Vārda dienas: Ulvis, Uldis, Sandis, Sandijs , Nērika, Neringa, Nida, Nigra, Sando, Sandus, Sanduss, Sendijs, Uldriķis, Ulfs, Ulvars, Ulvija, Ulvita

Raksts

Pedagogu kompetences pilnveides kursi par kompetencēs balstīto pieeju jaunajā mācību saturā

Pedagogu kompetences pilnveides kursi:

    1.   Kompetenču pieejas būtība jaunajā mācību saturā, izmantojums, perspektīvas un to skaidrojums.

    2.   Efektīvas mācīšanās pamati kompetenču pieejā balstītā mācību saturā.

    3.   Audzināšanas kursi.

    4. Mentoru sagatavošana mācību procesa vadīšanai tālmācībā.

6, 12, 24 un 36 stundu kursi tālmācībā.

Maksa 2,90 EUR par vienu stundu katram dalībniekam.

Sīkākas ziņas: 28320454, kanceleja@pedagogs.lv

Vispārējs ieskats kompetenču pieejas būtībā

   ·      Lietpratība jeb kompetence ir spēja saskaņoti izmantot zināšanas un prasmes reālās, neierastās dzīves situācijās.

   ·      Izglītībā nereti problēma ir tā, ka skolēni daudz laika pavada skolas solā, mācoties iegaumēt zināšanas, kuras viņi pietiekami neizprot un tādēļ tā arī nespēj izmantot savā darbībā.

   ·      Tātad lietpratība izglītībā nozīmē tādu pieeju mācībām, kurā apgūstamais saturs balstās ne tikai uz zināšanu iegaumēšanu, bet arī uz prasmēm tās reāli pielietot dzīvē. Piemēram, mācoties par personifikācijām literatūrā, bērni ne tikai meklē to kādā literārā darbā un apgūst teorētiski, bet arī veido interviju, savu grāmatu vai izdevumu, izmantojot šo mākslinieciskās izteiksmes līdzekli, proti, līdz ar to attīsta prasmes, kas viņiem varētu noderēt nākotnē, piemēram, žurnālista profesijā.

   ·      Tā izglītojamais iegūst praktisku pieredzi, iespēju papildus attīstīt arī tādas prasmes kā sadarbība, spēja ievērot termiņus, strādāt pēc kritērijiem, arī radošumu. Iespējams, kādam šī pieredze būs pamats, lai nākotnē izvēlētos savu profesionālo ceļu.

   ·      Kompetenču pieejas mērķis ir lietpratība, kur izglītojamais vēlas un spēj mācīties visu mūžu, prot risināt reālas dzīves izaicinājumus, radīt inovācijas, attīstīt dažādas personības īpašības, kas palīdz veidoties par laimīgu un atbildīgu personību.

   ·      Lietpratība jeb kompetence ir indivīda spēja kompleksi lietot zināšanas, prasmes un paust attieksmes, risinot problēmas mainīgās reālās dzīves situācijās.

   ·      Viens no būtiskiem uzdevumiem, pārskatot mācību saturu, ir mazināt sadrumstalotību un fragmentārismu, kā arī pasīvu, no reālās dzīves situācijām atrautu zināšanu apguvi, izolētu prasmju attīstību. Pēctecība, sistemātiskums un integritāte ir pamatprincipi, uz kuriem balstīta jaunā satura izveide.

   ·      Lai sasniegtu mērķi – nodrošināt katram izglītojamajam mūsdienīgas lietpratības izglītību, būtiski ir līdz ar saturu pilnveidot arī pieeju mācībām, nostiprinot uzsvaru pārbīdi no gatavu zināšanu nodošanas uz mācīšanās vadīšanu, kur izglītojamie mācās iedziļinoties.

Daži būtiskākie uzsvari:

  • pāreja no faktoloģiska materiāla iegaumēšanas uz aktīvu izziņas procesu skolotāja vadībā;
  • skolā apgūstamo zināšanu un prasmju sasaiste ar reālo dzīvi, piemēram, ejot mācību ekskursijās un veicot pētījumus dabā;
  • vērtību, attieksmju un vispārīgu prasmju apguve, lai izglītojamais zinātu, kā rīkoties nepieredzētās situācijās.
  • Piemēram, Dānijas izglītības iestādēs šādu pieeju jau realizē jau sen.  Arī Latvijā šādas izglītības pieejas mērķis ir panākt, lai tā būtu visur – katrā klasē un katrā skolā.
  • Zināšanas ir svarīgas, taču ne mazāk svarīga ir prasme ar šīm zināšanām rīkoties.

Skolām būs lielāka brīvība plānot mācības, piemēram, izglītības iestādēs varēs mainīt mācību stundu skaitu 10% robežās, bet valsts ģimnāzijas – 25% robežās.

Izglītības iestādēs varēs elastīgāk plānot mācību stundu sarakstu, piemēram, ne visus mācību priekšmetus plānojot katru nedēļu. Tas nozīmē, ka izglītojamajiem nebūs jāpārslēdzas starp 15 – 20 mācību priekšmetiem ik pa 40 minūtēm. Piemēram, septembrī, kad ir saulains laiks, rīta cēlienā skolēni var mācīties matemātiku, latviešu valodu, svešvalodu, kur nepieciešama bieža vingrināšanās, bet pēcpusdienu pavadīt dabaszinātņu pētījumos laukā. Savukārt, ziemas mēnešos vairāk uzmanības pēcpusdienā var pievērst sociālajām zinātnēm.

Pedagogu kompetences pilnveides kursi par kompetenču pieejā balstītu mācību saturu

Programma

  • Pilnīgi jauna mācību satura nepieciešamības pamatojums.  
  • Kompetenču pieejas rašanās vēsture un pamatojums.
  • Kompetenču pieejas pretstatījums tradicionālajai pieejai personāla vadīšanā.
  • Jaunais izglītības standarts, mācību satura plānošana, mācību materiāli.
  • Kompetenču jēdziens.
  • Kompetenču noteikšanas metodes.
  • Uzvedības intervija.
  • Kompetenču izvēlne.
  • Kontrolētā fokusgrupu metode.
  • Caurviju prasmju apraksts.
  • Principa “domāt, darīt, zināt” pielietojums.
  • Mācību priekšmetu programmas.
  • Pamatizglītības standarts 2030.
  • Kompetencēs balstīta e-mācību vide.
  • Mācību satura pilnveide un tās principi.
  • Mācību jomas, sasniedzamie rezultāti un īstenošana.
  • Mācību pieeja jeb mācīšanās iedziļinoties.
  • Mācību norise un vērtēšana.
  • Vecāku loma kompetenču pieejā balstītā mācību saturā.
  • Iekļaujoša izglītība, izglītības pakāpes, ieviešanas grafiks.
  • Atbalsts īstenošanai,  mācību resursi, e-mācības, vebināri.
  • Kritiskā domāšana, problēmu risināšana.
  • Jaunrade un uzņēmējspēja.
  • Pašvadīta mācīšanās, sadarbība.
  • Pilsoniskā līdzdalība, attieksmes un vērtības.
  • Digitālās prasmes, lietpratība, plānošana.
  • Vecāku iesaiste.

Pedagogu kompetences pilnveides programmas atvērtie jautājumi

  • Kāpēc nepieciešamas pārmaiņas saturā un mācīšanās pieejā un ko mēs no tā gūsim?
  • Ko nozīmē vērtību iekļaušana mācību saturā? Par kurām vērtībām ir runa?
  • Ko nozīmē tas, ka izglītības iestādes brīvāk varēs organizēt mācības? Kas notiks tad, ja bērni pāries uz citu skolu?
  • Vai tiesa, ka nebūs mājasdarbu?
  • Kāpēc nevar turpināt mācīt izglītojamos kā līdz šim?
  • Kā varētu skaidrot, kas ir mācību saturā pieminētās caurviju prasmes?
  • Vai taisnība, ka vairs neliks atzīmes?
  • Vai nesamazināsies zināšanu loma, ja vēl papildu jāmācās caurviju prasmes un vērtības?
  • Kā mainīsies skolēna ikdiena klasē?
  • Kā būs iespējams pievērst uzmanību katram bērnam, ja klasē ir pat 30 skolēni?
  • Kāpēc mācību saturs tagad veidots septiņās mācību jomās?
  • Kā mainīsies mācīšanās skolās?
  • Kā skolotājam sagatavoties mācību stundām ar individuālo pieeju?
  • Kā skolēni varēs mainīt skolu, ja programmas atšķirsies?
  • Vai līdzīgas satura pārmaiņas notiek arī citur pasaulē?
  • Vai mainīsies mācību grāmatas?
  • Kā digitālās iespējas ietekmēs mācīšanas pieeju?
  • Vai vecāki arī turpmāk pildīs mājas darbus bērnu vietā?
  • Vai no skolām pazudīs zināšanas?

Izglītības pakāpes

Pirmsskola

Pamatizglītība

Vidusskola

Mācību jomas

Valodas

Sociālā un pilsoniskā

Kultūras izpratne un pašizpausme mākslā

Dabaszinātnes

Matemātika

Tehnoloģijas

Veselība un fiziskās aktivitātes.

Lektors: Kaspars Bikše, izglītības metodiķis, pedagogs, psiholoģijas zinātņu maģistrs.

Pieteikšanās e-pastā: kanceleja@pedagogs.lv tālr. 28320454

, , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Komentē

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Show Buttons
Hide Buttons