Vārda dienas: Amanda, Kaiva, Amanta , Amandis, Amands, Amantija, Amaranda, Amaranta, Amarilla, Amenta, Araminta, Azanda, Azella, Kaivis

Raksts

1932. gada 23. martā dzimis latviešu rakstnieks Jānis Plotnieks

Jānis Plotnieks.

Rakstnieks Plotnieks Jānis dzimis 1932.gada 24.martā Jaungulbenes pagasta Grūžupēs, zemnieku ģimenē.

Beidzis Gulbenes vidusskolu (1952.g.) un LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un Literatūras nodaļu (1957.g.). Strādājis LVI (tagadējā izdevniecība “Liesma”) par redaktoru (1956.g. – 1958.g. un 1969.g. – 1971.g.), laikrakstā “Literatūra un Māksla” par nodaļas vadītāju (1959.g. – 1965.g.), žurnālā “Draugs”, kopš 1983.g. žurnālā “Zīlīte” nodaļas vadītājs. Rakstnieku Savienības biedrs (1958.g.).

Pirmā publikācija – dzejolis “No Pededzes nāks gaisma” laikrakstā “Padomju Jaunatne” 1951.g. Plotnieka dzejnieka rokraksts izveidojās 50. un 60. gadu mijā, kad iznāca krājumi

“Nemiera dziesma” (1958.g.),
“Zemei pieder zvaigznes” (1961.g.),
“Deg Ziemeļu zvaigzne” (1964.g.),
“Ar liesmu ledus deg” (1966.g.).
Raksturīga romantiska, vietām mākslota trauksmainība, kaismīgs protests pret mietpilsonību un atpalicību, sociāli motīvi. Stils publicistisks: skaldīta dzejas frāze, pretstatu poētika bez niansēm un .tml.

Krājumos

“Kuģiem nenāk miegs” (1970.g.),
“Siena laiks” (1975.g.),
“Divkauja ar sevi” (1979.g.),
“Ar nātras mīlestību” (1985.g.),
izlasē “Zeme un saknes” (1982.g.)
patētikas mazāk. Paplašinājies tēmu un intonāciju loks, tapuši pašanalītiski, satīriski, arī romances tipa dzejoļi.

Arī prozai raksturīgs trauksmains pacēlums. Stāstos “Rotaļa” (1972.g.) un “Viena raiba vasara” (1977.g.) vēstīts par 70. gadu jauniešu mīlestību, darbu, sadzīvi. Tāpat romānā “Ozolu vecis” (1980.g.), stāstā “Zied pienenes pirms salnas” (1983.g.) notikumi skatīti jaunieša acīm, bet to norises laiks senāks – 30.gadu beigas un 40.gadi. Vietām vērojams salkanums. Publicējis arī dokumentālu stāstu “Tilts” (1984.g.), aprakstu grāmatas “Ceļi sauc tālāk”, “Astoņas reizes pāri ekvatoram” (abas 1963.g.), “Nami un cilvēki” (1964.g.), “Bet drosmīgie ir!” (1967.g.) u.c.

Bērniem sarakstīti dzejoļu krājumi

“Jūrnieks uz sēkla” (1964.g.),
“Cīrulis uz saules stara” (1970.g.).
Stāstā “Melnie un baltie” (1966.g.) aprakstīti dzelzceļnieku puiku piedzīvojumi Gulbenē 30.gados, grāmatā “Melnais brīnums” (1967.g.) apkopoti seši stāstiņi par Āfriku.

Pēc Plotnieka scenārija uzņemtas mākslas filmas “Ilgās dienas rīts” (1968.g.) un “Vārnu ielas republika” (1970.g., pēc J. Grīziņa stāsta).

Plotnieks atdzejojis M. Eminesku, M. Tanka, A. Mališko, V. Brjusova u.c. dzejnieku darbus. Darbojies arī literatūrkritikā. Pseidonīmi: J. Daukste. J. Spuļģis.

Avots: Diena.lv un Gulbenes bibliotēka

Viens komentārs
  1. Ir jau labi, tikai divi misēkļi. Latviski tomēr saka vārdu vispirms un uzvārdu pēc tam, ja tā nav kartotēka vai saraksts (1. teikums).
    Un dzejoļu krājuma nosaukumā “Jūrnieks uz sēkla” tomēr jābūt “sēkļa”.

Komentē

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Show Buttons
Hide Buttons