Vārda dienas: Valts, Rinalds, Rinalda , Rainis, Rainita, Rainolds, Rina, Rīna, Rinaldo, Rinalts, Vaits, Valta, Valtis

Raksts

Kaspars Bikše: veiksminieki ir cilvēki, kas regulāri izkopj meistarību strādāt ar savu domāšanu

Veiksminieki ir cilvēki, kas regulāri izkopj meistarību strādāt ar savu domāšanu, iztēlošanos un valodas lietojumu.

Tā ir paņēmienu, stratēģiju un tehniku kopa, kas ļauj izmantot mūsu prāta iespējas. Vārds „neiro” norāda uz nervu sistēmas darbību, spēju uztvert informāciju, saglabāt, izjust un izmantot, bet „lingvistiskā” – uz valodas ietekmi mūsu runāšanas un domāšanas procesā, „programmēšana” – norāda uz precīzu soļu izpildi noteiktā secībā, lai iegūtu vēlamo rezultātu.

Formulējot savus mērķus, mēs noskaidrojam, ko mēs vēlamies un zinām, kas jādara, lai sasniegtu, kā arī atrastu labāku pieeju mērķu sasniegšanai. NLP sniedz arī daudzas iespējas mainīt savu uzvedību, spēju runāt, pārliecināt, radīt sev vēlamas situācijas, gaisotni, pamanīt lietas ko citi nepamana, kā arī pilnveido un attīsta mūsu spējas un palīdz mums kļūt laimīgiem, jo spējam kontrolēt situācijas un emocijas, kas ir galvenās lietas mūsu dzīvē, un tādēļ tā palīdz mums būt veiksmīgiem un justies apmierinātiem.

Ar NLP var nodarboties jebkurš cilvēks, kas vien spēj kaut ko iztēloties. Praktizējot NLP, varam novērst sāpes, vemšanu, apgūstam spēju atdarināt izcilību, izzināt sarunu biedra domāšanas taktiku un tamlīdzīgi. To visu varam paveikt, prātā (iztēlē) veicot, atkārtojot un izjūtot noteiktas darbības.

NLP kā izredzēto zinātne

NLP ir viena no dārgākajām mācībām. Ne vienmēr arī tie, kam piemīt dabiska nojausma par NLP darbības principiem vai kas to ir mācījušies, grib dalīties savās zināšanās ar pārējiem. It īpaši tas sakāms par cilvēkiem, kuriem rūp vara un nauda.

NLP principus pārsvarā izprot tikai izredzētie. Pārējie kurnēdami žēlojas par sūro dzīvi, dodas savās grūtajās ikdienas darba gaitās, smagi strādā, atgriežas mājās, naktīs redz briesmīgus murgus, slimo, slīgst parādos. Iejūgušies vienmuļā nolemtībā, viņi vēro izredzēto dzīvi, nosoda viņus, lamā, ienīst. Šādi viņi turpina atdot savu enerģiju izredzētajiem.

Cīņa kā neveiksmes vēstnesis

Mēs daudz enerģijas tērējam, domājot un runājot par to, kas mums patīk, ko vēlamies, bet izrādās, ka nereti tik pat daudz enerģijas mēs tērējam, domājot, runājot un izjūtot, ko negribam. Mēs esam mācīti pret kaut ko cīnīties. Cīnīties pret nesekmību, cīnīties pret gripu, cīnīties pret nabadzību, cīnīties pret karu, cīnīties pret alkoholismu, cīnīties pret terorismu, cīnīties pret vardarbību un tā tālāk un bez sava gala.

Cīņas brīdī mēs ne tikai izsviežam milzums enerģijas nevēlamā virzienā (barojam nevēlamo parādību), bet uzkurinām cīņu (iešūpinām enerģiju).

Ja koncentrējamies, tad automātiski radām. Piemēram, ja mēs, skolotāji, labu vēlot, dusmojamies, piemēram, uz nesekmīgu skolēnu, mēs vairojam nesekmības enerģiju. Pastāvēs tas, ko nemitīgi trenējam, atkārtojam, pielietojam. Analītiskās psiholoģijas tēvs Karls Gustavs Jungs sacīja: „Kam pretojies, tas turpinās.” Tātad, pašiem to negribot, mēs nevēlamajam dodam enerģiju.

Cīnoties pret nesekmību, narkomāniju vai tamlīdzīgi, mēs tam piešķiram spēku. Cīņa pret terorismu rada vēl vairāk terorisma. Un jo vairāk lietosim enerģiju, jo vairāk tā vērsīsies plašumā – tā nosaka Dabas likumi. Piemēram, cīņa pret alkoholismu īstenībā problēmu tikai vēl padziļina, jo mēs taču koncentrējamies uz to, ko nevēlamies – alkoholu.

Mums kopš bērna kājas ir mācīts, ka tad, ja tiešām gribam sevi un citus pasargāt no kaut kā nevēlama, uz to pamatīgi jākoncentrējas (jāuzmanās). Bet vai vērts veltīt visu enerģiju, piemēram, nesekmībai vai nevēlamai uzvedībai, atņemot enerģiju domām par izglītību, uzticību, mīlestību, dzīvošanu pārticībā vai mieru?

Šī iemesla dēļ ir pat bīstami lamāt valdību, priekšniecību, piedalīties demonstrācijās, protesta gājienos, mītiņos un tamlīdzīgi. Ja gribam cīnīties pret nesekmību, labāk iestāsimies par sekmību. Aicināsim skolēnu vecākus, kad viņi izrāda sekmību, nevis nesekmību. Ja mums nepatīk kāds politiķis, nevis viņu lamāsim, bet gan atbalstīsim viņa pretinieku. Pretējā gadījumā mēs viņiem dodam spēku. Ar to ir izskaidrojami vēlēšanu rezultāti, kad kārtējo reizi tiek ievēlēts politiķis, kuru neciešam visvairāk. Šādi politiķi parazitē uz mūsu enerģijas rēķina, piesaista mūsu enerģiju un spēku.

Kas ir liels, kļūst vēl lielāks

Kas ir liels, kļūst vēl lielāks – tāds ir Dabas likums. Ja mēs par kaut ko vairs nedomājam, nerunājam, tas iznīkst, pazūd kā nebijis, jo paliek bez enerģijas resursiem. Jo vairāk runāsim par to, ko negribam, jo vairāk tā visa mums būs.

Veltot uzmanību negācijām, mēs skolēniem nepalīdzēsim. Koncentrējoties uz negatīvajiem notikumiem, ne tikai vairosim problēmas, bet arī tās ienesīsim savā personīgajā dzīvē. Arī žēlojoties par skolas grūto dzīvi, lasot avīzes, skatoties televīzijas pārraides, runājot par krīzi, par nabadzību, mēs pievelkam nevēlamo.

Raidīsim pozitīvas frekvences

Koncentrēsimies uz pozitīvu dzīves sparu. Būsim brīvi no televīzijā un interneta portālos translētā negatīvisma. Jo vairāk tie piedāvā sliktas ziņas, jo vairāk mēs tās neapzināti pieprasām. Televīzijā un interneta portālos translētais ir sabiedrības kopējais iekšējās jušanās summas cēloņsakarīgs atspoguļojums, nevis kā pieņemts runāt, ka ļaunuma sakne ir televīzijas ekrānos, ka bezpersoniskie raidījumi ar vardarbības sižetiem samaitā jaunatni.

Plašsaziņas līdzekļi ir likumsakarīgas sekas, bet cēlonis esam tikai mēs paši. Televīzija un interneta portāli mainīs piedāvājumu, kad izstarosim jaunas frekvences un koncentrēsimies nevis uz to, ko nevēlamies, bet uz to, ko vēlamies. Ja noturēsim uzmanības punktu uz pozitīvo, plašsaziņas līdzekļi neapzināti to uztvers par aktualitāti, kas jāapaudzē ar enerģiju. Enerģija plūst tajā virzienā, kurp pievērsta mūsu uzmanība. Tā Dabā darbojas pievilkšanās spēki. Mācīsimies pievērst uzmanību tikai vēlamajam. Tā mēs jutīsimies labāk un, juzdamies labāk, mēs pasauli padarām labāku.

Dabas resursi ir bezgalīgi

Dabas (Dieva, Enerģijas, Spēka, Visuma…) unikalitāte paredz, ka visiem vietas ir gana un visiem pietiek. Bailes, ka krājumi ir ierobežoti, ir iemācītas. Ideju netrūkst, vajag tikai sākt iztēloties. Ja mums kaut kā trūkst, tad tas ir tikai mūsu pašu radītā prāta, iztēles ierobežotāji. Tas tāpēc, ka esam pieraduši pie tā, ka viss nāk tikai no redzamā. Visam pamatā ir prāta jaunrades spējas, un domāšanas spējas ir neierobežotas. Tāpēc būsim brīvi no ierobežojošām domām!

Kad iztēlē sāksim vizualizēt bezgalīgos resursus, apjautīsim neierobežotās iespējas. Ierobežojumus uzliek tikai mūsu iemācītais prāts. Arī krīze, par kuru nemitīgi sūdzamies, piemeklē mūs tāpēc, ka neticīgi izturamies pret iztēlē piedzīvotajām, galvu reibinošajām ainām. Nav tā, ka Daba mums kaut ko nedotu. Daba nešķiro – Saule apspīd gan svēto, gan ļaundari – vajag tikai iztēloties un runāt par vēlamo. Šādi mēs iedarbinām pievilkšanās likumu.

Ja kāds smagi nopūtīsies un noteiks: „Tāds nu es esmu, ko tur var padarīt?!”, tad jāsaka, ka patiesībā mēs tādi neesam, mēs tādi bijām. Viss, kas mēs esam, ir likumsakarīgs mūsu domu rezultāts. Nevils Godards ieteica pirms naktsmiera pārdomāsim dienas notikumus. Ja kādi brīži mūs neapmierina, izspēlēsim tos prātā atbilstoši vēlamajam scenārijam. Domās pārveidojot notikumus sev patīkamā virzienā. Šādi mēs attīrām savu enerģijas vilni no negatīvisma sārņiem un sākam raidīt jaunu signālu un vilni rītdienai. Mainīt šos signālus var jebkurā vecumposmā un laikā.

, , , , , , , ,

Komentē

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Show Buttons
Hide Buttons