Vārda dienas: Rita, Vita, Olita , Olija, Olina, Olis, Ollija, Ritija, Vinta, Vintars, Vintārs, Vintra, Vints, Vitija

Raksts

Aldis Ciukmacis atmiņās par Vairas Vīķes- Freibergas braucienu uz Daugaviešu skolu

Prezidente bija atbraukusi ciemos apskatīt, kā mēs te dzīvojam, jo viņai bija vēlēšanās apmeklēt tādas attālas vietas ārpus Rīgas. Tad acīmredzot bija kopīgs lēmums kopā ar izglītības pārvaldes vadību apmeklēt kādu foršu, pespektīvu skolu.  Varbūt sanāca apmeklēt ne tik perspektīvu( jo tā ir maza), bet toties  motivētu un radošu, un darbīgu skola kā Daugavieši.  Tā ir  attālā nomalē, tālu no Rēzeknes, gandrīz Preiļu rajons jau sākas. Laikam tāpēc izvēle krita uz manu skolu. Ne jau vienkārši tāpat, gan jau brauca ar domu, ka varam un  protam parādīt skolu, parādīt, kā mēs mācāmies, kā mēs darbojamies, dziedam un dejojam..

Pie viena man vajadzēja atrast cilvēkus, kur prezidente varētu  aizbraukt apskatīties kāda skolēna ģimenes apstākļus, paskatīties, kā tur dzīvo cilvēki, kā darbojas un kā viss notiek laukos. Tas jau īstenībā arī bija… nu tāds… ne visai labs periods, tas bija 2000. vai 2001. gads. Tad, kad viss sākās un attīstījās. Vēl ilgi pirms krīzes, kad viss vēl tikai sākās un mainījās.

Tie, kas bija atbraukuši no prezidenta kancelejas apskatīties, kā mēs te dzīvojam, redzēja, ka apstākļi, ceļi ir tādi… nu …ne visai. Kad prezidente brauca, bija janvāris, bija atkusnis, dubļi un ledus. Iznāca tā, ka tā mašīna, kas brauca kaisīt, dažas minūtes vai pusstundu pirms tam ieslīdēja grāvī. Pavadošais personāls rādīja, kā te izskatās, kādi apstākļi, teica, ka tas ir ļoti labi, ka prezidente zinās, kā cilvēki patiesībā dzīvo.

Mēs visu parādījām un pastāstījām. Man bija kārtīgs materiāls sagatavots, prezentācija, stāsts par ģimenēm, kā cilvēki bezdarba apstākļos mēģina atrast iespējas un variantus izdzīvošanai, kā skola sadarbojas ar vecākiem un piedāvā tiem dažādas radošas lietas un iesaista dažādās aktivitātēs.

Pēc skolas apmeklējuma mēs braucām kopā pie labas, motivētas daudzbērnu ģimenes, kur bērni mācās, dzied un dejo, piedalās pasākumos un kur vecāki paši piedalās visās skolas lietās un atbalsta tās.

Prezidente gāja kūtī, skatījās, kā lopi ziemo un kā vispār cilvēki laukos dzīvo. Pēc tam salmi un siens bija pie drēbēm un matos, nekas notīrīja un kārtībā. Viņa labi jutās, viss bija normāli.

Pēc tam uzdāvināja kaut ko simbolisku, pasēdējām, tēju padzērām, parunājām. Protams, ka tur pagasts pirms tam piestrādāja, mazliet māju piekrāsoja, gluži kā Brežņeva laikos, bet pārējais viss bija no dzīves.

 Prezidente ar cilvēkiem pakontaktējās, parunāja. Bija viegli sarunāties, iejūtīga, saprotoša. Uzreiz varēja just, ka cilvēks no mūsu vides.

Tāds jauks un patīkams pasākums iznāca par spīti dubļiem un sliktajiem ceļiem.

Komentē

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Show Buttons
Hide Buttons