Vārda dienas: Nadīna, Ulla, Adīna , Adina, Adīne, Eila, Nadežda, Nadija, Nadina, Nadīne, Ulda, Uldive, Uldze, Ulita, Uljana, Uljans, Ullija, Uļjana, Uļjans

Raksts

1873. gada 22. februārī dzimis latviešu valodnieks Jānis Endzelīns (145)

Jānis Endzelīns (dzimis 1873. gada 22. februārī [v.s. 10. februārī], miris 1961. gada 1. jūlijā) bija latviešu valodnieks, latviešu valodasun citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Jānis Endzelīns piedzima kā otrais dēls Kauguru pagasta „Mičkēnu” māju saimnieka un brāļu draudzesteicējtētiņa Mārča Endzeliņa (vācu: Endselin) otrajā laulībā ar Kristīni Grasmani (1842—1917). 19. gadsimta 60. gados viņa tēvs par 6000 rubļiem no muižasdzimtīpašumā izpirka Mičkēnu mājas. Vecākais brālis Hermanis Enzeliņš bija sabiedrisks darbinieks, bet jaunākais brālis Augusts Endzeliņš — inženieris.

Jānis mācījās Kauguru pagastskolā, kur dokumentos viņš ierakstīts kā „Mičkēnu Jānis Endzelins” (Mitschken Jahn Endselin), pēc tam Valmieras apriņķa skolā. 1884.—1892. gadā viņš mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā, kur apguva grieķu, latīņu valodu un patstāvīgi mācījās arī lietuviešu valodu.

1893. gadā Endzelīns iestājās Tērbatas Universitātē klasiskās filoloģijas nodaļā. Viņš vēlējās pētīt latviešu valodu, bet nevienā universitātē nebija iespējams studēt baltu valodas. Tā kā slāvu valodas baltu valodām ir vistuvākās, pēc klasiskās nodaļas beigšanas 1897. gadā Endzelīns turpināja studijas slāvu filoloģijas nodaļā, ko beidza 1900. gadā. Šajā laikā Endzelīns kļuva par vecākās Latviešu studentu korporācijas Lettonia biedru.

No 1903. līdz 1908. gadam Jānis Endzelīns docēja salīdzināmo valodniecību Tērbatas universitātē. 1905. gadā aizstāvēja maģistra disertācija par latviešu valodas prievārdiem. Pēc gada iznāca šā darba otrā daļa, kur aplūkoti priedēkļi. 1907. kopā ar Kārli Mīlenbahu uzrakstīja „Latviešu gramatiku”, kas bija pirmā īsti zinātniskā latviešu valodas gramatika.

No 1909. līdz 1920. gadam Endzelīns strādāja Harkovas universitātē, kur viņš lasīja ievadu valodniecībā, indoeiropiešu valodu salīdzināmo gramatiku, ģermāņu valodu salīdzināmo gramatiku, vadījis nodarbības senprūšu, leišu, senarmēņu, senislandiešu, senīru, gotu un citās valodās.

Endzelīna godināšana Latvijas Universitātes Lielajā aulā 1953. gadā. Apsveicējiem viņš esot aizrādījis: „Ko jūs mani ar gadiem apsveicat, apsveiciet ar paveikto darbu!”

 Šajā laikā publicēja daudzus rakstus, vasarās brauca uz Latviju vākt izlokšņu materiālus. 1912. gadā viņš aizstāvēja doktora disertāciju par baltu un slāvu valodu attiecībām. Harkovā Endzelīns uzrakstīja Lettische Grammatik (latviešu: Latviešu valodas gramatika), kas tika publicēta 1922. gadā Latvijā. Šajā pētījumā tika parādīts latviešu valodas toreizējais attīstības stāvoklis, kā arī latviešu valodas skaņu, formu un konstrukciju vēsture, saistības ar citām valodām.

1920. gadā Jānis Endzelīns atgriezās Latvijā un sāka strādāt Latvijas Universitātē. Viņš palīdzēja izveidot baltu filoloģijas nodaļu un lasīja ievadu baltu filoloģijā, latviešu valodas zinātnisko gramatiku, lietuviešu valodas zinātnisko kursu, baltu valodas salīdzināmo gramatiku. Darbojas Terminoloģijas komisijā, kam īsā laikā bija jārada termini dažādās nozarēs.

Pēc viņa ierosmes 1920. gadā dibināta Filologu biedrība, 1935. gadā Latviešu valodas krātuve. 1922. gadā zinātnieku vajadzībām vācu valodā iznāca „Latviešu lasāmgrāmata”, kur bija apskatītas latviešu valodas izloksnes līdz ar tekstu paraugiem. 1922. gadā izdots darbs „Latvijas vietu vārdi”, pirmā daļa, kurā sakopoti Vidzemes vietvārdi. Šo darbu sarakstījis kopā ar Annu Ābeli, Jāni Kauliņu, Pēteri Šmitu u.c. 1926. gadā iznāca otrā daļa, kur apkopoti Kurzemes, Zemgales un Latgales vietvārdi.

Jānis Endzelīns uzņēmās pabeigt Kārļa Mīlenbaha darbu „Latviešu valodas vārdnīca”, kura viņš uzrakstīja norādes par vārdu cilmi un sakariem ar radu valodām. 1927. gadā viņš apprecējās ar savu 28 gadus jaunāko studenti Martu Grimmu (1901—1983). Tā paša gada 30. oktobrī laulībā piedzima Līvija Endzelīna, taču laulība drīz vien tika šķirta.

1939. gadā viņš bija Rīgas Latviešu biedrības zinātņu komitejas priekšnieks. 1938. gadā izdeva J. Endzelīna darbu „Latviešu valodas skaņas un formas”, 1943. gadā „Senprūšu valoda”, kas vācu valodā 1944. gadā izdots ar nosaukumu Altpreussische Grammatik.

Pēc Otrā pasaules kara Endzelīns Latvijas Valsts universitātē vadīja Latviešu valodas katedru (1944—1950). No 1946. gada bija Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta Valodas daļas vadītājs, no 1953. līdz 1961. gadam — Vārdnīcu sektora vadītājs. 1945. gadā tika izdots viņa „Ievads baltu filoloģijā”, 1948. gadā — „Baltu valodu skaņas un formas”, 1951. gadā — „Latviešu valodas gramatika” (1922. gada izdevuma tulkojums ar papildinājumiem; par šo darbu viņam 1958. gadā piešķīra Ļeņina prēmiju). 1956. gadā izdota vietvārdu vārdnīcas „Latvijas PSR vietvārdi” pirmā daļa (otrā daļa iznāca 1962. gadā).

Arī šajā laikā viņš turpināja darbojies terminoloģijas izveidē. Viņa darināti vārdi ir ieskaits, izstrādes diena, neklātiene (mācības), padomnieks, pirmrindnieks, teicamnieks un citi.

Jānis Endzelīns mira 1961. gadā Kokneses „Nākās”. Viņš apglabāts Rīgā, Raiņa kapos.

Kauguru pamatskola nosaukta J. Endzelīna vārdā.

Avots: Wikipedija   

Show Buttons
Hide Buttons