Vārda dienas: Amanda, Kaiva, Amanta , Amandis, Amands, Amantija, Amaranda, Amaranta, Amarilla, Amenta, Araminta, Azanda, Azella, Kaivis

Raksts

1992. gada 13. augustā atklāts Andreja Jansona atjaunotais Latgales Māras piemineklis Rēzeknē

“Vienoti Latvijai” jeb “Latgales Māra” ir piemineklis Rēzeknes centrā, Atbrīvošanas alejā. Pēc Leona Tomašicka projekta to izkalis tēlnieks Kārlis Jansons.

Piemineklis atklāts 1939. gada 8. septembrī, atjaunots divas reizes: 1943. gada 22. augustā un 1992. gada 13. augustā.

Piemineklis ir 11 metrus augsts, tā pamati likti 3,5 metru dziļumā.

Rozā granīts postamentam un bronzas lējums atvesti no Somijas. Pieminekļa kompozīciju veido 3 figūras: ķēžu rāvējs, ceļos noslīgusi tautu meita un stāvoša meitene ar krustu rokā. Ķēžu rāvējs simbolizē Latgales cīņu par neatkarību Latvijas brīvības cīņu laikā, ceļos nokritusī meitene – lūgšanu, bet stāvošā meitene ar krustu – brīvo Latgali.

Pirmā iecere celt Brīvības pieminekli Latgales atbrīvotājiem parādās laikraksta Latgolas Vords 1930. gada 2. janvāra izdevumā. Ar patriotisku aicinājumu atcerēties tautas varoņus, ne tikai tos, kuri Brīvības cīņu noslēgumā atbrīvoja Latgali no Padomju Krievijas, bet arī 1905. gada revolūcijā, zemnieku nemieros un arī senākā pagātnē kritušos neatkarības cīnītājus, sabiedrība tika rosināta celt šai izcīnītajai brīvībai cienīgu pieminekli. Laikraksts šo aicinājumu izteica sauklī:

(latg.) Ceļsim tū kai tautas spāka, viņas dvēseles stypruma, tautas vīneibas aplīcinojumu!
(Celsim to kā tautas spēka, viņas dvēseles stipruma, tautas vienības apliecinājumu!)

Aicinājums tika pamatots ar pienākumu pašreizējām un turpmākām paaudzēm godbijībā pieminēt iepriekšējo paaudžu izteikto gribu (pašaizliedzīgi ziedojot sevi Latvijas valsts izcīnīšanai), un radīt tradīcijas, kas liecinātu, ka pašreizējās paaudzes ir cienīgas saņemt sagatavoto mantojumu. Laikrakstā izteiktais aicinājums mudināja pieminekļa radīšanā iesaistīties katram iedzīvotājam, vienprātībā ar pārējiem.

Toreizējā Rēzeknes pilsētas pašvaldība pieminekļa uzstādīšanai dāvināja zemes gabalu ar simtgadīgu ozolu un liepu stādījumiem, pašā pilsētas centrā – Atbrīvošanas alejā, iepretim pilsētas valdes ēkai un parkam.

Pieminekļa pamatakmens ielikts 1930. gada 8. jūnijā – Latgales atbrīvošanas svētku laikā. Atzīmējot pamatakmens likšanu Latgales atbrīvošanas piemineklim, tika sastādīts speciāls akts, sakarā ar desmit gadu piemiņas jubileju Latgales galīgai atbrīvošanai no svešām varām un desmit gadu atcerei, kamēr Latvija sastāda vienu valsti no visiem novadiem – Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales.

Iecerētais Latgales atbrīvošanas piemineklis godinātu Latgales atbrīvošanu 1920. gada februārī no Sarkanās armijas un apvienošanu ar pārējiem Latvijas novadiem, kā arī visus atbrīvošanas cīņās kritušos karavīrus.

Pieminekļa pamatakmens svinībās piedalījās valsts, pašvaldības un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Svinīgo aktu parakstīja toreizējais Latvijas valsts prezidents Alberts Kviesis, bīskaps H. Celmiņš un Jāzeps Rancāns, kā arī tautas labklājības ministrs Vladislavs Rubulis.

Līdz 1934. gadam bija noticis konkurss pieminekļa projekta sagatavošanai, aicināti mākslinieki no Rīgas, kā arī sasauktas vairākas konferences un apspriedes un pat vākti nepieciešamie finansiālie līdzekļi, bet darbs pie paša pieminekļa vēl nenotika.

Vispirms pieminekļa idejas iniciatori panāca vienošanos ar pareizticīgās draudzes locekļiem par cara Aleksandra II piemiņai uzceltās kapličas nocelšanu no piemineklim paredzētās vietas un pārvietošanu tuvāk pareizticīgo baznīcai, par ko draudzei tika samaksāti 10000 latu.

Pieminekļa izveides laikā neiztika arī bez skandāliem. Tā, 1934. gada 14. februāra “Latgolas Vords” numurā lasāms par “Progresistu partijas” centieniem piedēvēt pieminekļa iniciatoru paveikto sev. Vēlāk šī partija izveidoja savu pieminekļa celšanas komiteju, kura sastāvēja vienīgi no partijas biedriem. Vienīgais komitejas veiktais darbs bija dēļu nožogojuma uzstādīšana ap būvlaukumu, kas tika aplīmēts ar pašas partijas aģitācijas plakātiem. Vēlāk šī komiteja tika likvidēta.

Pieminekļa celšanai tika nodibināta īpaša pieminekļa komiteja, par kuras vadītāju iecēla toreizējo tautas labklājības ministru Vladislavu Rubuli.

1934. gada 13. oktobrī par labāko pieminekļa projektu atzina Mākslas akadēmijasstudenta Leona Tomašicka darbu “Māras Zeme”. 1939. gada 8. septembrī iekšlietu ministrs Kornēlijs Veitmanis svinīgi atklāja un bīskaps Jāzeps Rancāns iesvētīja tēlnieka Kārļa Jansona veidoto pieminekli “Vienoti Latvijai”.

Naktī uz 1940. gada 6. novembri pēc Rēzeknes komunistiskās partijas aicinājuma pieminekli kā “tautai naidīgu” nogāza un aizveda uz lopkautuvi. Kara laikā pieminekli izdevās atjaunot un 1943. gada 22. augustā notika atjaunotā pieminekļa atklāšana un dievkalpojums, ko atkal vadīja bīskaps Rancāns.

Tomēr 1950. gada jūnijā padomju okupācijas vara pieminekli nojauca otrreiz un oriģinālā darba turpmākais liktenis nav zināms. Ilgāku laiku pieminekļa vietā stāvēja stabs ar skaļruni, līdz 1965. gada 21. jūlijā tur uzstādīja Ļeņina pieminekli.

Komentē

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Show Buttons
Hide Buttons