Vārda dienas: Ņina, Ninona, Antoņina, Oksana , Aksana, Antonina, Antonīna, Nina, Nīna, Ninele, Ninella, Nineta, Niseta, Niveta, Ņina, Oksāna

Raksts

Mācības, izglītība, audzināšana, zināšanas un prasmes, to integrācija kompetenču izglītības pilnveidē

Cilvēku sapratne un savstarpējā ietekmēšana ir jebkuras kopīgas darbības elements. Mācību darbība nav izņēmums. Izziņā uztvertie tēli par citiem cilvēkiem un vispārinātas zināšanas par viņiem pastāvīgi ir atkarīgas no mērķiem un komunikāciju rakstura ar citiem cilvēkiem. Komunikāciju savukārt ietekmē tā darbība, kas apvieno cilvēkus, tās saturs, norise un rezultāti. Katrs cilvēks izraisa citos cilvēkos izzināšanas rezultātā noteiktu attieksmi. Tā kā viņš pats ir spējīgs “radīt pasauli”, aktīvi ietekmēt saskarsmes norisi, darba rezultātus ar citiem, cilvēks ar savu uzvedību iespaido apkārtējo cilvēku attieksmi pret sevi. Cilvēka uztveri ietekmē vērtēšanas etaloni, stereotipi, ievirzes, vecums un pieredze.

Mācību procesā kā mijiedarbības subjekti ir pedagogs un izglītojamais. Mijiedarbībā cilvēki iegūst informāciju:

  • no signāliem, kurus kopīgā darbībā saņem par citiem dalībniekiem;
  • ar sajūtu palīdzību, kas signalizē par dalību darbībā, sasniegtiem rezultātiem, pašsajūtu u.c.;
  • par  ārējiem apstākļiem, kuros notiek šī darbība; par darbības rezultātiem.

Uz iegūtās informācijas pamata veidojas uztveres tēls par citiem mācību dalīnmiekiem.

Mācībās vēl ir svarīga:

1) neatlaidība un mērķtiecīgums;

2) tieksme pārvarēt grūtības un par to izjust gandarījumu un prieku;

3) griba pašattīstīties ar personiskās piepūles palīdzību;

4) pienākuma un atbildības izjūta.

AUDZINĀŠANA

Attieksmju un uzvedības saistības izskaidrošanai M. Fišbeins un A. Eidžins (Fischbein, Ajzen, 1975) izstrādāja „pārdomātās rīcības” (reasoned action) teoriju. Saskaņā ar šo teoriju attieksmes nenosaka uzvedību kā tādu, bet gan uzvedības nodomus. Savukārt uzvedības nodomi ir atkarīgi gan no attieksmēm (vērtējošām jūtām par šo uzvedību), gan no subjektīvām normām (indivīda priekšstatiem par to, kādu uzvedību no viņa sagaida nozīmīgi apkārtējie). Tādējādi tiek ņemti vērā gan uzvedības iekšējie faktori (attieksmes), gan ārējie (sociālās situācijas “spiediens” (ietekme).

IZGLĪTĪBA

UNESCO Starptautiskās komisijas ziņojumā “Izglītība XXI gadsimtam” uzsvērts, ka izglītībai ir jābūt vienlaikus ceļu kartei sarežģītajā un mainīgajā pasaulē un kompasam, kas palīdz atrast pareizo ceļu. Izglītība ir nepārtraukts zināšanu un prasmju pilnveidošanas process un būtisks līdzeklis personības attīstībai un attiecību veidošanai starp indivīdiem, grupām un nācijām. Tāpēc komisija ir īpaši akcentējusi četrus pīlārus:

  1.  mācīšanās dzīvot kopā
  2.  mācīšanās zināt
  3.  mācīšanās darīt
  4.  mācīšanās būt.

Aktuāla kļūst doma par sabiedrību, kurā nepārtraukti mācās un kuras būtība ir zināšanu ieguvums, padziļināšana un pielietošana (skat. vairāk: Delors, Ž. u. c. Mācīšanās ir zelts. Ziņojums, ko Starptautiskā komisija par izglītību 21. gadsimtam sniegusi UNESCO, 2001).

Pašreizējā izglītības koncepcijā uzsvērta arī ikdienas mācīšanās (ikdienējā (informālā) nozīme.Ikdienas mācīšanās   – jēgpilns pieredzes bagātināšanās process jebkurā dzīves situācijā (skat. Izglītības attīstības koncepcija 2007.–2013.gadam, http://www.aip.lv/kocept_doc_att-kocep.htm).

Uzdevums:  Izglītības attīstības koncepcijā 2007.–2013.gadam atrodiet atbildes uz jautājumiem:

1. Uz kādiem principiem tiek balstīta efektīva izglītības stratēģija?

2. Kāds ir izglītības attīstības koncepcijas pamatmērķis?

3. Kurš/-i izglītības attīstības mērķi ir sevišķi svarīgs/-i  Jūsu profesionālajā darbībā?

4. Kurš/-i no uzdevumiem ir sevišķi svarīgs/-i  Jūsu profesionālajā darbībā?

Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam (skat. http://m.likumi.lv/doc.php?id=266406 ) uzsvērta izglītības ilgtspējīgai attīstībainozīme – tā ir izglītība, kas sekmē katra indivīda iespējas apgūt zināšanas, vērtības un prasmes, kas nepieciešamas līdzdalībai lēmumu pieņemšanā par individuālām vai kolektīvām darbībām vietējā un pasaules līmenī, lai uzlabotu dzīves kvalitāti patlaban, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzībām. Pamatnostādnēs ir arī izskaidroti jēdzieni: formālā izglītība, neformālā izglītība, mūžizglītība u.c. Mūžizglītība aptver formālo un neformālo izglītību, ka arī ikdienējo (informālo) mācīšanos.

Pamatnostādnēs ir ievērotas Viedās specializācijas stratēģijas (skat. http://viaa.gov.lv/lat/zinatnes_inovacijas_progr/viedas_specializacijas_iev/viedas_spec_ieviesana/) apstiprinātās jomas konkurētspējīgai un uz zināšanām balstītai attīstībai.

Noskaidrojiet, kādas tās ir!

 

Zināšanas un prasmes.

Izglītības psihologs no Zviedrijas F. Mertons (1993) un viņa kolēģi zināšanu un prasmju saistību formulējuši šādi:

  • Mācīšanās nozīmē zināšanu uzkrāšanu (zināt daudz).
  • Mācīšanās ir iegaumēšana (informācijas saglabāšana, lai viegli varētu atcerēties).
  • Mācīšanās ir dažādu prasmju un paņēmienu un faktu apgūšana, lai šīs prasmes varētu izmantot tad, kad būs nepieciešams. Mācīšanās nozīmē izmantot informāciju (saprast, šķirot, atlasīt, izvēlēties, rīkoties utt.) atbilstoši ikdienas vajadzībām.
  • Mācīšanās ir pasaules izprašana, interpretējot (skaidrojot) savas zināšanas.
  • Mācīšanās – tā ir sevis kā personības attīstība. 

Pēdējos 20 gadus pedagoģijas kā zinātnes attīstībā vērojamas vairākas pretrunas. Tās ir saistītas ar to, ka pedagoģijas teorijā un praksē tiek respektēts integratīvās pieejas princips. Tas saistīts ar pedagoģijas robežu paplašināšanos ASV, kā arī daudzās Eiropas valstīs, zinātniskajās skolās  pastāvošajiem priekšstatiem par pedagoģiju kā zinātni (Katane, 2006).

Integratīvās pieejas pamatā ir integrācija. Šā jēdziena izcelsme ir saistīta ar latīņu vārdu „integratio”–atjaunošana, papildināšana, „integer”- vesels, atsevišķu daļu apvienošana vienā veselumā. Svešvārdu vārdnīcā ir atrodams šāds skaidrojums: process, kurā atsevišķi elementi, apakšsistēmas un daļas tiek  saistīti vienā sistēmiskā veselumā (sistēmā). Izglītības procesā tā ir tēmu, problēmu risināšana, apguve, izpēte, praktiski saistot vienā veselumā atsevišķos  mācību priekšmetos apgūstamās vai apgūtās zināšanas unprasmes. Tā var notikt īpaši izveidotu integrētu mācību priekšmetu veidā, kā arī integrēti aplūkojot atsevišķas mācību priekšmeta satura daļas (skat. L. Danilāne, V. Ļubkina. Mācību satura integratīvais aspekts http://old.ru.lv/res/fak/ped/pspi/zinraksti/2006/liga_danilane_velta_lubkina.pdf ).

Show Buttons
Hide Buttons