Vārda dienas: Ulvis, Uldis, Sandis, Sandijs , Nērika, Neringa, Nida, Nigra, Sando, Sandus, Sanduss, Sendijs, Uldriķis, Ulfs, Ulvars, Ulvija, Ulvita

Raksts

Mēs turpinām rakstīt par Latvijas izglītības iestādēm- šoreiz par vienu no paraugskolām- Staļģenes vidusskolu

1921.gadā valdība piešķīra 1000 latus, lai baronam fon Roepenakam atsavinātajā pilī ierīkotu skolu. Naudas mēbeļu un mācību grāmatu iegādei nepietika, tādēļ pārējos nepieciešamos līdzekļus sagādāja Jaunsvirlaukas, Emburgas un Garozas pašvaldības.

Sešklasīgo pamatskolu organizēt un vadīt uzņēmās skolotājs Augusts Švarcbahs, kurš pirms gada bija atgriezies no bēgļu gaitām Krievijā . 1921.gada13.septembrī svinīgo Staļģenes skolas atklāšanu vadīja un skolu iesvētīja Jelgavas virsmācītājs Kullītis, piedaloties Valsts prezidentam Jānim Čakstem. Tajā laikā Staļģene bija jaunākā apkaimes skolā. No 1872.gada ministrijas skola jau darbojās Jaunsvirlaukā ( to slēdza 1970.gadā).

Attēlu rezultāti vaicājumam “staļģenes vidusskola”

Staļģenes vidusskolas absolventu galerija.

Kaimiņos – Emburgā jeb Annasmuižā- Gala kroga lielajā istabā ierīkotajā skolā bērni mācījušies no 1851. gada, to turpināja darīt arī Latvijas brīvvalsts laikā, bet nu jau uz vecā kroga pamatiem uzbūvētajā jaunā ķieģeļu ēkā. Taču, lai iegūtu pilnu pamatskolas izglītību, emburdzniekiem vēl divus gadus bija jāpamācās Staļģenē.

20. -30.gadu fotogrāfijās skolas bērni redzami cītīgi strādājot Spodrības nedēļas talkās, dēstot eglīšu dzīvžogu vai upeņu krūmus. Pavasaros, gatavojoties Bērnu svētkiem skolotāja K.Grīšļa vadībā, trenējušies vingrotāji. Bijušais kara lidotājs, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris skolotājs Harijs Ķeikulis pratis jauniešus aizraut ,vadot kori un iestudējot teātra izrādes. Būdams aizsargs, vadījis arī skautu organizāciju.

Savās dienasgrāmatās meitenes un zēni rakstījuši par ekskursijām uz Jelgavu un Rīgu. Daudzus gadus skolotājas L. Jēgeres mudināti, bērni sūtījuši apkārtnē pierakstītās teikas, anekdotes, mīklas un nostāstus uz Latviešu folkloras krātuvi- kopā gandrīz 5 tūkstošus vienību.

1941.gada 29.jūnijā arī staļģenieši tika ierauti II pasaules karā– ienāca vācu karaspēka velosipēdistu rota. Skola vācu laikā saglabāja savas telpas, te neierīkoja hospitāli, kā tas notika daudzās citās mācību iestādēs. Mācības gan sākās ar oktobri un vasaras brīvlaikā bērni devās jau aprīlī. Skolotājiem kara gados vasaras atvaļinājums bija visai nosacīts- tiem ,kuri neizglītojās kursos, vajadzēja obligāti nostrādāt 3 mēnešus pašu izvēlētajās saimniecībās.

No 1942.gada pārdēvēja klases, katru paceļot uz augšu –sestā nu bija kļuvusi par septīto. Skolas ikdienā neiztika arī bez pārkāpumiem. Piezīmes vēsta, ka skolotāji „apkarojuši” dažādu lietu pirkšanu un pārdošanu, spēlēšanu ar rakstāmspalvām.

Svētki gan ir klusāki kā ierasts, svinēja tikai Ziemassvētkus. 1944.gadā frontes līnija skāra Staļģeni, atstājot aiz sevis izrakņātu skolas parku un sagrautu jauno, tikai pirms desmit gadiem uzbūvēto tiltu pāri Lielupei.
Augustā jau visās dzīves jomās bija atgriezusies padomju kārtība.

Skolas bērnu valodā ieviešas jauni vārdi – sociālistiskā sacensība, pionieri, komjaunieši.Uz Ļeņina piemiņas dienu vajadzēja katrā klasē pa diviem sociālistiskās sacensības uzvarētājiem,piemēram,5.klase sacentās ar 6.klasi, kura labāk mācīsies krievu valodu.

Staļģenes pionieriem bija jācenšas līdzināties varonīgajam lidotājam Nikolajam Gastello,  jo tieši viņa vārdā nodēvēja skolas pionieru organizāciju .Skolotāji ideoloģiski izglītojās, reizi nedēļā studējot Staļina darbus un pedagoģiskajās sēdēs cītīgi lasot referātus.

Tā kā skola darbojās kā pagasta kultūras centrs, tad padomju propagandas ietvaros priekšlasījumus par aktuālām tēmām, piemēram, „Baznīca un valsts” vai „Darvinisms un marksisms” jāvar noklausīties arī ciema iedzīvotājiem.1948.gada janvārī vien šāda iespēja ir katru darba dienu -20 priekšlasījumi.

Par jaunu amatu skolas praksē ar 1945.gadu kļuva mācību pārzinis. Ar Jelgavas Tautas izglītības nodaļas pavēli mūsu skolā to sāka pildīt Lūcija Krastiņa. Pirmajos gados pēc kara nekādas lielās gudrības skolā mācīt nevarēja, jo nebija pat mācību grāmatu. 162 bērnus tajos gados izglītoja pavisam neliels kolektīvs –J.Rudzītis, L.Krastiņa, A.Kristalts, T.Gustava, M.Saleniece un L.Bidega.

Attēlu rezultāti vaicājumam “staļģenes vidusskola”

Staļģenes vidusskola kapsulas iemūrēšana 2013.g.

1953./54.gadā skolas vadību uz turpmākajiem 30 gadiem pārņēma Staļģenei ļoti nozīmīgs cilvēks Viktorija Kausiņa. Jau pirmajos gados, kā atceras tā laika mācību pārzine skolotāja Elza Štelmahere, tika sakopta skolas apkārtne : izveidotas puķu dobes, celiņi, aizvākti nokaltušie koki bijušās muižas parkā, dīķu ziemeļu malā ierīkots rožu celiņš, bet ap seno laiku liecinieku- saules pulksteņa stabu- ierīkots akmensdārzs.

Nostāstiem apvīto ozolkoka grīdu dīķos gan neizdevās atrast. Skolai ciema padome piešķīra bez saimnieka palikušās Kļaviņu mājas, ko piemēroja skolotāju dzīvokļiem un internātam.

1957.gadā atklāja sporta zāli, kas kalpo vēl šodien. Pateicoties fizkultūras skolotājai N.Blauvetei, 50- to gadu beigas bijušas sporta vingrošanas ziedu laiki. Nodevas sava laika tradīcijām jāpilda, tādēļ svinīgos brīžos bērni pulcējās pie pieminekļa kritušajiem Padomju armijas karavīriem tagadējā rotaļu laukuma vietā. 50-to gadu beigās karavīrus pārapbedīja un arī pieminekli pārvietoja uz Jaunsvirlauku. Tā vietā kādu laiku iekopa izmēģinājumu lauciņu, bet vēlāk ierīkoja satiksmes noteikumu mācību vietu.

60-tos gados ar Izglītības ministrijas pavēli skolās vajadzēja apgūt lēnā valša, fokstrota un tango deju soļus. Sākās deju konkursu prakse. Skolēnus rajona un republikas sacensībām trenēja V.Pranka un J.Čivčs. Sarīkojumu un sporta deju tradīcijas mūsu skolā ir stipras. Stabilu vietu Latvijas sporta deju klubu vidū ieņēmis klubs ‘’Lielupe”, ko dibinājusi un 10 gadus vada skolotāja Ilona Freimane.

Jaunas vēsmas mācībās ienesa tehniskie līdzekļi. 1970.gads aizritēja gatavojoties Ļeņina 100.dzimšanas dienai ar zīmēšanas, rokdarbu un fotopulciņu skatēm. Vasaras aizritēja darbā kolhoza laukos un fermās.
Ekonomiskā pacēluma ziņā 70- ie un 80-ie gadi Staļģenei bija veiksmīgi. Strādāja ekstraktu cehs, kas nodarbojās ar kosmētiskās rūpniecības izejvielu ražošanu Maskavas rūpnīcai „Svoboda”, fabrikai ‘’Grims”, arī Ļeņingradas, Tallinas, Harkovas, Kijevas parfimērijas uzņēmumiem.

Vēl daudziem atmiņā ir garšīgā Staļģenē ceptā saldskābā un baltmaize. Sekmīgā saimniekošana ļāva izbūvēt ciematu ar daudzstāvu un individuālajām mājām. Arī par bērnu trūkumu, komplektējot klases sūdzēties nevarēja, un vecā skolas ēka kļuva par mazu.

Attēlu rezultāti vaicājumam “staļģenes vidusskola”1976.gada rudenī sāka rakt būvlaukumu Staļģenes jaunās skolas pamatiem pēc arhitekta Gunāra Helmaņa projekta. Atļāva gan būvēt nevis jaunu skolu , bet tikai piebūvi vecajai skolai. Tā kopā tika savienotas divas pilnīgi nesaderīgas ēkas- 18.gs. beigu arhitektūras piemineklis (1796.gads, arhitekts S.Jensens) un trīsstāvu būve.

Lielajā, gaišajā ēkā bija padomāts par skolotāju ērtībām, pie katra kabineta ierīkojot telpu mācību materiālu glabāšanai un skolotāja atpūtai. Ar 1978.gada 1.septembri aizsākās skolas jaunā korpusa vēsture. Direktore V.Kausiņa prata panākt, lai skolai būtu moderni fizikas-ķīmijas, svešvalodu kabineti, bet pati kā vēstures skolotāja varēja lepoties ar republikā vislabāk tehniski un metodiski iekārtoto kabinetu pamatskolu grupā.

Skolēniem interesantas stundas aizritēja bioloģijas skolotājas, mācību pārzines, bet no 1983.gada arī direktores Astrīdas Valpēteres iekārtotajā bioloģijas kabinetā. Puķes klasēs, gaiteņos, skolas pagalmā ir viņas laika iezīme. Tāpat kā tekstiliju un keramikas iegāde, kas palīdzēja izveidot skolai savdabīgu māksliniecisko noformējumu. Astrīda Valpētere atbalstīja jebkuru pozitīvu ierosmi, nodrošināja apstākļus tās īstenošanai. Ļoti daudz viņa darīja, lai pētītu skolas vēsturi, sarakstījās ar bijušajiem skolas darbiniekiem.

Vairākas staļģeniešu paaudzes ģeogrāfiju un latviešu valodu apguvušas pie skolotājas Albīnes Račinskas, kurai 31 gadu Staļģenes skola bija darba vieta. Savu vārdu mūsu skolas vēsturē viņa ierakstījusi, vācot arhīvos materiālus par pagasta vēsturi, kopā ar bērniem pierakstot atmiņas par skolu un apkopojot fotogrāfijas no pašiem skolas pirmssākumiem.

Staļģenes skola varēja lepoties ar savu muzeju, ko iekārtoja un vadīja A.Račinska. Katros mūsu svētkos kopš 1996.gada skan himna ‘’Veltījums skolai” ar Račinskas vārdiem. Tāpat priekšstatu par mūspuses notikumiem un ļaudīm gadsimta garumā varam gūt, izlasot viņas grāmatu „Lielupei līdzās…”.

Attēlu rezultāti vaicājumam “staļģenes vidusskola”90-to gadu sākumā direktores Māras Švarcas laikā kapitālo remontu piedzīvoja kādu laiku pamestā muižas ēka. Kopš 1994.gada te darbojas bērnudārza grupiņas. Skolas zāle pārtapa par bibliotēku, svinīgos pasākumos pulcējās izremontētās muižas ēkā. 90-os gados skolā, pateicoties sporta skolotājiem Aivaram un Lailai Nagļiem, par daudzu jauniešu aizraušanos kļuva vieglatlētika, šķēpa mešana un brīvā cīņa.

Staļģenes vidusskolas ēdnīca šodien.

Sportisti tajā laikā sacensībās pabijuši Ungārijā, Šveicē, Austrijā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā. Skolas stadionā treniņi aizritēja Latvijas sporta dzīvē nu jau pazīstamajiem šķēpmetējiem Andrejam Vasiļjevam, Andim Anškinam, Jānim Liepam.

Direktore Biruta Liepa (1995.-2002.) parūpējās par skolas simboliku ,un kopš 1999.gada mācību gadu noslēdz Karoga svētki , kad pateicības un naudas balvas saņem skolēni un skolotāji, kuri guvuši panākumus mācībās un ārpusstundu aktivitātēs. Goda vietā šajā dienā ir skolas karogs (no 1996.),ko sarūpēt palīdzējis bijušais skolnieks Jānis Vīgants. Direktore Liepa uzsāka vēl kādu tradīciju- absolventu salidojumus.1996.gadā absolventi kopā sanāca nosvinēt savas skolas 75 .gadadienu.

Lai racionāli izmantotu līdzekļus, Jaunsvirlaukas pagasts 2005.gada 20.jūnijā veica skolu reorganizāciju, apvienojot Staļģenes un Dzirnieku pamatskolas.

Attēlu rezultāti vaicājumam “staļģenes vidusskola”Šodien muižas ēkā darbojas pirmsskolas bērnu grupas. Iekārtota mūsdienu prasībām atbilstoša datorklase, dabaszinību un mājturības kabineti.

Aktīvi jau desmito gadu (sk. Anda Skrupska) darbojas mazpulks, republikas un starptautiskajā sacensībās atzīstamus panākumus gūst sporta deju kluba ‘’Lielupe” dalībnieki.

Augstus rezultātus rajona mērogā sasniedz sportisti. Populārs skolēnu vidū ir TJC rīkotais ikgadējais konkurss ”Superpuika”. Reizi mēnesī iznāk laikraksts ‘’Staļģenes Skolas Vēstis”. Direktora Aivara Nagļa vadībā ,ar pagasta atbalstu ,norit plaši telpu remonti. Skolas apkārtni raksturo sakopta vide, muižas parks, sporta un rotaļu laukumi un skolas simbols- kokā grebta pūce (autors J.Berķis).

Skolas himna

 

A.Račinskas vārdi
V.Zilvera mūzika

           Veltījums Staļģenes skolai  

Man pasaule piedāvā sevi,
Man pasaule sola tik daudz,
Bet sirds tomēr izvēlas Tevi,
Jo mani par savējo sauc.

Piedziedājums

Jel dāvā man gaismas staru,
Pirms pavadi pasaulē,
Lai tālu es staigāt varu,
Un atgriezties Staļģenē.

Kad Lielupē aiziet prom ledus,
Un pļavās kad vasara tvan,
Tu iededzi pieneņu zvaigznes,
Kamenēm, bitēm un man.

Piedziedājums

Man Staļģenē vienmēr ir jauki,
Pie Lielupes labi ir man,
Te cīruļu, ķīvīšu lauki,
Te mana dziesma lai skan.

Staļģenes vidusskola piedāvā4 licencētas izglītības programmas:

Pirmsskolas programmu kods 01011111 Licence
Pamatizglītības programmu kods 21011111 Licence
Pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas programmu kods 21011811 Licence
Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena tālmācības programma, programmu kods 310111014 Licence Pieteikties tālmācības programmai.

Pedagogu kolektīvs šodien

 

Attēlu rezultāti vaicājumam “staļģenes vidusskola”

Staļģenes vidusskola šodien realizē arī tālmācības programmu.

 

Attēlu rezultāti vaicājumam “staļģenes vidusskola”

Staļģenes vidusskolas direktors Aivars Naglis 2017. gada Zinību dienā.

Show Buttons
Hide Buttons