Vārda dienas: Urzula, Severīns , Severīna, Severins, Severjans, Taida, Taida, Taisa, Taisija, Taisija, Ursula, Uršula, Uršule, Uršuļa

Raksts

1810. gada 22. februārī dzimis poļu izcelsmes komponists Frederiks Šopens.

Attēlu rezultāti vaicājumam “Frideriks Šopēns”

Frederiks Šopēns.

Frideriks Francišeks Šopēns(poļu: Fryderyk Franciszek Chopin, franču: Frédéric François Chopin; dzimis 1810. gada 1. martā, miris 1849. gada 17. oktobrī) bija 19. gadsimta poļu komponists. Viņš ir viens no visu laiku ievērojamākajiem poļu mūziķiem un viens no pasaules ievērojamākajiem klaviermūzikasautoriem un izpildītājiem. .

Šopēna vārdā ir nosaukts pianistu konkurss Varšavā (Starptautiskais Friderika Šopēna pianistu konkurss), kas notiek kopš 1927. gada reizi 5 gados, Varšavas Friderika Šopēna lidosta, kas ir Polijas lielākā lidosta, un asteroīds.

Frideriks Šopēns ir dzimis 1810. gada 1. martā (pēc dzimšanas apliecības – 22. februārī), nelielā Mazovijasciematiņā Želazova Vola, skolotāja, polonizēta francūža ģimenē. Dažus mēnešus pēc Šopēna dzimšanas ģimene pārcēlās uz Varšavu, jo tēvam piedāvāja franču valodas un literatūras vietu licejā.

Ap 1836. gadu Šopēns Parīzē jau bija ieguvis vispārēju slavu, uzstājoties koncertos un sadraudzējoties ar tādiem tā laika ievērojamiem māksliniekiem kā Vinčenco Bellīni, Ežēnu Delakruā, Hektoru Berliozu, Ferencu Listu un Robertu Šūmani.

Šajā pašā laikā sākās Šopēna romantiskā draudzība ar Žoržu Sandu, kura turpinājās 10 gadus. Jau 1830. gadu sākumā izpaudās Šopēna slimība – tuberkuloze, kas progresēja, un 1849. gadā Parīzē Šopēns mira 39 gadu vecumā. Apglabāts Perlašēza kapsētā Parīzē, bet sirds pēc komponista vēlmes apglabāta Varšavā, Svētā Krusta baznīcā.

Frideriks Šopēns radījis skaņdarbus gandrīz vienīgi klavierēm (ir arī dziesmas un kameransambļi, kā arī vairāki darbi klavierēm ar orķestri). Daži no skaņdarbiem kļuvuši par rietumu kultūras ikonām, piemēram, Šopēna sēru maršs (otrās klaviersonātes trešā daļa).

Visiecienītākie Šopēna mūzikas žanri bija miniatūras: etīdes, mazurkas, prelūdijas, noktirnes, polonēzes un valši. Ir arī apjomīgākas kompozīcijas: sonātes, balādes, fantāzija, barkarola. Abi Šopēna klavierkoncerti ir gandrīz visu starptautisko pianistu konkursu repertuārā.

Show Buttons
Hide Buttons