Vārda dienas: Arnolds, Emanuels , Arnotijs, Arnulfs, Emanuela, Emanuēla, Emanuils, Emmanuels, Imanuels, Immanuels, Manuela, Manuēla, Noldis

Raksts

Turpinām iesākto sēriju “15 jautājumi” uz kuriem atbild izglītības un zinātnes darbinieki

Iepazīstini lasītājus ar sevi, ar savu nodarbošanos un to, kas varētu interesēt zinātkāros un ziņkārīgos Pedagogs.lv lasītājus, kā arī pastāsti, kā Tev klājas un pastāsti par to, ko parasti intervijās nejautā žurnālisti vai kādu jautājumu Tu uzdotu sev!

Kaspars un Gunita 2017.gada rudenī, gatavojot zivju zupu.

Mani sauc Gunita. Esmu pedagogs jau 25 gadus. Pašreiz ieņemu vadītāja vietnieka amatu Rīgas pašvaldības pirmsskolā.

Es uzdodu sev šādu jautājumu: “Gunita, kāpēc Tu piekriti šai intervijai? Kāpēc Tu kavēsi savu laiku šādiem niekiem? Un cilvēki mēdz būt tik dažādi…izlasīs Tavas atbildes uz jautājumiem, sāks nevajadzīgi mēļot…”

Atbilde: “Kasparu pazīstu jau kopš bērnības gadiem. Esam kopā gājuši izlūkot ražu kaimiņu dārzā, esam kopā šūpojušies augstu jo augstu Lieldienu šūpolēs, spēlējuši paslēpes un pat, jā!, arī bučojušies.

2017.gada rudenī kopīgi devāmies ekspedīcijā pa bērnības dienas takām, satikām radus un draugus, kuri neiztrūkstoši bija iesaistīti visos šajos piedzīvojumos. Vārījām zivju zupu, spēlējām mūsu iemīļoto 12 kociņu spēli, par kuru mūsu bērniem bija liels izbrīns (Kas tā tāda par spēli?), spēlējām “Riču – Raču” un “Cirku”, kurā Kaspars bija galvenais uzvarētājs.

Intervijai piekrītu, jo Kaspars ir mans draugs, jo lielos dzīves notikumus veido mazie notikumi un piedzīvojumi, jo esmu pārliecināta, ka  šīs mājas lapas sekotāji, kuri lasīs manas atbildes, ir vispozitīvākie un visgaišākie cilvēki.”

Kas nepieciešams, lai Tu būtu laimīga, kāpēc?

Lai es justos laimīga, man nepieciešami izaicinājumi, kustība, komunikācija ar cilvēkiem, atpūtas un vienatnes brīži dabā. Es sevi salīdzinu ar jūru. Lai būtu dzīvē laimīga, man nepieciešama daudzveidība – mierīgs rāmums, viļņi, bangas un vētras, zeltainas gaismas, dzidrs spirgtums un bezgalīgs dziļums. Jūra taču IR laimīga…

Saulriets Pāvilostas jūrmalā.

Kam esi dzīvē vislielāko pateicību parādā, kāpēc?

Vislielāko pateicību parādā esmu savai mammai. Visu manu esības laiku mamma mani ir atbalstījusi, uzmundrinājusi, motivējusi, palīdzējusi, rūpējusies. Līdz šai dienai. Mammu, vēlos Tev pateikt MILZĪGU paldies! Dāvinu Tev šo acāliju krāšņumu, jo es zinu, cik   priecīga Tu vienmēr esi par ziediem.

Acālijas Rīgas botāniskajā dārzā.

Kam Tu tici, kāpēc?

Es ticu Dievam. Tāpēc, ka dzīve ir pierādījusi, ka pasaulē ir tik daudz noslēpumainu vietu, lietu un notikumu, kas liecina, par Augstākā esamību, Augstākās Prāta un Apziņas esamību. Aizdomājies arī Tu par to!

Kura dzīvnieka īpašības Tu vēlētos „aizņemties”, kāpēc?

Es vēlētos aizņemties kaķa īpašības. Kaķa neatkarību, veiklību, izturību, piemīlību, laiskumu, plēsīgumu. Kā tautā saka: “Kaķis vienmēr nokrīt uz kājām” vai “Kaķim ir 9 dzīvības”. Arī man tās visas lieti noderētu.

Mūsu mājas mīlulis runcis Fredis.

Kurā valstī Tu gribētu dzīvot, kāpēc?

Es gribētu dzīvot Latvijā, jo Latviju enerģētiski sajūtu kā savu dzīves vietu. Latvijas daba mani atspirdzina un harmonizē.

Ko Tu uzburtu pašu pirmo, ja Tu būtu burve, kāpēc?

Ja es būtu burve, es uzburtu pasaulē MĪLESTĪBU. Mīlestību cilvēku domās, prātos, sirdīs, darbos, vārdos. Kāpēc? Tāpēc, ka tad pasaulē iestātos MIERS…

Kuri ir svarīgākie cilvēki Tavā dzīvē, kāpēc?

Mani svarīgākie cilvēki manā dzīvē ir mani bērni. Pat zinot visdažādākās teorijas, kuras to neakceptē, es apgalvoju, ka manas dzīves vissvarīgākie cilvēki ir mani bērni. Tāpēc, ka bērns ir tavs BĒRNS uz mūžu.  Tāpēc, ka agrāk vai vēlāk tev nāksies savai Sirdsapziņai atbildēt, vai tu viņus audzinot visu izdarīji pēc vislabākās sirds apziņas. Tāpēc, ka bērni ir savu vecāku skolotāji. Arī mani bērni ir mani Skolotāji.

Cik jauna vai veca Tu jūties, kāpēc?

Es jūtos jauna, jo mani aizvien izbrīna dzīve. Es brīnos un priecājos par visu. Tāpat ka bērni, kas ir prieka pilni.

Kas liek Tev vienmēr smaidīt, kāpēc?

Es vienmēr smaidu ,tāpēc, ka es brīnos un priecājos par dzīvi. Tas arī liek man smaidīt – izbrīns, laimes sajūta un prieks par dzīves krāsainību.

Ko Tu dari, lai sevi pilnveidotu, kāpēc?

Lai sevi pilnveidotu, es nepārtraukti mācos. Es mācos akadēmiskās zinības augstās skolās, es mācos noslēpumainas zinības netradicionālās skolās un es mācos ikdienā no jebkura sev ceļā sastaptā cilvēka. Es mācos, jo es apzinos, ka aizvien neko nezinu.

Kura ir Tava mīļākā grāmata, kāpēc?

Mana mīļākā grāmata ir Bredlija Trevora Grīva grāmatiņa “Grāmata draņķīgai dienai”. Šajā grāmatā ir lieliski uzmundrinājumi un ieteikumi dzīvesprieka atgūšanai, kas izklāstīti fotogrāfijās un asprātīgos tekstos. Piemēram, “Nebaidies nokost lielāku kumosu, nekā spēj norīt.” vai “Un nebaidies riskēt!”.

Kā Tu sevi lutini un kāpēc Tu to dari?

Es sevi lutinu, dāvinot sev dažādu formu un krāsu sveces. Jo, sveču gaisma, rezonējot ar sveces krāsu, formu un materiālu, attīra apkārtējo telpu un domas, relaksē, nomierina, dziedina.

Kādas būtu Tavas ideālākās vecumdienas, kāpēc?

Manas ideālākās vecumdienas būtu tādas, ja es tās pavadītu apceļojot pasauli, jo tikai caur pieredzi mēs izzinām lietu patieso būtību, kas veido katra uzskatus par patiesību. Tad es zinātu, vai tiešām Antarktīdā ir auksti un vai tiešām Sahāras tuksnesis ir tik smilšains.

Kā Tu jūties pēc šīs intervijas, kāpēc?

Es jūtos lieliski! Tāpēc, ka varēju Tev, Kaspar, un citiem pedagogiem atklāt dažus savus noslēpumus.

 

Viens komentārs
  1. Gunita un Kaspars ir cīnītāji, meklētāji, unikāli cilvēki manā dzīvē, kurus cienu un mīlu no visas sirds.

Leave a Reply to Dace Cancel reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Show Buttons
Hide Buttons