Pieci zelta likumi, definējot savus dzīves mērķus jeb fragments no Kaspara Bikšes un Māras Ozolas mācību grāmatas audzināšanas stundām

Annemartas Kreituses zīmējums.

1.Tūlīt pat paziņosim sev vēlamo galarezultātu un būsim maksimāli konkrēti!

Mērķa formulā uzreiz jānorāda, ko gribam panākt pūliņu rezultātā. Ja gribam uzvarēt olimpiādē, tā arī rakstīsim: “Es oktobra olimpiādē iegūstu 1.vietu” Ja gribam tikt pie labas atzīmes, savu vēlmi formulēsim skaidri un gaiši: “Mana atzīme latviešu valodas ieskaitē ir „9”. Un tā tālāk. Nerakstīsim, piemēram, kaut ko tik nenoteiktu: “Es no­pelnu daudz augstāku atzīmi.” Pavēstīsim par saviem mērķiem pasaulei bez aplinkus ceļiem, spersim visu ārā skaļi un skaidri! Kad formulējam savu mērķi, būsim maksimāli konkrēti.

Uzdevums „Mani konkrētie un nekonkrētie mērķi”

2. Mērķus formulēsim „es” formā!

Mērķa formulai jāsākas ar vienskaitļa 1.personas vietniekvārdu – mums katram pašu galveno vārdu pasaulē – “es”. Tādi mērķi kā „mana skolotāja pārstāj ar mani bārties” parasti ir nesasniedzami, jo tos īstenot var tikai citi cilvēki. Vai tad mēs spējam regulēt skolotāju? Viņa šādu mērķi nav sev izvirzījusi un i netaisās to darīt. Visticamāk, viņa pašlaik domā pati par saviem uzdevumiem un mūsu problēmas viņai nav ne prātā.

Uzdevums „Mani mērķi „es” formā”

3. Darbība notiek tagadnē!

Formulējot mērķus, paliksim šodienā, nevis plivināsimies kaut kur tālā nākotnē, tāpēc lietosim tādas frāzes un darbības vārdus, kas uzsver, ka viss notiek tieši patlaban. Gramatiski tas būtu tagadnē, piemēram, „es mācību stundu laikā esmu pieklājīgs”, nevis vienkārši „esmu pieklājīgs”. Citādi paši nenoticēsim šim apgalvojumam un tad nespēsim to īstenot – vilks viņu zina, kas tur, miglainajā nākotnē, priekšā gaida. Savu mērķi formulēsim, izmantojot tādas frāzes kā „es veiksmīgi nokārtoju latviešu valodas ieskaiti”, „es pret skolotāju izturos ar cieņu un pieklājīgi”. Vai ko tamlīdzīgu, kas nu mums attiecīgajā brīdī visvairāk vajadzīgs.

Uzdevums „Mani mērķi tagadnes formā”

4. Atbrīvosim savu mērķu sasniegšanas ceļus!

Mērķa formulā uzreiz rakstīsim to, kas mums ir vajadzīgs, un centīsimies nenorādīt sasniegšanas paņēmienus. Piemēram, ja gribam doties uz ārzemēm, formulēsim tieši šo pasūtījumu, nevis lūgsim naudu kaut kādiem transporta izdevumiem.

Uzdevums „Rakstīsim tikai to, kas mums ir vajadzīgs!”

5. Liksim mieru fantāzijām par tēmu „kā būtu, ja būtu”!

Izvirzot savus mērķus, būsim drosmīgi (tomēr nenodosimies fantāzijām), neierobežosim savas vēlmes atbilstoši iespējām. Ļausim, lai dzīvē notiek nelieli brīnumi! Būsim tiem gatavi! Protams, tālab ir nepieciešams atbrīvoties no pašu galvās mītošajām pastāvīgajām bailēm un šaubām – pie tā mēs katrā ziņā kopā pastrādāsim turpmāk grāmatu sērijā „Skolas psihohigiēnas pamati”.

Mūsu formulētajam mērķim ir jāparāda precīzi rezultāts, kuru gribam sasniegt. Tāpēc uzrakstīsim savus mērķus kā īsu frāzi – pozitīvu, (bez nolieguma) tagadnē un „es” formā. Mērķi izvēlēsimies reālu, bet ne ikdienišķu (tajā nevajag ietvert to, kas notiks tāpat, bez mūsu pūliņiem). Mērķim ir jāizriet ārpus ierastā ietvariem, ārpus obligātā, visa, ko tu tik un tā darām jau šodien.

Uzdevums „Mani mērķi bez nolieguma”