Vārda dienas: Ņina, Ninona, Antoņina, Oksana , Aksana, Antonina, Antonīna, Nina, Nīna, Ninele, Ninella, Nineta, Niseta, Niveta, Ņina, Oksāna

Raksts

1870. gada 7. februārī dzimis austriešu psihologs Alfrēds Adlers jeb “nepilnvērtības izjūta, kas agrā bērnībā nosaka cilvēkam specifisko „dzīves stilu””

Alfrēds Adlers (vācu: Alfred Adler; dzimis 1870. gada 7. februārī Vīnē (Rūdolfsheimā), miris 1937. gada 28. maijā Aberdīnā) bija ebreju izcelsmes austriešu psihologs, psihoanalītiķis un ārsts, individuālās psiholoģijas pamatlicējs.

Līdz 1895. gadam A. Adlers studēja medicīnu Vīnes universitātē. 1899. gadā satika Zigmundu Freidu, vēlāk kopā nodibināja Vīnes psihoanalīzes biedrību un Adlers kļuva par tās prezidentu. Tomēr 1911. gadā viņu ceļi šķīrās, jo Adlers nepieņēma Freida idejas par seksualitātes nozīmi cilvēka dzīvē.

1914. gadā nodibināja žurnālu Internationale Zeitschrift fur Individualpsychologie. 1932. gadā pārcēlās uz dzīvi ASV, kur pasniedza dažādās universitātēs. Miris ar sirdstrieku lekciju ceļojuma laikā.

Nacistu laikā Adlers bija aizliegto autoru vidū.

Individuālā psiholoģija ietekmējusi neofreidistu uzskatus.

Individuālā psiholoģija ir viens no psiholoģijas dziļuma virzieniem, kura pamatlicējs ir A. Adlers (ebreju izcelsmes austriešu psihologs, psihoanalītiķis un ārsts, individuālās psiholoģijas pamatlicējs).

Tā izriet no Adlera koncepcijas par, indivīdam piemītošā nepilnvērtības kompleksa un centieniem to pārvarēt, kā galveno motivācijas avotu. Nepilnvērtības izjūtu, kura rodas jau agrā bērnībā, nosaka cilvēkam specifisks „dzīves stils”.

Atšķirībā no psihoanalīzes Individuālā psiholoģija uzskata, ka sociālā rakstura pamatā ir iedzimta sociāla sajūta, kuras uzdevums, galvenokārt ir audzināšana sevis pilnīgākas attīstības labā. Neirotiķiem un nesociāliem elementiem, šī sajūta nepiemīt, to aizstāj tieksme pēc neapzinātiem fiktīviem mērķiem.

Individuālās psiholoģijas terapijas mērķis ir šāda veida izkropļojumu atklāšana un noteikšana pacienta dzīves stilā. Pats Adlers, kurš piederēja pie Austrijas sociāldemokrātijas, saskatīja individuālajā psiholoģijā reformistisku programmu ar kuras mērķi sasniegt harmoniju cilvēkā un sabiedrībā.

Individuālā psiholoģija pievērsās arī daiļrades izpētei, pamatojoties uz savu mācību par kompensējošo darbību, kā bioloģisko un sociālo nepilnvērtību pārvarēšanas veidu.

Individuālā psiholoģija tāpat nodarbojās arī ar grupu psiholoģiju, t.i., ar izteiktu sociālo nepilnvērtības sajūtu.

Kopumā individuālā psiholoģija nav izstrādājusi sev vispārpsiholoģisku teoriju, aprobežojoties lielākoties ar empīriska rakstura novērojumiem. Lielāku popularitāti tā sasniedza 1920. gados, jo īpaši pedagoģijas un psihoterapijas jomās.

Vēlāk individuālā psiholoģija pēc būtības sevi noliedza, tai pat laikā dodot spēcīgu stimulu attīstīties kā sociālpsiholoģiskajām un grupu metodes terapijām tā arī socioloģiskiem novirzieniem psiholoģijā un medicīnā.

Show Buttons
Hide Buttons