Vārda dienas: Renāte, Modrīte, Mudrīte , Mudra, Mudris, Rana, Ranāte, Raneta, Ranita, Ranta, Rena, Rēna, Renata, Renāta, Renate, Reneta, Renija, Renijs, Renita, Renta, Rineta, Rinete

Raksts

1952. gada 4. martā Ernests Hemingvejs pabeidza stāstu “Sirmgalvis un jūra”

Attēlu rezultāti vaicājumam “Ernests Millers Hemingvejs, labāk pazīstams kā Ernests Hemingvejs (angļu: Ernest Miller Hemingway, dzimis 1899. gada 21. jūlijā Oakpārksā, ASV, miris 1961. gada 2. jūlijā Kečamā, Aidaho, ASV), bija amerikāņu rakstnieks un žurnālists. Ernests Hemingvejs bija viens no slavenākajiem 20. gadsimta amerikāņu rakstniekiem. Savas dzīves laikā viņš izdeva 7 noveles un 6 īso stāstu krājumus. Pēc viņa nāves vēl tika publicētas 3 noveles un 4 īso stāstu krājumi. Hemingvejs ir saņēmis Nobela prēmiju literatūrā (1954)[1] un Pulicera balvu (1953)[2] - abas par stāstu "Sirmgalvis un jūra". Ernests Hemingvejs tiek uzskatīts par vienu no t.s. zudušās paaudzes rakstniekiem, viņa darbi ietekmējuši gan ASV, gan Eiropas literatūru. Hemingveja pazīstamākie romāni ir "Ardievas ieročiem" (angļu: A Farewell to Arms, 1929), "Kam ir un kam nav" (angļu: To Have and Have Not, 1937), "Kam skanēs zvans" (angļu: For Whom the Bell Tolls, 1940) un citi, stāsti - "Kilimandžāro sniegi" (angļu: The Snows of Kilimanjaro, 1936), "Sirmgalvis un jūra" (angļu: The Old Man and the Sea, 1952). Ernesta Hemingveja darbos tiek spilgti atklāta cilvēka cīņa ar izmisumu un vientulību, taču pārdzīvot to palīdz paļaušanās uz likteni un godīga, drosmīga attieksme pret dzīvi. Hemingveja darbos tiek uzsvērta doma, ka drosmīgs un domājošs cilvēks nav pakļaujams - viņš vai nu izdzīvo, vai tiek iznīcināts.”

Ernests Hemingvejs.

Ernests Millers Hemingvejs, labāk pazīstams kā Ernests Hemingvejs (angļu: Ernest Miller Hemingway, dzimis 1899. gada 21. jūlijā Oakpārksā, ASV, miris 1961. gada 2. jūlijā Kečamā, Aidaho, ASV), bija amerikāņurakstnieks un žurnālists.

Ernests Hemingvejs bija viens no slavenākajiem 20. gadsimtaamerikāņu rakstniekiem. Savas dzīves laikā viņš izdeva 7 noveles un 6 īso stāstu krājumus.

Pēc viņa nāves vēl tika publicētas 3 noveles un 4 īso stāstu krājumi. Hemingvejs ir saņēmis Nobela prēmiju literatūrā (1954)un Pulicera balvu (1953)- abas par stāstu “Sirmgalvis un jūra”.

Ernests Hemingvejs tiek uzskatīts par vienu no t.s. zudušās paaudzes rakstniekiem, viņa darbi ietekmējuši gan ASV, gan Eiropasliteratūru. Hemingveja pazīstamākie romāni ir “Ardievas ieročiem” (angļu: A Farewell to Arms, 1929), “Kam ir un kam nav” (angļu: To Have and Have Not, 1937), “Kam skanēs zvans” (angļu: For Whom the Bell Tolls, 1940) un citi, stāsti – “Kilimandžāro sniegi” (angļu: The Snows of Kilimanjaro, 1936), “Sirmgalvis un jūra” (angļu: The Old Man and the Sea, 1952).

Ernesta Hemingveja darbos tiek spilgti atklāta cilvēka cīņa ar izmisumu un vientulību, taču pārdzīvot to palīdz paļaušanās uz likteni un godīga, drosmīga attieksme pret dzīvi. Hemingveja darbos tiek uzsvērta doma, ka drosmīgs un domājošs cilvēks nav pakļaujams – viņš vai nu izdzīvo, vai tiek iznīcināts.

“Sirmgalvis un jūra”, arī “Vecais vīrs un jūra” (angļu: The Old Man and the Sea), ir amerikāņu rakstnieka Ernesta Hemingvejaromāns.

To Hemingvejs sarakstījis 1951. gadā Kubā, romāns pirmoreiz publicēts nākamajā gadā. Šis ir pēdējais lielais Hemingveja daiļliteratūras darbs, kā arī pēdējais darbs, kas ticis izdots viņa dzīves laikā.

Darbs ir par gados vecu zvejnieku, kas pēc vairāku nedēļu ilgas zvejas bez nevienas noķertas zivs noķer vienu milzīgu zivi, ar kuru sākas cīņa.

Aizraujoša grāmata par kādu vientuļu un vecu zvejnieku. Stāsta epicentrā ir šī paša zvejnieka negaidītā veiksme uz āķa noķert līdz šim lielāko zivi, kādu savā mūžā redzējis. Bet ir viens “bet” – vecais vīrs laivā šoreiz ir viens pats, bez sava palīga zēna, līdz ar to viņu piemeklē vairākas praktiskas dabas problēmas.

Labvēlīgs, apveltīts ar cieņu un pietāti, bet tajā pašā laikā mērķtiecīgs un fiziski un garīgi izturīgs, kā arī apveltīts ar lielu pašiedvesmas devu. Vecais vīrs dalīdamies savās domās un pārdomās ar jūru un lielo zivi ,visvairāk mani aizkustināja ar šo.

“Nav neviena, kas būtu cienīgs ēst šo lielo zivi, viņas izturēšanās un lielā cildenuma dēļ.” Vai nav cēlsirdīgi?  Stāsts par cīņu ar sevi, ne jau par lielās zivs noturēšanu un haizivju atvairīšanu.

 

 

Show Buttons
Hide Buttons