Vārda dienas: Valts, Rinalds, Rinalda , Rainis, Rainita, Rainolds, Rina, Rīna, Rinaldo, Rinalts, Vaits, Valta, Valtis

Raksts

Šodien: Skautu un gaidu Draudzības diena

Skautisma un gaidisma sākums

Skautisma un gaidisma izveidošanās ir cieši saistīta ar Roberta Stīvensona Smita Bēden – Paula un viņa sievas Olaves Bēden – Paulas vārdiem.

Roberts Stīvensons Smits Bēden – Pauls (BP), dzimis Londonā, Anglijā 1857. gada 22. februārī. Jau no bērna dienām viņam patika āra dzīve, dabas un dzīvnieku novērošana. R. Bēden – Pauls bija apdāvināts ar mūzikas dotībām – spēlēja klavieres un vijoli un mēģināja arī zēna gados uzstāties kā aktieris.

Savai dzīvei BP izvēlējās militāro karjeru. Kādu laiku dienējis britu armijā Indijā, viņš atgriezās Anglijā un pārgāja izlūkošanas dienestā. 1899.gadā Dienvidāfrikā sākās angļu – būru karš. Šajā laikā BP atradās Mafekingas pilsētā, komandējot pilsētas garnizonu. 13. oktobrī to aplenca 9000 labi apmācīti un apbruņoti būru karavīri. BP rīcībā bija tikai 1251 vīru, bez tam vēl 1500 baltie un 8000 melno civiliedzīvotāju. Pateicoties BP zināšanām un spējām pilsēta noturējās 217 dienas līdz ieradās palīgspēki un aplenkumu salauza. Lai vairāk pieaugušo vīriešu varētu piesaistīt pilsētas aizstāvēšanai, BP kā sakarniekus izmantoja vietējos zēnus. Šos zēnus tad arī uzskata par pirmajiem skautiem.

Mafekingas aplenkuma laikā Anglijā iznāca BP sarakstītā grāmata „Aids to Scouting”, kura bija domāta kā palīgs armijas izlūkiem. Taču, atgriezies dzimtenē BP konstatēja, ka šī grāmata ir kļuvusi ļoti populāra zēnu vidū, kas mēģina darboties pēc grāmatas ieteikumiem. BP pārdomāja iespēju pārveidot „Aids to Scouting”, piemērojot to zēnu prasībām un vajadzībām.

Pēc būru kara BP palika Dienvidāfrikā, kur organizēja un vadīja speciālas policijas vienības un deva viņiem līdzīgu apmācību, kādu izmanto skauti. No šīm policijas vienībām skauti mantojuši arī savus formas tērpus.

BP dzimtenē bija kļuvis par nacionālo varoni. Anglijas karaliene viņam piešķīra ģenerāļa pakāpi. Austrālija viņam uzdāvināja goda zobenu ar zelta rokturi, viņš tika iecelts par kavalērijas ģenerālinspektoru visai Lielbritānijai un Īrijai.

Lai pārbaudītu, vai grāmatā „Aids to Scouting” izstrādātā sistēma darbojas, BP nolēma veikt pārbaudi. Viņš sapulcināja dažus zēnus no dažādiem sabiedrības slāņiem un 1907. gada 1. augustā sarīkoja nometni Braunsijas salā (Brownsea Island), Pūles pilsētas ostā. To var uzskatīt par pirmo skautu nometni pasaulē.

Nometne bija ļoti sekmīga, un pēc tās BP uzrakstīja grāmatu „Skautisms zēniem”. Šī grāmata tajos laikos kļuva par trešo visvairāk lasītāko pasaulē, tūlīt aiz Bībeles un Šekspīra darbiem. BP bija iedomājies, ka skauti darbosies jau esošajās jaunatnes organizācijās un klubos, taču tā nenotika. BP grāmatas lasītāji gribēja būt patstāvīgi un tā radās skautisms.

BP bija jākonstatē, ka radusies pavisam jauna kustība un jāsāk organizēšanas darbs. Skautu kustība vērsās plašumā. 1908. gada beigās Anglijā bija jau 60 000 skautu. Skautisms ātri izplatījās visā pasaulē, visdažādāko reliģiju zemēs. Vienlaicīgi veicot savus armijas pienākumus un veidojot skautus BP bija jāizšķiras par vienu vai par otru. Pēc karaļa ieteikuma viņš izšķīrās par palikšanu pie skautiem.

1909. gadā Londonas izstādes ēkā „Kristāla pils” uz pirmo skautu sagaitu pulcējās 11000 skautu no visas Anglijas. Viņu starpā bija arī vairākas meitenes, kas vēlējās pievienoties. Tās uzskatāmas par pirmajām gaidām.

Tā kā BP pats bija ļoti aizņemts un meitenēm vajadzēja vadītāju – sievieti, tad viņš aicināja savu māsu Agnesi. Viņai gaidisma ideja ļoti patika un viņa nodevās tai ar visu savu sirdi. Darba bija ļoti daudz, vajadzēja palīdzes. Nolēma dibināt dāmu komiteju no sabiedrībā pazīstamām personām, lai rastu līdzekļus un popularitāti, atbalstu sabiedrībā. Dāmu komitejas pirmā sanāksme notika 1910. gada maijā. 1910. gads tiek pieņemts kā oficiālais gaidu organizācijas dibināšanas gads. Ar Agneses vadību gaidisma kustība ātri paplašinājās.

Pirmā gaidu parādīšanās publikā organizētā veidā notika 1911. gadā, kad parādē piedalījās 200 gaidas. Palīgs sabiedrības attieksmes maiņā bija fakts, ka karalienes Viktorijas meita kļuva par gaidu organizācijas labvēli – patronesi.

1912. gada 30. oktobrī Lords Bēden – Pauls un Olave St. Clair Soames apprecējās, un līdz ar to pašu dienu lēdija BP iesaistījās gaidu vadīšanas darbā un to nepameta līdz pat mūža galam.

Skautisma idejas Latvijā no Krievijas atveda latviešu jaunieši, kas Pirmā pasaules kara laikā, atrazdamies bēgļu gaitās Krievijā, iepazinās ar skautisma idejām. Jauniešiem atgriežoties no bēgļu gaitām, 1917. gadā pirmie skautu pulciņi sāk savu darbību Rīgā, Cēsīs un Alūksnē, drīz pēc tam arī Jelgavā un Talsos.

1920. gada 13. septembrī atzīto pasaules skautu organizāciju sarakstā ir arī Latvijas vārds.

1921. gada 6. aprīlī tiek reģistrēta Latvijas Skautu centrālā organizācija. Maijā notiek LSCO biedru sapulce, kurā tiek ievēlēta pirmā Centrālā pārvalde un tās priekšnieks ģenerālis Kārlis Goppers, kurš vēlāk kļūst par pirmo un vienīgo Latvijas skautu prezidentu.

Līdz 1940. gadam Latvijā notikušas 4. Lielās nometnes, 1933. gadā Latvijā viesojas R. Bēden – Pauls, un kā atzinību par savu darbu viņš saņem 1.šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1938.gadā notiek skautisma 20 gadu jubilejas parāde, kurā piedalās 2400 skautu. Pēc 1938. gada datiem Latvijā darbojas 205 skautu vienības, organizācijā kopumā ir 8114 dalībnieki.

1940. gadā, kad Latviju okupē Padomju Savienība, skautu organizācija tiek likvidēta. Tiek apcietināti un nošauti skautu prezidents ģen. K. Goppers un vad. T. Baltpurviņš. Daudzi skauti un vadītāji tiek apcietināti, nogalināti vai izsūtīti.

1945. gadā latviešu skauti atjauno savu darbību trimdā – zemēs, kurās kara beigās nonāca daudzi latvieši. Sākumā latviešu skauti darbojas Vācijā, Beļģijā, Dānijā, Austrijā un Zviedrijā. Latviešiem izceļojot tālāk pasaulē, skautu vienības radās arī citās valstīs – Kanādā, Austrālijā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Šajās valstīs joprojām darbojas latviešu skautu vienības.

Sākoties Atmodai, Latvijā atdzimst arī skautisma idejas, izveidojas Latvijas skautu un gaidu atjaunošanas klubs. Daudz atjaunošanas darbā palīdz latviešu skauti un gaidas no ārzemēm, kas turpinājuši savu darbību visus garos okupācijas gadus, savās mītnes zemēs. 1990. gadā apvienojoties Latvijas skautu un gaidu kustībām tiek izveidota Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija – LSGCO.

1993. gadā Pasaules skautu konferencē Taizemē Latvijas skauti tiek atjaunoti Pasaules skautu organizācijā WOSM. Oficiālo atzīšanas rakstu organizācija saņēmusi 1996. gadā Pasaules skautu konferencē Oslo, Norvēģijā.

Jaunumi

Show Buttons
Hide Buttons