Vārda dienas: Leonīds, Leonīda , Leonida, Leonide, Leonids, Leonita, Pelageja

Raksts

Kad klasē jaunpienācēju draņķeklības, jeb “nepietiek, ka stundu traucē, vēl te mītiņu rīkos!”

Māra Ozola, dr. philol. Pedagogs.lv atbildīgā redaktore. 

Attēlu rezultāti vaicājumam “māra ozola”

Māra Ozola, Pedagogs.lv atbildīgā redaktore.

Apskaišos.  Nepietiek, ka stundu traucē, vēl te mītiņu rīkos ar mediju starpniecību! Pāris soļiem esmu viņam klāt, piebāžu degunu tieši pretī un saku ar vieglu zobu pieskaņu balsī… Ja kāds tev mēģina uzkāpt uz galvas un dara to nekaunīgi, krati nost bez žēlastības. Ja sasitīsies – pats vainīgs, citreiz būs gudrāks. Neviens nav nomiris tikai tāpēc, ka tam neļauj citiem uzkundzēties. Trešā pamācība. Kod suņiem! 

Mums ir tādas pašas tiesības sevi aizstāvēt kā jebkuram citam šīs valsts iedzīvotājiem. Mūsu pienākumos noteikti neietilpst visādu draņķeklību paciešana no citu puses.

Labais piemērs.

Klasē jaunpienācējs. Tie jau parasti rada vislielāko jezgu, jo cenšas īpaši izcelties. Šis no sākuma tīri mierīgs, bet, redzēdams, ka stunda rit rāmi, pamazām sāk sevi parādīt. Kad pašerpāk aizrādu, demonstratīvi izrauj telefonu un paziņo, ka zvanīšot raidījumam „Bez tabu”.

Apskaišos.  Nepietiek, ka stundu traucē, vēl te mītiņu rīkos ar mediju starpniecību! Pāris soļiem esmu viņam klāt , piebāžu degunu tieši pretī un saku ar vieglu zobu pieskaņu balsī:

– Zvani! Ņem tūlīt telefonu un zvani! Ja tev neiet, varu arī savu telefonu aizdot un vēl numuru pateikt. Tikai atceries, ka arī man ir mēle mutē un tad, kad es tikšu līdz ekrānam, tad visa republika dabūs dzirdēt ne tikai par to, ko tu stundās dari, bet arī par tevi pašu, tavu māti, vecmāmiņu un visiem citiem radiem paaudžu paaudzēs. Un tad tu ne tikai nožēlosi, ka zvanīji, bet ka vispār esi piedzimis.

Klase aiz muguras klusē, zinu, ka viņi ir manā pusē. Puisis to nezina, bet jūt. Telefons pazūd kabatā un vairs neparādās nekad. Arī stundas speciāli traucētas netiek. Kaut gan kontaktu tā arī neizdodas rast līdz mūsu kopīgo gaitu beigām (ar šo ģimeni visiem ir lielas problēmas), paliekam pie mierīgas līdzāspastāvēšanas.

Sliktais piemērs.

Ja godīgi, sava piemēra man nav. Līdz šim visas vārdu kaujas man izdevies vēl pirms cīņas saasinājumiem izkliedēt, pārvērst jokā vai, sliktākajā gadījumā, uzvarēt. Bet ne visiem ir veikla mēle un negants raksturs. Maigākas dabas cilvēkus tāda uzstājīga nekaunība var patiešām paralizēt. Minētais jauneklis jau uz mūsu skolu atnāca ar tādu slavu, ka ķer pēc telefona vai citādi draud katrā izdevīgā gadījumā. Kāda no manām kolēģēm šī iemesla dēļ tiešām baidījās viņam iebilst kaut vārdiņu.

Bet, ja reāli paskatās – ko tad tāds nekauņa var mums padarīt? Kas tur ko baidīties? Zobus pretī un – marš no manas galvas lejā!

,
Show Buttons
Hide Buttons