Vārda dienas: Beāte, Beatrise , Beata, Beāta, Beate, Beatrisa, Biatrise, Gilarijs, Hilards, Hilarija, Hilarijs, Hilārijs, Hilars, Hilārs

Raksts

Par krēslos „sēdētāju” un „nesēdētāju” tiesību aizstāvjiem jeb tiesību aizstāvju un pretinieku uzkrītošā dubultmorāle

Annemartes Kreituses zīmējums.

Kādā no Twitter ierakstiem ir minēts, ka «sēdēt uz palodzēm nedrīkst, sēdēt uz grīdas nedrīkst, sēdēt klasēs nedrīkst… ja esi aktīvāks bērns – gaiteņos skriet nedrīkst, sporta zālē starpbrīdī arī nedrīkst skriet».

Tvnet portāla komentētāji lielākoties  skolēnus sauc par „mīkstajiem” un visnotaļ atbalsta iespēju „nedrīkst sēdēt”, piemēram, komentētājs ar segvārdu „Arturs Bērziņš” savā komentārā min, ka  „jāsmejas, ja nav izsēdējušies! 5 minūtes savu skeletu nevar vertikālā stāvoklī noturēt; Dziesmusvētkos  vienas dziesma laikā pus estrāde gar zemi nogāzās; arī starpbrīžos derīgi pakustēties nevis momentā kut kur pakaļu „noparkot”.

Turpinājumā kāds cits komentāra autors min, ka „tāda tagad ir tā mūsu „mīkstā” paaudze.

Meitenes nevar par meitenēm nosaukt, jo pakala nosēdēta ka trīsdurvju skapis. Puišeļiem, nav ne stājas, ne fiziskās formas. Vieni lupatlaši parādījušies jaunatnes vidū. Kauns par šitādu jaunatni dzīvojot , neatkarīgā valsti. Man personīgi ir nospļauties kas ar šo valsti.

Savukārt komentāra autors ar segvārdu „Artūrs Kivlenieks” min, ka „viss ir vienkārši, neko nedrīkst, jo, ja kaut kas nelāgs notiks ar bērnu, tad skolotājus atlaidīs, direktoram uzliks sodu un skola paliks ar sliktu slavu”.

„Pēteris Puriņš (Petja)” piebilst, ka „paši vien ar visu pārmērīgo nodrošināšanos radam šo mīkstmiešu paaudzi, bet šīs pasaules varenie vien priecājas, ka tiek ražoti vāji, nedomājoši un vadāmi darba lopiņi.”

Piekrist un iebilst var jebkuram- gan „sēdētāju” , gan „nesēdētāju” tiesību aizstāvjiem, bet viens gan krīt acīs, proti, gan tiesību aizstāvju, gan pretinieku dubultmorāle.

Piemēram, komentārā raksta, ka kauns par jauno „mīksto” paaudzi neatkarīgā pasaulē, kaut pats komentāra autors beigās piebilst, ka pašam par valsti nospļauties. Kāds te sakars ar neatkarīgu vai atkarīgu valsti- te drīzāk ir viela pārdomām par valsts veidotāju dubultmorāli pirmām kārtām jau pieaugušo vidū.

Skolā visur tiek skandēts, ka mācīties ir katra skolēna pienākums, labi uzvesties ir katra skolēna pienākums… un tā bez sava gala.

Tajā pašā laikā pienākumu „apkrautie” skolēni visās malās var lasīt pieaugušo uzrakstus „veikala administrācija par atstātajām mantām atbildību neuzņemas”, ka „teātra administrācija par garderobē atstātajām mantām atbildību neuzņemas”, ka „apsargājamais maksas stāvlaukums par automašīnās atstātajām mantām atbildību neuzņemas” un tā tālāk un tā joprojām.

 

Show Buttons
Hide Buttons