Vārda dienas: Beāte, Beatrise , Beata, Beāta, Beate, Beatrisa, Biatrise, Gilarijs, Hilards, Hilarija, Hilarijs, Hilārijs, Hilars, Hilārs

Raksts

1831. gada 23. janvārī dzimis latviešu žurnālists, literatūrvēsturnieks un sabiedrisks darbinieks Bernhards Dīriķis

Bernhards Dīriķis  (1831 23. janv. Ērgļu pagastā – 1892 6. sept. Rīgā, apbedīts Rīgā Lielajos kapos) – žurnālists, sabiedrisks darbinieks, grāmatniecības darbinieks.

Dzimis krodzinieka ģimenē. Mācījies Jēkabpils apriņķa skolā, Tērbatas skolotāju seminārā. 1852 beidzis Sanktpēterburgas Skolotāju institūtu. 1852–1858 skolotājs Ārensburgā (Igaunijā), 1858–1862 grāmatvedis Vidzemes kamerālpalātā Rīgā, 1862–1866 ierēdnis akcīzes valdē Pleskavā, 1867–1877 Vidzemes kamerālpalātā Rīgā.

Viens no Rīgas Latviešu biedrības dibinātājiem, statūtu autors, pirmais biedrības priekšnieks (1868–1870), aktīvi darbojies RLB Derīgu grāmatu nodaļā, 1886 bijis tās priekšnieks. 1869 nodibinājis laikrakstu „Baltijas Vēstnesis”, līdz 1892 ir izdevuma izdevējs un redaktors.

1860 publicējis darbu „Latviešu rakstniecība”, pirmo grāmatu latviešu valodā literatūras vēstures nozarē.

1877 iegādājies no Miķeļa Buša spiestuves iekārtu, kas agrāk piederējusi Kārlim Bušam un Kārlim Stālbergam. Sākotnēji spiestuve atradusies Audēju ielā 5, vēlāk Todlēbena bulvārī 2, 1908 pārcelta uz Suvorova ielu 6. No 1881 uzņēmuma nosaukums „Dīriķis un biedri”.

Ap 1888 spiestuvē bijušas 2 iespiedmašīnas, strādājuši 16 burtliči, 2 iespiedēji, 3 papīra locītāji, 2 korektores. Pēc D. nāves mantinieku pārstāvji bijuši A. Vēbers, Kr. Bergs, Kr. Kalniņš. 1903 A. Vēbera domājamā īpašuma daļa  nodota A. Bergam. 1898 spiestuvei iegādāta ātrspiede. 1899 mantinieku uzdevumā spiestuvi pārvaldījis Frīdrihs Veinbergs. 1907 spiestuves „B. Dīriķis un biedri” vadību uzņēmies Vilhelms Olavs.

Spiestuve  „B. Dīriķis un biedri”  laidusi klajā periodiskos izdevumus („Baltijas Vēstnesi”, „Balsi” u.c.), attēlizdevumus (piemēram, Kr. Kalniņa portretu (1886), nošu izdevumus, ap 40 grāmatu. Ievērojama daļa grāmatu bijušas citu apgādu (RLB, J.A. Freija, P. Bērziņa, J. Brigadera) izdevumi. Vairākas grāmatas („Senie prūši” (1903), „Strādnieku dziesmas” (1917), M. Tvena „Humoristiski stāsti” (1918) un „Princis un ubaga zēns” (1919) u.c. izdotas uzņēmuma apgādā pēc  nāves.

Lit.: Klekere I. Pirmais atskats. B. Dīriķa „Latviešu rakstniecība”. NoGrāmatas un grāmatnieki. R.,1985, 133.–138.lpp.

,
Show Buttons
Hide Buttons