Skaties mobilo versiju!
Vārda dienas: Ritma, Ramona , Platons, Plūdonis, Rada, Radimins, Ramons, Ramuna, Ramune, Ramute, Ritmars, Ritmārs, Rusanda, Ruzanna, Ruze

Twitterī

29. janvāris, 2018

Aktuāli pedagogu profesionālās pilnveides un tālākizglītības, kā arī audzināšanas kursi

Pedagogu kolektīvs vienojas par kādu no apakš minētām tēmām.

Tad zvanām uz Pedagoģiskās meistarības skolu, lai vienotos par semināra datumu un laiku. Seminārs notiek atbilstoši izglītības iestādes izstrādātajai dienas kārtībai.

Ieteicams apvienoties lielākās grupās, piemēram, ar kaimiņu skolas pedagogiem- tad ir gan omulīgāk, gan lētāk.

Lektors: Kaspars Bikše vai kāds no viņa aizvietotājiem.

Cenas ir norādītas ŠEIT!

Tālrunis pieteikumiem: 25856256 vai, rakstot e-pastu uz: kanceleja@pedagogs.lv 

Audzināšanas tēmu  skaidrojumi un praktiskā organizācija klases stundās (Jauna programma!)

Izglītojamo uzvedība, tās korekcijas iespējas

Darbs ar pusaudžiem

Draudzīgas klases veidošana

Pozitīvas attieksmes mācīšana izglītības iestādē

Mobings izglītības iestādē

Labvēlīgas psiholoģiskās vides veidošana

Darbs ar talantīgiem bērniem

Krāsu ietekme uz izglītojamo uzvedību

Ķermeņa valodas ietekme uz izglītojamo uzvedību

 

Izglītojamajiem

Kā sevi iedvesmot pozitīvām pārmaiņām

Mācīšanās un uzvedības motivācija

Kā sevi izprast pusaudžu vecumā?

Kā gatavoties centralizētajiem eksāmeniem?

Es, mana ģimene un skola

Saliedētas un draudzīgas klases veidošana

Sekmīgas mācīšanās pamati

 

 

Jaunās programmas “Audzināšanas tēmu  skaidrojumi

un praktiskā organizācija klases stundās”

 

Semināra mērķis ir skaidrot, kā skolotāji var:

  • Veicināt skolēna pastāvīgu un patstāvīgu pašaudzināšanas un pašizglītības treniņu mācību gada garumā
  • Ieaudzināt skolēnos pozitīvu attieksmi pret sevi, ģimeni, mācībām, skolu, klasesbiedriem, skolotājiem un valsti
  • Apgūt prasmi plānot un sasniegt pozitīvus mērķus, pārvaldīt savas emocijas un lietderīgi plānot savu laiku
  • Uzlabot savas uzvedības, sekmības un citu sasniegumu motivāciju, kā arī attīstīt veiksminieka domāšanu
  • Attīstīt sevī pozitīvu pārliecību un pašnovērtējumu, uzlabot attiecības ar ģimenes locekļiem, klasesbiedriem un skolotājiem

Lietojot semināra materiālus klases stundās, skolotājiem tie palīdzēs skolēniem iemācīties saskatīt noderīgo un lietderīgo itin visā, kas no­tiek skolā. Praktiskie vingrinājumi ļaus netērēt enerģiju pār­dzīvojumiem, bet gan koncentrēties uz to, kas jāizprot un jāmaina mūsu domāšanā, attieksmē un uzvedībā.

Pildot uzdevumus,  tie jāpilda ar īpašu uzcītību. Regulāra uzdevumu izpilde izmainīs apziņu un attiecības ar klasesbiedriem, skolotājiem un apkārtējo notiekošo.

Katru izpildīto uzdevumu skolēni izpildīs šim nolūkam paredzētā burtnīcā. Regulāra uzdevumu izpilde ir efektīvs līdzeklis, kas palīdzēs izmainīt sevi, un tas nozīmē — arī pret apkārtējo pasauli- ģimeni, skolu, klasesbiedriem un skolotājiem. Tādēļ tie jāizpilda apzinīgi un regulāri!

Materiālos  sastapsimies ar pozitīviem padomiem, uzdevumiem, uzmundrinājumiem un vingrinājumiem. Tie dienu no dienas pozitīvi iedarbosies uz skolēnu domāšanu un uzvedību. Tie ļaus skolēniem vieglāk veidot pozitīvu pārliecību, celt savu pašapziņu, gūt lielāku mācīšanās un uzvedības motivāciju un apgūt veiksminieka domāšanu.

Uzdevumi, vingrinājumi, padomi un pamudinājumi nav jāatkārto no galvas kā dzejolis, pilnīgi pietiek ar to, ka katru dienu šķirsta pierakstu burtnīcu un regulāri ieraksta tajā prasīto. Smadzenes iegaumē visu, ko redz mūsu acis, pat ja mēs to neapzināmies. Ja regulāri izpildīs visus uzdevumus, skolēnu pašaudzināšanas un pašizglītības efekts palielināsies vairākas reizes.

Visa mācību gada ga­rumā piezīmju burtnīcā ik dienas skolēniem būs jāpilda uzdevumi/mājasdarbi, pozitīvās apņemšanās (plāni), novērojumi, pārdomas un atklājumi. Nedēļas beigās to nodos pārlasīt un parakstīt savam klases audzinātājam. Piezīmju burtnīcā drīkstēs rakstīt tikai pozitīvo! Piezīmēs koncentrējamies tikai uz labo, nevis slikto.

Mēs esam pamanījuši ne reizi vien, ka tad, kad galvā ienāk laba doma, risinājums vai lieliska ideja, pa rokai nav kur to pierakstīt. Pēc tam skolas ikdienas steigā mēs šo ideju aizmirstam – tātad paliek nerealizēta. Piezīmes saglabās pozitīvās domas un idejas un neļaus tām pazust. Klases stundas piezīmes būs jāņem līdzi uz visām mācību stundām.

Fragments

Par skolēnu attiecībām ar skolotājiem

Skolēnu (audzēkņu) attiecības ar skolotājiem ir tādas, kā mēs par viņiem domājam un runājam. Jaunrades spēks ir neierobežots. Šo spēku veido mūsu doma, vārds un iztēle[1], un šie spēki  ir bezgalīgi. Tām nav ierobežojumu ne laikā (piemēram, kāds skolotājs kādu mācību priekšmetu mācīs tikai nākamajā gadā), ne telpā (tas nozīmē, ka abiem nav jāatrodas vienā mācību telpā, bet katrs var atrasties savās mājās). Kad mēs kādu domas iztēles bildi sākam vairākkārt atkārtot, tās sāk materializēties[2], proti, sāk darboties, tas ir izpaužas taustāmos notikumos. Domas un iztēli nosaka to, ko runājam, jūtam un darām. Svarīgi ir mūsu darbi, bet to virzītājspēks taču ir mūsu domas, runas un iztēle. It īpaši tas sakāms par mūsu attiecībām ar skolotājiem, jo slēptākas domas mēs varam pat neapjaust, tomēr tās jebkādā jaušākā vai nejaušākā veidā izpaudīsies attiecībās ar skolotājiem. Piemēram, ja skolēns nemitīgi stāsta sev un citiem par to, ka skolotāji nevēlas saprast skolēnus, patiesībā viņš stāsta par savu nevēlēšanos izprast sevi, mainīt sevi, kā arī pats nevēlas saprast skolotāju.

Uzdevums „Manas domas par skolotājiem”

Manas domas par solotājiem Kā jūtas skolotājs, kad par kādu no viņiem domāju labas vai sliktas domas? Kāpēc par visiem skolotājiem nedomāju vienādi labas vai sliktas domas? Kāpēc es vispār domāju labas vai sliktas domas par skolotājiem? Ko labās vai sliktās domas par skolotājiem labu vai sliktu ļauj atklāt sevī? Ko var un ko nevar labu vai sliktu iedomāties par skolotājiem?
Mans pamatojums Mans pamatojums Mans pamatojums Mans pamatojums Mans pamatojums Mans pamatojums
Mani secinājumi un pārdomas par uzdevumā veikto

 

Darbosimies atbilstoši savām vēlmēm!

Ja mēs vēlamies sev piesaistīt harmoniskas[3] attiecības ar skolotājiem, pārliecināsimies, vai mēs jau nedarbo­jamies pret savu vēlmi, proti, vai jau nedomājam sliktas domas! Reizēm sanāk tā, ka mēs, skolēni un audzēkņi, darām visu iespējamo: cītīgi klausāmies skolotāja stāstīto, pierakstām, lasām un tā tālāk, bet par spīti visiem mūsu pūliņiem nereti mūsu attiecības ar skolotājiem kā neuzlabojas, tā neuzlabojas. Nereti sanāk tā, ka mēs ļoti vēlamies harmoniskas attiecības ar skolotājiem, bet tajā pašā laikā starpbrīdī mēs it kā nejauši iesaistāmies sarunās ar klasesbiedriem par to, cik skolotājs var būt piekasīgs, ka skolotāja prasības ir neciešamas un tā tālāk. Šādi, pašiem neapzinoties, mēs skolas vidē raidām spēcīgus signālus, kā rezultātā notiek atkal tas pats vecais, proti, pasliktinās attiecības ar skolotājiem. Sanāk tā, ka vēlamies vienu, bet iegūstam pretējo. Tātad, ja mēs turpināsim starpbrīžos piekasīties, bravūrīgi runāt pretī skolotājiem,  un pēc tam varonīgi viņus aiz muguras aprunāt, tad tas nozīmēs tikai vienu-  ka paši neticam un neapzināti nevēlamies harmoniskas attiecības ar skolotājiem.

Tāpēc, gaidīdami vēlamo, proti, labas attiecības ar skolotājiem, starpbrīžos (ne tikai starpbrīžos vien) domāsim runāsim tā, it kā tas jau būtu noticis, proti, attiecības ar skolotāju jau ir uzlabojušās. Pārtrauksim domāt un runāt par skolotāju piekasīšanos, slikto  garastāvokli, bet gan par to, cik liela nozīme katra sekmībai uz uvedībai ir labām attiecībām ar skolotāju.

Padomāsim, vai mūsu domas, vārdi un rīcība atspoguļo to, ko mēs vēlamies saņemt no skolotājiem, proti, vai nav pretrunā ar mūsu vēlmēm. Izturēsimies tā, it kā mums jau būtu visbrīnišķīgākās attiecības ar skolotājiem. Šādi ar savu rīcību mēs varētu izpaust spēcīgas gaidas[4]. Vispirms tiksim skaidrībā par sevi, jo kā var gaidīt, lai skolotāji priecātos par mums, ja paši, sliktu runādami par skolotājiem, to paši negaidām? Tāpēc izturēsimies pret sevi, savu skolotāju, skolas vidi un dzīvi kopumā tā, kā gribētu, lai citi izturas pret mums.

Ja neizturēsimies pret skolotājiem tā, kā gribētu, lai pret mums izturas skolotāji, skolas dzīvē nekas nemainīsies- viss būs drūmās un tumšās krāsās. Tādā gadījumā  sanāks tā, ka mēs aprunājam savu draugu vai draudzeni, bet tajā pašā laikā ilgojamies pēc patiesas draudzības.

Uzdevums „Sarunas vērtība”

Kādas vērtības piemīt pozitīvām sarunām? Kādas vērtības piemīt negatīvām sarunām?
Pamatojums Pamatojums
Mani secinājumi un pārdomas par uzdevumā veikto

 

Kā runāsim par skolu, tādā arī dzīvosim

Runāšana par savu neapmierinātību pret kādu skolotāju, mācību priekšmetu vai skolu kopumā, radīs aizvien jaunas iespējas, lai tieši to arī vairotu. Tas ir, lai skolas dzīvē ienāktu aizvien jauni cilvēki, kas pret mums izturēsies slikti, vajag tikai par to domāt un runāt. Ja mēs tieši to vēlamies, proti, negatīvo, tad tik uz priekšu! Skolēnu negatīvā runāšana patiesībā ir tikai cēlonis[5], un sekas[6] ilgi nebūs jāgaida. Cēlonis ir mūsu neapmierinātība ar sevi, un būt neapmierinātam ar sevi nozīmē būt neapmierinātam ar skolotājiem, klasesbiedriem, skolu un dzīvi kopumā, ko uzturam, runājot par slikto. Patiesībā šāds negatīvisms liek domāt par tukšuma aizpildīšanu sevī, kas izlaužas domās un vārdos. Šādas sarunas mums nedos neko, tikai vēl dziļāk ieslīgsim  upura lomas dziļajā purvājā un novedīs līdz aizvainojumam[7]  pret pasauli, kā arī vēlmi dusmoties par visu, ko vien savā dzīvē ierauga.

Uzdevums „Negatīvo izteikumi cēloņi un sekas”

Kāds cēlonis ir negatīviem izteikumiem? Kā var noskaidrot cēloņus vēlmei izteikties negatīvi? Kādēļ svarīgi to būtu noskaidrot? Kādas ir negatīvo izteikumu sekas? Vai vienmēr var zināt, kādas būs negatīvo izteikumu sekas? Kādēļ cilvēkam būtu nepieciešams domāt par negatīvo izteikumu sekām?
Mans pamatojums Mans pamatojums Mans pamatojums Mans pamatojums Mans pamatojums Mans pamatojums
Manas pārdomas un secinājumi par uzvevumā paveikto

 

Par apmierinātību skolā

Par savu apmierinātību izglītības iestādē un vēlmju īstenošanos mums jārūpējas pašiem. Priecāsimies par sevi, pateiksimies sev un skolai, par to, ka mēs esam šeit, par to, ka mums ir skolotāji. Nevis burkšķēsim, bet draudzēsimies ar sevi un apkārt notiekošo. Kad atbrīvosimies no burkšķēšanas, kļūsim apmierināti ar sevi, kad būsim apmierināti ar sevi, tad būs ar ko dalīties gan klasesbiedru (grupasbiedru), gan skolotāju vidū, jo pasaulē nav neviena, kurš negribētu būt apmierināts un priecīgs. Ja būs apmierinātība, mums būs ko dot skolotājiem un otrādi-  tad arī apmierinātajiem skolotājiem būs mums ko dot. Rūpēsimies par savu apmierinātību. Ja to nedarīsim mēs, to kāds izdarīs mūsu vietā, bet tad uz mūsu rēķina.

Kad pirmajā vietā izvirzīsim savu apmierinātību, tad mēs izstarosim draudzīgus signālus, kas pozitīvi ietekmēs mūsu un skolotāju savstarpējās attiecības. Piepildīsimies ar prieku un apmierinātību sevī tiktāl, ka skolā gribētu ar mums draudzēties visi bez izņēmuma.

Uzdevums „Kādas apmierinātas domas esmu vai neesmu domājis skolā?”

Ir daudz labu domu, kuras mēs skolas ikdienā  esam vai neesam domājuši. Uzrakstīsim un pamatosim, kāpēc tā?!
Pozitīvās domas,kuras esmu domājis Pozitīvās domas,kuras vēl neeesmu domājis
Iemesls un pamatojums Iemesls un pamatojums
Mani secinājumi un pārdomas par uzdevumā veikto

 

Iemācīsimies iepatikties sev!

Parūpēsimies par prieku! Guvuši iekšēju prieku, mēs sāksim justies labāk. Tādos brīžos mēs sev esam labākais paraugs, audzinātājs un padomdevējs sev un citiem. Kad jūtamies priecīgi, mums pat neatliek laika domām par garlaicību un nogurumu.

Labs veids, kā iepatikties citiem un būt apmierinātam ar apkārt notiekošo, ir patikt pašam sev.  To var darīt dažādi. Viens no vienkāršākajiem veidiem ir pateikties savai personības neatkārtojamībai[8] un unikalitātei[9], ka mēs katrs esam neatkārtojama individualitāte[10]. Tad mūs novērtēs jebkurš klasesbiedrs, jebkurš skolotājs. Iemesls, kāpēc mums skolā ir jājūtas labi, ir tas vien, ka ir neiespējami jus­ties apmierinātam ar dzīvi, skolu un skolotājiem, ja paši jūtamies slikti. Ja nepatiksim sev, tad ar to mēs klasesbiedriem un skolotājiem pasakām priekšā, kā lai viņi izturas pret mums, proti, lai mēs viņiem nepatiktu. Ar iekšēja prieka un apmierinājuma trūkumu mēs nobloķējam ceļu uz harmoniskām attiecībām.

Ja mēs sev nepatiksim, mūsos zudīs prieka un apmierinājuma dzīvība. Ja tā zudūs, tad mūsu nebūs vispār, jo dzīvības prieks pastāv, tikai iekšēji priecājoties, bet jūtot pret sevi nepatiku, piesaistīsim tādas attiecības, situācijas un apstākļus, kurās arī turpmāk mēs liksim sev un citiem izjust nepatiku.

Uzdevums „Es sev patīku”

Savā priekšā noliksim nelielu spogulīti, paskatīsimies tajā un, minot savu vārdu, vairākkārt sacīsim: „Es sevi mīlu un priecājos par sevi; es pieņemu sevi par prieku un pateicību esam; es esmu ar sevi apmierināts un tāds es esmu un būšu vienmēr!”

Šis vienkāršais vingrinājums ar spoguli daudz ko izskaidros par sevi

Manas pozitīvās emocijas, pildot uzdevumu Manas negatīvās emocijas, pildot uzdevumu
Mani secinājumi un pārdomas par uzdevumā veikto

 

Koncentrēsimies uz labo!

Izvairīsimies no runām par problēmām! Tā vietā labāk pievērsīsimies savām un citu cilvēku brīnišķīga­jām īpašībām. Mēs piesaistām to, par ko domājam, runājam. Labāk koncentrēsimies uz savām un skolotāju (klasesbiedru) labajām īpašībām, un te nav runa par iedomību[11], te ir jautājums tikai un vienīgi par veselīgu pašcieņu[12]. Esot apmierinātiem ar sevi, mēs būsim apmierināti arī ar skolotājiem, klasesbiedriem un apkārt notiekošo. Koncentrējoties[13] tikai uz labo, mēs labo sāksim ieraudzīt arī apkārtējā pasaulē.

Ienākot skolā, mēs nereti vispirms pieminam slikto, piemēram, „atkal tā stulbā matene…”. Ar to brīdi, kad meklējam izskaidrojumus tā saucamajā ārējā, sliktajā pasaulē, proti, kad uzmanību pievēršam sliktajam, mēs atkal apmaldāmies  savā iekšējā un ārējā negatīvismā. Tāpēc atbrīvosimies no žēlošanās, sūdzēšanās, neapmierinātas burkšķēšanas, apsaukāšanās un tamlīdzīgām negatīvām izpausmēm, jo ar to visu mēs savu stāvokli vēl tikai pasliktināsim. Kāpēc? Tāpēc, ka ar šādu burkšķēšanu mēs sevī un skolas vidē negatīvusmu tikai vairosim. Un šādā skolā mācīties būs vēl grūtāk. Ja attiecības kaut kāda iemesla dēļ tomēr ir sabojātas, – viss iet šķērsām, rodas aizvien jauni konflikti, kāds mums krīt uz nerviem, to varam vienkārši novērst, izpildot apakš minēto uzdevumu.

Uzdevums „Saskatīsim tikai labo!”

Paņemsim papīra lapu un turpmākās divdesmit dienas rakstīsim visas tās īpašības, kuras augstu vērtējam attiecīgajā klasesbiedrā, skolotājos u.c. Drīz vien atklāsies, ka, pievērsdami uzmanību viņu pozitīvajai novērtēšanai, stipro pušu atzīšanai un akcentēšanai[14], būsim ieguvēji, jo tas, kam pievēršam uzmanību, vairojas un otrādi-kam nepievēršam- izzūd pats no sevis.
Klasesbiedros Skolotājos Citos cilvēkos
Mani novērojumi, secinājumi un pārdomas par uzdevumā veikto

 

[1] Iztēle– domāšanas process, kad savā apziņā rada tēlu, priekšstatu par kādu cilvēku; kad iztējas kādu ideju.

[2] Materializēšanās– tikt materializētam, kļūt par reālu īstenību.

[3] Harmonisks– saskanīgs, samērīgs; tāds, kurā nav pretrunu un konfliktu.

[4] Gaidas– emocionāls stāvoklis, kas izraisās gaidot, ilgojoties.

[5] Cēlonis– parādība, kas izraisa citu parādību.

[6] Sekas– parādība, ko iepriekš ir izraisījusi cita parādība.

[7] Aizvainojums– iedomāts negatīvs pārdzīvojums, kas rodas, kad cilvēks domā, ka viņu kāds speciāli grib aizvainot, slikti pret viņu izturēties un slikti par viņu runāt.

[8] Neatkārtojams– tāds, kas ir vienīgais, kam nav līdzīgu; tāds, ko grūti vai neiespējami atdarināt, atkārtot.

[9] Unikalitāte– tāds, kas ir vienīgais pēc kādām īpašībām, pazīmēm starp sev līdzīgiem.

[10] Individualitāte– cilvēka personības īpašību, un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem.

[11] Iedomība– tāds, kas jūtas pārāks par citiem un izrāda to. Iedomīgs kā pāvs — ļoti iedomīgs. Iedomīgs kā pūslis— ļoti iedomīgs, parasti bez pamata.

[12] Pašcieņa– Attieksme pret sevi, kurai ir raksturīga savu spēju, zināšanu, nopelnu u. tml. pozitīvs novērtējums.

[13] Koncentrēties– apzināti pievērst kaut kam savu uzmanību.

[14] Akcentēt– īpaši izcelt, uzsvērt, pievērst īpašu uzmanību.

 

Izglītojamo vecākiem

1.Daži vispārīgi veidi, kā veiksmīgi sarunāties ar bērnu, ķermeņa valoda.

2.Ja bērns ir dusmīgs.

3.Kā bērnu iemācīt atvainoties.

4.Ja bērns ir agresīvs.

5.Ja bērns ir blēdīgs.

14.Kā bērnu iemācīt pateikties.

15.Ja bērns ir kauslīgs.

16.Ja bērns melo.

17.Ja bērns ir nesekmīgs.

18.Atteikšanās mācīties.

19.Pašapziņas vairošana.

20.Ja bērns lieto rupjus vārdus.

21.Ja bērnam skolā dara pāri.

22.Bērna sūdzēšanās.

23.Vainas apziņa.

24.Atbrīvošanās no upura lomas.

25. Bērna pozitīvās domāšanas vairošana.

Kāda ir cena par grupu?

Ar cenām var iepazīties sadaļā “Cenu lapa“.

 

VECĀKU AKADĒMIJA

Kā tas notiek?

Vecāki ar bērniem skolā ierodas uz pirmo mācību stundu. Bērni dodas uz savām klasēm, vecāki – uz speciāli norādītu mācību telpu. Vecākiem notiek kursi visas dienas garumā, kamēr vien bērnam skolā notiek mācību stundas.

Vecāki tāpat kā skolēni ievēro iekšējās kārtības noteikumus, dienas režīmu, piedalās starpbrīžos, dodas kopīgi pusdienot, kā arī ievēro visas tās prasības, kas attiecas uz skolēniem.

Vecāki saņem pedagoģiskās un personības tālākizglītības kursu apliecību.

Izglītības iestāde „Pedagoģiskās meistarības skola” ir LR IZM reģistrēta izglītības iestāde, kura realizē pedagogu profesionālās pilnveides un tālākizglītības programmas ar tiesībām īstenot arī skolēnu vecāku pedagoģisko kompetenču pilnveides kursus. LR IZM Izglītības iestāžu reģistra nr. 4360800475.

Kā pieteikt “Vecāku akadēmiju”?

Zvanot uz Pedagoģiskās meistarības skolas kanceleju pa tālruņa nr. 25856256, rakstīt e-pastu uz: kanceleja@pedagogs.lv

Lektors Kaspars Bikše vai viņa aizvietotājs.

Uncategorized