Vārda dienas: Amanda, Kaiva, Amanta , Amandis, Amands, Amantija, Amaranda, Amaranta, Amarilla, Amenta, Araminta, Azanda, Azella, Kaivis

Raksts

Foto: Krievu skolu aizstāvji sola nebeidzamus protestus jeb “kamēr neliks mierā mazākumtautību izglītību”

Kā ziņots, Ministru kabinets janvārī piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Valdība piekrita grozīt Izglītības likumu un Vispārējās izglītības likumu, abos normatīvajos aktos iekļaujot nosacījumus, kas jāsasniedz, lai nodrošinātu pāreju uz mācībām latviešu valodā, pārmaiņas noslēdzot 2021./2022.mācību gadā.

Valsts valoda – viena vai vairākas valodas valstī, kurai(-ām) likumdošanas ceļā ir noteikts īpašs statuss attiecīgajā valstī vai tās daļā. Valsts valodā funkcionē likumdošanas, tiesu un valsts pārvaldes institūcijas, notiek mācības skolās, tiek publiskota informācija paziņojumos, izkārtnēs, reklāmās Parasti valsts valodas lietošanu nosaka attiecīgās valsts konstitūcija un speciāli likumi.

Valsts valoda var būt viena valoda, piemēram latviešu valoda Latvijā, vai tās var būt arī vairākas, piemēram somu un zviedru valodas Somijā.

Dažreiz valstī ir viena valsts valoda visā valsts teritorijā, bet dažās valsts daļās ir valoda, kurai ir valsts valodas statuss tikai attiecīgajā valsts daļā, piemēram, basku valodai Basku zemē Spānijā. Ir arī valstis, kurās nav vienas valsts valodas visā valsts teritorijā, piemēram Šveice.

Valsts valoda ir ar likumu noteikta oficiālā valoda, kas lietojama likumdošanā, valsts un pašvaldību iestādēs, tiesā, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju oficiālos darījumos un lietvedībā.

Parasti valsts valoda ir tās nācijas valoda, kas izveidojusi attiecīgo valsti.

Latvijas Republika kā neatkarīga valsts tika proklamēta 1918. gada 18. novembrī un drīz pēc tam latviešu valodai tika noteikts valsts valodas statuss. 1940. gadā, Latvijai zaudējot valstisko neatkarību, latviešu valoda zaudēja  savu valsts valodas statusu.

Trešās atmodas laikā valsts valodas statusa atgūšana latviešu valodai kļuva par tautas brīvības un neatkarības centienu spilgtu izpausmi.

1988. gada 6. oktobrī tika pieņemts lēmums par valsts valodas statusu latviešu valodai un 1989. gada 5. maijā – Valodu likums. Lūk, kas rakstīts Valodu likuma ievaddaļā:

Latvija ir vienīgā etniskā teritorija pasaulē, kuru apdzīvo latviešu tauta. Viens no galvenajiem latviešu tautas eksistences un tās kultūras pastāvēšanas un attīstības priekšnosacījumiem ir latviešu valoda.

Pēdējos gadu desmitos latviešu valodas lietošana valsts un sabiedriskajā dzīvē būtiski sašaurinājusies, tāpēc ir nepieciešams noteikt īpašus pasākumus latviešu valodas aizsardzībai. Šādu aizsardzību var garantēt valsts valodas statuss. Ar to valsts nodrošina latviešu valodas vispusīgu un pilnvērtīgu lietošanu visās valsts un sabiedriskās dzīves jomās, kā arī tās mācīšanu.”

Jaunā redakcijā 1989. gada Valodu likums tika pieņemts 1992. gada 31. martā pēc Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas 1991. gada 21. augustā.

Tātad pašlaik oficiālās valsts valodas lietošanu juridiski nosaka Likums par grozījumiem un papildinājumiem LPSR Valodu likumā un Saeimā tiek apspriests jauns likumsprojekts Latvijas Republikas Valsts valodas likums.

Turpmāk var aplūkot valsts valodas attīstības gaitu Latvijā, sākot ar 1918. gadu un beidzot ar pašreizējo Latvijas Republikas Valodu likumu.

 

 

Show Buttons
Hide Buttons