Skaties mobilo versiju!
Vārda dienas: Zenta, Dzelde, Zelda , Dzeja, Dzestra, Rima, Rimars, Rimma, Rimvalda, Rinvalda, Zelga, Zenita

Twitterī

1. februāris, 2018

Pats svarīgākais mācību priekšmets skolā ir tā saucamā klases stunda. Vismaz tā vajadzētu būt.

Mācīšanās un uzvedības motivācija

  • Tajā brīdī mēs iesauksimies: “Es nevaru!”
  • Un tad mēs pasmaidīsim un teiksim: “Ko nozīmē “nevaru?!”
  • Tad uzsvērti sev sacīsim: “Nevis nevaru, bet es neesmu to vēl pamēģinājis!”
  • Šis princips izmantojams arī domāšanas “pārprogrammēšanai”
  • Ja kāds man skolas laikā būtu pavaicājis, kāpēc es nemēģinu būt mērķtiecīgāks un optimistiskāks, es arī būtu atbildējis: “Es nevaru.”
  • Taču, atbildot: “Es to neesmu darījis,”- es būtu bijis daudz tuvāk patiesībai
  • Kad ieraudzīsim kādas slavenības fotogrāfiju, iedomāsimies, ka tie patiesībā esam mēs
  • Raizēšanās ir iztēles ļaunprātīga izmantošana
  • Cilvēki, kuri savu iztēli izmanto savu vēlmju un mērķu radīšanai, parasti sasniedz tādas lietas, kuras tiem, kas raizējas, pat sapņos nav rādījušās (kaut arī tiem var būt augstāks intelekta līmenis)
  • Ko iztēlosimies, to piedzīvosim
  • Pār pasauli valda iztēle
  • Einšteins mēdza teikt: “Iztēle ir daudz svarīgāka par zināšanām, tas ir, prast aktīvi izmantot savu iztēli
  • Kad šī prasme apgūta, pirmais uzdevums ir iztēloties par ko gribētu kļūt, lai domās ieraudzītu sevi gūstam iecerētos panākumus
  • Dažkārt liekas, ka laime ir  kaut kur tur
  • Tāpēc atliekam šo iespēju justies labi
  • Sanāk, ka gaidām laimi, kas ir tepat, netālu
  • Ja visu laiku atliekam šo iespēju justies labi, tad nepratīsim justies labi arī tad, kad būsim šo mērķi sasnieguši
  • Cilvēku nekas nevar padarīt laimīgu- var tikai tāds justies vai nejusties
  • Lai spētu īstenot iecerēto, vispirms ir jāattīsta spēja sapņot
  • Sapņošana ir nākotnes radīšanas darba plānošanas stadija
  • Aktīvajā sapņošanā mēs sevi piepildām ar “degvielu”
  • Šādi mēs jūtamies piepildīti
  • Sapņošana ir laba antiviela vientulībai un skumjām
  • Gatavojoties kontroldarbiem, pārbaudīsim viens otru, izgudrojot grūtus pārbaudes darba jautājumus
  • Vienīgais noteikums- jāuzdod trīsdesmit jautājumi un atbildēm jāparādās tajā mācību vielā, par ko nākamajā dienā ir kontroldarbs
  • Jo jautājumi oriģinālāki, jautrāki un grūtāki, jo aizrautīgāks process
  • Paceļot mācības līdz sarežģītas spēles līmenim, darbs tiek aizstāts ar izklaidi
  • Vai šāds darbs ir smagāks? Smagāks gan, taču darba pārvēršana par spēli palielina enerģiju un radošo pieeju

 

Kā sevi izprast pusaudžu vecumā?

  • Subjektīvā atmiņa
  • Vecumposms kā izpausme
  • Pusaudžu problēmu iemesli
  • Haoss kā pasaules izjūta, ko izraisa hormonu  darbība un straujais augšanas process
  • Straujais augšanas process
  • Ārējā izskata, defekta akcentēšana
  • Pusaudžu kūkums, neveiklums
  • Acu leņķis
  • Pretošanās aizliegums
  • Nav konkrētas vietas sociālajā struktūrā
  • Vilšanās, dusmas, depresija kā valdošā sistēma
  • “No kurienes pusaudžos tāds ļaunums?!”
  • Psiholoģiskās rehabilitācijas iespējas
  • Viltus unikalitāte
  • Nemirstības ilūzija
  • Pusaudzis un pašnāvības
  • Taisnīguma ilūzija
  • Rupjības
  • Smēķēšana, alkohols
  • Zagšana
  • Datorspēles
  • Pusaudža apģērbs, pirsings, mati
  • Muskuļotie, augumā lielie
  • Tuklie
  • “Caurbiras”
  • Pusaudžu lomas un cīņa par līderību
  • Meiteņu un zēnu atšķirīgā fiziskā un hormonālā attīstība
  • Atšķirīgā dzimumuzvedība
  • Meiteņu uzvedība pret zēniem
  • Maza bērna iekšējā motivācija
  • Sociālās salīdzināšanas pieeja
  • Sacensība gūst virsroku
  • Veiksminieku un neveiksminieku statuss (uzvarētāji un zaudētāji vieni un tie paši)
  • Pašvērtības saglabāšana, tīšām netiecoties pēc sasniegumiem
  • Pusaudžu sociālā poza

 

Es, mana ģimene un skola

  • Lielie mērķi ir kā “rezultātu” mērķi, bet mazie- “procesa” mērķi
  • Mazo mērķu skaistums slēpjas tajā apstāklī, ka to sasniegšana vienmēr ir pa spēka
  • Ja visu laiku tos izvirza, labāk spēj kontrolēt dienu un jūtas kā noteicējs pār dienas norisēm
  • Ieteicams biežāk sacīt: “Es gribu noskaidrot šīs trīs lietas; es gribu uzdot šādus četrus jautājumus, gribu izteikt savus divus lūgumus u.tt.
  • “Procesa” mērķi palīdz maksimāli koncentrēties
  • Šādi cilvēki ir laimīgāki, jo viņu dienas ritmu nosaka pašu prāta spēks, nevis apkārtējās pasaules ietekme
  • Gribasspēks nav smaga atteikšanās, sevis sodīšana
  • Saistot gribasspēku ar kaut ko smagu un nepatīkamu, mēs vājinām apņēmību to nostiprināt
  • Tāpēc vārdiem radīsim jaunas asociācijas, piemēram, atraidījums ir Dieva aizsardzība no kaut kā vēl sliktāka nākotnē
  • Tādējādi ar atkārtošanas palīdzību vārdu  atraidījums spējam lietot pozitīvā nozīmē
  • Mainot vārdus, mēs spējam labāk piekļūt savam iekšējam spēkam
  • Vingrinājums par jaunu asociāciju radīšanu, piemēram, “2” –nieks ir garantēts ceļš uz “3-nieku”
  • Ja regulāri skatāmies un klausāmies ziņu raidījumus, mēs piederam pie ļoti viegli pārliecināmas un nohipnozitējamas ļaužu grupas. Jo vairāk tos pieņemam kā jaunumus, jo vairāk noticam, ka tāda ir dzīve,  jo vienādi bailīgāki mēs kļūstam
  • Īgņojoties par noziedzību un nelabojamo pasauli, mēs sevi sagraujam no iekšpuses
  • Platons teicis, ka dzīve esot dvēseles saruna pašai ar sevi
  • Ja tiešām vēlamies tikt skaidrībā par kaut ko, tad labāku sarunas biedru par sevi pašu neatradīsim
  • Neviens cits tik labi nepārzina mūsu problēmas, iemaņas un spējas kā vien paši
  • Sarunas gaitā ir iespēja apšaubīt savu pesimismu, tā vietā radot optimistiskas domāšanas ieradumus.

 

Sekmīgas mācīšanās pamati

Kas bērnībā apgūts, tas kā akmenī iekalts.

(Čečenu sakāmvārds.)

  • Iepriekšējo zināšanu aktivizācijas paņēmieni.
  • Gatavošanās veidi pārbaudes darbiem, patstāvīgajiem darbiem un eksāmeniem.
  • Patstāvīgo darbu organizācijas veidi.
  • Vingrinājums „Grāmatveikalā”.
  • Diferencētās lasīšanas pamati.
  • Lasīšana skaļā balsī, tās izmantojums un pamatojums.
  • Pierakstu burtnīcas, to veidošanas principi un konspektēšana.
  • Uzmetumu veidošanas paņēmieni.
  • Darba portfeļa veidi, to dažādais pielietojums mācību procesā.
  • Atslēgas vārdu izmantojums.
  • Pārlapošanas paņēmieni.
  • Mācību mērķu un uzdevumu izvirzīšanas un noteikšanas paņēmieni.
  • Iztēles un asociāciju izmantojums darbā ar talantīgajiem bērniem (t.sk. skolēniem ar mācīšanās grūtībām) atcerēšanos procesos.
  • Maņu, kustību, ritmu, pārspīlējumu, labo domu simbolu, krāsu, skaitļu un smieklu izmantojums atcerēšanās procesos.
  • „Balto plankumu” aizpildīšanas paņēmieni.
  • Mācību vielas  atkārtota, pārskatīšana, caurskatīšana, izskatīšana, atkārtošana.
  • Glasera mācīšanās metožu piramīda.
  • Secīguma organizācijas un kontroles mehānisma nodrošinājuma veidi un to praktisks pielietojums.
  • Mājasdarbu un patstāvīgo darbu veidi, kontroles un uzskaites paņēmieni.
  • Mājasdarbu efektivitātes un lietderīguma veidi.
  • Praktiski ieteikumi mājasdarbu efektivitātes un praktiskā pielietojuma plānošanā un organizācijā.
  • Apkopojumu veidošanas paņēmieni, grafisko organizētāju veidi.
  • Jautājumu un norāžu veidošanas paņēmieni.

Gatavošanās CE

Programmā: atkārtošana, konspektēšana, kopsavilkumu veidošana, atmiņas izmantojums, lasīšana, pierakstīšana, domu karšu izmantojums u.c.

Saliedētas un draudzīgas klases veidošana

  • Savas būtības apzināšanās klases darbā kā savas personības izzināšana, kā viens no veidiem, kā pārskatīt savu emociju sistēmu, kā ceļš uz harmonisku un labvēlīgas vides veidošanu klases darbā.
  • Klases darba jēdzienu dažādās interpretācijas. Vai mēs pietiekami novērtējam klases sadarbības iespējas? Vai vienmēr ir tā, ka klases darbā pārāk daudz stimulu ir slikti, bet pārāk maz – labi?
  • Vai klases strīds vai vilšanās var būt stresors un iemesls negatīvai attieksmei un negatīvismam kopumā?
  • Cik lielā mērā klases dalībnieku daudzumam, vecumam un ārējai videi ir nozīme? Sadarbības veidi un formas.
  • Tests, nepabeigtie teikumi, lekcija, grupu darbs, spēle pozitīvo un negatīvo emociju noteikšanai”,  improvizācijas spēles „Es esmu pats (i), pats (i)…” un „Burts” līderības pārbaudei.
  • Bez šķēru palīdzības no papīra dāvanas izveidošana, ko dāvina kādai telpā esošajai personai (nedrīkst izpaust, kam dāvanu gatavo!). Veidojot publisku sveikšanu, izgatavoto dāvanu uzdāvināšana izvēlētai personai. Dāvanu saskaitīšana un līderu noteikšana.
  • Klases dalībnieku verbālās, ķermeņa valodas un krāsu lietojums kā viens no faktoriem produktīvas klases darba veidotājiem. Klases psiholoģiskā vide, tās atpazīšanas veidi, noteikšana un izvērtēšana.
  • Klases dalībnieks kā komunikatīvās jomas pārstāvis. Klases darbs kā specifisku attiecību realizācijas vieta. Sociālais statuss klases darbā. Statusu mijiedarbība un to koeksistence.
  • Kolektīvu līderu noskaidrošana, sadalīšanās komandās: (nosaukums, krāsa, figūra, logo, klases temperaments, klases zodiaka zīme, to noformēšana uz papīra, tā prezentēšana, pamatojot savu izvēli. Praktiskais uzdevums „Mans neapzinātais valodas lietojums”, nepabeigtie teikumi, lekcija, grupu darbs, spēle „Ātrais diktāts”.
  • Negatīvo un pozitīvo nolūku atklāšana klases darbā, spēja tos atšķirt, objektīvi izvērtēt; pamatprincipu veidi un formas. Klases dalībnieku dažādās reakcijas uz situācijām – kas un kā tās nosaka?
  • Vai klases darbā mūsu pieredzei stresogēnu situāciju risināšanā ir nozīme? Kā mūsu uztveri un uzvedību klases darbā ietekmē agrāk apgūtā uzvedība un kas palīdz atpazīt mūsu pašu uztveres un darbības principus.
  • Grupas anekdote (jāiekļaujas no 180 līdz 200 burtiem). Visīsākais teikums, kas izsaka visu.
    Aristokrātu restorānā. Vingrinājums „Pats no sevis”, pārrunas, diskusijas, nepabeigtie teikumi, lekcija, grupu darbs, videoieraksta demonstrēšana. Komandu darbs «Mehānisma izveidošana».
  • Komandu darbs «Mehānisma apvienošana vienotā mehānismā».
  • Mīts, arhetips, stereotips klases darbā. Priekšstati, kuri ir klases darbā – vai tie ir atkarīgi tikai no mums? Mentalitāte.
  • Nervu darbības principi, ģenētiskais un ģeogrāfiskais faktors. Kultūras ietekme priekšstatos par sevi un attiecībām klases darbā.
  • Kas ir distress klases mikroklimatā? Klases kopdarba fenomens. Klases dalībnieku lomas izpratne dažādās kultūrās un sadarbības veidošanā.
  • Cīņa par grupas līderību.
  • Teksta uzdevums, praktiskais uzdevums „Nosodījuma un kritikas noteikšana”, spēle „Atbrīvošanās no pretenzijām”, nepabeigtie teikumi, lekcija, grupu darbs. Diskusijas. Pāru sarunas.
  • Dusmas, aizkaitinājums; pieņemšanas vingrinājumi (prasmi pieņemt citus klases dalībniekus, kāda tā ir), dusmu un aizkaitinājuma ievirzīšana pozitīvā gultnē; atbrīvošanās paņēmieni no atriebības.
  • Teksta uzdevums, praktiskais uzdevums otra pieņemšanā”, pārdomu teksts par aizkaitinājuma slēptajām izpausmēm, dusmu noteikšanas tests, pārrunas, nepabeigtie teikumi, lekcija, grupu darbs, spēle aizvainojumu ievirzīšana pozitīvā izpausmē.
  • Klases darba neveiksmes, attieksmes maiņa pret tām, lai neizjustu sarūgtinājumu. Sadalīšanās divās grupās, un nostāšanās nelielā attālumā. Acu aizvēršana. Pirmās grupas dalībnieka aicināšana (domās), lūgšana utt. pie sevis kāda no otrās grupas dalībniekiem. Otrās grupas dalībnieku iespējamo aicinājumu uztveršana. Klases emocionālās saliedētības treniņš.
  • Telpu sadalīšana vairākās daļās, kur katrai nosaka vidi, atmosfēru, kāda tajā valda (iela sastrēguma stundā, baznīca, uzgaidāmā telpa pie operāciju zāles, Ziemassvētku vakars utt.). Klases brīvi pārvietojas no vienas telpas daļas citā, iejūtoties attiecīgajā atmosfērā; iejušanos nobeidz vienas frāzes uzrakstīšanu uz attiecīgās lapas, ko pēc uzdevuma katra komanda prezentē pārējām grupām.
  • Teksta uzdevums un tests par neveiksminieka pazīmēm, zīmējums, „Saruna ar zemapziņu” paņēmiens, nepabeigtie teikumi, lekcija, vingrinājums „Nekas nav atkarīgs no manis”.
  • Klases saliedētības un konstruktivitātes vingrinājums. Uzvedības principu veidošana klases darbā, aprunāšana, tās ierobežošanas mehānismi. Apzināta un neapzināta dažādu stratēģiju lietošana. Atšķirības pieaugušo un bērnu reakcijās.
  • Klases sasēšanās aplī un stāstīšana, ko „gleznā» iezīmē ar acīm. Praktisku situācijas izspēle „Es ļauno runu ielenkumā”, pārrunas, nepabeigtie teikumi, lekcija.
  • Vainas izjūta, paškritika, sevis nosodīšana, nicinājums un naids pret sevi, tā līdzsvarošanas paņēmieni. Terapijas formas un pašpalīdzības mehānismi – ko var darīt to mazināšanas profilaksei.
  • Vainas izjūtas noteikšanas tests, teksta uzdevums, praktiskais uzdevums paškritikas līmeņa noteikšanai, zīmējums „Naida slēpto izpausmju veidi”, pārrunas, diskusijas.
  • Bailes, pašpārliecinātības trūkums, šaubas, nemiers un satraukums; konstruktīvās pieejas vingrinājumi. Elpošanas vingrinājumi. Mentālās iztēles vingrinājumi. Autosuģestija.
  • Iztēles vingrinājumi, pašsuģestijas vingrinājumi, praktiskais vingrinājums „Mana atbrīvošanās no bailēm”.
  • Žēlums, līdzjūtība, grūtsirdība, skumjas, depresija un nožēla; pašpalīdzības vingrinājumi. Uztveres principa maiņa. Attieksme pret sevi – stereotipu un ierasto uzvedības principu pārskatīšana.
  • Teksta uzdevums, tests, pārrunas, praktiskais vingrinājums slēptās depresijas pazīmju noteikšanai, pašpalīdzības vingrinājumi, lekcija, grupu darbs.
  • Liekulība, meli un glaimi; stimulu koncepcija; vingrinājumi pašvērtības paaugstināšanai; atbrīvošanās vingrinājumi no īgnuma un vilšanās. Vai vienmēr ir tā, ka pārāk daudz stimulu ir slikti, bet pārāk maz – labi? Vai ikdienas strīds vai vilšanās var būt stresors?
  • Darba lapas, praktiskais vingrinājums „Melu mikrožestu noteikšana”, teksta uzdevums, nepabeigtie teikumi, videoierakstu demonstrēšana.
  • Kognitīvie vingrinājumi: pārprogrammēšanas plāns-shēma personiskās vēstures pārskatīšana un dzēšana un pārskatīšanas tehnika. Noslēguma sarunas, kopsavilkumi, secinājumi un pārspriedumi. Refleksiju tests, to analīze.
  • Dž. Kelli personības konstruktu režģis, uzdevums „Saruna ar zemapziņu”,, secinājumu veidošana, pārrunas, diskusijas un kopsavilkuma ilustrācija darba lapās.

Papildu tēmas

Sevis izzināšanas paņēmieni un pilnveidošana; es ģimenē, klasē un skolā;  sabiedriskā līdzdalība; karjeras izvēle; veselība, vide un drošība.

 

Semināri interaktīvajā tiešsaistes videolekcijā kopā

ar vecākiem un skolotājiem

Nepieciešams: viens dators ar stabilu interneta pieslēgumu, skandas, projektors un ekrāns. Vebinārs nodrošina attālinātu klases stundu organizēšanu izglītojamajiem, neatrodoties vienā telpā ar lektoru, bet nodrošina tādas pašas iespējas kā klātienē.

Ilgums un laiks pēc vienošanās.

  • Natkarīgi no dalībnieku skaita un ilguma; 
  • Iepriekš minēto maksu var dalīt uz vairākām skolām, tāpēc, ka klases stundu vienlaicīgi var organizēt kopā ar citām skolām.

Klases stundas var notikt vienlaicīgi vairākās klasēs (kurās ir dators ar stabilu interneta pieslēgumu, projektoru un ekrānu) vai visiem kopīgi skolas zālē.

Kaspara vadīto nodarbību laikā čata lodziņā var uzdot jautājumus uz kuriem lektors mutiski atbild vai arī, ja ir liela dalībnieku grupa, tad skolēni raksta jautājumus uz lapiņām, kuras skolotājs savāc un viens šos jautājumus saraksta čata logā. 

Vebināra laikā demonstrē gan interaktīvo tāfeli, projicē dokumentus, attēlus, atskaņo mūziku, veic testus, aptaujas, demonstrē video u.c.

Semināri notiek arī vebinārā (interaktīva tiešsaistes videolekcija)

Videokonferences laikā nav nepieciešams katram savs dators. Var rīkot vienlaicīgi vairākās klasēs un skolās, uzdot lektoram jautājumus, vērot prezentāciju, lektora uzstāšanos u.c.

Klases audzinātāja, pēcstundu vai aizvietojamo stundu laikā var notikt psihologa un pedagoga Kaspara Bikšes vadīts interaktīvs vebinārs vispārējo, speciālo un profesionālās izglītības audzēkņiem.

Pieprasītākās tēmas:

  • Mācīšanās un uzvedības motivācija
  • Karjeras izvēle
  • Kā sevi iedvesmot pozitīvām pārmaiņām
  • Kā izprast sevi un uzvedību pusaudžu vecumā
  • Sekmīgas mācīšanās  pamati
  • Kā gatavoties CE?

Dažu Madonas novada skolēnu atskaites darbs pēc vebināra

Madonas novada skolēni saka paldies par iespēju piedalīties tiešsaistes lekcijās par pusaudžiem aktuāliem jautājumiem. Esam izpildījuši arī mājas darbu un aizsūtām Jums 9. klases skolēnu veidotu plakātu par tēmu “Kādas ir manas emocijas atrodoties vienaudžu vidū”.

Direktora vietniece audzināšanas darbā
skolotāja Māra Lilita Lapiņa.

22.un 29. februārī, kā arī 7.martā Madonas novada skolēni piedalījās Kaspara Bikšes vadītajās videolekcijās, kur vienā laikā varēja pieslēgties visas Madonas novada izglītības iestādes. Videolekcijas raidīja no Kopenhāgenas Universitātes vebināra platformas. Videolekciju tēma “Kā sevi iedvesmot un motivēt pozitīvai dzīvei”. Videolekcijās varēja vērot lektora uzstāšanos, viņa sagatavotās prezentācijas, kā arī čata lodziņā varēja rakstīt savas pārdomas un uzdot jautājumus.

 

Pedagogs.lv , , ,