Vārda dienas: Daina, Dainis, Dainida , Daimona, Daimonds, Daimons, Dainars, Dainārs, Dainarts, Dainita, Dainīte, Dainors, Deimonds, Deimons, Jevlampija

Raksts

Ko īsi pirms nenoskaidrotā un neapstiprinātā nāves fakta par skolotāja misiju virspusīgās frāzēs rakstījis profesors Juris Stabiņš

Juris Stabiņš. Foto no personīgā albuma.

Bijušās Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) rektors un Rīgas Komercģimnāzijas direktors tika aizturēts 2004.gadā, kad viņam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) inkriminēja  kukuļa izspiešanu no skolēnu vecākiem.

2008.gada 3.aprīlī Rīgas apgabaltiesa viņam piesprieda astoņu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Spriedumu nemainīja arī apelācijas instances tiesa, un 2009.gada 8.septembrī to spēkā atstāja arī Augstākās tiesas Senāts.

Stabiņš uz tiesas sēdēm nāca cītīgi un apzinīgi un pat lūdza tiesas atļauju atstāt valsti, ko arī saņēma un pēc tam valstī atgriezās. Viņš pazuda pēc tam, kad izpildei tika nodots notiesājošais spriedums un viņam bija jādodas uz cietumu, lai izciestu piemēroto cietumsodu. 

Par Stabiņa pazušanu policijai 2009.gada 14.septembrī ziņoja kaimiņš. Viņa īpašums atradās blakus Stabiņa radinieku mājai Rēzeknes novada Rikavas pagastā. Šo namu Stabiņš esot pieskatījis. Kaimiņš stāstīja, ka dažas dienas pirms ziņojuma policijai viņš rektoru redzējis, bet 13.septembrī – nē un tad arī devās kaimiņa meklējumos.

Maltas upes krastā kaimiņš atrada Stabiņam piederošas drēbes, bet pats to īpašnieks netika atrasts. Pie mājas tika atrasta arī neaizslēgta Stabiņa automašīna. Uzsākot meklēšanu, tika pārbaudīta Maltas upes gultne, bet nekas netika atrasts.

Ko profesors Juris Stabiņš pirms “nāves” ir teicis par sevi

Pedagoģijas zinātņu doktors, psiholoģijas maģistrs un inženierzinātņu doktors datortehnikas specialitātē. Esmu aktīvs izglītības inovāciju ieviesējs. Viens no pirmajiem atjaunoju komercizglītību Latvijā. Organizēju plaša mēroga starptautiskas uzņēmējdarbības un menedžmenta skolas. Esmu Rīgas Komercģimnāzijas dibinātājs un ilggadējs direktors. Esmu Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas koncepcijas autors un īstenotājs, arī ilggadējs rektors. Esmu zinātnisku un plašam lasītāju lokam domātu grāmatu autors un profesionāls lektors – sekmēju cilvēku pašattīstību un profesionalitāti. Pašreiz veicu plašu zinātnisku pētījumu sekmīguma un karjeras izaugsmes jomā, lai izstrādātu pedagoģiskas rekomendācijas vecākiem, skolotājiem un pašiem jauniešiem augstu personīgu sasniegumu gūšanā.

Skolotājs – profesija vai misija?

Juris Stabiņš – profesors, Dr.Sc.Ing, Dr.Paed, Mg.Psych

Izglītība ir katra cilvēka vērtību sistēmas būtiskākā sastāvdaļa. Izglītība veido cilvēka profesionalitāti, sekmē karjeras izaugsmi un nosaka dzīves kvalitāti. Izglītība veicina personības attīstību un prasmi veidot pozitīvas attiecības ar cilvēkiem. Izglītības procesa centrālā persona ir SKOLOTĀJS.

Tāpēc pārdomas par skolotāja vietu un lomu mūsdienu sabiedrībā ir īpaši aktuālas, jo skolotājam, blakus ir nostājušās brīnišķīgi ilustrētas enciklopēdijas un vārdnīcas visās zinātnes nozarēs, izglītojošas pārraides „Discovery” televīzijas kanālos un īpaši pasaules tīmeklis. Skolotājs vairs nav vienīgais zināšanu un pagātnes pieredzes nesējs, kā tas bija īpaši pirms 100 un pat vēl pirms 50 gadiem. Tāpēc skolotājs skolēna uztverē vairs nav vienīgā un neapstrīdamā autoritāte.

Pārdomas par skolotāja profesionalitāti ir aktuālas arī tāpēc, ka pasaulē ir radušās desmitiem jaunas profesijas, kurām ir nepieciešami atbilstoši speciālisti, ir pieaugušas prasības darbinieku profesionalitātes līmenim, ir mainījušās darba tirgus prasības.

UNESCO eksperti, prognozējot šo tendenci, ir izstrādājuši izglītības vadlīnijas, transformējot tradicionālo skolotāja misijas izpratni atbilstoši informācijas sabiedrības prasībām. Tiek akcentēta skolotāja prasme radīt tādu mācību vidi, kurā skolēns iemācās zināt – iegūt sapratnes līdzekļus, iemācās darīt – spēt radoši sadarboties ar apkārtējo pasauli, iemācās dzīvot starp cilvēkiem – apgūst prasmi sadarboties ar citiem cilvēkiem visās cilvēkdarbības jomās, iemācās būt – apzināties sevi un savas iespējas.

Tas paver iespēju nodefinēt šim mūsu valsts sociāli ekonomiskās attīstības periodam atbilstošu skolotāja misiju.

Skolotāja misija ir pedagoģiskajā procesā profesionāli sekmēt katra audzēkņa maksimālu pašrealizāciju – viņa dabas doto fizisko un psihisko potenču atklāšanu, apzināšanos un individuālo spēju attīstību, veicināt personīgo un sociālo briedumu, virzīt un atbalstīt audzēkni attīstīt un pilnveidot gatavību dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, radīt tādu mācību vidi, kurā skolēns iemācās mācīties, iemācās darīt, iemācās dzīvot starp cilvēkiem, iemācās būt.

Šo misiju spēj īstenot tikai profesionāli kompetents un personīgi pašrealizējies skolotājs, kurš izprot un ir apguvis skolotāja misijas realizācijas stratēģiju:

  1. Audzēkņa prāta, godīguma un labestības veicināšana.
  2. Audzēkņa gatavības dzīvesdarbībai veicināšana:
  3. Sekmēt atbildīgas personības veidošanos;
  4. Sekmēt patstāvīgas personības veidošanos;
  5. Sekmēt darba mīlestību;
  6. Sekmēt saskarsmes prasmju attīstību.
  7. Sekmēt spēju adaptēties un integrēties mainīgajā vidē.
  8. Veidot stabilas morālās un garīgās vērtības.
  9. Veicināt humānas personības attīstību.
  10. Palīdzēt izveidot attieksmju un vērtību kritērijus.
  11. Sekmēt patriotisma veidošanos.
  12. Veicināt sabalansētu pašapziņas un paškritikas veidošanos.
  13. Veicināt spējas patstāvīgi mācīties.
  14. Attīstīt kritisku domāšanu.
  15. Palīdzēt attīstīt spēju izvirzīt un sasniegt mērķus.
  16. Būt par pozitīvu piemēru un uzticības personu.
  17. Karjeras un profesionālisma sasniegšanas paņēmienu izpratnes sekmēšana.
  18. Audzēkņa dotību identifikācija un talanta attīstība.
  19. Palīdzēt audzēkņiem apzināties savus kompleksus un atbrīvoties no tiem.

Šīs misijas īstenošanai skola veido nepieciešamo mācību vidi, komplektē kvalificētu skolotāju kolektīvu, kuriem ir misijas realizācijai nepieciešamās profesionālās kompetences, nodrošina nepārtrauktu skolotāju tālākizglītību un organizē efektīvu skolotāju – skolēnu – vecāku sadarbību.

Augstākā pedagoga vērtība ir viņa profesionālisms.

Skolotāja profesionālisms ir uz dziļu savas misijas apzināšanos, pilnīgām zināšanām savā profesijā, augstu inteliģenci, pārliecību, darba mīlestību, pieredzi un nepārtrauktu pašpilnveidi balstīta prasme augstā kvalitātē veikt pedagoģisko darbu, ievērojot morāles un ētikas normas. Profesionālis ir atzīts eksperts savā jomā.

Skolotāja profesionālisms izpaužas caur viņa profesionālajām kompetencēm.

Skolotāja profesionālā kompetence ir pašizglītības un pašattīstības procesā iegūta un uz zināšanām, pieredzi, vērtībām un attieksmēm balstīta skolotāja spēja īstenot savu misiju:

  1. Efektīvu mācīšanas – mācīšanās procesu nodrošina: prasme organizēt mācību procesu, kurā audzēknis iemācās mācīties; prasme izvēlēties tādu mācību priekšmeta saturu, kurš veicina audzēkņa personības attīstību; prasme organizēt mācību vidi, kura veicina audzēkņa personības attīstību; prasme izvēlēties mācību metodes un aktivitātes, kuras veicina audzēkņa prasmi patstāvīgi rīkoties, darīt; skolotāja personība – kā audzēkņa personības attīstību veicinošs faktors.
  2. Morāles un ētikas normu apzināšanos un audzēkņa vērtību sistēmas izkopšanu sekmē: prasme veicināt godīgumu; prasme veicināt toleranci; prasme sekmēt nacionālo pašapziņu; u.c.
  3. Vispusīgas audzēkņa personības attīstību un gatavības dzīvesdarbībai veicina: prasme veicināt atbildīgas un uzņēmīgas personības veidošanos; prasme veicināt audzēkņa patstāvību spriedumos un darbībā; prasme rosināt audzēkni uz pašanalīzi, sevis apzināšanos; prasme veicināt audzēkņa radošo spēju attīstību.
  4. Audzēkņu priekšstatu veidošanos par pozitīvām cilvēku savstarpējām attiecībām, kuras nepieciešamas, lai audzēknis iemācītos dzīvot starp cilvēkiem sekmē: prasme veicināt sadarbības iemaņas; prasme veicināt spēju iet uz kompromisu; prasme veicināt spēju pieņemt cilvēku tādu, kāds viņš ir; u.c.
  5. Efektīvāko rīcības stratēģiju problēmsituācijās skolotājam palīdz izvēlēties: prasme saskatīt problēmas cēloni; prasme novērot, analizēt un izsecināt; u.c.
  6. Skolotāja sadarbību ar audzēkņiem, viņu vecākiem un kolēģiem sekmē: labestība; spēja radīt nosacījumus konstruktīvam dialogam; oratora māksla; u.c.
  7. Skolotāja pašattīstību un panākumus darbā sekmē: prasme plānot savu laiku; prasme lietot datoru; spēja būt paškritiskam; u.c.

Šīs nepieciešamās profesionālās kompetences skolotājs apgūst un pilnveido visā studiju un savas profesionālās darbības laikā, atbilstoši prasībām, kuras izglītībai izvirza dotā brīža zinātnes sasniegumu līmenis un atbilstoši sabiedrības attīstības tendencēm.

Vēlos pievērst uzmanību svarīgām skolotāja personības īpašībām, prasmēm, spējām, kvalitātēm – tiem faktoriem, kuri ir būtisks priekšnosacījums skolotāja profesionalitātes izveidošanā un tālākajā izkopšanā:

  1. Skolotāja autoritāti nosaka viņa lietpratība, inteliģence, vārdu saskaņa ar darbiem, u.c
  2. Uzticēšanos skolotājam veicina viņa prāts, godīgums, labestība, u.c.
  3. Faktori, kuri nepieciešami, lai skolotājs spētu vest sev līdzi, aizraut ar savu ideju, aicinātu aktīvai darbībai – oratora spējas, dziļa iekšējā pārliecība, uzņēmība, uzdrīkstēšanās, u.c.
  4. Skolotāja individualitāti nosaka viņa erudīcija, dotības, talants, u.c.
  5. Radošu skolotāju raksturo viņa spēja saskatīt alternatīvas, spēja netradicionāli domāt un rīkoties, u.c.
  6. Skolotāja uzņēmību veicina viņa prasme izvirzīt un sasniegt mērķus, spēja pārvarēt neveiksmes un grūtības, neatlaidība, gatavība uz saprātīgu risku, u.c.

Veiksmīgu skolotāja misijas aprakstu ir nodefinējis humānistiskās psihoanalīzes pārstāvis Ērihs Fromms. Nepieciešamo dzīves gatavību jomā viņš īpaši izcēla šādu izglītības procesā apgūstamu savstarpēji saistītu gatavību virkni – gatavība spēt veidot pašam savu dzīvi, gatavība akceptēt humānistiskās vērtības, gatavība palikt vienatnē ar savu pārliecību, reizēm nostāties iepretim vispārpieņemtajam viedoklim, gatavība paust savas personības neatkarību un gatavība radoši, atbildīgi strādāt kopā ar citiem cilvēkiem, gatavība apzināties un novērtēt savu unikalitāti un gatavība apgūt produktīvai savstarpējai saskarsmei nepieciešamās iemaņas, dialoga, kompromisa mākslu, gatavība respektēt droši ticamus faktus un vērtējumus, gatavība radoši domāt un paust savas jūtas.

Lūk, cik vienkārši un saprotami ir aprakstīts mūsu uzdevums un galamērķis! Ar kādām metodēm un uz kādu pedagoģisko teoriju balstoties mēs to konkrētajā gadījumā īstenosim, ir katra no mums profesionāla kompetence un izvēle.

Lai mums pietiek pedagoģiskā optimisma, enerģijas, uzņēmības, atbildības, dzīvesprieka un mīlestības profesionāli īstenojot mūsu augsto skolotāja misiju!

Show Buttons
Hide Buttons