Vārda dienas: Renāte, Modrīte, Mudrīte , Mudra, Mudris, Rana, Ranāte, Raneta, Ranita, Ranta, Rena, Rēna, Renata, Renāta, Renate, Reneta, Renija, Renijs, Renita, Renta, Rineta, Rinete

Raksts

Pirmsskolas pedagoģija jeb periods, kad sociālā dzīve kļūst par bērna mērķtiecīgu izziņas objektu

Pirmsskolas vecuma bērna attīstības veicināšana

Bērna attīstība noris fiziskās, kognitīvās (intelektuālās), emocionālās un sociālās attīstības vienotībā visos pirmsskolas bērna attīstības posmos: jaunākajā (3–4 gadi), vidējā (4–5 gadi),  vecākajā (5 – 6 gadi) (skat. Vecumposmu attīstības īpatnības bērniem. Materiāls sagatavots sociālo darbinieku, bērnu aprūpes centru darbinieku, pedagogu, vecāku u.c. bērnu audzināšanā iesaistīto personu vajadzībām, (skat.

http://www.bti.gov.lv/lat/metodiska_palidziba/metodiskie_ieteikumi_darba_ar_berniem/?doc=818).

Valsts izglītības satura centra metodiskajos noteikumos par bērna sasniegumu vērtēšanu pirmsskolā uzsvērta adekvāta pašvērtējuma veidošanās nozīme, kas (īpaši bērniem 6–7 gadu vecumē) ir nozīmīgi gan kognitīvā – ko es zinu par sevi, ko es varu, kas man neizdodas un ko darīt, lai izdotos – gan arī emocionālā aspektā – pozitīvas attieksmes veidošanās pret sevi, uzdrīkstēšanās un ticība sev (skat.

http://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/verteshana_pirmsskola.pdf , 2011).

No piedzimšanas brīža zīdainis atrodas nepārtrauktā mijdarbībā ar pieaugušo, kurš cenšas to aktīvi iesaistīt savā kultūrā, zināšanu un prasmju sistēmā utt. Interiorizējot (pieņemot un izprotot savā iekšējā pasaulē) vēsturiski determinētos un kultūras organizētos darbības veidus ar informāciju, cilvēkbērna sociālā daba kļūst arī par viņu psiholoģisko dabu (tā uzskatīja krievu psihologs Sergejs Rubinšteins – viens no uz cilvēku vērstas psiholoģijas radītājiem.

Pirmsskolas vecumā sociālā dzīve kļūst par bērna mērķtiecīgas izziņas objektu. Sociālo attiecību ietvaros veidojas sociālie sakari ar pasauli (bērnudārzs, interešu izglītība (nodarbības kādā mākslas, sporta u.c. Jomā). Tādēļ paplašinās saskarsmes pieredze ar pieaugušajiem un vienaudžiem, veidojas paštēls, tiek apgūtas saskarsmi regulējošas normas, rīcības un uzvedības modeļi, veidojas personības īpašības.

Par bērna attīstības raksturojumu veselumā pirmsskolas vecumā izlasiet Metodiskajā materiālā pedagogiem,  http://www.iic.lv/wp-content/uploads/2015/06/Jaukti-attistibas-traucejumi.pdfAtzīmējiet sev, kādas būtiskas atziņas, kuras var būt noderīgas Jūsu darbā, ieguvāt!

Pirmsskolas bērnu audzināšanas un attīstības jomas ir daudzveidīgasfiziskā attīstība un audzināšana, emocionālā un gribas, valodas, mācīšanās u.c. (skat.: Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, http://likumi.lv/doc.php?id=250854 ).

Par pirmsskolas bērnu mācīšanās procesu izlasiet rakstu: Kā mācās pirmsskolnieks? (Mag. psych. Dace Bērziņa, http://apollo.tvnet.lv/zinas/ka-macas-pirmsskolnieks-i/303551).

Interesanta ir pirmsskolas pedagogu pieredze mācību metožu dažādošanā matemātisko priekšstatu veidošanā: priekšmetiskajā darbībā, rotaļu vidē un tuvākajā apkārtnē. Piemēram, pedagogs pie pulksteņu izstādes organizē sarunu par pulksteņiem, noskaidrojot gan pulksteņu formu, krāsu, gan salīdzinot to dažādos lielumus. Pastāsta bērniem par pulksteņu mehānismu, nodemonstrējot tā darbības iespējas. Visi kopā noskaidro pulksteņu nepieciešamību. Pie bērniem ir ieradies rūķis Nezinītis, kurš daudzus pulksteņus izvietojis pa visām ķermeņa daļām (pulkstenis ķēdītē pakārts aiz auss, galda pulkstenis- kabatā, rokas pulkstenis aplikts ap kāju, utml.). Nezinītis lūdz bērnu palīdzību pulksteņu pareizā izvietošanā (vairāk lasiet: Jelgavas rajona pirmsskolas skolotāju nodarbību konspekti,

www.jrp.lv/faili/Matematikas_nodarbibu_konspekti_Jelgavas_raj2.doc).

Par bērnu valodas attīstības un audzināšanas kopsakarībām var uzzināt tādos darbos kā: I. Freiberga, D. Dzintere, D. Augstkalne. Bērna valoda jaunradē un rotaļāsRPIVA Bērna valodas pētījumu centrs. Rīga: SIA Izglītības soļi, 2009; D. Markus, D. Bērziņa. Bērnu socializēšanās un valodiskā kreativitāte. Bērnu valoda Latvijā 21. gadsimtā. Zinātnisko rakstu krājums. Rīga: SIA Apgāds „Zinātne”, 2015, 115.–130. lpp.; A. Tauriņa, A. Ābele. Pirmsskolas vecuma bērna dialoģiskās runas attīstības sekmēšana sporta rotaļu nodarbībās, 204 -214 lpp., http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/materiali/apgads/raksti/747.pdf ).

Emocionālais pārdzīvojums pirmsskolas vecumā sevišķi vieno mācības un audzināšanu, jo emocionālais pārdzīvojums ir saistīts ar vērtību sistēmas veidošanos. Mācību procesā iegūtās zināšanas “pārvietojas”) izpratnes līmenī tikai tad, ja bērns tās pārdzīvo kā sev nozīmīgu faktu. Šāda procesa skaidrojuma pamatā ir smadzeņu darbība: smadzenes „vērtē” emocijas un emocionālas asociācijas intensīvāk un dziļāk nekā loģiskās domas spriedumus. Notikumi, zināšanas, kas saistītas ar nopietnu pozitīvu vai negatīvu pārdzīvojumu, paliek atmiņā līdz pēdējam sīkumam. Emocionālais pārdzīvojums rosina bērnu vēlmi iepazīt nezināmo un pieņemt to, tā kļūstot par nosacījumu tam, lai veidotos attieksmes. Attieksmes vistiešākā veidā ir saistītas ar jaunu vērtību pieņemšanu vai nepieņemšanu.

Iekšējo darbības modeļu koncepcija (internal working model ), ko izveidojis Dž. Boulbijs arī palīdz izskaidrot bailes no nezināmā. Iekšējie darbības modeļi ir priekšstati par sevi, citiem un apkārtējo pasauli, kuri sākotnēji veidojušies no reālajām attiecībām ar saviem vecākiem un saskaņā ar kuriem indivīds izskaidro tagadni un izvērtē alternatīvas nākotnes rīcībai. Piesaistes objektu un sava Es darbības modeļi pēc izveidošanās visbiežāk funkcionē ārpus apziņas, tādēļ ir relatīvi noturīgi laikā. Kognitīvi (izziņas kontekstā) iekšējās darbības modelis ir kā vispārīga shēma, kas organizē cilvēka pieredzi. Viena iekšējā darbības modeļa daļa saistīta ar priekšstatu par pasauli un reakciju, kādu var sagaidīt no citiem. Otra daļa ir saistīta ar priekšstatu par sevi – cik pieņemams esmu piesaistes objekta acīs.

Nozīmīga pirmsskolas bērna attīstības veicināšanā, audzināšanā un mācīšanā ir holistiska (kopveseluma) pieeja (skat. I. Bula-Biteniece. Holistiska pieeja ģimenes sportā pirmsskolas izglītībā, 2011,  

http://www.lspa.eu/files/research/theses/I.Bula-Biteniece/disertacija_inta_bula_biteniece.pdf ).

Show Buttons
Hide Buttons