Vārda dienas: Aleksis, Aleksejs, Alekss , Aleks, Alika, Aliks, Aļika, Aļiks, Pijs, Pius

Cik lielā mērā mēs, skolotāji, ļaujamies ietekmēt un būt ietekmētiem?

27. marts, 2018

Cik lielā mērā mēs, skolotāji, ļaujamies ietekmēt un būt ietekmētiem?

Ietekmēt vai būt ietekmētam

Šajā sakarā rodas jautājums, cik lielā mērā mēs, skolotāji, ļaujamies ietekmēt un ietekmēties? Skolas ikdiena bez ietek­mēšanas nemaz nav iespējama. Pat ja mēs to ļoti nevēlētos, skolā nevarētu strādāt pat vienu dienu.

Tas sākas ar to, ka mūsu bērni mācās noteiktā skolā, piedāvājam šo variantu kā labu un pareizu, vēstulē izvēlamies noteiktu uzrunas formu, sākam līdzīgi runāt, ģērbties un tā bez sava gala. Bez ietekmes nedarbojas nekas, jo tie ir neapzināti ķermeņa un psihes aizsardzības mērķi.

Lai precīzāk noskaidrotu, kā un kas ietek­mē mūs, pajautāsim sev, ko mēs, skolotāji, vēlamies, ko esam sasnieguši, kā arī kādā virzienā un kāpēc? Ja, uzdodot šos jautājumus, jūtamies mierīgi, tad mums diezin vai draudēs briesmas nonākt skolēnu un kolēģu negatī­vajā ietekmē. Ik pa laikam šādi sev pajautāt ir efektīvs kognitīvs vingrinājums.

Ietekmēt skolēnus nozīmē uzņemties par viņiem atbil­dību, bet pirms uzņemties atbildību par viņiem, mums, skolotājiem, vispirms jāuzņemas atbil­dība par sevi.

Tas nozīmē, ka te nav jautājums, vai vainīgi ir skolēni, viņu vecāki, ministrija vai valdība, bet gan par to, ka vainīgo te vispār nav. Atbildīgi ir visi. Tas nozīmē, ja mēs ietekmējam skolēnus, tad mums ir jāuzņemas atbildība par mūsu ietekmēšanas sekām.

Turpretim, meklējot cēloņus un izskaidrojumus ārējā pasaulē, mēs katrs izvairāmies no savas personīgās atbildības. Ja mums izdosies motivēt skolēnus tā, lai viņi strādātu ar prieku un pacilātību, tad viņu veikums būs izcils. Viss tiek kāpināts. Pozitīvie resursi svārstās no vienas puses uz otru. Ar savu izglītības un audzināšanas vadības stilu mēs nosakām virzienu, kur maģiskā kārtā pievilkt panākumus.

Skolotāji, kuri kaut ko savā dzīvē sasniedz, kuri kaut mazliet ir mazliet izmainījuši izglītības sistēmu, automātiski piesaista harismātisku uzmanību. No viņiem strāvo maģisks pievilkšanas spēks, jo viņu skolēni mācās nevis no viņu izklāstītajiem faktiem, bet gan no viņa personības. Viņu ķermeņa stāja ir arī viņu garīgā stāja un otrādi.

Atbildīgi skolotāji ir tie, kas koncentrējas uz pozitīvajiem resursiem, viņi ir droši un pastāvīgi. Viņi var nebūt arī perfekti skolotāji, bet, ja ir pārliecināti par sevi un savām spējām, viņi var izstarot harismātisku opti­mismu, droši tuvojas skolēniem un viņus apbur. Panākumi viņiem ir kaut kas pavisam dabisks, pats par sevi saprotams.

Kāpēc harismātiskiem skolotājiem ir tik liela vara? Tāpēc, ka skolēni apzināti vai neapzināti mēdz viņus atdarināt. Un tas ir vai nu slavējami, vai arī… pat bīstami. Lielākoties tas notiek neapzinātā līmenī – gluži tāpat, kā to var redzēt situācijā ar mīlas pārīti – viens pārliek kāju, drīz vien to izdara arī otrs vai arī, kad darbinieki atdarina savu priekšnieku.

Šis, psihes un ķermeņa aizsardzības nolūkos veiktais atdarināšanas process attīstās dziļā, emocionālā līmenī. Skolas direktors tiek novērtēts, tādēļ rodas dabiska vēlme arī tikt novērtētam un kļūt tādam kā viņš.

Direktors ir iemīļots un tiek atzīts, vienmēr ir labā omā un darbīgs. Sekas ir tās, ka darbinieki viņu atdarina, bet direktors, panāk vēl vairāk: viņš mudina uz sasniegumiem, mudina uzņemties atbildību, jo arī darbi­nieki vēlas patikt direktoram un citiem. Sanāk tā – jo vairāk darām savā labā – jo vairāk mēs darām arī citu labā.

Tā tas ir: vairāk par mūsu profesionālajām zināšanām, prasmēm, iemaņām un kompetencēm vislielāko ietekmi tomēr atstāj skolotāja dabiskais valdzinājums, jo arī ikkatrs skolēns vēlas kļūt par starojošu centru, ap kuru maģiski pievelkas apkārtējie.

Tāpēc meklēsim iekšēji bagāta skolotāja tuvumu. Visvairāk skolēniem ­palīdz tikt uz augšu satikšanās ar skolotājiem, kurus var dēvēt par optimistiskiem, un draudzīgiem veiksminiekiem. Līdzīgs pievelk līdzīgu. Apbrīnojami skolēni ātri nostājas blakus saviem skolotājiem. Arī neveiksmīgi skolotāji var bērniem kaut ko dot, respektīvi, to, kas viņiem pieder, proti, neveiksmes.

Harismas radītie panākumi ir iespējami tad, ja ir savlaicīgi koncentrēti un noteikta mērķa virzienā mobilizēti iekšējie resursi. Tā ir gan motivācija, gan drosme, it īpaši nepieciešama krīzes situā­cijās, jo mums ir darīšana ar patērētāju sabiedrību, kuras vēlmes un prasības ātri mainās.

Harismātiskiem skolotājiem piemīt intuīcija ne tikai attiecībā uz nākotnes sociālekonomisko tirgu, bet arī nojauta par padarāmo cilvēciskā faktora izkopšanā, jo šādus skolotājus vilina jebkura veida izaicinājumi.

Tāds skolotājs saprot, kādām lietām uzmanība jāvelta vispirms, proti, spēja koncentrēties uz būtisko. Jebkurš var kļūt vesels, bagāts un laimīgs, ja vien viņš strādā ar sevi, kā arī daudz ko noskata no citiem veiksminiekiem, atdarina viņu žestus un vārdus, kuri iedvesmo un sasniedz mērķi, prot veikli koķetēt ar savām vājībām, nevis tās slēpt vai kā citādi iznīcināt.

Ar pozitīvu harismu var pārveidot izglītības sistēmu. Harismas mācība ir vērsta uz panākumiem un vienlaikus, lai atklātu savus iekšējos resursus, savu vienreizīgumu.

Iegremdējoties alfas stāvoklī, mēs veicinām abu smadzeņu pusložu sadarbību. Šādā stā­voklī mēs varam izmantot savus iekšējos spēkus un atrast pieeju zemapziņai un instinktīvajām zināšanām. Esot šādā atslābināšanās stāvoklī, mēs varam veiksmīgi saglabāt zemapziņas atmiņā iepotētās suģestijas.

Tad mūs nekas vairs neierobežo – atbildes rodas it kā pašas no sevis. Atslābināšanās stāvoklī ķermenis, gars un dvēsele kļūst caurlaidīgi un brīvi, attīstās intuitīvās spējas. Tas ir stāvoklis, kurā mūsu zemapziņa var strādāt visefektīvāk un mūsu mērķu labā.

Mēs varam iemācīties arvien no jauna ieiet alfa stāvoklī ar mērķ­tiecīgiem vingrinājumiem un ikdienas treniņu. Mēs ar elpošanu varam iemācīties uzņemt enerģiju, iemācīties ne tikai runāt, bet arī pārliecināt. Ar trenētu balsi mēs varam sasniegt sarunu biedra dvēseles dziļumus.

Skolas direktors, kurš vada administrācijas sapulces, vienlaicīgi labo skolēnu burtnīcas, zvana skolēnu vecākiem, lai cik brīnišķīgi būtu viņa vietnieki, tā arī paliks par viduvējību. Tāpēc sakārtosim savu dzīvi un darbu. Nometīsim visu, kas mūs apgrūtina un kavē īstenot mūsu dzīves mērķi.

Tiksim skaidrībā par mērķi un tikai tad mums būs panākumi. Skolotājs, kurš nezina, ko viņš grib, ļauj sevi izmantot, jo skolēni viņu neciena. Ja skolotājs nezina, ko grib, tad skolēni to nosaka. Tad skolotājam sanāk dzīvot tādu dzīvi, ko noteikuši nenobriedušas personības, proti, skolēni. Bet viņi taču mums, skolotājiem, ir svešinieki – pabeigs skolu un aizies… kā garāmgājēji, tāpēc atradīsim savu dzīves jēgu.

Apzināsim savas patiesās vērtības, lai dzīvotu personiski atbildīgu dzīvi. Skolotājs pirmkārt savu vērtību var noteikt ar savu nosprausto mērķi.

Un te neder vispārīgs mērķis „par izglītotu un labi audzinātu jaunatni” vien. Šeit jādomā arī par sevi. Tāpēc padomāsim katrs par savu vienreizīgumu, unikalitāti un neatkārtojamību, kā arī par koncentrēšanos uz kādu noteiktu (nevis vispārīgu) lietu. Daudzpusība ir lemta neveiksmei.

Starojošs skolotājs atšķiras no pūļa, atrodas priekš­galā, jo allaž ir ceļā uz savu mērķi. Tikai šādos apstākļos var izstarot harismātisku spēku un paļāvību, valdzināt skolēnus un pozitīvi ietekmēt.

No pilnīgas nodošanās savam galvenajam dzīves uzdevumam rodas maģiska spēja motivēt un pārliecināt. Šī vērtība ietekmē visu dzīvi un katra personiski iekustināto jomu. Tāpēc ieklausīsimies savā iekšējā balsī. Ja mūsu vērtības sakrīt ar mūsu domāšanu, rīcību un izjūtām, tad tas atbilst mūsu būtībai.

Dzīvosim un darbosimies atbilstoši savai patiesajai būtībai. No tā rodas harisma. Tad mēs spēsim fascinēt. Izcelsim gaismā savas atmiņas, sapņus (arī murgus) un vīzijas, vienkārši ļausim tām klīst tuvumā un tālumā. Ienirsim savu sapņu un vēlmju dzīlēs. Bērnībā, jaunībā mums visiem bija neskaitāmas vēlmes. Bet kā tas ir šodien?

Uztversim savas vēlmes nopietni, pavisam nopietni. Vēlmēs un sapņos izpaužas mūsu iekšējā bagātība un centrālā būtība, jo tieši tas ir tas, kas mūs varētu darīt laimīgus. Galvenais vajag atcerēties, ka vajag atcerēties. Pretējā gadījumā sanāk, – jo vecāki mēs kļūstam, jo vairāk jūtam tās sarūkam.

Sanāk tāda kā neplānota dzīve. Veiksminieki neiznieko savu enerģiju, cenšoties būt veiksmīgi dažādās jomās; viņiem ir viena joma, un tur viņi izceļas citu starpā. Viens mērķis ir drošs garants ceļā uz galvu reibinošiem panākumiem, bet daudzi mērķi – viduvējība un haotisks nemiers uz visām pusēm.

Ir daudz ceļu, kā sasniegt mērķi, bet dosimies tikai pa vienu. Diez vai mēs varam būt autoražotāju koncerna vadītājs un vienlaicīgi darboties vides organizācijā, kas cīnās par automobiļu aizstāšanu ar velotransportu.

Tāpēc ik dienas nodarbosimies ar savas dzīves jēgas meklējumiem un patiesajām vēlmēm. Padarīsim vēl­mes redzamas un izmērāmas. Lai tās vienmēr ir mūsu dzīves centrā.

Ar lieliem burtiem un ar lielu prieku uzrakstīsim mērķi uz lielas papīra lapas un saplūdīsim ar to. Paturēsim ikdienā to acu priekšā, tātad arī savās domās. Pārliecināsimies, cik lielā mērā mūsu vēlmes ir saderīgas.

Mēs nevaram vēlēties darbu, kura dēļ mums mēnešiem būtu jādzīvo viesnīcā, ja vienlaicīgi vēlamies dzīvot tikai ģimenes apstākļos, savā mājā. Saprotams, ka mūsu vēlmes būtu jāsaskaņo, ievērojot likumu „nedari otram to, ko nevēlies, lai darītu ar tevi”.

Viss, ko mēs ievēro­jam, pastiprinās, ko mēs neievērojam, kļūst nesvarīgs un maznozīmīgs. Ja neesam apmierināti ar saviem ienākumiem, tad teiksim: „Es nopelnu tik un tik latu mēnesī”, nevis „es gribētu vairāk nopelnīt”. Zemapziņai ir nepieciešamas precīzas norādes. Ar precīzām pavēlēm mēs izvēlamies to, kam pievērst uzmanību un kam nē. Attīstās tikai tas, kam pievēršam uzmanību.

Ar pozitīvām domām mēs varam cieši nostiprināt savā atmiņā vēlamo, tad negatīvie programmējumi zaudēs savu nozīmi. Ja vairosim pozitīvos resursus, tad tikai uz negatīvo rēķina un otrādi.

Strādāsim konsekventi ar pozitīvu pašsuģestiju. Lai būtu droši par pašsuģestijas drošumu un zemapziņas līmenī diktēto pavēļu nepārprotamību, varam izmantot Kaspara Bikšes veidotos, profesionāla diktora Ulda Štokmaņa ierunāto afirmāciju kompaktdisku „Mūsu mērķis ir būtu nevis labākajam, bet gan laimīgākajam”.

Pedagogs.lv , ,

Izsaki savu viedokli!

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *