Vārda dienas: Beāte, Beatrise , Beata, Beāta, Beate, Beatrisa, Biatrise, Gilarijs, Hilards, Hilarija, Hilarijs, Hilārijs, Hilars, Hilārs

Raksts

1936. gada 14. februārī dzimis latviešu dramaturgs, prozaiķis, aktieris un režisors Ārijs Geikins

Ārijs Geikins (1936-2008) bija latviešu dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris un aktiermākslas pedagogs. Ar lugu “Leģenda par Kaupo” viņš aizsāka nacionāli vēsturisko lugu iestudējumu tradīciju latviešu teātrī.

Attēlu rezultāti vaicājumam “Ārijs Geikins”Dzimis 1936. gada 14. februārī Rīgā Antona Geikina un Irēnes Jandālas ģimenē. Bērnību pavadīja Jelgavā, mācījās Jelgavas 1. septiņgadīgajā skolā, tad Jelgavas 1. vidusskolā, bet pabeidza Jelgavas vakarskolu (1955). Mācījās Dailes teātra 3. studijā un strādāja par aktieri Liepājas teātrī (1963-1964).

Apguva režisora specialitāti Maskavas Lunačarska teātra mākslas institūta režijas fakultātē, bija režisors Jaunatnes teātrī (1968-1970). 1973. gadā Valmieras Drāmas teātris uzveda viņa lugu “Leģenda par Kaupo” un 1976. gadā viņu uzņēma Teātra darbinieku savienībā.

No 1974. gada Geikins bija Latvijas Universitātes Studentu teātra režisors (1974-1993), līdztekus iestudēja lugas arī Liepājas teātrī (1980), Nomales teātrī “Armatūra” (1982-1993), Nacionālajā teātrī (1987), Valsts jaunatnes teātrī (1990), Ņujorkas latviešu teātrī (1991), Dailes teātrī (1993), vēlāk režisors Valmieras Drāmas teātrī (1994-2001). Ārijs Geikins strādāja arī kā aktieris Dailes teātrī, filmējās otra plāna lomās apmēram 15 Rīgas kinostudijas filmās.

1985. gadā viņš iestājās Rakstnieku savienībā un 1988. gadā izdeva lugu krājumu “Ogles sirds”, no 1993. gada publicēja stāstus un romānus. Kopš 1999. gada Dramaturgu ģildes biedrs.

Miris 2008. gada 10. februārī Rīgā.

Attēlu rezultāti vaicājumam “ārijs geikins”Kā dramaturgs un režisors Ārijs Geikins centās paplašināt latviešu teātra estētiskās un ētiskās robežas, īpaši izkopjot vēsturisko lugu tradīciju. Režisora un dramaturga luga “Leģenda par Kaupo” aizsāka tolaik aizliegto nacionāli vēsturisko lugu un to iestudējumu tradīciju latviešu teātrī un literatūrā, veselā paaudzē modinot jaunu nacionālo pašapziņu.

Viņš iestudējis Strindbergu, Ingmāru Bergmani, Ibsenu, Maksu Frišu, kā arī Jāņa Jurkāna un paša rakstītās lugas. Nozīmīgākie autora prozas un dramaturģijas darbi ir vēsturiskais romāns “Vēstījums par lībiešu kuningu Kaupo”, lugu izlases “Rēgi miglā” un “Ogles sirds”, romāns “Riharda Buša pirmā sezona”, kriminālromāns – mistērija “Slepkavība Saulstariņos”.

Show Buttons
Hide Buttons