Vārda dienas: Ņina, Ninona, Antoņina, Oksana , Aksana, Antonina, Antonīna, Nina, Nīna, Ninele, Ninella, Nineta, Niseta, Niveta, Ņina, Oksāna

Raksts

Mazākumtautības skolēna projekta darbs par necenzētu vārdu lietojumu jauniešu leksikas lietojumā

Necenzētu izteicienu pielietojums jauniešu vidē

Nav noslēpums,ka latviešu valodā eksistē pilnīgi īpašs sarunvalodas slānis.Tā ir lamu valoda,kura neeksistē,bet kuru visi lieto.Šo leksikas slāni sauc par “nerakstīto “- to tiešam cenšas nepublicēt,bet Latvijā izskatās, ka nav neviena cilvēka,izņemot zīdaiņus un mēmus cilvēkus,kuri nebūtu nereizi pateikuši nevienu lamu vārdu.

Zinātniskais formulējums “lamu vārdiem” skan šādi:” Rupju vārdu, vulgāru lamāšanos“izmantošana”,  ir apzināta emocionāli un stilistiski neitrāla vārda aizvietošana ar rupjāku vārdu, kam piemīt emocionāli-ekspresīvā atzīme,biežāk negatīva”. (Аgiševa G., Valoda-briesmīgs spēks \\ Lietišķa Otrdiena № 35).

 

Mūsu izpētes mērķis : raksturot jauniešu ,vecumā no 13 līdz 17 gadiem, attieksmi pret necenzūriem izteicieniem un kurā vecumā tie ir visbiežāk lietokāmi.

Izpētes uzdevumi: noskaidrot situācijas, kurās lieto necenzētus izteicienus.

Izpētes metodes: avīžu publikāciju analīze, sociālas aptaujas , rezultātu apkopojums.

Hipotēzes veidā varam pieļaut, ka skolēni lieto necenzētus izteicienus diezgan bieži, neuzskatot to par sliktu ieradumu, no kura vajadzētu tikt vaļā.

Mūsdienās ir tādi cilvēki, kuri cenšas nepamanīt slengu*, bet citi pārvērta to gandrīz vai ne par brīvības karogu, iedodot tiem zaļo gaismu literatūrā, kino un presē, tāpēc lielākajā iedzīvotāju slānī šie vārdi kļuva par neatdalāmu parastas dzīves daļu, ārpus kuras cilvēkiem ir grūti iedomāties sevi.

Tagad kā mūsu valodas daļa lamu vārdi pilda daudzas funkcijas, piemēram, apbrīnojot kaut ko mēs lietojam kādu noteiktu lamu vārdu, dusmojoties –atkal to pašu vārdu, priecājoties- to pašu [Abrjamecs А. Neatkarīgā avīze \\. Filozofija par lamu vārdiem  25/98.]

Bieži lietojot lamu vārdus, agresivitātes loma pakāpeniski izzūd, „iztvaikojas”.Tās vietā paliek emociju, sajūsmu, izbrīnas izrāde. Šajā lomā necenzūri izteicieni atbilst vārdiem kā “Oh”,”brīnišķīgi”,”slikti”, piešķirot tiem noteiktu stingrumu.

Komunikācijas sfērā argo* lietošana ir ērta mazizglītotu cilvēku saskarsmē.

Lamu vārdos ir viens ļoti svarīgs elements- tas pataisa visus cilvēkus vienādus..Lamājoties tu vienmēr uzrunā citus uz tu. Vieglums un griba lamāties ir tāpēc, ka tas apvieno cilvēkus vienā bioloģiskā līmenī, jo cilvēks kas lamājas jūtas brīvs. Tā ir sava veida likumu noliegšana, savas gribas pieradīšana. [Abrjamecs А. Neatkarīgā avīze \\. Filozofija par lamu vārdiem  25/98.]

Lamāšanās aizvien vairāk paliek aktuālāka mūsdienu jauniešu vidē ar visu to agresivitāti, bet ir vērts atzīmēt pašu jauniešu domas par šo problēmu.

Aptaujātie bija sadalīti 2 vecuma grupās. Pirmā- skolēni 13-15 gadu vecumā, otrā-16-18.Tieši šajos gados jaunieši sāk attīstīt savu iekšējo ”es”.

Anketēšanas rezultāti bija šokējoši: no 90 aptaujātiem tikai 7 cilvēki pavisam nelieto lamu vārdus savā runā, tikpat daudz atzīstās, ka lieto šo leksikas slāni diezgan bieži, lietojot to lielā daudzumā. Pārējie aptaujas dalībnieki lieto šos vārdus mēreni. Ir jāatzīmē atšķirības- valodas piesārņošanas pakāpe ir daudz augstākā zēniem: ja starp meitenēm 17% nelieto lamu vārdus vispār, tad starp zēniem šis procents ir 9%.

Pastāv arī atšķirības dažāda vecuma jauniešu atbildēs: starp skolēniem, kas mācās vidusskolā ir par 4% mazāk lamājošo cilvēku nekā starp pamatskolēniem. Bet ja salīdzināt dažāda vecuma meiteņu atbildes, tad ir redzams, ka meiteņu skaits ,kas nelamājās nemainās – gan pamatskolā, gan vidusskola lamājās tikai 18% skolnieces, ar zēniem ir citādāk: starp zēniem 13-15 g. vec. tikai 4% nelieto lamu vārdus, toties vidusskolā nelamājas 15%.

Izrādās, ka 52% jauniešu uzskata, ka lamu vārdi ir pieklājīga sarunvaloda, toties pārējie 48% uzskata, ka  tie ir nepieklājīgi vārdi.

Ja pamatskolā  43% skolēnu uzskata nenormatīvu leksiku par nepieklājīgu, tad vidusskolā jau 66% uzskata to par sliktu ieradumu, no kura ir jātiek vaļā. Tikai 11 aptaujāto cilvēku nevēlās šķirties no pierastās sarunvalodas, uzskatot to par neaizvietojamo viņu komunikācijas vidē. Nelielai grupai aptaujato(4%) nav nekas pret palaist dažus lamu vārdiņus šad un tad, bet vajadzīgajā laikā un vietā.

Noskaidrojot attieksmi pret nenormatīvo leksiku kinofilmās un teleprogrammās, puse no aptaujāto atbildēja, ka nepievērš tam uzmanību.18% uzskata to par normālu parādību, bet 32% ir kategoriski pret. Daži uzskata to par ‘foršu’ un pat žēlojās, ka to aizstāj ar signālu ”pī”.

Atcerēties kopš cik gadu vecuma aptaujātie sāka lamāties, varēja tikai daži. No 45 cilvēkiem, kas atbildēja uz šo jautājumu lielākā daļa (55%) sāka lietot necenzūrus izteicienus kopš 10-13 g.vec.,11%-pirmsskolas vecumā, 8%-sākumskolas vecumā.

Noskaidrojot necenzūro izteicienu vietu  komunikācijas procesā, aptaujātie norādīja uz daudzām situācijām, kas liek viņiem lamāties. 70 % jauniešu lieto šo leksiku dusmās. Tas var notikt stundas laikā, kad ,piemēram, laika vairs nepaliek, bet skolnieks nepaspēja pabeigt  kontroldarbu. Mēs visi kādreiz strīdamies, bet kā labāk ļaut nojaust citam cilvēkam tavu attieksmi pret viņu bez lamu vārdu palīdzības?

Absolūti visi skolnieki piekrīt devīzei “lamu vārds pret lamu vārdu”, tāpēc visbiežākā necenzūru vārdu lietošana notiek konflikta situācijās. Lamu vārdi ir  „lipīgi”, tie ir tikpat uzmācīgi kā mūzika.  Ja tavs draugs lieto tos bieži, tad, cik tu arī necenstos, agri vai vēlu pats nokļūsi nepieklājīgo vārdu tīklā.

Jaunākos gados lamu vārdus lieto, lai izrādītos, starp 60 %  vecāka vecuma aptaujātiem galvenais lamu vārdu lietošanas iemesls ir dusmas. Ap 25% jauniešu  lieto šo leksiku tāpat, ieraduma pēc vai arī lai justos brīvākiem. Pēc jauniešu teiktā, viņu brīvību ierobežo vecāki, skolotāji un beigu beigās skola. Vienīgais, kas atliek- vārda brīvība. Aizliedz kaut ko, izlamājies, it kā nekas nemainās, bet dvēselē paliek vieglāk.

Svarīgs faktors ir arī tavs sarunas biedrs, un pats galvenais viņa vecums, jo maz kas var atļauties runāt tādā valodā ar vecākiem vai skolotājiem. Ja cilvēki lamājās, tad tas galvenokārt notiek ar nepazīstamiem cilvēkiem. Tā ir vienkāršāk: nolamāji viņu un aizgājāt katrs uz savu pusi.

Bet katrā likumā ir savs izņēmums, tāpēc atradās tādi skolēni, kas lamājās, neskatoties uz to, vai  tu esi   skolotājs vai vienaudzis, vai vienkārši garāmgājējs. Starp meitenēm līdz tādai “kultūras pakāpei” ir nonākušas tikai 1%, starp jauniešiem  – 2%.

10 % zēnu un 6% meiteņu lamājas tikai atrodoties tuvo cilvēku vidū no kuriem viņi nekautrējās un kuriem viņi var izstāstīt pilnīgi visu. Ļoti svarīgs faktors ir apkārtēja sociāla vide: 60% meiteņu vecumā 13-14 gadu dzird lamu vārdus no klases biedriem.

Vecākā vecuma meitenes bija novērojušās šādu parādību 75% savu klasesbiedru sarunvalodā. Kā tad iziet no šādas situācijas cilvēkam, kas nelamājas? Zēniem tas ir gandrīz nereāli izdarīt, jo jebkurā vecumā gandrīz 80% viņu vienaudžu izsakās necenzēti.

Secinājumi:

Tikai 4% aptaujāto atbildēja, ka dzird lamu vārdus no vecākiem. Ja tas tiešam būtu tā, tad mūsu vecāku paaudzi varētu uzskatīt par ideālu. No kurienes bērnam zināt šādus vārdus, ja ne no vecākiem? Lamu vārdi taču kā kaut kāda māksla tiek nodota no paaudzes uz paaudzi. Nevar būt, ka starp mūsu vecākiem ir tikai  96% nelamājošo cilvēku, bet mūsu vecumā-18%.Tādu negodīgu atbildi var uzskatīt par kaunu par saviem nekulturāliem vecākiem, bet ja mēs kautrējāmies no tā, tas nozīmē, ka mēs tomēr neuzskatām ,ka necenzētu izteicienu lietošana ir pilnīgi normāla parādība.

Tātad jaunieši lamājās, vai nu, lai paspilgtinātu savas domas un jūtas, vai nu lai izsargātos no uzbrukumiem ārējā pasaulē. Jaunatne izvēlas piesārņoto attīstības  valodu, jo to ir vieglāk iegaumēt, to saprot visi, kā arī to var lietot jebkurās situācijās.

Protams, lamu vārdi nekaitē mūsu veselībai kā smēķēšana vai narkotikas, bet padara mūsu valodu ļoti nabadzīgu. Par laimi, jaunieši vēl neuzskata ,ka lamu vārdi ir daļa no mūsu kultūras paralēlvalodas slāņa, ko nevar aizvietot ne ar ko ,lai izteiktu savas domas un jūtas. Noteiktajā situācijā viņi tomēr var izmantot ierastus izteicienus informācijas apmaiņas procesā.
Literatūras saraksts:

Abrjamecs А. Filozofija par lamu vārdiem\\ Neatkarīgā avīze.- 25.decembris 1998.g

Аgiševa G., Valoda-briesmīgs spēks \\ Lietišķa № 35

Baldunčiks J. Svešvārdu vārdnīca:Jumava,1999.

 

Show Buttons
Hide Buttons