piederumus ieteicams ņemt savus)  3- 4 dušas un tualetes katrā stāvā, bezmaksas Zaķumuižas minerālūdens. Viesnīcā darbojas kafejnīca- ēdināšana 3 reizes dienā: brokastis, pusdienas, vakariņas = 10 eiro dienā. Vai katrs apmaksā savas ēdienreizes individuāli (sanāk dārgāk). Vai gatavo paši gaiteņu virtuvēs.

    Viesnīcā ir ne tikai kafejnīca, bet arī frizētava, veikals, manikīrs un veļas mazgātava. Numuros ir mājīgi, gaišs, ir papildu lampas, skapīši, drēbju skapji, gleznas.  Blakus viesnīcai ir veikals “Maxima”, Top”. 5- 7 min attālumā no jūras.

    • Nometnes maksu 18 eiro par dienu var kārtot pakāpeniski visu 3 dienu laikā, bet ēdināšanas un viesnīcas izdevumus – pirmajā (kancelejas vadītājs Guntis, 27583454, kanceleja@pedagogs.lv ).
    • Semināri notiek viesnīcas TV hallē.
    • Semināru laikā ir iespējams apmeklēt arī pilsētas aktivitātes, pludmali.
    • Ekskursiju piedāvājums. Šeit!

    09:30 – 10:00 Brokastis   (savlaicīgi pasūtināto ēdienreižu uzskaite, maksa – Guntis: 27583454, kanceleja@pedagogs.lv, kafejnīcas vadītāja Žanna, 26984415, ja nepieciešams pasūtināt veģetāros ēdienus vai citas nepieciešamības, vēlmes).

    10:00 – 11:00 Ērģeļmūzikas (sintezators) koncerts Liepājas Māras draudzes baznīcā 26555745 (ziedojums baznīcai:  € 1).

    11:00 – 11:45 Seminārs.

    12:00 – 12:45 Seminārs.

    13:00 – 14:00 Pusdienas.

    14:00 – 19:00 Ekskursija, , karosta, karostas cietums, katedrāle) + kustību psihoterapijas seminārs.

    19:00 – 20:00 Vakariņas.

    20:00 – 21:00 Seminārs.

    21:00 – 22:00 Mantras, mandalas, afirmācijas, individuālās konsultācijas.

     

    2. diena: 26.jūnijs, piektdiena.

    07:00 – 08:00 Rehabilitējošā vingrošana jūras krastā (vada Vilma Kalme, filoloģijas zinātņu doktore, diplomēta sporta skolotāja (dalības maksa – 2 eiro no personas).

    08:30 – 09:00 Brokastis.

    09:00 – 10:45 Ekskursija pa Liepājas universitāti (2 eiro)

    11:00 – 11:45 Seminārs (Liepājas universitātes telpās).

    12:00 – 13:00  Seminārs (Liepājas universitātes telpās).

    13:00 – 14:00 Pusdienas (pilsētā).

    14:00 – 19:00 Ekskursija pa pilsētas centru (ekskursija pa Liepājas teātri – teātra aizkulises, skatuve, grimmētava, ģērbtuves, parūkas, tērpu pielaikošana u.c. (3 eiro), Sv. Trīsvienības katedrāles skattornis, 20360055 ( 2 eiras),  Liepājas centrs, rokkafejnīcas galerija, gājēju iela, pludmale u.c.).

    19:00 – 20:00 Vakariņas (viesnīcā).

    20:00 – 21:00  Seminārs (viesnīcā).

    21:00 – 22:00 Mantras, mandalas, afirmācijas.

    22:00 – 23:00 Nakts lekcija esošajiem vai topošajiem pusaudžiem par vecumposmu attīstības īpatnībām.

     

    3. diena: 27. jūnijs, sestdiena.

    07:00 – 08:00 Mantras, mandalas, afirmācijas.

    08:30 – 09:00 Brokastis.

    09:00 – 10:00 Kustību psihoterapija (jūras krastā).

    10:00 – 10:45 Seminārs.

    11:00 – 11:45 Seminārs.

    13:00 – 14:00 …

    Klaipēdas nometne 29.jūnijs-1.jūlijs

    Klaipeda

    Latvijas – Lietuvas saskaņota 3 dienu pedagogu, bibliotekāru, sociālo darbinieku un citu pašvaldības darbinieku profesionālās un personības pilnveides piedzīvojumu nometne Klaipēdā  “Labvēlīgas psiholoģiskās vides veidošana”. Klaipēda, 2015. gada 29., 30. jūnijs un 1. jūlijs. 36 stundu apliecība.

    Dalības maksa: € 18 par dienu no personas + € 5 tulka pakalpojumi (tikai tajā gadījumā, ja grupā ir Lietuvas kolēģi par dienu) un € 2, (no personas par semināra telpu īri dienā.

    Viesnīca: Klaipēdas Tūrisma skolas dienesta viesnīcas telpas – naktsmītne par diennakti: € 6,00.

    Ekskursijas (pēc brīvas izvēles, jo ekskursiju laikā notiek arī Kaspara Bikšes lekcijas Klaipēdas Tūrisma skolā: Klaipēdas vecpilsēta; Lietuvas Jūras muzejs, Kuršu kāpas, Jodkrantes Raganu taka + kustību psihoterapijas vingrinājumi  (vieglā automašīna uz prāmja (turp un atpakaļ) – (€ 12), + pasažiera biļete – (€ 1.00), – šoferim bez maksas, Jūras muzeja biļete – LTL (€ 5). Delfinārija šovs: pieaugušajiem (€ 8,00), / bērniem, skolēniem  (€ 5,00); Jodkrantes Raganu taka (kopējā iebraukšanas maksa  – (€ 6,00), – par vienu vieglo transporta līdzekli + (€ 0,86), stāvlaukuma pakalpojumi stundā).

    Izglītības iestādes “Pedagoģiskās meistarības skola” maksāšanas rekvizīti: Banka: Swedbank, kods: HABALV22; Konta nr.: LV 97 HABA 05 51 01 10 03 30 9.

     

    1.     diena: 29. jūnijs, pirmdiena.

    07:30 – 09:00 ierašanās, reģistrācija  (reģistrēšanās pie nometnes vadītāja Gunta foajē telpā), iekārtošanās viesnīcas telpās, savu vārdu uzlīmēšana uz durvīm.

    Nometnes maksu var kārtot pakāpeniski visu 3 dienu laikā, bet viesnīcas izdevumus   € 6,00 par diennakti – pirmajā dienā (nometnes vadītājs Guntis, +371 27583454).

    09:00 – 09:45 Brokastis (blakus esošajā megacentrā „Akropolis”).

    10:45 – 11:00 Izbraukšana ar automašīnām uz Klaipedos Marijos Taikos Karalienes baznycia (Klaipēdas Marijas Miera karalienes baznīca, Rumpiškės gatve 6,  Klaipēda).

    11:00 – 11:45  Klaipēdas Marijas Miera karalienes baznīcas un skatu torņa apmeklējums (nometnes atklāšana).

    12:00 – 12:45 Seminārs  (afirmācijas, mandalas, projektīvais zīmējums, psihoanalīzes pamatprincipi).

    13:00 – 13:45 Seminārs (mandalu un projektīvā zīmējuma interpretācija, psihoanalīzes pamatprincipi).

    14:00 – 15:00 Seminārs (krāsu ietekme uz uzvedību).

    15:00 – 16:00 Pusdienas (blakus esošajā megacentrā „Akropolis”).

    16:00 – 18:00 (pēc izvēles, iepriekš izvēloties apakš minēto variantu un līdz plkst.  14.00 savu izvēli reģistrējot pie Gunta):

  • variants:  iepirkšanās kūre megaveikalā „Akropolis”;
  • variants:  ekskursija – pastaiga pa vecpilsētu, ostas apmeklējums,  Klaipēdas centrs;
  • variants:  semināri (ja piedalās visi vai vismaz puse):
  • 16:00 -16:45 – „Krāsu ietekme uz cilvēka uzvedību un manipulāciju tehnikas”.

    17:00 -18:00 „Ķermeņa valoda, tā ietekme uz cilvēka uzvedību un manipulāciju tehnikas”.

    18:00 – 18:45 Seminārs. „Pozitīvas attieksmes veidojošās stratēģijas 1. daļa”.

    19:00 – 20:00 Seminārs. „Pozitīvas attieksmes veidojošās stratēģijas 2. daļa”.

    20:00 – 21:00Vakariņas (blakus esošajā megacentrā „Akropolis”).

    21:00 – 22:00 Mandalas, afirmācijas, individuālās konsultācijas (semināra telpā – foajē).

  • 2.     diena: 30. jūnijs, otrdiena.
  • 07:00 – 07:45 Mandalas, afirmācijas, individuālās konsultācijas.

    08:30 –   09.00 Brokastis.

    09:00 – 09:45 Seminārs „Pozitīvas attieksmes veidošanas stratēģijas”.

    10:00 – 10:45 Seminārs  „Pozitīvas attieksmes veidošanas metodoloģija” .

    11:00 – 11:45 Seminārs „Labsajūtas un labizjūtas (well been) stratēģijas un tehnikas”.

    12:10 – 13:00 Seminārs „Labsajūtas un labizjūtas (well been) stratēģijas un tehnikas”.

    13:00 – 14:00 Pusdienas.

    14:00 – 15:00 Seminārs „Darbs ar pusaudžiem” 1. daļa

    15:00 – 22:00  Pēc izvēles, …

    Didžiausias Dvaras Lietuvoje Pristato...

    Pakrojas_muiza

    Didžiausias Dvaras Lietuvoje Pristato TEATRALIZUOTA „Dvariškas Saldus EDUKACINĖ Gyvenimas“ PROGRAMA PROGRAMOS (iki 4 klasės imtinai). REIKALINGA IŠANKSTINĖ REZERVACIJA. TRUKMĖ 2.5 val.

    Programos tikslas – supažindinti mažuosius su didžiausio dvaro Lietuvoje istorija, jo raida, kultūra ir pajusti XIX-XX a. dvaro gyventojų gyvenimą. Vos proanūkė atvykus, Julytė, Malūnininko kuri papasakos dalyje Jūs kodėl, pasitiks kam linksmoji, ir kaip buvo cukierkų gaminami meistrės šie nepaprasti Julionos saldainiai. Žinoma, smagiausia tai, kad ir patys išmoksite pasigaminti įmantrių formų bei skonių stebuklingų „cukierkų“, o paskui gardžiai sukrimsti Pasistiprinus, su gera nuotaika, šypsena veiduose ir saldainiu priešaky, susipažinsite su pačia baronaitė Aleksandrina, dvaro valdytojų palikuonė! Ji aprodys didžiausio dvaro Lietuvoje valdas bei papasakos įdomiausias dvaro istorijas, legendas, atskleis šviesiąsias ir tamsiąsias gyvenimo dvare puses. Galiausiai dvaro žirgyną. baronaitė Patiems Jus drąsiausiems palydės į linksmiausią ir ypač mėgstamą raitelių ir ne tik – pasiūlys apjoti Garbės raitelio ratą ant legendinių žemaitukų, kurie buvo nujoję net iki Juodosios jūros.

    Kaina 4.50 euro. (nuo 20 asmenų).

    Po linksmos dienos pakviesime norinčius pasistiprinti į restoraną Traktierius bei pasimėgauti gardžiais blynais su arbata. Kaina 2.50 euro.

    Papildomai galima užsisakyti filmą autentiško vėjo malūno kino teatre „2000 kilometrų istorijos“ apie pakartotą istorinį žygį iki Juodosios jūros su jau matytais ir jodinėtais žemaitukais.

    Trukmė – 45min. Kaina 1,50 euro

    Tel: +37061680937 | E-paštas: kristina@pilys-dvarai.lt | Web: www.pakruojo-dvaras.lt

    Didžiausias Dvaras Lietuvoje Pristato EDUKACINĖ PROGRAMA „Sustok, akimirka žavinga!“

    (skirta vyresnio amžiaus moksleiviams) (analogiškas variantas siūlomas ir pedagogų kolektyvams) Atvykus pasitiks į baronaitė svečius, kaip Aleksandrina. ir dera Jus laiką su senovinių fotoaparatu. Beje tam, kad patirta žavinga akimirka įsimintu Ropų giminės palikuonė aprodys savo Jums ilgam, dvaro fotografas įamžins Jus protėvių valdas, papasakos apie didingos bendroje tikroje senovinėje fotografijoje dvaro istorijos ištakas ir ne tik… Išgirsite

    “Penkiaminutėje”. Turėsite nuostabią kaip prasidėdavo eilinė dvaro tarnų dovaną į savo kolektyvinį albumą. vaikų dieną, kokie darbai ir pareigos juos Nuo pat pirmosios fotografijos atsiradimo lydėdavo, kur jie žaisdavo, kur miegodavo, ši meno šaka buvo laikoma mistine ir kaip būdavo auklėjami. Sužinosite ir apie paslaptinga, o žmogus, stovintis už aristokratų vaikų gyvenimą: privilegijas, objektyvo – visais laikais atrodė tarsi laiko kasdienę prabangą ir pareigas… stabdymo meistras ir vaizdų valdovas. Taip dvariškais pat pakviesime atributais Jus kerinčioje pasidabinti dvaro drabužinėje, tam, kad galėtumet lengviau įsijaustus į senųjų dvaro gyventojų kasdienybę, o tuomet galėsite išbandyti gyvą stebuklą !!! Kiekvienas turės galimybę savo rankomis išmokti stabdyti Pakruojo visos šio dvare magiško Jums proceso bus atskleistos paslaptys, o tai padaryti Jums padės talentingasis dvaro fotografas. Fotografija pavergia didžiausius protus, sustabdo skirtingus laikmečius – sužinojus visas smulkmenas, kiekvienas atvykęs svečias gebės tapti laiko stabdymo ir valdymo meistru!

    Grupė nuo 20 žmonių. Kaina 5 eurai asmeniui (lydintiems asmenims nemokamai)

    PROGRAMOS 2.5 val.

    TRUKMĖ

    Į programąįskaičiuota ekskursija su Baronaite Aleksandrina, pasidabinimas aksesuarais, viena fotografija prisiminimui bei edukacinė dalis pas dvaro fotografą jo studijoje su senoviniu VEIKIANČIU fotoaparatu.

    REIKALINGA IŠANKSTINĖ REZERVACIJA

    Tel: +37061680937 | E-paštas: kristina@pilys-dvarai.lt | Web: www.pakruojo-dvaras.lt

    ПРАЗДНИЧНЫЙ БАЛ В УСАДЬБЕ ПАКРУОЙИСА ДЛЯ ПРЕПОДАВАТЕЛЕЙ И БАРОНА ФОН РОППА СО СВИТОЙ.
    Воспоминания одного дня 1896 г., во время суетных приготовлений во дворце. …

    Vairas Vīķes – Freibergas harizma....

    Vaira

    Vaira Vīķe-Freiberga (dzimusi Vīķe 1937. gada 1. decembrī Rīgā) ir latviešu sabiedriski politiskā darbiniece, zinātniece, vairāku augstskolu profesore un goda doktore. Pēc atgriešanās no emigrācijas Kanādā vadījusi Latvijas Institūtu, bet 1999. gadā tikusi ievēlēta par Latvijas Valsts prezidenti (2003. gadā amatā ievēlēta atkārtoti).

    Par savu mērķtiecīgo un enerģisko darbību ārpolitikā un Latvijas 20. gadsimta vēstures problēmu popularizēšanu un skaidrošanu, iemantojusi plašu Latvijas iedzīvotāju atzinību, kā arī atpazīstamību starptautiskajā politiskajā arēnā. 2006. gadā Vaira Vīķe-Freiberga tika izvirzīta ANO ģenerālsekretāra amatam, taču bija spiesta piekāpties Pana Kimuna kandidatūrai. Pēc prezidentūras termiņa beigām 2007. gadā turpinājusi aktīvi darboties starptautiskajā politikā un zinātnē.

    1940. gada 16. aprīlī dzimusi Dānijas...

    dk_karaliene_1

    1940. gada 16. aprīlī dzimusi Dānijas karaliene (kopš 1972. gada) Mārgrēte (Margrethe Alexandrine Þorhildur Ingrid). Margrēte II (dāņu: Margrethe II; dzimusi Margrēte Aleksandrīna Torhildrīne Ingrīda (Margrethe Alexandrine Þórhildur Ingrid) 1940. gada 16. aprīlī) ir pašreizējā Dānijas karaliene.

    Viņa ir vecākā Frederika IX meita. 1967. gadā apprecējusies ar Anrī de Labordu de Monpesatu, ar kuru viņai ir divi dēli. Pēc tēva nāves 1972. gadā viņa pārņēma troni, kļūstot par pirmo Dānijas karalieni pēc Margrētes I, kas valdīja 14.—15. gadsimtā. Viņa ir studējusi aizvēstures arheoloģiju Girtona koledžā, politisko zinātni Orhūsas universitātē, Sorbonnā un Londonas Ekonomikas skolā.

    UNESCO galvenajā mītnē Parīzē atvērs...

    Rainis-Aspazija-664x511

    UNESCO galvenajā mītnē Parīzē būs apskatāma izstāde “Aspazija/Rainis: dumpiniece/humānists”, aģentūra BNS uzzināja UNESCO Latvijas Nacionālajā komisijā.

    Ekspozīcijas saturiskās koncepcijas un teksta autors ir Pauls Bankovskis, vizuālo risinājumu veidojis mākslinieks Kaspars Perskis, projekta kuratore – Memoriālo muzeju apvienības Raiņa un Aspazijas muzeja speciāliste Elvīra Bloma.

    Izstāde “Aspazija/Rainis: dumpiniece/humānists” veltīta abiem ievērojamajiem latviešu rakstniekiem un atklāj gan viņu biogrāfiskos datus, gan literāro darbu motīvus un dzejas fragmentus. Izstādē iespējams ne tikai uzzināt, kā radušies abu dzejnieku pseidonīmi vai kādās pilsētās un valstīs viņi uzturējušies, bet arī aplūkot Latvijas teritorijas karti dažādos gadsimtos, kā arī izpētīt valodu izcelsmes koku.

    Līdzās Latviju raksturojošiem vēstures faktiem minēti arī tobrīd aktuālie pasaules notikumi, radot visaptverošu priekšstatu par laiku, kurā radās abu autoru idejas. Sabrūkot impērijām, daudzas nācijas sāka lolot valstiskas autonomijas cerības, gaisā virmoja idejas par vienotu Eiropu, dzima sociāldemokrātiskā kustība, arvien plašāku atsaucību guva sociālās vienlīdzības un sieviešu emancipācijas idejas.

    Aspazijas un Raiņa 150 gadu jubileja atbilstoši UNESCO Ģenerālās asamblejas 37. sesijas lēmumam iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā 2014.–2015.gadam. Savukārt viņu savstarpējā sarakste – vairāk nekā 2500 vēstuļu, kas uzrakstītas no iepazīšanās brīža 1894.gadā līdz Raiņa nāvei 1929.gadā, – iekļauta UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā.

    Izstāde veidota, Memoriālo muzeju apvienībai sadarbojoties ar Latvijas pastāvīgo pārstāvniecību UNESCO un partneriem, un norisinās Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras programmas ietvaros. Izstāde UNESCO galvenajā mītnē Parīzē būs apskatāma no 20. līdz 24. aprīlim.

    Lasīt materiāla …

    1912. gada 15. aprīlī (pirms 103) pēc...

    titaniks_forumcinemas.lv

    1912. gada 15. aprīlī (pirms 103)  pēc sadursmes ar aisbergu nogrima pasaulē lielākais pašažieru laineris Titāniks. Šajā katastrofā bojā gāja vairāk kā 1 500 cilvēku.

    Titāniks – tvaikonis, britu Transatlantijas pasažieru laineris. Būvēts 1911 Belfāstā. 46 300 BRT. Pirmajā reisā no Sauthemptonas uz Ņujorku naktī uz 1912. 15. IV sadūrās ar aisbergu un pēc 2 stundām 40 minūtēm nogrima. Bojā gāja 1507 cilvēki (no 2207). No Titānika noraidīja pirmo SOS signālu kuģniecības vēsturē. Vraks atrasts 1985. © Nacionālais Apgāds, 2002.

    Titāniks (angļu: RMS Titanic) bija otrais no superlaineru trio, kas tika uzbūvēti, lai dominētu transatlantijas ceļojumu biznesā. Kuģis piederēja White Star Line un tika uzbūvēts Harlanda un Volfa kuģu būvētavā. Izlaišanas laikā Titāniks bija lielākais pasažieru tvaikonis pasaulē. Savā pirmajā braucienā 1912. gada 14. aprīlī, svētdienas vakarā 23:40 (pēc kuģa laika), Titāniks saskrējās ar aisbergu un nogrima pēc divām stundām un četrdesmit minūtēm pirmdienas rītā 2:20. Bojā gāja 1500 cilvēku, un tā bija viena no lielākajām miera laika jūras katastrofām un arī pati slavenākā. Titānika uzbūvēšanai tika izmantotas modernākās tā laika tehnoloģijas, un tādēļ tika uzskatīts, ka tas ir nenogremdējams. Kuģa nogrimšana daudzus šokēja, jo, neskatoties uz pieredzējušo apkalpi un moderno aprīkojumu, kuģis nogrima ar lieliem cilvēku zaudējumiem.

    Celtniecība

     Titāniks bija White Star Line piederošs okeāna laineris, kuru uzbūvēja Belfāstā, Īrijā, Harlanda un Volfa kuģu būvētavā, lai tas sacenstos ar Cunard Line kuģiem “Luzitānija” un “Mauritānija”. Titāniks bija paradzēts kā lielākais un greznākais kuģis, kāds jebkad uzbūvēts. Titānika, kura būvēšanu sponsorēja amerikānis Dž.P. Morgans, būvēšana sākās 1909. gada 31. martā, kuģa korpuss tika pabeigts 1911. gada 31. maijā, pilnībā kuģis tika pabeigts 1912. gada 31. martā. Titāniks bija 269 metrus garš un 28 metrus plats, kuģa tonnāža bija 46 328 tonnas, un augstums no iegrimes līnijas līdz laivu klājam bija 18 metru. Titānikam bija divi četrcilindru tvaika dzinēji un viena zema spiediena Pārsona turbīna, tas darbināja trīs dzenskrūves. Pavisam bija 29 boileri, kurus sildīja 159 ogļu krāsnis, un tas palīdzēja kuģim sasniegt 23 mezglu (43km/h) ātrumu stundā. Tikai trīs no četriem 19 metrus augstajiem skursteņiem darbojās, ceturtais skurstenis kalpoja ventilācijai un tika pievienots tikai, lai kuģis izskatītos iespaidīgāks. Kuģis varēja uzņemt pavisam 3 547 pasažierus un apkalpi.

    Tam laikam kuģis bija nepārspēts greznībā. Uz kuģa bija peldbaseins, sporta zāle, turku pirts, bibliotēka un skvoša laukums. Pirmās klases istabas bija dekorētas ar koka paneļiem, dārgām mēbelēm un elegantām dekorācijām. Uz kuģa bija trīs lifti pirmās klases pasažieriem, un kā jauninājums bija arī lifts otrās klases pasažieriem.

    Titāniks tika uzskatīts par kuģu arhitektūras un tehnoloģijas sasniegumu virsotni. Žurnāls Ship Builders uzskatīja, ka Titāniks ir “praktiski nenogremdējams”. Titāniks bija sadalīts 16 ūdens noturošās starpsienās ar durvīm, kuras aizvērtas turēja magnētiska bulta, kas aizvērtos, ja parautu slēdzi, kas atradās uz komandtiltiņa; starpsienas tomēr nesniedzās līdz augšējam klājam (tās sniedzās tikai līdz E-klājam). Titāniks varētu noturēties uz ūdens pat tad, ja applūstu divi vidējo starpsienu bloki un četri priekšējie starpsienu bloki (ja vairāk, tad kuģis sāktu grimt).

    Liktenīgais ceļojums

    Trešdien, 1912. gada 10. aprīlī kuģis uzsāka savu liktenīgo ceļojumu no Sauthemptonas Anglijā uz Ņujorku, …

    1837. gada 15. aprīlī dzimis latviešu...

    atis_kronvalds

    1837. gada 15. aprīlī dzimis latviešu nacionālās atmodas kustības idejiskais vadītājs, pedagogs un valodnieks Atis Kronvalds (178).

    Atis Kronvalds, biežāk pazīstams kā Kronvaldu Atis (1837. gada 15. aprīlis — 1875. gada 17. februāris), bija latviešu publicists, valodnieks, pedagogs.

    Biogrāfija

    Dzimis Krotes muižas «Lejasmiķos» drēbnieka ģimenē. Mācījies Mazlāņu pagastskolā. Viņu pieņēmis audzināšanā Durbes mācītājs H. Ē. Katerfelds, kurš rūpējies par zēna turpmāko izglītošanu. Kronvalds mācījies Durbē privātskolā un Liepājas augstākajā apriņķa skolā.
    Ieguvis skolotāja tiesības, strādājis par mājskolotāju. 1860. gadā iestājies Berlīnes Universitātes Medicīnas fakultātē, bet pēc pusgada līdzekļu trūkuma dēļ studijas pārtraucis un strādājis par mājskolotāju Durbē.

    Iepazinies ar laikrakstu Pēterburgas Avīzes un nostājies jaunlatviešu pozīcijās, vēlāk kļuvis par dedzīgāko latviešu tautas tiesību, valodas un kultūras aizstāvi. 1865. gadā devies uz Tērbatu un iestājies Tērbatas Universitātes pedagoģiskajos kursos. No 1868. gada strādājis par Tērbatas Skolotāju semināra pedagogu, rosīgi darbojies latviešu inteliģences pulciņā, rakstījis mācību grāmatas, publicējis rakstus par valodniecību un pedagoģiju, izdevis savu slaveno brošūru Nationale Bestrebungen (Tautiskie centieni). Tā bija atbilde vācu ideologiem, kas pauda uzskatu, ka latviešiem nevar būt ne savas kultūras, ne izglītotu cilvēku, jo izglītots latvietis esot neiedomājams. Kronvalds parāda spožu polemista talantu. Runādams par dažādiem tematiem, viņš meklē jaunus vārdus un apvidvārdus izteiksmes līdzekļus. Kronvalds popularizē vecvārdus un apvidvārdus, aizgūst vārdus no radniecīgām valodām un atvasina jaunus vārdus. Viņš darinājis ap 200 vārdu, latviešu literārajā valodā ieviesušies ap 100. Kronvalds latviešu valodā iedzīvinājis vārdus arods, josla, oma, ķermenis, viela, aizbildnis, apstāklis, burtnīca, dzeja, gleznot, līdzekļi, nākotne, pagātne, vēsture, vēstule, cietoksnis u.c.[1] Publicējies laikrakstā Baltijas Vēstnesis.

    1873. gadā pārcēlies uz Vecpiebalgu, strādājis Vecpiebalgas draudzes skolā. Šajā pašā gadā piedalījies Vispārējos latviešu dziedāšanas svētkos, kuros uzstājies ar divām spožām runām, atkal aizstāvot tautas kultūru, tautasdziesmas, valodu. Atis Kronvalds bijis spožs orators. Viņa devums tautas pašapziņas celšanā un valodas izkopšanā ir nepārvērtējams. Miris Vecpiebalgā, apbedīts Vecpiebalgas Vidus kapos, kur 1893. gadā uzstādīts kapa piemineklis.

    Kronvaldu Atis tiek uzskatīts par vienu no Latviešu vecākās studentu korporācijas Lettonia dibinātājiem.

    Raksti

    • Dzeja jeb poēzija (1869)
    • Vecas valodas jauni vārdi (1869)
    • Tēvuzemes mīlestība (1871)
    • Valodas kopējiem (1872)
    • Nationale Bestrebungen (1872)
    • Tautiskie centieni (1887)
    • Kopoti raksti 2 sēj. (1936—1937)
    • Izlase Tagadnei (1987)

    Ata Kronvalda piemineklis Siguldā.

    Kronvaldu Atis kā Atmodas aktīvists, pedagogs un valodnieks.

    Teodors Zeiferts par Kronvaldu Ati.

    Kronvalda Ata …

    1930. gada 14. aprīlī nošāvās krievu...

    majakovskis2

    Vladimirs Majakovskis (krievu: Владимир Владимирович Маяковский, dzimis 1893. gada 7. jūlijā (19) Bagdadi, Kutaisi guberņā, miris 1930. gada 14. aprīlī Maskavā) bija padomju dzejnieks, dramaturgs, kinoscenārists, kinorežisors, kinoaktieris, gleznotājs, žurnālu “ЛЕФ” (“Левый Фронт” (“Kreisā Fronte”)) un “Новый ЛЕФ” redaktors.

    Biogrāfija

    Vladimirs Majakovskis dzimis Bagdati (vai Bagdadi) ciemā tagadējā Gruzijā Vladimira Majakovska (1857-1906) un Aleksandras Pavļenko (1867-1954) ģimenē. Viņam bija arī divas māsas: Ludmila (1884-1972) un Olga (1890-1949) un brāļi Konstantīns (nomira trīs gadu vecumā no skarlatīnas) un Aleksandrs (nomira agrā bērnībā). 1902. gadā Majakovskis iestājās Kutaisi ģimnāzijā. 1906. gada jūlijā no asins saindēšanas nomira viņa tēvs, sadūris pirkstu ar adatu, šujot kopā papīrus. No tiem laikiem Majakovskim parādījās bakteriofobija, kura palika uz visu dzīvi. Pēc tēva bērēm Majakovskis kopā ar māti un māsām pārcēlās uz Maskavu, kur iestājās 5. klasiskās ģimnāzijas 4. klasē (tagad Maskavas skola № 91). Tur viņš mācījās vienā klasē ar Pasternaka brāli. 1908. gada martā tika izslēgts no 5. klases, jo netika veikta mācību maksa.

    Pirmo “pusdzejoli” Majakovskis iespieda nelegālajā žurnālā “Порыв” (“Brāzma/Uzliesmojums”), kas tika izdots Trešajā ģimnāzijā. Pēc viņa vārdiem, “sanāca neticami revolucionāri un tikpat neglīti”.

    Maskavā Majakovskis iepazinās ar revolucionāri noskaņotajiem studentiem, sāka aizrauties ar marksistisku literatūru, 1908. gadā iestājās Krievijas Sociāldemokrātiskajā Strādnieku Partijā. Bija propagandists tirdznieciski rūpnieciskajā Maskavas apakšrajonā. 1908.-1909. gadā trīs reizes tika arestēts, bet vēlāk atbrīvots. Cietumā Majakovskis “skandalēja”, tādēļ viņu bieži pārveda no iecirkņa uz iecirkni. 1909. gadā cietumā Majakovskis atkal sāka dzejot, bet nebija apmierināts ar uzrakstīto. Taču, neskatoties uz savu kritisko attieksmi, Majakovskis tieši šo dzejoļu burtnīcu novērtēja kā savas daiļrades sākumu.

    1911. gadā dzejnieka draudzene, bohēmiskā gleznotāja Jevgeņija Langa iedvesmoja dzejnieku nodarboties ar glezniecību.

    Iepazīstoties ar Dāvidu Burļuku, futūristu grupas “Gileja” dibinātāju, Majakovskis ienāca dzejnieku lokā un pievienojās kubofutūristiem. Pirmais publicētais dzejolis bija nodēvēts “Nakts” (1912), tas ienāca futūristu krājumā “Pļauka sabiedrības gaumei“. 1913. gadā iznāca Majakovska pirmais krājums “Es” (cikls no četriem dzejoļiem). Tas bija rakstīts ar roku un litogrāfiski pavairots 300 eksemplāros. Šajā pašā gadā dzejnieks pievērsās dramaturģijai. Tika uzrakstīta un izrādīta programmatiska traģēdija “Vladimirs Majakovskis”.

    1914. gada februārī Majakovskis un Burļuks tika izslēgti no skolas par publiskajiem priekšnesumiem. 1914.-1915. gadā Majakovskis strādāja pie poēmas “Mākonis biksēs”. Pēc Pirmā Pasaules kara sākuma iznāca dzejolis “Karš ir pieteikts”. 1915. gada jūlijā dzejnieks iepazinās ar Ļiļu un Osipu Brikiem. 1915.-1917. gadā Majakovskis dienēja armijā Petrogradā. Kareivjiem publicēt darbus neatļāva, bet Majakovski glāba Osips Briks, kurš nopirka poēmas “Flauta-mugurkauls” un “Mākonis biksēs” par 50 kapeikām par rindiņu un iespieda tās. Pretkara lirika: “Mamma un vāciešu nosistais vakars”, “Es un Napoleons“, poēma “Karš un pasaule” (1915) un citi.

    1917.g. vasarā Majakovskis enerģiski pūlējās, lai viņu atzītu par nederīgu armijas dienestam un rudenī tika atbrīvots no tā. Majakovskis 1918. gadā filmējās trijās pēc personīgajiem scenārijiem veidotajās kinolentēs. 1917. gada augustā iecerēja uzrakstīt “Mistēriju Buff”, kura tika pabeigta 1918. gada 25. oktobrī un iestudēta uz revolūcijas gadadienu.

    1918. gadā Majakovskis organizēja grupu “Komfut” (komunistiskais futūrisms), 1922. gadā – izdevniecību МАФ (МFА) (Maskavas futūristu asociācija), kur tika iespiestas dažas viņa grāmatas. 1923. gadā organizēja grupu ЛЕФ (Kreisā mākslas fronte).

    Majakovskis 1922.-1924. gadā izbrauca uz ārzemēm …

    Rehabilitācijas centra rīkotā nometne...

    mana_diena

    Nodibinājums Mārtiņa Fonds aicina pieteikties sievietes dalībai vasaras nometnē “Šodiena ir mana mīļākā diena!”

    No 4. Līdz 7. jūnijam, psiholoģiskajā rehabilitācijas centrā “Dūjas” norisināsies nometne, kurai pieteikties ir aicinātas sievietes ar veselības problēmām, vai kuru bērniem ir invaliditāte, vai ticis pārdzīvots kāds smags emocionāls satricinājums. Nometnes mērķis ir sniegt atbalstu un iedvesmu sievietēm mainīt savu dzīvi un iemācīties to noturēt ilgtermiņā – lai katra dalībniece kļūtu par pozitīvu piemēru un iedvesmas avotu sievietēm un citiem līdzcilvēkiem sev apkārt.

     

    Aicinām atļauties četras dienas, no 4. līdz 7. jūnijam veltīt laiku tikai sev un saņemt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu, atraisīt sevī aizmirstos talantus un sajūtas, vai atklāt sevī ko jaunu, noticēt savām spējām un kļūt pārliecinātām par sevi. Mēs zinām, ka tas ir iespējams, jo pagājušajā gadā tika aizvadītas vairākas četru dienu nometnes – pilnas ar visdažādākajām emocijām, notikumiem un atklāsmēm, kas palīdzēja sasniegt nosprausto mērķi. Rezultāti ir iepriecinoši, jo daudzām no dalībniecēm, piedalīšanās nometnē palīdzējusi radīt pozitīvo pārmaiņu aizsākumu.

    Programmas ietvaros paredzētas grupu nodarbības ar psihologu savu iekšējo resursu izzināšanai, individuālas sarunas ar psihologu, mākslas nodarbības, jogas nodarbības iesācējiem, spēcinošās pirts procedūras. Līdzās tam arī skaista, labiekārtota vide, kas ir pielāgota cilvēkiem ar kustību traucējumiem, gardas maltītes un daudzveidīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas (kroketa laukums, peldēšana Bancāna ezerā, velosipēdi, laiva).

    Pateicoties ziedotāju atbalstam, dalības maksa nometnē ir vien 65.00 euro. Šī summa nosedz uzturēšanās – naktsmāju un ēdināšanas izmaksas četrām dienām. Nometnes norises vieta ir Mārtiņa Fonda psiholoģiskās rehabilitācijas centrs „Dūjas”, ainaviskā vietā, Jēkabpils novada Kalna pagastā.

    Dalībai nometnē iespējams pieteikties, zvanot pa tālruni 29288220 un rakstot motivācijas vēstuli, kurā izklāstīts, kādēļ tieši Jums būtu nepieciešama dalība nometnē “Šodiena ir mana mīļākā diena” uz e-pastu martinafonds1991@inbox.lv

    Pieteikšanās līdz š.g. 10.maijam.

    Ar prieku lasu tālāk!

    Rehabilitācijas centa “Dūjas” leģendārā kaķa portretu …

    Gaismas pils, tās mošanās brīnumi

    gaismas_pils

    Ēkā Mūkusalas ielā 3 jeb Gaismas pilī Latvijas Nacionālā bibliotēka atrodas kopš 2014. gada. Bibliotēkas ēku projektējis pasaulē atzītais latviešu izcelsmes arhitekts Gunārs Birkerts (ASV) un tā ir viena no nozīmīgākajām kultūras būvēm 21. gadsimtā Latvijā. Gaismas pils un tās infrastruktūra ļauj bibliotēkai ne tikai sniegt pamatpakalpojumus un organizēt savas norises, bet arī nodrošināt platformu visdažādāko sadarbības partneru aktivitātēm un veidot unikālas radošās sinerģijas.

    Lasīt …

    Liepājas vakara (maiņu) vidusskola kā...

    liepajas_vakars

    Mūsu skolas vēsture ir aizsākusies jau 19.gadsimta beigās, kad tika celta skolas ēka Dzelzceļnieku ielā 1. Paši pirmsākumi tiek meklēti 1946.gadā, kad līdz 1947.gadam skolas ēkā bija Liepājas dzelzceļa tehniskā skola. Tajā apmācīja strādniekus, lai tiem būtu piemērota kvalifikācija dzelzceļa stacijas darbā.

    Jau 1987.gadā tikai izveidota pašreizējā Liepājas vakara (maiņu) vidusskola, kurā mācības notiek latviešu un krievu valodā. Tieši no šī gada skola skaita savu pastāvēšanu, kad tika izveidota Liepājas vakara (maiņu) vidusskola. Skola vēl turpina savu misiju, cenšoties saglabāt pieaugušo vidusskolas statusu. Ar katru mācību gadu skolā sāka mācīties arvien vairāk audzēkņu.

    Pēc 2000. gada skolas audzēkņu skaits tuvojās 700. Lielākais skolēnu skaits Liepājas vakara /maiņu/ vidusskolā bijis 2003./2004. mācību gadā, kad skolā mācījās 600 audzēkņi un strādāja 35 skolotāji. Skolai ir bijušas dažādas filiāles – klases dažādās rūpnīcās un uzņēmumos – „Laumā”, „Liepājā”, Gaļas kombinātā, Papīra izstrādājuma fabrikā, Autobusa parkā, ”Liepājas Metalurgā”. No 2008.gada augusta skola atrodas Raiņa ielā 5, arhitekta Maksa Berči projektētā ēkā. Mūsu skolā ir vairākas programmas latviešu un krievu plūsmā, dažādas apmācības formas-klātiene, neklātiene. Mūsu skola piedāvā iespēju vidusskolas programmu apgūt arī tālmācībā.

    Lasīt …

    Humānās pedagoģijas paraugskola –...

    blidenes_pamatskola

    1892. gadā Valdis (īstajā vārdā Voldemārs Zālītis) savā literārajā darbā “Kurzeme” raksta: “Pašreiz diendusa un tāpēc pats karstākais laiks, kad sasniedzam Blīdenes skolu, kas kopā ar baznīcu stāv pašā ceļmalā, tikai katra savā pusē”

    Skola – liela, vienmuļa divstāvu ēka – telpu ziņā jāpieskaita plašākām un ērtākām Kurzemē. Kā stāstīja, tās vietā senāk stāvējis baznīcas krogus. Tam uzcēluši otru stāvu un pārtaisījuši par skolu, un tāpēc tagad baznīcas tuvumā patiešām krogus nav.

    Neapņemos apgalvot, bet liekas, ka visā mūsu Latvijā šī būs vienīgā baznīca, kas stāv viena pretim bez piedauzīgā pavadoņa un pārmainījusi to pret tādu pašu gara gaismas avotu mazajiem, no kāda pārējām māsām diemžēl gan vēl ilgi un veltīgi būs jāgaida.

    Blīdenes sešklasīgā pamatskola celta 1847. gadā                                                                                            

     

    Blīdenes skola pēc kara “Liepās”

    Skolas direktori:

    P. Pavārs                     1945. – 1946. gads

    A. Miežāns                  1946. – 1949. gads

    H. Pavāre                    1949. – 1951. gads

    M. Krone                     1951. – 1966. gads

    J. Bricis                       1966. – 1985. gads

    G. Platkāje                  1985. – 2005. gads

    R. Bidiņa                     No 2005. gada

    Lasīt …

    Rīgas 45 vidusskola- skola ar skaņu

    скачанные файлы

    Rīgas 45.vidusskola – skola tiem , kam mūzika sirdī! Skola, kura sniedz pamatīgas, noturīgas un konkurētspējīgas zināšanas, iespēju saturīgi pavadīt brīvo laiku, sportot un atrasties estētiski sakoptā vidē.
    Skolā notiek interesanti ārpusstundu pasākumi. Skolēni arvien priecē skatītājus ar izdomu veidotajos skolas un ārpusskolas pasākumos – Vecāku dienā, Skolotāju svētkos, Pavasara koncertos, labdarības koncertos visā Latvijā.
    Skolā ir augsti kvalificēti pedagogi, mūziķi, kas skolēniem sniedz profesionālas zināšanas mūzikas jomā.
    Ikvienam skolēnam tiek nodrošināta iespēja ne tikai gūt zināšanas un bagātināt sevi intelektuāli, bet arī pilnveidot savas mākslinieciskās dotības un talantu. Skolēni var radoši darboties vairākos skolas kolektīvos.

    Lasīt tālāk!!!

    Konflikti un to risināšanas paņēmieni

    konfliktd_veselsridzinieks.l

    Konflikti ir savstarpējo attiecību un dzīves organiska sastāvdaļa. Ar kon­fliktiem mēs sastopamies ik uz soļa ģimenē, darbā, uz ielas — ceļā uz mājām vai darbu. Konflikts ir:

    ■ izvēle starp ģimeni un karjeru;

    ■  neuzmanīgs garāmgājējs uz ceļa, kad jūs braucat no darba uz mājām;

    ■ jebkuras domstarpības;

    ■  situācijas, kad “kāds vienkārši ne tā paskatās uz otru cilvēku”.

    Pats vārds “konflikts” izsauc negatīvas asociācijas — konflikts ir kaut kas slikts, nevēlams. Konfliktoloģija — mācība par konfliktiem un to risināšanu — uzskata, ka konfliktiem ir pozitīva nozīme, jo tie:

    ■  stimulē meklēt jaunas, oriģinālas idejas, risinājumus;

    ■ palīdz labāk izprast vienam otru;

    ■ iemāca kopdzīves un sadarbības mākslu — atrast kopīgu risinājumu ir interesanti;

    ■  iemāca aizstāvēt savu viedokli — meklēt argumentus un izmantot tos;

    ■  ļauj apzināties savu pašcieņu u. c.

    Konflikti ir arī dabisks jebkura kolektīva, grupas, komandas veidošanās posms, kurā notiek strukturēšanās process — cīņa par varu un ietekmi, šajā attīstības posmā spilgti izpaužas personīgais viedoklis, emocijas, neuzticība, aizdomīgums, neieklausīšanās citu viedoklī. Sarunvalodā un sadzīvē bieži lieto izteikumu: “Strīdos dzimst patiesība.” Tas izsaka tieši konfliktu pozitīvo lomu attiecībās. Ar konfliktiem ir saistītas spēcīgas emocijas. Attiecībās ar citiem cilvēkiem kopumā dominē emocionālais, nevis racionālais faktors. Pētījumi rāda, ka mūsu rīcību 90% nosaka emocionālie un tikai 10% racionālie faktori. Galvenās konfliktu emocijas ir:

    ■ uztraukums;

    ■  dusmas;

    ■  neuzticība.

    Tieši uztraukumā vai dusmās cilvēki sarunā daudz lieka un personiski aizvainojoša. Savukārt neuzticība izpaužas kā savu patieso domu, jūtu, interešu noklusēšana, bet konfliktu risināšanai nepieciešama tieši atklātība. Negatīvas emocijas ir gan konfliktu cēlonis, gan sekas, gan fons, kas to vēl vairāk padziļina. Būtu nepareizi uzskatīt, ka visas emocijas kaitē konfliktu risināšanai. Piemēram, draudzīgums un labs noskaņojums veicina vienošanās panākšanu. Angļu psihologs M. Argails uzskata, ka pats galvenais konfliktu situācijās ir nevis viedokļi, bet tieši jūtas. Tāpēc vispirms jāsāk ar labvēlīgu attiecību izveidošanu. To var izdarīt, piemēram, ar uzslavām vai komplimen­tiem. Pēc konfliktsituācijām ir ieteicams emocionāli izlādēties. Pazīstamākie emocionālās izlādes veidi ir:

    ■ vizualizācija — “rēķinu nokārtošana” ar iztēles palīdzību;

    ■ fiziskie vingrinājumi, darbības, piemēram, garas pastaigas, ātra skrie­šana u. c.

    Šīs abas metodes var arī apvienot, piemēram, uzzīmējot uz papīra lapas kariķētu pāridarītāja portretu un tad to priekā saburzīt un saplēst sīkos gabaliņos.

    Konflikts ir pretēju interešu, viedokļu, pozīciju un mērķu sadursme.

    Tātad konflikts nozīmē pretrunas un saskaņas trūkumu ar sevi vai citiem. Tas var būt arī pretēju domstarpību risināšanas metožu izvēle, kad viena puse piedāvā racionālu sarunu, bet pretējā izvēlas ignorēšanas un klusēšanas metodi:

    —   Varbūt aprunāsimies?

    —   Mums nav par ko runāt. Tas jau ir darīts neskaitāmas reizes un bez rezultāta.

    Iekšējie un ārējie konflikti

    Iekšējie konflikti ir cilvēka iekšējās pretrunas. Iekšējo konfliktu cēloņi bieži ir ārēji un meklējami mācībās, darbā, piemēram, pārāk liels veicamo uzdevumu apjoms un cilvēkam ir jāizvēlas, ar ko sākt un kas ir svarīgākais: kuru tikšanos un kuru mācību priekšmetu izvēlēties, ja abas tikšanās un abi mācību priekšmeti ir nozīmīgi, bet laiks — limitēts. Cits piemērs …

    Labvēlīgas psiholoģiskās vides...

    Klaipedas_nometne_2013_12_junijs

    Programmas nosaukums – Labvēlīgas psiholoģiskās vides veidošana. Pedagogs mācās ne tikai izprast un apzināties izglītības iestādes psiholoģiskās vides būtisko lomu pedagoģiskajā procesā, bet arī spēj to pozitīvi ietekmēt un vadīt.

    Programmas mērķis – rosināt izprast skolas psiholoģiskās vides ietekmi uz pedagoģisko situāciju

    Plānotie rezultāti – ne tikai izprot un apzinās izglītības iestādes psiholoģiskās vides būtisko lomu pedagoģiskajā procesā, bet arī spēj to pozitīvi ietekmēt un vadīt.

    Programmas apguves izvērtēšanas 2 testi, 24 nepabeigtie teikumi, video fragmenta analīze, situācijas izspāle, savas mācību telpas un skolotāja ķermeņa valodas analīze psiholoģisko ietekmju aspektā, darbs ar spoguli u.c.

    Kursi notiks personības pilnveides piedzīvojumu nometnes formā apakšminētajos laikos un vietās:

    1)     no 15. līdz 17. jūnijam – Mālpilī;

    2)     no 25. līdz 27. jūnijam – Liepājā;

    3)     no 29. jūnija līdz 1. jūlijam – Klaipēdā.

    1. bloks

    Skolas telpu iekārtojums; krāsu nozīme interjerā un to ietekme uz pašsajūtu un emocionālo stāvokli.

    2. bloks

    Cilvēka personības īpašību ietekme savstarpējo attiecību veidošanā; skolotāju attiecības skolā, tā ietekme uz skolēnu uzvedību; skolēnu savstarpējo attiecību veidošanās pamatnosacījumi.

    3. bloks

    Skolotāju un skolēnu savstarpējās attiecības, mijiedarbība un savstarpējā ietekme; veiksmīgas skolotāju un skolēnu attiecības kā pozitīvs audzināšanas un mācīšanās motivācijas pamats.

    4. bloks

    Labvēlīgu attiecību veidošanas galvenie nosacījumi; skolēnu savstarpējās attiecības, ģimenes, skolotāju un citu pieaugušo ietekme uz šo attiecību veidošanos; skolas tradīcijas, to ietekme uz sociālpsiholoģisko klimatu.

    Sīkākas ziņas: 27583454; 28320454,  kanceleja@pedagogs.lv

    Pieteikšanās: www.pedagogs.lv sadaļā  Pieteikuma …

    „Mobings izglītības iestādē, tā...

    vardarbiba

    Kursu norises datumi:17.04; 11.05 un 22.05. 10.08; 16.08; 20.08.

    Vieta: Rīgas lietuviešu vidusskola, Prūšu ielā 42A

    Laiks: sākums plkst. 10.00 (viena diena).

    „Mobings izglītības iestādē, tā atpazīšana, tā novēršanas pasākumi” (A). Pedagogu tālākizglītības saturu moduļu sistēmas 2. modulis „Pašpilnveides (personības vispārējo kompetenču) modulis, apakšmodulis „Pašizziņa un pašizpausme”.

    Tālākizglītības programma paredzēta jebkuram izglītības iestādes darbiniekam personības pilnveides nolūkos attīstīt tādas prasmes, iemaņas un kompetences, kas viņos nostiprinās izpratni par to, kas ir mobings, kāpēc tas rodas, kā to atpazīt.

    Programmas īstenotāji piedāvā zinātniski pamatotus, uz psihologu pētījumu rezultātiem balstītus praktiskus risinājumu veidus, ko izglītības iestādes administrācija, skolotāji, skolēni un viņu vecāki var darīt, lai nepieļautu mobingu, kā arī piedāvā apgūt pieejas, veidus un paņēmienus, kā veicināt labvēlīgu psiholoģiskās vides veidošanu, piedāvāt praktiskus veidus, kā risināt konfliktsituācijas, kā arī vingrinājumus, kā runāt ar mobinga izraisītāju un mobinga …

    Skolotāja dienasgrāmata 2015/2016 m.g.

    Dienasgramata vak 15 - 16s(2)

    „Skolotāja darba, miera un saskaņas dienasgrāmata 2015./2016”

    Ir iespēja pieteikties pasūtināšanai uz Latvijas skolotāju vidē iecienītāko izdevumu „Skolotāja dienasgrāmata”. Šoreiz 2015./2016. mācību gadam.

    Dienasgrāmata tiek veidota kā krāsojamā mandalu grāmata ar pozitīviem pašsuģestijas apgalvojumiem pret hronisku nogurumu un pozitīvākai skolas vides uztverei un uzmundrinājumiem, kā arī ar iespējām krāsot Annemartes Kreituses zīmētus pozitīvos varoņus.

    Šajā reizē esam uzlabojuši arī nedēļas praktisko pārskatāmību, proti, tagad tas ir ērtāks un praktiskāks ar vairāk brīvām vietām dažādām piezīmēm un sarakstiem, kā arī citas skolotāja darbā noderīgas lietas.

    Iesieta spirālē puscietos vākos.

    Cena: € …

    Darbs ar talantīgajiem bērniem un...

    talant

    Kursu norises laiki: 14.04; 30.04; 05.05; 12.08; 18.08; 24.08; 28.08; 31.08.

    Vieta: Rīgas Lietuviešu vidusskola, Prūšu ielā 42A.

    Laiks: sākums plkst.10.00 (viena diena).

    IZM un Riimc saskaņota 12 stundu pedagogu profesionālās pilnveides un tālākizglītības kursu apliecība.

    Dalības maksa: 18 eiras (iesk. nod., kafijas pauze, elektroniskie materiāli).

    Sīkākas ziņas: 27583454, kanceleja@pedagogs.lv
    Pieteikšanās: Pieteikšanās lapa.

    Programma pilnveido pedagoga profesionālās kompetences, kas mūsdienu daudzveidīgo komunikāciju un mainīgajos globalizācijas apstākļos vērstas uz mācīšanās pieejas un metodikas aktualitātēm.

    Skolotājs iepazīstas un apgūst mūsdienīgākās talantīgo bērnu un skolēnu ar mācīšanās grūtībām progresīvākās mācīšanās metodes, kuras apstiprina jaunākie pētījumu rezultāti, kā plānot talantīgo bērnu (t.sk. skolēni ar mācīšanās grūtībām) izglītošanās laika darba organizāciju, atgriezeniskās saites nodrošināšanu, pārbaudes darbu organizāciju veidiem un uzskaiti, kā arī atbrīvošanos no garlaicīgas mācīšanās paņēmieniem.

    Programma skaidro, kā efektīvi iepazīties ar mācību materiāliem, papildu literatūru, tās pārlapošanu, uzmetumu veidošanu, mērķu izvirzīšanu, atbilžu veidošanas paņēmieniem, satura pārskatīšanu, caurskatīšanu, izskatīšanu, atkārtošanu, konspektēšanu, piezīmju veidošanu domu kartēs, tēžu un kopsavilkumu …

    Par ieteikumiem pirms sācies eksāmenu...

    pakroje_tilts

    Par ieteikumiem pirms sācies eksāmenu nemiers. Vingrinājums haotisko domu disciplinēšanai. Viss, kas nepieciešams ir vāze ar ziedu, zāles stiebrs, kaktuss, malkas pagale vai tamlīdzīgi. Sāksim koncentrējoties lūkoties auga sirdī. Turpinām lūkoties augā. Pievērsīsim uzmanību smaržai, formai, krāsai. Sajutīsim zieda (auga) smaržu, iztēlosimies zieda ēnu. Nedomāsim ne par ko citu, tikai par novērojamo objektu. Sākumā pa galvu maisīsies arī visādas citas domas, traucējot koncentrēties uz auga sirdi. Tas liecina, domas visu laiku ir bijušas ārpus kontroles (nedisciplinēts prāts).

    Šo vingrinājumu vajadzētu atkārtot katru dienu. Pirmajās dienās lūkoties augā būs grūti arī trīs vai piecas minūtes, bet pēc divām nedēļām mums šo tehniku vajadzētu spēt izpildīt veselas desmit vai pat piecpadsmit minūtes, neļaujot domām sapiņķerēties haosā.

    Tā būs pirmā pazīme, ka mēs spējam kontrolēt savas domas, tātad apgūta spēja koncentrēties tikai uz to, uz ko mēs tiecamies, ko paši vēlamies. Vai nu prāts kontrolē mūs, vai mēs kontrolējam prātu- šoreiz būs otrais.

    Vingrinājums slikto domu izskaušanai

    Šī tehnika palīdzēs atbrīvot domas no raizēm, bailēm, nemiera, dusmām u.tml., kas mums atņem spēkus un paātrina enerģijas noplūdi. Prāts vienā un tai pašā laikā spēj apstrādāt tikai vienu domu, tas ir, nevar vienlaicīgi apstrādāt divas, un ar to ir izskaidrojams, ka mēs īsā laika posmā savu domāšanu varam vērst pozitīvu vai negatīvu.

    Tas ir apmēram tā- mūsu smadzenes ir multiprojektors, bet ikviena doma ir slaids. Tiklīdz uz ekrāna parādās negatīvs attēls, nekavējoties to nomainīsim ar pozitīvu slaidu. Pēc nedēļas pārliecināsimies, ka negatīvie slaidi ir zaudējuši savu iepriekšējo nozīmi.

    Vingrinājums “Domu pārvēršana realitātē”

    Šī tehnika palīdzēs mums domas uzturēt pozitīvākas, jēgpilnākas, palīdzēs tās pārvērst realitātē. Izmantojot domu kontroli (rimtumu) ar iztēles palīdzību mēs veicināsim magnētismu, kas pievilks to, pēc kā tiecamies.

    Mēs redzam, kā upē iekrīt mazs akmentiņš. Vērojam apļotos vilnīšus līdz tie izzūd pavisam. Šādi lūkojoties rāmajā upes ūdenī (disciplinējot domas- lai nejaucas citas), mēs vizualizējam savus sapņus.

    Ja gribam savā skolas ikdienā vairāk prieka un jautrības, mēs lūkodamies ūdenī, iztēlojamies sevi skaļi smejamies vai arī, sastopoties ar skolēniem, lūpas savelkas smaidā jau viņus ieraugot vien. Ja gribam stingrāku raksturu, iztēlojamies ceļamies agrā gaismiņā, redzam sevi vingrojam utt.

    Šīs prāta vīzijas ietekmēs mūsu paštēlu, jo prāts darbojas caur iztēli. Bet paštēls nozīmēs to, ka tādus mūs uztvers skolēni.

    Ja mums skolā kā pietrūkst, tad tas tikai tādēļ, ka pietrūkst labo domu. Jau fakts vien, ka mūsos rodas kāda vēlme vai sapnis, nozīmē to, ka mums jau ir atbilstošas iespējas to īstenot. Bet, lai gūtu iekšēju mieru, mums nevajadzētu aizrauties ar dzīšanos pēc eksāmenu rezultātiem, bet gan vairāk pievērsties un dziļi izjust pašam pilnveides procesam. Jo mazāk sevi noskaņosim uz to rezultātiem, jo vairāk mēs būsim brīvi no nebeidzamā stresa purva.

    Vienatnes rituāls

    Šīs tehnikas izpildei nekas vairāk nav nepieciešams kā vien mūsu skolas ikdienā obligāti iekļaujamais miera periods. Tas ir laiks piecpadsmit līdz piecdesmit minūšu garumā, kurā mēs varam izbaudīt klusuma dziedniecisko iedarbību un labāk spējam izprast, kas un kādi mēs esam patiesībā. Šajos brīžos mēs varam veldzēt savas pārkarsušās vai nosalušās dvēseles. Šī tehnika radīta sevis savu spēku un ticības atjaunošanai. Un to praktizē, …

    Pāvilostas vidusskolas pozitīvais...

    1931671

    Pāvilostas vidusskola ir Pāvilostas novada centrālā skola, kas atrodas starp divām pilsētām Liepāju un Ventspili, un nodrošina vidējo izglītību skolēniem, kuri nāk arī no novada lauku teritorijas. Pāvilostas skola dibināta 1922.gadā. Kā jau visā valstī, arī Pāvilostā ir tendence skolēnu skaitam samazināties. Tāpēc nākotnē vēlamies skolā izveidot multifunkcionālu izglītības centru skolēniem, dažādām sociālām grupām, interešu kopām, pieaugušajiem.

    Skolā darbojas atbalsta personāls – direktore, speciālais pedagogs, sociālais pedagogs, psihologs un skolas māsa.

    Skolēniem, skolotājiem un vecākiem pieejams mācību sociālais tīkls “Mykoob”.

    Skola realizē vairākas Valsts licenzētas izglītības programmas: vispārējās pamatizglītības programma; vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma; speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem; speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem.

    Skola ir bērnu atbalsta centrs, kur skolēni pavada laiku pēc mācību stundām. Skolā darbojas 14 interešu izglītības pulciņi, kā arī demokrātiski izveidota Skolas padome, kura apvieno Skolēnu padomi, Vecāku padomi, skolas administrāciju un pašvaldības pārstāvjus.

    Esam izstrādājuši  skolas attīstības plānu, kas paredz – izveidot mūsdienīgu izglītības centru, kas piedāvā jauniešiem ne tikai vidusskolas izglītību, bet izglīto uzņēmējdarbībā, biznesa veidošanas pamatos un piedāvā piejūras pilsētai specifiskas profesionālās prasmes. Tas ir ļoti svarīgi, lai kopumā  attīstītu reģionu, piesaistītu un motivētu jauniešus palikt dzīvot un strādāt savā dzimtajā vietā.

    Intensīvi meklējam iespējas piesaistīt finansējumu skolas pedagoģiskā personāla tālakizglītošanai, lai uzlabotu un dažādotu mācību darbu.  Aktīvi strādājam, lai atkal iesaistītos starptautiskajos projektos un veidotu skolēnus par mūsdienīgiem savas dzimtās vietas patriotiem, kas ir lepni par savu dzimto vietu, taču spēj apzināties sevi piederīgu ES sabiedrībai, būt par ES pilsoni un izmantot tās sniegtās iespējas izglītībā.

    Vairāk kā 70 000 Eur tika investēti skolas rekonstrukcijā (siltināšana, jumta nomaiņa, ārējā apdare). Latvijas Aizsardzības ministrija un citi ārējie investori ieguldījuši finansējumu skolas modernizācijā, apgādājot skolu ar mūsdienīgiem IKT materiāliem. Skolā tika realizēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstītais projekts ERAF “Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšanai”.

    Vidusskolas apkārtnes labiekārtošanā ieguldīti 15 000 Eur.

    Skolas kā izglītības iestādes mērķis nākotnē ir attīstīt skolu par modernu izglītības centru novadā, kur veiksmīgi integrēt ES dimensiju (attīstīt starptautiskas partnerības un sadarbību) un ES vērtības, kā arī realizēt ES piedāvātās iespējas skolas pedagoģiskajam personālam, skolēnu vecākiem, skolēniem, skolas …

    Saruna ar nepareizo skolotāju Māru Ozolu

    Siguldas bibliotēkā. Vārdadienā. Foto no Māras Ozolas personīgā albuma.

    Kaspars Bikše: Esi sveicināta, ļoti cienījamā skolotāja Māra! Paldies, ka piekriti īsajai sarunai. Kas Tu esi un ko Tu dari?

    Māra Ozola:    Mani sauc Māra Ozola, kādreiz biju Vilemsone. Dzīve mani mētājusi pa dažādām skolām dažādās vietās. Nedomāju, ka varētu būt kādam par paraugu, jo esmu gaužām nepareiza. Tomēr cenšos, cik nu protu, savu darbu padarīt labi. Dažreiz tas izdodas, citreiz- nē. Kā jau visiem. Un mācos no citiem – gan no labajiem paraugiem, gan no kļūdām. Pašlaik strādāju Siguldas 1.pamatskolā, mācu 5. un 7.klasi.

    Kaspars Bikše: Tu raksti pedagoģiskos memuārus, kurus mēs ar Tavu atļauju un milzīgu pateicību arī publicējam pedagogs.lv. Vai Tavos pedagoģiskajos memuāros uzrunas forma “Mara Karlovna” atbilst īstenībai?

    Māras Ozolas memuāra 1. daļu varat lasīt šeit!

    Māra Ozola: Pa daļai. Tas bija kompromiss, ko biju spiesta pieļaut, runājot ar krievu tautības  skolēniem pirmajā darbavietā. Viņiem par katru cenu vajadzēja tēva vārdu, citādi „nabadziņi” nespēja mani uzrunāt. Tēva vārds neatbilst īstenībai, tas ir vectētiņa vārds. Viņš mani audzināja, jo tēva man nav, bet tas ir cits stāsts.

    Kaspars Bikše: Kas ir Tavas pedagoģiskās darbības noslēpums?

    Māra Ozola: Tāda man nav.

    Kaspars Bikše: Kā nav?! Bet kā Tu tik veiksmīgi tiki galā ar viņiem?

    Māra Ozola: Vienkārši dzīvoju, daru, kas jādara, un saku, ko domāju. Jā, cenšos iedziļināties, cik nu spēju.

    Kaspars Bikše: Vai Tu esi “metusi” aci uz kādu puisi- audzēkni?

    Māra Ozola: Kā to saprast – „metusi aci”? Protams, strādājot vidusskolā, redzi, kā no puišeļa izkūņojas vīrietis, redzi arī cilvēku, ne tikai audzināšanas objektu.  Protams, ka ir simpātijas, paretam gadās arī antipātijas, un ne vienmēr ar to visu ir viegli tikt galā.  Skolotājs tak tomēr ir cilvēks, vai nu viņš to atzīst, vai neatzīst.

    Kaspars Bikše: Ar ko ir vieglāk sastrādāties – ar audzēkņiem vai kolēģiem?

    Māra Ozola: Kā nu kuro reizi, ne viss ir atkarīgs no viena vien.

    Kaspars Bikše: Cik lielā mērā Tava asā mēle joprojām traucē būt skolotājai?

    Māra Ozola: Nejūtu, ka man tā traucētu. Drīzāk jau traucē panākumi, jo tie izraisa skaudību, kas nav patīkami. Mēli jau var piebremzēt, ja jūt, ka tas var kādu sāpināt.

    Kaspars Bikše: Vai Tu esi gandarīta, ka esi kļuvusi par skolotāju, nevis, piemēram, par baletdejotāju?

    Māra Ozola: Par baletdejotāju gan negribētu, bet vienu otru citu profesiju gribētu izmēģināt, šo to arī esmu paprovējusi. Nav ne vainas. Man nav sapņa darba. Drīzāk ir sapņa dzīvesveids. Profesija tajā nav tik būtiska.

    Kaspars Bikše: Kāda būtu Tava dzīve, ja Tu būtu nevis skolotāja, bet gan baletdejotāja?

    Māra Ozola: Tad es ātrāk tiktu pensijā. Un man nebūtu tik daudz bērnu.

    Kaspars Bikše:Vai tu esi kādu skolēnu arī iepļaukājusi?

    Māra Ozola: Esmu gan. Par to var izlasīt tajā raksta gabalā, kam pēc nedēļas būs turpinājums..

    Kaspars Bikše: Kādas bailes esi piedzīvojusi pedagoģiskajā darbā?

    Māra Ozola: Bailes? Nezinu gan. Ā, jā, kādā ekskursijā bērni mani bija uzvilinājuši kaut kur augšā. Es baidos no augstuma.

    Kaspars Bikše: Es arī baidos no augstuma! Man ir grūtības doties uz savu pamatdarbu Dānijā, kur reizi nedēļā vai divās 1,10 h ir jākarājas augstumā.

    Māra Ozola: Man …

    Dzimumaudzināšanas dažādās pedagoģiskās...

    dzimumaudzi

    Programmas nosaukums. Dzimumaudzināšanas dažādās pedagoģiskās pieejas, stratēģijas un mācīšanas metodoloģiskie aspekti, paņēmieni un metodes. Programmas mērķauditorija.

    Visi izglītības iestādē strādājošie pedagoģiskie, atbalsta un tehniskie darbinieki. Programmas mērķis.

    Pilnveidot pedagoga profesionālās un izglītības jomas kompetences dzimumaudzināšanas jomā. Pilnveidot pedagoga profesionālās kompetences, kas mūsdienu daudzveidīgo komunikāciju un mainīgajos globalizācijas apstākļos vērstas uz mācīšanās pieejas un metodikas aktualitātēm dzimumaudzināšanas jomā. Izglītības jomas kompetenču modulis, 3.1. apakš modulis – metodika. Programmas uzdevums.

    Ne tikai izskaidrot, kā iepazīties ar dzimumaudzināšanas avotiem un materiāliem, to izskaidrošanu, sniegt izsmeļošas atbildes uz nepilngadīgo jautājumiem, kas skar dzimumdzīves jautājumus, bet arī apgūt metodoloģiski izvērtētas stratēģijas, pieejas un metodes, kā izglītojamajiem mācīt par aktuāliem dzimumaudzināšanas jautājumiem.

    Pedagogu tālākizglītības satura modulis: pašpilnveides (personības vispārējo kompetenču) modulis, apakš modulis: pašizziņa un pašizpausme. Kvalitātes nodrošināšanas pasākumi (atgriezeniskā saikne, programmas apguves vērtēšana): 4 situāciju izspēles, 3 testi, nepabeigtie teikumi, 3 pārbaudes darbi, 2 domu kartes, 1 kopsavilkuma parauga izstrāde, 1 praktisks uzdevums pārbaudes darba izstrādē par dzimumaudzināšanu  (t.sk. skolēniem ar mācīšanās grūtībām), pārrunas, diskusijas. 1 diferencētais lasīšanas treniņš, tā pārbaude, 1 konspekta veidošanas piemērs. 1 vingrinājums atslēgas vārdu izmantojumā un materiālu pārlapošanā. 1 vingrinājums mācību mērķu un uzdevumu izvirzīšanā un prioritāšu noteikšanā. 2 improvizācijas izspēles, 1 mācību vielas atkārtošanas vingrinājums, 1 grupu darbs, 2 prāta un gribas disciplinēšanas vingrinājumi. 1 secīguma organizācijas un kontroles mehānisma nodrošinājuma pārbaudes tests. 1 mājas darba (praktiskā darba izstrādes paraugs, ievērojot shēmā norādīto. Pašvērtējuma anketa, pārrunas, atsauksmes. Plānotie rezultāti.

    Skolotāji apgūst pedagoģiskās kompetences, kā izglītojamiem likt izprast to, kas notiek pusaudžu un jauniešu vecumā, mācīt izprast ar šo vecumposma saistītos konfliktus un to cēloņus.

    Pedagogs apgūst metodoloģiskos principus, stratēģijas un metodes, kā izglītojamajiem izskaidrot visu, kas saistīts ar pusaudžu un jauniešu seksualitātes izpausmēm.

    Pedagogs apgūst profesionālas iemaņas, lai bez aizspriedumiem un satraukuma spētu runāt ar pusaudžiem un jauniešiem par attiecību veidošanu, rūpēm par savu veselību, kā arī iegūt mūsdienīgas zināšanas par jautājumiem, kas skar pusaudžu un jauniešu seksualitāti.
    Pedagogi gūst padziļinātas zināšanas par vecumposmu attīstības īpatnībām.
    Pedagogs apgūst praktiskas dzimumaudzināšanas metodes darbā ar izglītojamajiem.
    Apgūst metodoloģiskos principus un metodes, kā izglītojamajiem mācīt izpratni par partnerattiecību veidošanu, ietekmējošiem faktoriem un modeļiem, kā arī apgūst praktiskas metodes darbam ar ģimenēm.

    Pedagogs spēj izglītojamajiem izskaidrot par seksualitāti kā ikvienas personības neatņemamu sastāvdaļu, kā arī viņus iepazīstināt ar seksuālo un reproduktīvo tiesību aspektiem.

    Iegūtas padziļinātas zināšanas par cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) uzbūvi, inficēšanās ceļiem, infekcijas norisi cilvēka organismā, pirms un pēcekspozīcijas profilakses un kaitējuma mazināšanas pasākumiem, HIV testu, HIV inficēto personu tiesībām un pienākumiem un to, kā dzīvot tālāk, ja inficēšanās notikusi, kā palīdzēt personām, kuras dzīvo ar HIV. Gūts priekšstats par HIV kā par kontrolējamu hronisku saslimšanu, ne nāves spriedumu. Apgūtas interaktīvas mācību metodes darbam ar izglītojamajiem un viņu vecākiem par ar HIV/AIDS saistītajiem jautājumiem. Programma ir organizēta tā, lai pedagogam būtu iespēja apgūt informāciju par HIV/AIDS interaktīvā, saistošā veidā, tādējādi vienlaicīgi arī apgūstot metodes turpmākajam darbam ar jauniešiem par minētajiem jautājumiem.

    N.p.k.

    Tematika ar īsu satura anotāciju

    Stundu skaits Īstenošanas formas, metodes, pārbaudes formas un metodes

    1

    2

    3

    4

    1. …

    Padomi, kā sadarboties ar aizmāršām jeb...

    Foto: best-dem.ru

    Padomi, kā sadarboties ar aizmāršām jeb cilvēkiem, kam ir tieksme visu zaudēt.

    Kas mūs kaitina?

    Daži vienmēr zaudē lietas vai ari aizmirst nozīmīgus faktus. Atslēgas? Darbu izpildes beigu termiņus? Dzimšanas dienas? Dažu faktu aizmiršana vai lietu pazaudēšana var būt relatīvi nenozīmīga, turpretim citu – ārkārtīgi nozīmīga (piemēram, pases vai priekšnieka rīkojumu aizmiršana). Un kolēģiem tas var būt ļoti, ļoti nepatīkami.

    Kāpēc tā notiek?

    Daži cilvēki neatceras to, kas viņiem tajā mirklī nav bijis nozīmīgs vai par ko tobrīd nav dots signāls, ka tas kādreiz nākotnē būs nepieciešams. Piemēram, ja es jums pajautātu, cik daudz sīknau­das jums bija pirms 35 dienām, jums par to nebūtu ne mazākās nojausmas. Un kāpēc lai būtu? Bet, ja es jums lūgtu saskaitīt, cik naudas jums ir makā šodien, jūs to ņemsiet vērā un pievērsīsiet tam uzmanību nākotnē.

    Dažiem cilvēkiem nepieciešams laiks, kamēr viņi atceras vajadzīgo (“Tas ir mēles galā!”), – viņi ir pārliecināti, ka zina šo informāciju, tikai pašreiz tā ir izkritusi no prāta.

    Ieteikumi:

    Paskatieties pa kreisi!

    Lai kaut ko atsauktu atmiņā, lielākā daļa cilvēku raugās pa kreisi, bet, domājot par saviem nākotnes plāniem, vērš skatienu uz labo pusi. Tātad, ja jūs cenšaties kādam palīdzēt kaut ko atcerēties, mudiniet viņu atsaukt atmiņā tēlu vai atkal to sadzirdēt, raugoties pa kreisi.

    Vispirms nosaukt un tad atsaukt atmiņā!

    Mudiniet aizmāršīgus cilvēkus izmantot prāta momentuzņēmu. Ir labs piemērs par atslēgām. Ja jūs tās katru reizi atstāsiet, kur pagadās, kur gan jūs tās meklēsiet? Vienīgi tur, kur atslēgas esat atstājis iepriekš (un arī atradis iepriekš). Bet ne tur, kur esat tās nolicis (un neesat atradis) līdz šim. Tātad, ja cilvēkam nav ieraduma atstāt atslēgas kādā noteiktā vietā, iesakiet aizmāršam izveidot prātā momentuzņēmumu par atslēgām uzreiz pēc tam, kad viņš tās noliek. Un, lai šo uzdevu­mu atvieglotu, palūdziet viņam domās pateikt sev ko līdzīgu: “Atslēgas iesviestas kreisajā kurpē pie ārdurvīm.” Turklāt šī frāze jāpasaka skaļā balsī, lai cilvēks pēcāk būtu spējīgs atcerēties, ka viņš tā ir teicis.

    “Pāri plecam”

    Es parasti mēdzu pazaudēt savu mašīnu autostāvvietās. Savukārt mans draugs drīzāk līdzinās pasta balodim, kas savu mašīnu ikreiz spēj atrast ar pirmo piegājienu. Tāpēc es novēroju, kā viņš to dara, un atklāju viņa noslēpumu. Kad viņš pēc mašīnas novietošanas devās prom, atejot pāris soļu no automašīnas, viņš atskatījās pār kreiso (iegaumējiet – kreiso!) plecu un izdarīja prātā ātru momentuzņēmumu. Un viņš tā darīja katru reizi, kad mēs pastaigājoties nogriezāmies kādā virzienā. Tātad, lai atrastu savu mašīnu, viņam nācās atsaukt atmiņā šos momentuzņēmumus apgrieztā secībā.

    Viss ir savās vietās

    Bet atgriežoties pie aizmirstajām atslēgām… Ja vien tās spētu atrast aizmāršas! Vienkāršs risinājums ir noteikt katrai lietai savu vietu. Tādējādi aizmāršas nepavadīs daudz laika neauglīgos mek­lējumos bez norādēm.

    Atgādiniet sev!

    Jo biežāk mēs atgādināsim sev, kur ko noliekam, jo vieglāk būs atsaukt atmiņā informāciju. Labākais veids, kā kaut ko atcerēties, ir vairākas reizes to atkārtot, lai palīdzētu informācijai nosēsties prātā.

    Piemēram, ja es liktu jums iedomāties savu mīļāko vai nīstāko pasniedzēju, jūs, visdrīzākais, diezgan viegli atsauksiet atmiņā viņa seju un / vai viņa …

    1879. gada 6. aprīlī dzimis pedagogs,...

    Attēlā: Kasparsons, virspriesteris un skolotājs Jānis Bormanis (1858-1930), E. Amoliņš, I.Paļevičs, Jānis Greste (1876-1951), J.Delle, A.Levis,E.Pīpiņš-Vizulis (1873-1927), J.Spera, Krišs Melnalksnis (1879-1930), Ozoliņš, Blūmentāls, Mai- 
Anotācija:
Foto no  Latvijas Nacionālās bibliotēkas fondiem.

    1879. gada 6. aprīlī dzimis izcilais latviešu pedagogs, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, literāts Krišs Melnalksnis.

    Dzīve un radošā darbība:

    Melnalksnis Krišs 1879.6.IV Valtenberģu (Mazsalacas) pag. Melnalkšņos – 1930.14.V Rīgā, apbedīts Mārtiņa kapos)- pedagogs, literāts. Augusta Melnalkšņa brālis. Antijas (Antonijas Melnalksnes) vīrs.

    Dzimis saimnieka ģimenē. Beidzis Mazsalacas draudzes skolu. Mācījies Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā (1894-98), pēc tam strādājis par skolotāju Pāles pagasta Āsteres skolā un Lielstraupē (1901-04). Ieguvis mājskolotāja tiesības vēsturē un krievu valodā, kļuvis par skolotāju E. Liepiņa proģimnāzijā Valmierā. 1905. gadā pārcēlies uz Rīgu, strādājis Ata Ķeniņa tirdzniecības skolā, no 1907. gada- Ģ. Odiņa tirdzniecības skolā par krievu valodas skolotāju , no 1909. gada bijis šīs skolas inspektors (līdz 1915. gadam Rīgā, vēlāk evakuācijā Maskavā). 1918. gadā atgriezies Latvijā, līdz 1919. gadam strādājis Latvijas izglītības biedrības vidusskolā Valmierā. Bijis Izglītības ministrijas Skolu departamenta pamatskolu nodaļas vadītājs (1919-26), pēc tam vispārējās daļas vadītājs (1926-28). No 1928. gada strādājis par skolotāju Valsts parauga pamatskolā Rīgā. No 1898. gada Melnalksnis publicējis presē rakstus par skolu izglītības un vēstures jautājumiem. Pirmā literārā publikācija- dzejolis “Gurdenā vakara vēlumā” A. Melnalkšņa sastādītajā krājumā “Pirmais burts”(1903). Sarakstījis apcerējumu “Šekspīrs un viņa laika teātrs”, priekšvārdu M. de Servantesa romāna “Don Kihots” izdevumam (abi 1924). Presē publicēti nedaudzi Melnalkšņa tulkojumi. Sastādījis tautasdziesmu izlasi “Tautu dēls un līgaviņa”(1923), kā arī vairākas grāmatas skolu vajadzībām. Sarakstījis mācību grāmatas “Īsa vispārējā vēsture” (1-2, 1920-22; izdota vairākkārt), “Stāsti un apraksti no vispārējās vēstures” (1-2, 1923-25) u.c.

    Pseidonīmi: Metuzāls, K. Mežinieks u.c.
    Literatūra:

    • Krišs Melnalksnis//IMM, 1930,5/6.
    • Melnalksnis K. Dienasgrāmatas fragmenti//Varavīksne.1982. R., 1982.
    • Volkova L. Kriša Melnalkšņa darbs un alga// Varavīksne.1982. R., 1982.
    • Kučinska V. Krišs Melnalksnis//Skolotāju Av., 1989, 24.V.
    • Latviešu rakstniecība biogrāfijās.- Rīga: zinātne, 2003.- 399.-400.lpp.
    • Krišs Melnalksnis//Latviešu konversācijas vārdnīca.-Rīga:Antēra,2002.-13.sēj.:26521.-26522.sl.
    • Krišs Melnalksnis//Es viņu pazīstu.-Rīga:Biogrāfiskā arhīva apg.,1939.-338.lpp.
    • Staris, Alfrēds Lai pretī dvestu apgarotība :[par ped. Krišu Melnalksni (1879-1930)] // Skola un Ģimene – 1992. – Nr.8 6.-7.lpp. – ( Pielikums Nr.8 ).
    • Helds Juris. Sākums ir skola : [par Valmieras skolu vēsturi] // Liesma. – (2001). – 10.janv., 6.lpp.

    Attēlā redzami: Kasparsons, virspriesteris un skolotājs Jānis Bormanis (1858-1930), E. Amoliņš, I.Paļevičs, Jānis Greste (1876-1951), J.Delle, A.Levis,E.Pīpiņš-Vizulis (1873-1927), J.Spera, Krišs Melnalksnis (1879-1930), Ozoliņš, Blūmentāls u.c.

    Foto no Latvijas Nacionālās …

    Kurzemes senākā skola- Zlēku pamatskola

    Zlēku pamatskolas ēka. Foto: vietas.lv

    Zlēku senā skola, Zlēku pagasts, Kurzemes reģions. Zlēku pamatskola ir viena no Latvijas vissenākajām skolām. Tā  dibināta 1796. gadā. To dibinājis Zlēku barons Bērs, lai dotu izglītību dzimtļaužu bērniem. Skola ir viena no vecākajām, ja ne pati vecākā Kurzemē.

    Zlēkas ir viens no visskaistākajiem pagastiem Ventspils rajonā. Noslēpumainu mežu, neskartas dabas, Abavas un Ventas ieskautas Zlēkas piesaista pagasta ļaudis un ceļotājus. Dižozoli ceļu malās, Karātavu kalna vizbulītes priecē ceļinieku acis.

    1561. gadā Zlēkas kļūst par barona Ulriha fon Bēra dzimtīpašumu un izcils bija viss, ko vien Bērs tur lika celt. Zlēku muižas bijušais centrs kopā ar muižas parku un Zlēku baznīcu veido vienotu ansambli, kā ievērojams kultūrainavas paraugs. Muižas parkā izveidoti dīķi, aug svešzemju koki un krūmi. Barona centienos, veidot skaistu apkārtni un dzīvi, ieguldīts liels Zlēku ļaužu darbs.

    1796. gadā tiek uzcelta pirmā skola kalpu bērniem – necila vienstāvu koka ēka, kurā bijusi viena istaba, kurā skolēni mācījušies, ēduši un arī gulējuši. Vēlāk ēka papildināta ar otro stāvu un tagad tur atrodas skolas internāts, virtuve un ēdamtelpa. 1884. gadā uzcelta sarkano ķieģeļu divstāvu ēka, kurai pēc kāda laika uzbūvēts trešais stāvs. Sporta zāle būvēta 1960. gadā.

    Laika gaitā skolu vadījuši: Krišs Tīls, Adriāns Blāze, Gustavs Grīnvalds, Arnolds Oškalns, Gunārs Šķlibusts, Uldis Grīnbergs, Izida Dreibe, Maigonis Apse, Jānis Purmalietis, Raisa Leinerte–Neilande un no 2004. gada Astrīda Valova.

    Skolas darbā nozīmīgu ieguldījumu devuši skolotāji Gustavs Grīnvalds un viņa meita Austra Grīnvalde, ar savu pedagoģisko darbību ietekmējot visu pagasta dzīvi. Skolotāja U. Grīnberga vadībā skolēni mācījās mīlēt un kopt savu zemi. 26 gadus skolas direktora M. Apses vadībā par neatņemamu skolas darba sastāvdaļu kļuva novadpētniecības darbs un viņa vadībā skolā notika pāreja uz mācību kabinetu sistēmu, tika labiekārtota skolas teritorija.

    Neaizmirstamu darbu skolēnu izglītošanā ieguldījuši skolas ilggadējie skolotāji H. Bērziņa, H. Bukolde, A. Grīnvalde, Z. Tellere, I. Dreibe, A. Grīnbergs, M. Apse, Maiga Apse, G.M. Lāce un Agra Tomkalne. Grūti izsvērt, cik šajā darbā katra pedagoga sirds dāsnuma, cik paaudžu un cik skolēnu pratuši paņemt šo skolotāju devumu, tomēr cieņu un atzinību viņi pelnījuši ar uzticību savai vienīgajai darba vietai – Zlēku skolai.

    Zlēku skola ir vecākā skola Kurzemē un tai pāri brāzušies dažādu vēstures laikmetu vēji. Zlēku skola nekad nav pārtraukusi savu izglītošanas darbu un nu jau 217 gadus ik rudeni skolas kalnā kāpj skolēni, skolotāji un skolas darbinieki.

    Gandrīz visi zlēcinieki ir bijuši pagasta skolas audzēkņi, skolā gūtās zināšanas aizvedušas viņus pa dažādiem dzīves ceļiem.

    3 apskates objekti:

    1. Karātavkalns
    2. Zlēku pamatskola
    4. Zlēku ūdensdzirnavas

    Darba grupa: Zlēku pamatskolas 8. klase un bibliotēkas …

    Nepareizās skolotājas piezīmes (1. daļa)

    Māra attēlā ir pirmā no kreisās puses.
Foto no Māras Ozolas personīgā albuma.

    Nedēļas personība – skolotāja Māra Ozola. 1. daļa. Parasti cilvēks izvēlas darbu. Dažreiz darbs izvēlas cilvēku. Un tad tur nekā nevar līdzēt. Nekad neesmu gribējusi kļūt par skolotāju. Man pat tāda doma nav ienākusi prātā. Un tomēr – te nu es esmu, učene ar pārdesmit (nebūsim sīkumaini!) gadu stāžu. Trīsreiz mēģināju šo amatu pamest. Nesanāca, ja neskaita kādus 10 gadus atpūtai. Šādu vai tādu iemeslu dēļ dzīve allaž atsvieda mani atpakaļ. Trīsreiz padevos liktenim, taču ne bez noteikumiem. Visvairāk mani biedēja iespēja kļūt skolmeistariskai – pārāk pareizai, visiem rakstītajiem un nerakstītajiem likumiem un noteikumiem atbilstošai, ar zīmogu sejā. Piekritu strādāt šo darbu, ja varēšu palikt tāda, kāda vēlos būt – nepareiza. Un tas nu man izdevās.

    1. daļa.

    Pirmā darbavieta. Profesionālā skola. Audzēkņiem – 15 līdz 19 gadu, man – 23. Sīks augums, gari mati, glīts izskats. Lielākoties puišu grupas. Tālāko var viegli iedomāties. Pirms visi uzzināja, ka esmu skolotāja, precēta dāma un bērna māte, saņēmu vairākus piedāvājumus uz randiņu vai kino (dzīvojām turpat kopmītnēs). Pēc tam tos nomainīja asprātības un īsprātības. Kamēr vairāki dabūja pa snīpi un pārējie aprāvās, atzīstot, ka mani aiztikt nav prātīgi. Kauties, protams, nekāvos, tie bija tikai dialogi. Tajos laikos neviens nebija īpaši sīkumains vārdu izvēlē un par skarbāku izvēli sūdzēties neskrēja. Tomēr centos arvien palikt pieklājības robežās, turēties gabaliņu virs puišu līmeņa un allaž, cik vien iespējams Izrādīt tiem cieņu. Universitātē mums neviens nemācīja, kā un kādas veidot attiecības ar skolēniem, galva bija pilna ar daiļliteratūru, dažām metodiskām gudrībām un marksisma-ļeņinisma klasiķu konspektiem. Labākais no visa bija A.Makarenko „Pedagoģiskā poēma” un Suhomļinska darbi. Katrreiz no jauna nācās zibenīgi izvērtēt situāciju un ātri, dažkārt nesaudzīgi reaģēt. Labi, ka vismaz bail nebija.

    Eju pa garo kopmītņu gaiteni. Bariņš puišu stāv istabiņas durvīs. Kad jau esmu garām, aiz muguras krieviski atskan kāda balss:

    - Nu, šo skolotāju es labprāt izp…

    Hihināšana. Mierīgi pagriežos, lēni noskatu smīnīgo runātāju no galvas līdz kājām un nosaku viņa dzimtajā valodā:

    - Dod nu, Dieviņ, ka tas mūsu teliņš to vilku noķertu!

    Mierīgi aizeju. Visi, izņemot asprāti, smejas locīdamies – katrs priecīgs, ka pats nav izgāzies. Turpmāk no šīm durvīm atskan tikai pieklājīgi sveicieni, ko allaž laipni atņemu. Neturu uz puišiem ļaunu prātu, viņi jau tikai jokoja pa savai saprašanai un gribēja pievērst manu uzmanību.

    Nāku no vilciena. Pāris soļu pa priekšu iet trīs jaunekļi. Viens paskaļi ierunājas (spriežot pēc intonācijas – speciāli tā, lai es labi dzirdētu):

    - E, na h… galva sāp…

    - Aijaijai, Oņiščenko, kā tad jums tik dīvainā vietā galva sasāpējusies? – nekavējos atsaukties mierīgā, viegli ieinteresētā balsī.

    Saruna tomēr pārtrūkst, puiši, kaut gan turpina mierīgi iet, nez kāpēc šķiet it kā sastinguši. Vainīgajam – garam, ļoti blondam jaunietim – sārtums lēni pa kaklu uzkāpj līdz pat galvvidum, pa ceļam iekrāsojot ausis koši sarkanas. Kopmītnes sasniedzam pilnīgā mierā un klusumā. Vēlāk visi izliekamies, ka tāda dialoga nemaz nav bijis, bet rupjību vairs nav. Arī naidīguma vai kā cita slikta ne. Sods – uzknābiens – tātad bijis taisnīgs, pelnītu pērienu puiši ļaunā neņem. Varbūt vajadzēja likties nedzirdam? Bet man …

    Laima Kota- Muktupāvela par...

    Foto no Laimas Kotas= Muktupāvelas arhīva.

    Laima Kota- Muktupāvela par skolotāju  un skolu. Skolotāji mācītāji, mazu bērnu… Trīsdesmit divi acu pāri. Mocītāji! Nekādi paipuisīši un paimeitiņas, bet septītā klase. Mana iekšējā balss čukstēja, ka es esot traka, ko piekritu? Mana pašapziņa bubināja, ka lai nu es beidzot pierādu, ko varu. Lai četrdesmit piecas minūtes klasē uzturu klusumu, atprasu uzdoto, salieku atzīmes, pastāstu jauno vielu.

    Man nebija nekādu ilūziju par septītklasniekiem. Pati tāda kādreiz biju! Es ļoti labi zināju ar kādām metodītēm līdz izmisumam var novest skolotājus. Precizēšu – es arī uz to brīdi ļoti labi zināju paņēmienus kā likt nosarkt jaunām praktikantēm, un es lieliski piepratu mākslu panākt, lai jaunās skolotājas spēku bezspēcībā izmetas no klases, tikai es to nekad nebiju uzdrošinājusies paveikt. Pilotāža! Smerdeļu augstākais lidojums skolā. Nejaucēnu trāpījums desmitniekā. Rakaru klusais karš no solu ierakumiem.

    Kas es par putnu, septītklasnieki vērtēja pāris sekundes. Kā reaģēšu, gaisā spriegojās reinkarnējušos inkvizīcijas profesionāļu klusās zīmes? Kāds ieklepojās, cits atbildes vietā pašvīkāja kājas. Cik tālu atļaušu viņiem izrīkoties kā viņi grib? Kurš kuru?

    Biju nolikta priekšā izpalīdzēt skolotājai. Aizvietot vēstures skolotāju.

    Laima, tu taču vēsturi zini labi, sk. Birne teica. Labi, skolotāj…

    Un tu tak esi aktīva, gan ar bērniem sapratīsies, viņa mierināja. Jā, skolotāj.

    Pēc vārda kabatā nekāp, viņa iedrošināja.

    Lūdz’, skolotāj’, bet piezīmes es viņiem drīkstu rakstīt? Jā… ar manu akceptu, sk. Birne precizēja.

    Trīsdesmit divi septītklasnieki, mani vērojot, bija stāvā sajūsmā. Kā ēdīsim, mirdzēja klases atamana acis. Viņu es ar’ izčekoju pāris sekundēs – glūnīgs Napoleončiks. Fi, kādi šai miņuki, gan jau spurca meitenes. Pēc augstprātīgās izteiksmes verdiktu maniem svārkiem saskatīju barvedes sejā. Piņņainākās meičkas tajā brīdī novērtēja manu apģērbu. Tipiski. Es arī tā darīju, jo pusaugu meitenes vēro skolotāju apģērbu. Meitenes pamana ik vīli, komentē skolotāju pieņemšanos svarā un pat apspriež iespējamo grūtniecību.

    Kā iznesīsim cauri, visi nejaucēni bija vienoti. Mocītāji…

    Izņemot dažas izlecējas teicamnieces, kuras norobežojās no klasesbiedru vienojošās līgas. Ar viņām es nemaz netaisījos slēgt sadarbības vienošanos. Tas zem mana goda.

    Es viņu acīs biju pupu kūlis, testeris, trenažieris. Viņi manās – tikai sīkie.

    Es viņu acīs biju izklaides objekts. Viņi man – auditorija.

    Es viņu acīs biju marionetes lelle, kuru sevi cienoši skolēni drīkst paraustīt ar neredzamām šantāžas aukliņām, drīkst pamēģināt paķert uz zoba, drīkst atrast manas izturības robežas. Toties es drīkstēju izbaudīt varu pār masām! (Ja vien man paveiksies noturēt klasi…)

    Es viņu acīs biju baigi pupīga fida devītklasniece, viņi manos redzokļos mirguļoja kā jāsavaldāms salūts, jāsaslaukāma peļķe, jānomierināma vētra.

    Es viņu acīs jau pēc definīcijas biju apņirdzamā. Mocītāja! Viņi manās – apspiežami buntavnieki.

    Viņi loloja cerības mani izvest no pacietības. Es klasē, šajā čūsku midzenī, alku sadragāt opozicionāru brāļošanos pret mani – pozīciju.

    Viņi bija gatavi smalki apņirgt visu, kas cilvēcei svēts no Pasaules radīšanas laikiem. Man šiem piņņainajiem memmīšiem bija jāpierāda vēstures rata griešanās nenovēršamība.

    Trīsdesmit divi vērsēni pret vienu toreadoru. Šie gatavi vicināt sarkano lupatu tieši manā degunpriekšā.

    Toro!

    Laima, turi degunu gaisā, zodu pacel, zodu augstāk, es sevi stiprināju. Rīkojies! Kur tavi ieroči? Pātaga ir? Jā. Rauj laukā! Piegāju pie izčekotā klases atamana Napoleončika: “Izdaliet, lūdzu!” …

    Annas Brigaderes “Kad pūpoli...

    Foto: par kulturu.lv

    Annas Brigaderes “Kad pūpoli zied” no grāmatas “Dievs, Daba, Darbs”. Pūpolu sestdiena. Tēvam uz stellēm pēdējais audekls. To šodien nobeigs un jaunu vairs nesāks. Vasaras darbi jau gaidīt gaida. Ērkšķogām ir mazas iezaļganas podziņas kā kniepadatgalviņas. Pūpolu sestdiena! Vēl viena nedēļa, un gavēņlaiks būs projām. Lai viņš iet! Negribas vairs viņa.

    Vēl gan nāk lielā Ciešanu nedēļa. Bet kas par to! Tā jau ir pie pašu Lieldienu sliekšņa.

    Ciešanu stāsti jau arī visi lasīti. Nu, bet izlasīs tos vēl reiz. Tad varēs mierīgu prātu, kā pēc izpildīta darba, skriet laukā, saulē.

    Annele noceļ pusbībeli no plaukta un nolien pie loga. Bet lasot tai mazliet nodreb sirds, kā vainas apziņa: nemaz vairs šie stāsti neizliekas tik bēdīgi kā tad, kad bij vēl sniegs un sals, un bargie pavasara puteņi. Tiesa gan. Pasaule jau sastinga sāpēs, kad Golgātas kalnā nodzisa saule un Kristus sauca: “Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc tu mani esi atstājis!” Bet tomēr: zināja jau, ka pēc trim dienām būs augšāmcelšanās. Augšāmcelšanās, saulei lecot!

    Ciešanu stāstus apstaroja Lieldienu saule!

    Bet vienu tomēr nē. Tas palika kā drūma ēna dvēselē un ierakās tur dziļām žēlām.

    Tas bij tas stāsts, kurā Pēteris noliedz Kristu.

    Tāda tumša, tumša nakts. Ļaužu pulks ar kara kalpiem aizved Kristu pie augstā priestera Kaivasa. Visi mācekļi aizbēguši. Tikai Pēteris vien seko no tālienes. Pēteris nosolījies iet Kristum līdz un kaut to arī cietumā vai nāvē vestu. Kaivasa ļaudis sakūruši uguni pagalma vidū un apmetušies sildīties. Pēteris arī apsēstas starp viņiem un sarkanās uguns blāzmas spīdumā viņu pazīst kāda meita un saka: ‘ Tu arī biji ar Jēzu no Galilejas.” — “Es nemaz nezinu, ko tu runā,” Pēteris brīnās it kā par kādu viņam gluži svešu lietu. Un labāk pieceļas un aiziet no uguns patāļāk, lai viņu vairs nesaredzētu. Bet tas neko nelīdz. Arī tur viņu pazīst kāds kara kalps un saka: “Šis te arī bij pie Jēzus no Nācaretes.” Un atkal Pēteris kliedz: “Es nemaz nepazīstu to cilvēku.” Tad pienāk vēl citi un runā to pašu: “No tavas valodas vien jau var noprast, ka tu arī esi no tiem, no Galilejas.” Nu Pēteris, pavisam saniknots, sāk lādēt un dievoties: “Es neesmu no tiem, es nepazīstu šo cilvēku un nezinu, par ko jūs runājat.” Bet tai pašā brīdī dzied gailis un Kristus, kuru kara kalpi ved garām, pagriežas un uzlūko Pēteri. Nu Pēteris atminas tā Kunga vārdus: “Pirms gailis divreiz dziedās, tu mani trīsreiz aizliegsi.” Tad viņš iziet laukā no Kaivasa nama un gauži, gauži raud.

    Kad stāsts noiet līdz šai vietai, tad tas paliek kā akmenī iecirsts. Nekas vairs nenotiek, nekas vairs nepārveidojas.

    Liekas, ka Kristus tur stāv un stāv, caur mūžīgiem laikiem. Viņa skats ir kā upe, kas nekad nevar beigt aizplūst un iztecēt, un šis skats meklē Pēteri.

    “Vai tu mani pazīsti, Pēteri?” jautā Kristus skats.

    Un Pēteris, ar sirds drebēšanu, ar gaužām asarām un mūžīgi mūžos tik var atbildēt:

    “Jā, Kungs, es tevi pazīstu.”

    Arī šis stāsts šorīt gribas ātrāki izlasāms un izdomājams, it kā grāmatai būtu liela steiga tikt atpakaļ plauktā.

    Viegli ir …

    Lielā piektdiena, tās nozīme un ticējumi

    Foto: epadomi.lv

    Lielā piektdiena, vēl pazīstama kā Svētā piektdiena un Melnā piektdiena, ir reliģiski svētki, ko galvenokārt svin kristieši, pieminot Jēzus Kristus krustā sišanu un viņa nāvi Golgātā. Lielā piektdiena ir daļa no Klusās nedēļas, kas ilgst no Pūpolu svētdienas līdz pēdējai sestdienai pirms Lieldienām. Protestantiem šī ir viena no svarīgākajām svinajamām dienām kopš 19. gadsimta. Lielajā piektdienā baznīcās netiek iestādīts Svētais vakarēdiens, tiek izdalīti Zaļajā ceturtdienā konsekrētā maize un vīns, kā arī netiek spēlētas ērģeles un netiek zvanīti baznīcu zvani. Katoļi visā pasaulē iet Krusta ceļa 14 posmus, kas simbolizē Jēzus Kristus ceļu pretī nāvei. Lielajai piektdienai raksturīga gavēšana un klusums.

    Vispārpieņemtais Kristus krustā sišanas gads ir 33. gads, taču ir citi pieņēmumi, ka Kristus tika sists krustā 34. gadā.

    Lielā piektdiena, tāpat kā Zaļā ceturtdiena, ir izteikti kristīga tradīcija, taču latviešu folklorā tai atrodami daudzi ticējumi:

    - Lielās piektdienas rītā pirms saullēkta jāēd speķis, jo tad tajā gadā nebūs jāredz neviena čūska, bet, ja tiks ēsti mārrutki, tad varēs izvairīties no sliktām lietām. Savukārt tie, kas grib daudz naudas un laimi, tiem jāiet Lielās piektdienas rītā lasīt skaidiņas.

    - Lielajā piektdienā nedrīkst žāvēt veļu, citādi tajā gadā kāds piederīgais miršot.

    - Lielās piektdienas rītā jāiet ābeles pērt ar biksēm, tad āboli augšot labi un lieli.

    - Lielās piektdienas rītā iet mazgāties tekošā ūdenī, jo tad visu gadu būs veselība, nesvīdīs kājas, nemetīsies pumpas un vasarā saule nenosvilinās ādu.

    - Lielajā piektdienā nevajadzētu ķemmēties, jo ticējums vēsta, ka tiem, kas šajā dienā ķemmējas, ātri nosirmo mati. Cits ticējums stāsta, ka, ja matus tomēr ķemmēs, tad vislabāk zem apiņiem, jo tad mati augot kupli, bet, ja ķemmēs zem eglēm, tad nesāpēs galva.

    (Pēc vikipēdijas un epadomi.lv …

    Spēles atslodzei un jautrībai ne tikai...

    spele_krizdabz.lv

    Spēle veidota, lai veicinātu pozitīvu un uzjautrinošu saskarsmi. Skolotājs izdala katram skolēnam kartiņu (vienā komplektā ir 20 kartiņas).Spēlētājs kļūst par eņģelīti, kurš vienmēr atbild uz visiem jautājumiem pozitīvi. Tiklīdz skolēns uz kādu jautājumu atbild “NĒ!”, tad  zaudē savu eņģelīša statusu un atdod kartiņu spēlētājam, kurš uzdeva jautājumu. Spēles uzdevums – iegūt pēc iespējas vairāk kartiņu. Spēles “Saki-jā” kartiņas ieteicams izdalīt pasākuma sākumā un noteikt konkrētu laiku, kad tiks skaitītas kartiņas, lai apbalvotu visveiksmīgāko.

    Saki „jā!”

    Spēle veidota, lai veicinātu pozitīvu un uzjautrinošu saskarsmi. Skolotājs izdala katram skolēnam kartiņu (vienā komplektā ir 20 kartiņas).Spēlētājs kļūst par eņģelīti, kurš vienmēr atbild uz visiem jautājumiem pozitīvi. Tiklīdz skolēns uz kādu jautājumu atbild “NĒ!”, tad  zaudē savu eņģelīša statusu un atdod kartiņu spēlētājam, kurš uzdeva jautājumu. Spēles uzdevums – iegūt pēc iespējas vairāk kartiņu. Spēles “Saki-jā” kartiņas ieteicams izdalīt pasākuma sākumā un noteikt konkrētu laiku, kad tiks skaitītas kartiņas, lai apbalvotu visveiksmīgāko.

    Dzejas dienas

    Intelektuālākai publikai: dzejoļu rakstīšana ar aizlocīšanu. Visiem vajag papīra lapas un rakstāmos. Katrs uzraksta lapas augšā vienu dzejas rindiņu, vienalga – savu vai kādu citu (var arī no populāras dziesmas. Pieņemsim, es uzrakstu: \”Sidrabiņa lietiņš lija\”. Aizloka rakstīto ciet, uz nolocītas maliņas uzraksta pēdējo vārdu, šeit – \”lija\”. Padod pa apli pa vienu dalībnieku uz priekšu. Tad apskatās jaundabūto lapu. Turpmāk raksta pa 2 rindiņām: vienu, kas atskaņojas ar doto vārdu, otru – kas turpina iesākto domu, bet neatskaņojas. Pieņemsim, ka mans blakussēdētājs raksta: \”Mildai bikses pilnas bija Un, kad nāca kaimiņ Jurka,\” aizloka atkal ciet, augšā raksta: \”Jurka\”, padod atkal uz priekšu. Tā turpina, kamēr lapa pilna. Noslēgumā atkal raksta tikai vienu rindiņu – ar atskaņu uz doto vārdu. Un tad visus jaunradītos šedevrus atloka un nolasa.

    Sērkociņu turnīrs

    Piedalās dažas komandas (optimālākais komandu skaits ir trīs). Ja komanda izpildīja pirmo uzdevumu, tad tai tiek piešķirti trīs punkti, otrai – divi, trešai – viens. Tas, kuram pēc visiem etapiem būs vairāk punktu ir vinnētājs. Var par katru konkursu komandām spraust kartupeļos sērkociņus, pēc tam saskaitīt, cik ir adatu šiem “ezīšiem”. Stafete tiek uzskatīta par pabeigtu, kad pēdējais komandas dalībnieks nogādās kastīti līdz tai vietai, kur sākās darbība. Ja kastīte darbības laikā nokritīs, tad stafetes dalībniekam jāapstājas, jānoliek to vietā un tikai pēc tam var turpināt savu ceļu. Ja tas ir uzdevums uzbūvēt kaut ko no sērkociņiem, tad tā izpildīšanai tiek dots noteikts laiks. Komandas izpilda šo uzdevumu pēc kārtas.
    # Uzdevumi sacensībām:
    * Sastādīt no sērkociņiem frāzi “Sērkociņi bērniem nav rotaļa !”
    * Panest sērkociņu kastīti uz galvas
    * Panest divas sērkociņu kastītes, uzliekot tās uz pleciem kā uzplečus.
    * Panest kastīti, uzliekt to ar gala virsu uz saspiestās dūres.
    * Kurš pirmais savāks izmētātus sērkociņus? Katrai komandai noteiktā vietā izmeta sērkociņus no 5 kastītēm.
    * Panest kastīti, noliekot to uz muguras jostas vietā.
    * Panest kastīti, noliekot to uz kājas pēdas pacēluma rajonā.
    * Kura komanda uzbūvēs augstāko “aku” no sērkociņiem divu minūšu laikā?
    * Panest kastīti, piespiežot to ar zodu pie kakla. Pret kaklu un zodu …

    Nedēļas skola – bērnu un jauniešu...

    15

    Nedēļas skola – bērnu un jauniešu centrs “Altona”. Mēs esam Rīgas pašvaldības dibināta interešu izglītības iestāde. Misija: pilnvērtīgs brīvā laika pavadīšanas nodrošinājums bērniem un jauniešiem. Vīzija: veidot radošu un pozitīvu jauno paaudzi.

    Bērnu un jauniešu centrs „Altona”

    Bērnu un jauniešu centrs „Altona” atrodas skaistā, bijušajā Torņa kalna Latviešu palīdzības biedrības namā Altonavas ielā 6.

    Bērnu un jauniešu centra pulciņos un klubos darbojas ap 1200 – 1300 audzēkņu – pamatā no Zemgales priekšpilsētas. Iestādē darbojas 23 kultūrizglītojošās programmas. Pēcpusdienās strādā pusaudžu klubs „5A” , kuru apmeklē audzēkņi vecumā no 10 līdz 25 gadiem.

    BJC īsteno 16 kultūrizglītības programmas tai skaitā darbojas 3 deju kolektīvi.

    Tautas deju kolektīvu vada Kaija Daugavvanaga

    Estrādes deju studija „Festa” vada Kristīne Tihānova

    6 mūzikas kolektīvos darbojas 104 audzēkņi.

    Jauno mūziķu studiju vada Andris Šmaukstelis, Raitis Vanags, Zigmunds Žukovskis. Mūsu audzēknis Mārtiņš Šmaukstelis studē Londonā Karaliskajā mūzikas akadēmijā operdziedāšanas nodaļā, ir saņēmis uzaicinājumu un stipendiju studijām maģistratūrā.

    Altona lepojas ar Zvanu ansambli „Primus” (vadītājs Kristaps Karps), kurš daudz sadarbojas ar profesionāliem mūziķiem Jāni Lūsēnu, kamerkori „Ave Sol”, Radio kori. Zvanu ansamblis bija grāmatu ķēges priekšgalā ceļā uz gaismas pili.

    Vizuāli un vizuāli plastidkās mākslas pulciņi ir visvairāk apmeklēti. Darbojas 6 studijas. Esam gandarīti, ka divas audzēknes Dace Endziņa un Jolanta Šalvīte ir izvēlējušās pedagogu profesiju un pēc augstākās izglītības iegūšanas ir atgriezušās BJC „Altona”.

    Muzikālā teātra studija Līgas un Uģa Tīrumu vadībā iestudē muzikālas izrādes, pedagogi paši komponē dziesmas, sadarbojas ar vokālo studija „Solare”. Muzikālais teātris gadā iestudē četrus uzvedumus, piedalās teātru festivālos.

    Sporta interešu izglītības programmās starptautiskās klases tiesnesis sporta dejās Juris Arājs vada Sporta deju studiju, pēdējos gados liela interese ir par attīstošo vingrošanu, kuru vada Kaija Daugavvanaga.

    Paralēli mākslas un kultūrizglītības pulciņiem savu vietu ieņem tehniskā jaunrade. Pirmsskolas un sākumskolas bērni Ivetas Porietes –Ignātes un Alekseja Lukjančikova vadībā apgūst Lego konstruēšanu. Bet vecākie audzēkņi nodarbības turpina Robotikā, konstruējot lego robotus, guvuši starptautisku pieredzi Igaunijā un Austrijā.

    Valodu klubiņos ar rotaļu darbību palīdzību tiek attīstītas  Latviešu valodas prasmes Irmas Ķirses vadībā, kā arī pirmie soļi angļu valodas apguvē Dzintras Kņazes un Balvas Šlankas vadībā. Uzdevumi piedāvāti interesantās formās, lai bērni darbotos ar patiku, mācītos loģiski un radoši domāt, vienlaikus attīstot arī iztēli un fantāziju.

    Bērnu un jauniešu centrā „Altona” regulāri notiek rajons, pilsētas un valsts mēroga pasākumi: koru kopmēģinājumi un skates, mūzikas kolektīvu konkursi, Vides spēles, konferences.

    Bērnu un jauniešu centra „Altona” sabiedrības integrācijas programmas projekti.

    Bērnu un jauniešu centra „Altona”  (BJC) darbība vienmēr ir bijusi saistīta ar dažādu projektu organizēšanu, kā arī aktīvu līdzdalību citu institūciju organizētajos pasākumos. Projekti pamatā ir orientēti uz labdarību ar mērķi iesaistīt sociālā riska grupas bērnus un jauniešus, audzēkņu vecākus un Rīgas iedzīvotājus BJC „Altona” aktivitātēs. Pēdējos četros gados ir aktualizējusies brīvprātīgā darba veicēju iesaistīšana iestādes darbā.

    Pirmā brīvprātīgā darba projekta „Radošais Torņakalns”  laikā no 1. 11. 2011. līdz 31.05.2012. BJC „Altona” darbībā tika iesaistīti Rīgas iedzīvotāji kā brīvprātīgie darbinieki. Par pamatmērķi tika izvirzīta pulciņos apgūstamo prasmju apmācība, lai brīvprātīgie darbinieki …

    1805. gada 2. aprīlī dzimis dāņu pasaku...

    andersens_pasakas

    1805. gada 2. aprīlī dzimis dāņu pasaku meistars Hanss Kristians Andersens (210). Hansa Kristiana Andersena dzimšanas diena – 2. aprīlīs – ir Starptautiskā bērnu grāmatu diena. Pēc Starptautiskās bērnu un jaunatnes literatūras padomes aicinājuma tā tiek atzīmēta daudzās pasaules valstīs kopš 1967. gada. Hanss Kristians Andersens bija izcils dāņu rakstnieks, viens no pazīstamākajiem pasaku meistariem pasaulē.

    Hanss Kristians Andersens dzimis 1805.gada 2.aprīlī Odensē, Dānijā nabadzīgā ģimenē. Mamma bija veļas mazgātāja, kura bija draugos ar alkoholu, tēvs – kurpnieks. Viņš bija vienīgais bērns ģimenē. 7 gadu vecumā Hanss pirmo reizi dzīvē apmeklēja teātri, kas viņam ļoti iepatikās. Trūcīgais ģimenes materiālais stāvoklis veicināja zēna fantāziju pasaules rašanos. Viņam patika izdomāt dažādus stāstus, kas pārtapa improvizētos leļļu teātru uzvedumos kaimiņbērniem. Par to pretī viņš saņēma gan jautrus smieklus, gan izsmieklu. Kalsnais puika ar lielām zilām acīm nebija citu bērnu mīlēts. Sava izskata un izcelšanās dēļ mazais Hanss piedzīvoja dažādus pazemojumus. Šie pārdzīvojumi vēlāk izpaudās viņa darbos.

    1816. gadā, kad zēnam bija 11 gadi nomira tēvs. Šis apstāklis spieda Hansu Kristianu sākt strādāt. No sākuma viņš bija palīgs audējam, vēlāk šuvējam. Pēc tam strādāja cigarešu fabrikā. Hanss Kristians neilgu laiku mācījās ebreju skolā, lai gan tam nav nekāda sakara ar viņa tautību. Toties vēlāk, pateicoties Andersena padziļinātām zināšanām par ebreju tautas kultūru un paražām, viņš sarakstīja vairākas pasakas tieši ebreju bērniem.

    14 gadu vecumā viņš devās prom no mājām uz Kopenhāgenu. Māte cerēja, ka jaunietis drīz atgriezīsies. Bet puisim bija citi plāni, viņš gribēja kļūt par aktieri. Nonācis galā viņš ilgu laiku meklēja iespēju rast darbu teātrī. Uz īsu brīdi viņam tas arī izdevās, jo viņam bija patīkams balss tembrs un viņš kļuva par aktieri Dānijas Karaliskajā teātrī, bet viņš maz tika izmantots uzvedumos un tāpēc viņu drīz atlaida. Atkal pie vainas bija viņa izskats un tas, ka viņam bija sācies balss lūzums. Viņš bija īsts sava “Neglītā pīlēna” prototips. Ar savu neatlaidību viņš atrada naudu, lai 1822. gadā izdodu savus pirmos darbus. Bet tie neguva atsaucību un visi drukātie darbi tika lietderīgi izmantoti kā iesaiņojamais papīrs. Jaunais Andersens sarakstīja lugu 5 cēlienos un mēģināja pierunāt teātrus izmantot to, bet saņēma atteikumu ar pamatojumu, ka autoram trūkst pieredze un zināšanas. Redzot puiša neatlaidību viņš iemantoja labvēļus – teātra direktors ar karaļa palīdzību nokārtoja nabadzīgajam puisim iespēju uzsākt mācības uz pilsētas kases rēķina, tiesa – nelielā provinces pilsētiņā Slagelsē. Tur viņš pavadīja 4 gadus – no 1822. līdz 1826. gadam. Šo laiku viņš atceras kā savas dzīves drūmāko periodu un skolas direktoru vēl bieži redzēja sliktos murgos. Līdz 1827. gadam viņš turpināja mācības Helsingorā, bet pēc tam studēja Kopenhāgenas universitātē. Andersenu ļoti aizrāva literatūra, bet viņš nebija draugos ar gramatiku. Līdz pat mūža galam viņa rakstu darbos iezagās pareizrakstības kļūdas.

    1829. gadā tika publicēts Andersena fantastikas stāsts “Pastaiga no Holmēna kanāla līdz Amageras austrumu galam”, kas beidzot atnesa viņam zināmu atpazīstamību. Laika posmā līdz 1833. gadam tapa pavisam nedaudz darbu. Saņēmis no Dānijas karaļa stipendiju viņš devās savā pirmajā ārzemju ceļojumā un pēc tam ar jaunu iedvesmu ķērās pie rakstīšanas. 1835. gadā iznāk …

    Brocēnu vidusskolas karogs

    karogs_brocenu_vsk

    Skolas devīze: Velti sapņot, ka varētu mainīties laiki, Ja uz augšu tos necels cilvēks un gars. Ē.Raisters. Skolas himnas “Mana skola Brocēnos”  teksta un mūzikas autors ir skolas direktors Egons Valters.

    Skolas karogs

    Balva „Skolas skudriņa” 1 reizi mācību gadā tiek piešķirta :

    •  9.klašu skolēnam;
    • 12.klašu skolēnam;
    •  sākumskolas skolotājam;
    • pamatskolas skolotājam;
    • vidusskolas skolotājam;
    •  tehniskajam darbiniekam.

    Skolas apbalvojums „Poga” tiek pasniegts trīs veidos – papīra, koka, sudraba. „Poga” piedalās skolas un ārpusskolas pasākumos kā atraktīvs un atbalstošs tēls. Zinību dienā katram 1. klases skolēnam tiek pasniegta papīra „Poga” ar uzrakstu „Piepogāts Brocēnu vidusskolai”. Koka poga var tikt pasniegta 1 skolēnam katrā minētajā klašu grupā –, 5.-6. klasēs, 7.-9. klasēs, 10.-12. …

    Par vienkāršumu skolotāja darbā

    vienkarsiba_krimunudienas.blogspot.lv_-250x187

    Situācijā, kad mūsdienu skolas ir pārņemtas ar cīņu, vislabākais padoms – būt vienkāršam. Tad zemapziņas līmenī saņemot tīru, skaidru, mīlestības un labestības caurstrāvotu informāciju, skolēni paši tieksies pie mums, skolotājiem.

    Jo vairāk sevi identificēsim ar problēmu, jo vairāk skolas histēriskajā ikdienā tās sāks valdīt pār mums. Šādi mēs ieprogrammējam savu zemapziņu uz situācijas pasliktināšanos. Jo vairāk skolēnu mācīšanās zemo motivāciju, slinkumu un uzvedību uzskatīsim par lielu problēmu, jo lielāka tā kļūs, un, jo lielāka tā kļūs, jo grūtāk būs ar to cīnīties. Tāds ir Dabas likums.

    Nesekmība kā ārējs ienaidnieks

    Jo vairāk mēs skolēniem stāstīsim par ārējiem ienaidniekiem (nesekmību, sliktu uzvedību), jo nemitīgāk viņi tos gaidīs arī no mums, skolotājiem. Tātad – jo vairāk skolēnam mācīsim cīnīties pret ļauno pasauli, jo vairāk pieaugs skolēna un skolotāja iekšējais nemiers. Rezultātā abi atradīsimies nemitīgā aplenkuma un kara stāvoklī.

    Kā domas var ietekmēt šos procesus? Doma – tā ir enerģija, kam piemīt gan radošs, gan iznīcinošs spēks. Mēs zinām, kā uz skolēnu iedarbojas draudzīga attieksme, mīlestība, atzinība, rūpes. Tādi skolēni jūtas laimīgi, apmierināti un sekmīgi mācās. Bet ja skolēnam ik dienas liksim dzīvot bailēs no nesekmības, jo straujāk kritīsies viņu sekmju un disciplīnas līmenis.

    Ar zemapziņas palīdzību mēs cenšamies īstenot labus nolūkus. Tāpēc ne viens, ne otrs nebūs labāks vai sliktāks, vienkārši šīs postošās domas pēc savas būtības ir agresīvas. Ja mēs tās izmantosim ikdienas praksē, tad skolēniem nekas cits neatliks, kā sūtīt mums tās atpakaļ.

    Augstprātība

    Nereti skolotāja personiskā svarīguma izjūta ir konfliktu, skolēnu nemācīšanās cēlonis un avots. Ja mēs, skolotāji, sāksim sevi uzskatīt par gudrākiem, labākiem un pareizākiem, tad mēs automātiski sāksim nosodīt, kritizēt, dusmoties, izvirzīt pretenzijas; un šāda attieksme rada vēlēšanos pazemot, jo svarīguma izjūta rada milzīgu zemapziņas agresiju, kas pēc tam pavēršas pret mums.

    Šādi skolotāji uzskata, ka viņu izpratne ir tā vienīgā pareizā, tāpēc tiecas skolēnus pakļaut savai pareizajai izpratnei (stāstīdami, ka māca apgūt „reālo” dzīvi, kaut patiesībā mācām savu personīgo pasaules apraksta modeli). Šādu skolotāju stundās konflikti parasti notiek biežāk. Kāpēc? Tāpēc, ka jebkura neatbilstība viņu pārliecībai un uzskatiem izraisa agresīvu rīcību, un viņi klasē nekad nepieļauj nobīdi no viņiem izdevīgā kursa, jo vienkārši baidās nokļūt viņiem neizdevīgā situācijā.

    Cīnoties ar skolēniem, tieši vai netieši pierādot savu taisnību, mēs iztērējam savu dārgo enerģiju. Un pats briesmīgākais, ka mēs, skolotāji, sava mācību kabineta sienās esam vieni, tātad bez komandas. Šādās situācijās mēs kļūstam aizvērti pret pasauli, aizvien grūtāk kļūst pieņemt otru tādu, kāds viņš ir.

    Ja neesam apmierināti ar skolēniem, viņu sekmēm, uzvedību, mēs izrādām neapmierinātību ar sevi, savu dzīvi. Tādos brīžos skolēnos saskatām tikai un vienīgi savas neveiksmes. Tātad vairāk jāpadomā par pieticību izvirzītajās prasībās. Ir zināms – jo augstākas prasības izvirzām pret otru, jo vairāk raudam par nepaveikto dzīvē. Šādi mēs dzīvē ienesam lieku satraukumu un neapmierinātību.

    Mūsu lepnība- tā ir iekšēja pārākuma izjūta, ko bieži vien izraisa neizpratne par savu patieso vietu un lomu izglītības jomā, tāpēc esam spiesti pieļaut tikai mums izdevīgu situāciju, kurā ērti ir tikai mums. Šādi rīkojoties, mēs rūpējamies par savu drošības sistēmu. Un kurš gan nevēlas justies droši?!? Un …

    1596. gada 31. martā dzimis Renē...

    dekarts_nekropole.info_

    Dekarts (Descartes) Renē (1596–1650) – franču filozofs, matemātiķis un dabaszinātnieks. Viens no analītiskās ģeometrijas pamatlicējiem. Pētījumi mehānikā, optikā un par Visuma uzbūvi. Formulējis kustības daudzuma nezūdamības likumu. Filozofijā attīstījis duālisma mācību par iedzimtajām idejām. © Nacionālais Apgāds, 2002

    Renē Dekarta citāti.

    Kasparo Bikšės paskaitos “Spalvų...

    Krāsu ietekme uz uzvedību.
Foto: hitnet.lv

    Spalva yra nesąmoningas emocijų suvokimas. Spalvos turi įtakos emocinei būsenai (džiaugsmas, depresija, ir tt). Dažniausiai spalva turi poveikį sąmonės procesams, kai mes jaučiame kažką, bet negalime apibrėžti. Sąmoningai naudojame spalvas, tai yra, kad sukurtume efektą. Ginčai apie spalvas yra viena iš blogiausių elgesio ypatybių. Moterys suvokia 24 atspalvius, o  vyrai- 8. Anksčiau, mokėme vaiką pažinti tų spalvų skirtumus, daugiau skatinome vaikų mąstymo gebėjimus. Jei protas konkuruoja  su emocijomis, kaip taisyklė visada laimi emocijos. Verbalinė išraiška išlaiko tik 20% informacijos.

    Balta spalva

    Tai nėra aplinka, kurioje galima pasveikti. Sukelia diskomfortą. Išminties šalta spalva, negailestinga  psichikos sistemoje. Skatina medžiagų išsiskyrimą smegenyse depresijai gydyti. Susilpnina erdvinį suvokimą.

    Juoda spalva

    Neapibrėžtumas, paslaptis, baimė, mirtis, liūdesys, protestas, išnykimas. Depresijos spalva. Paauglių mados spalvos. Šventiniai drabužiui, kurie padeda kontroliuoti elgesį. Nėra palanki bendravimui. Paryškina kontūrus. Suteikia informacijos, kad yra pažeidžiami.

    Pilka spalva

    Stabilumas, dabartis, (pilka) kasdienybė. Neišryškina asmenybės bruožų. Sunku prisiminti žmones, kurių drabužiuose dominuoja pilka spalva. Anonimiškumas, izoliacija, paprastumas, atrama. Pilkas mokytojas- pats sumažina savo valdžią. Slegianti spalva. Spalva turinti apsaugą. Apsunkina suvokimą ir gebėjimą susikaupti. Biologijoje- pilka spalva neutrali – nei jaudina, nei trukdo. Ji neišskiria, jokių nereikalingų problemų.

    Raudona spalva

    Susijaudinimas, veikla, seksualumas, aistra, meilė, agresija, pyktis, pavojus. Raudono popieriaus plėšymas – sumažina agresiją. Biologiškai gerina visus procesus. “Raudona”  atkreipia dėmesį  į mokytoją, kuria vaikams  nerimą (ypač hiperaktyvių vaikų). Specialus spalvos  panaudojimas. Šilumos, jaukumo poveikis. Tonizuoja nervų sistemą, skatina greičiau susikaupti, didina kvėpavimą, raumenų jėgą, greitį. Greičiau pavargstama.

    Ruda spalva

    Stabdo energiją ir šilumą.Vienodumas. Asmenybės priespaudos spalva. Įspėjimas “Nelįskite  su dvasingumu!

    Oranžinė spalva

    Ryškiausia spalva. Padidina skrandžio sekreciją. Labai greitai atkreipia dėmesį. Dvasingumas, dieviška kibirkštis, neįprastumas. Oranžinės spalvos vartotojas  su malonumu  yra dėmesio centre.

    Geltona spalva

    Atvirumas, nuoširdumas, šiluma, lengvumas, lengvabūdiškumas, įdomumas, išdavystė, optimizmas, nepriklausomybė, džiaugsmas, laimė, dėmesys kitiems. Stiprus dėmesys ilgą laiką. Tamsiu periodu pagerina savijautą. Rytuose yra  šventa spalva.

    Žalia spalva

    Atpalaiduojanti gamtos spalva, pusiausvyra, ramybė, kantrybė, stiprumas, viltis, saugumas, stiprumas. Biologiškai- subalansuotos organizmo funkcijos. Atpalaiduoja raumenis, energija juda į smegenis. Ilgai gali sutelkti dėmesį. Pasitenkinimas savimi. Chaki žalia – skatina savigarbą, pasitikėjimą žiniomis.

    Mėlynos spalva

    Nusiraminimas, ramybė, amžinybė, begalybė, pasitenkinimas, lojalumas, išdavystė. Subalansuoja organizmo funkcijas. Tamsiai mėlynos uniformos ir …

    Ķermeņa valodas ietekme uz izglītojamā...

    Ķermeņa Valoda.
Foto: dzekiem.lv

    Ķermeņa valodas ietekme uz izglītojamā uzvedību (lietuviski). Sąmoninga ir nesąmoninga kalba. Delnai į viršų. Sėdi, stovi mokytojas ir mokytoja. Sukryžiuotos rankos. Vertinimo gestai. Melo gestai. Rankos kišenėje. Ištiestas smilius. Gestas “GERAI”. Rankos paspaudimas. Tikra ir netikra šypsena. Refleksijos. Rankos tarp kojų. Rankos tarp pažastų, nykščiai į viršų. Prisilietimas prie alkūnės.

    Rankų trinimas. Sugniaužtos rankos. Rankos už nugaros. Nykščio rodymas. Akių trinimas. Suimti ausį. Kaklo lietimas, apykaklės tampymas. Į burną įsikištas daiktas. Nuobodulio gestai. Kas klausosi? Žandikaulio trinimas. Šiam asmeniui atsibodo iki kaklo. Bauda už užmaršumą. Išsiplėtę vyzdžiai. Antakių pakėlimas, pradedant pamoką. Žvilgsnis įstrižai aukštyn. Rimtas žvilgsnis. Akių kontaktas su publika. Kova dėl teritorijos, vietos pasirinkimas. Dešinė ir kairė …

    Vangažu vidusskola laiku lokos

    vangazi

    Pirmo reizi Vangažu skola minēta 1737.gadā. Jaunā Vangažu pamatskola no 1959.gada. Vangažu vidusskola no 1972.gada.

    Skolā tiek realizētas 7 izglītības programmas

    • piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmskolas izglītības mazākumtautību programma;

    • vispārējās pamatizglītības  ar latviešu mācībvalodu programma;

    • mazākumtautību vispārējās pamatizglītības programma;

    • vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena  mazākumtautību programma;

    • vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena  programma;

    • 2 speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem (ar latviešu mācībvalodu un krievu mācībvalodu).

    2014./2015.mācību gadā skolā mācās 368 skolēni un 45 pirmskolas audzēkņi.

    No 1974. gada Vangažu vidusskolā darbojas skolas muzejs. To izveidoja vēstures skolotājs Tadeušs Buņķis. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 1500 priekšmetu. Muzejā izvietota pamatekspozīcija, kuru veido šādas tēmas: sadzīves priekšmeti, lauksaimniecības ierīces un darbarīki, apģērbi, trauki, ieroči, rakstāmpiederumi, Vangažu vidusskolas vēsture.

    Skolā no 49 pedagogiem 18 ir skolas …

    Skolēni stāsta piedzīvotos kuriozus 5

    Annemartes Kreituses zīmējums

    Šis par manu tēti… Viņš bija pie zobu ārsta un tur uzgaidāmajā telpā tāds apģērbu pakaramais, kur visi savas drēbes sakarina. Pēc vizītes šis dodas prom un paņem savu ādas jaku, uzģērbj un dzird, ka pakaļ viņam krievu tante bļauj: “Mužčina, vi moju kurtku odeļi” Izrādās, ka tā tomēr nebija viņa ādas jaka!

    Veikalā nometu zemē kolas pudeli, kas sasitoties sāka šļākties uz visām pusēm un visus apšmaucēja biju spiesta viņu nopirkt. Tad ejot mājās iegāju piemājas veikalā, skatījos arbūzu un atkal nejauši nometu zemē. Nedaudz izšķaidījās tas, bet tā nu es notinos nepērkot un vēl joprojām neesmu bijusi nevienā no tiem veičiem.

    Es vienreiz ar iepirkumu ratiem ieslīdēju RIMI alkoholisko pudeļu stendā, neatceros, cik saplīsa, taču par laimi man nelika samaksāt.

    Reiz biju sadzērusies baldriānus pirms uzstāšanas un rezultātā uz skatuves, kur mums vajadzēja klusi tumsā noslīdēt nost līdz nākamajai etīdei, es aizķēros aiz podesta un krītot apgāzu pusi no aktieru grupas, visi bija ļoti dusmīgi un es pati arī, protams, uz sevi, bet arī smiekli …

    Attiecības ar skolotājiem, kā tās...

    Foto: malpilsskola.lv

    Attiecības ar skolotājiem, kā tās attīstīt. Apstākļi, kas veicina egocentrisma attīstību. Tās ir sekas personīgo saikņu zaudēšanai un izvairīšanās taktikai no atbildības ( virtuālā saskarsme, virtuālie draugi, svarīgus lēmumus pieņem vecāki nevis pats pusaudzis). Patiesu starppersonu attiecību, saskarsmes kompetenču trūkums pastiprina tuvredzīga individuālisma attīstības tendences.

    1979. gada 29. martā dzimusi mūzikas...

    Ance Krauze.
Foto: puaro.lv

    1979. gada 29. martā dzimusi mūzikas pedagoģe, dziedātāja Ance Krauze.

    Ance Krauze.
    Foto: foto.lu.lvAnce Krauze (dzimusi 1979. gada 29. martā Rīgā) ir latviešu mūziķe un mūzikas pedagoģe.

    Izglītību ieguvusi Alsungas vidusskolā, Emīla Melngaiļa mūzikas koledžas Liepājas vokālajā nodaļā un Jāzepa Vītola mūzikas akadēmijā. Mūziķei ir trīs meitas.

    Vairākas reizes saņēmusi Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu, kā arī vairākkārt tikusi nominētai tai. A. Krauzei ir bijusi veiksmīga sadarbība ar maestro Raimondu Paulu, tāpat ir dziedājusi duetā ar Normundu Rutuli.

    Avots: …