Vārda dienas: Daina, Dainis, Dainida , Daimona, Daimonds, Daimons, Dainars, Dainārs, Dainarts, Dainita, Dainīte, Dainors, Deimonds, Deimons, Jevlampija

Raksts

Kaspars Bikše: garīgā nobriešana jeb atbrīvošanās no dusmām un citiem negatīviem prāta stāvokļiem

Lai radītu apņēmību un entuziasmu, ar kura palīdzību mēs atbrīvojamies no dusmām un citiem negatīviem prāta stā­vokļiem, iedarbīga metode ir pastāvīgi apzināties negatīvā prāta stāvokļa postošo ietekmi uz mūsu laimes un apmierinātības izjūtu.

Labs paņēmiens ir izmantojot ieradumu savā labā, tas ir, izveidot jau­nus uzvedības modeļus, nemitīgi tos atkārtojot un pielietojot ikdienā. Tas paver iespēju kaitīgos vai negatīvos ieradumus (prāta stāvokļus) aizstāt ar pozitīviem, dzīves kvalitāti veicinošiem ieradumiem.

Ir konstatēts, ka dusmās sarauktai pierei vai draudzīgam smaidam ir nosliece modināt attiecīgi dusmas vai prieku. Tā ir mūsu apzināta izvēle, ko izvēlamies atkārtot. Atkārtota pozitīva uzvedība beigu beigās var novest pie pozitīvām pārmaiņām laimīgākas dzīves veidošanā.

Ja sāksim ar tik vienkāršu rīcību, kā pārtraukt, piemēram, nemitīgo runāšanu, tas ir, dusmojoties un nosodot pierunāt un piesaukt skolēnu nevēlēšanos mācīties, nevēlamo uzvedību un piesaukt izglītības sistēmas krīzi, mēs nostāsimies uz pozitīvo pārvērtību un apmierinātības ceļa.

Ilgais ceļš prāta attīrīšanā

Atbrīvošanās no dusmām un citiem negatīviem prāta stāvokļiem ir lēna, pakāpeniska izaugsme un garīga nobriešana. Cik ilgs laiks mums bijis vajadzīgs negatīvu prāta ieradumu izveidošanai, tikpat ilgs laiks vajadzīgs, lai izveidotu jaunus ieradumus, kuri rada laimes izjūtu.

Mēs visi kaut kādā pakāpē piedzīvojam nepatīkamas emocijas. Tā kā emocijas nav kaut kas cits no ārpuses, bet gan mēs paši, tad vai ir saprātīgi ienīst, noliegt un apkarot daļu no sevis paša? Tas ir pretdabiski – iznīcināt to, kas ir mūsu pašu dabīgā rakstura sastāvdaļa.

Mēs visi piedzimstam nezinoši. Tātad arī nezināšana ir pilnīgi dabīga. Ja ļausim sev palikt nezināšanā, apzināti nemācoties, tad nespēsim sasniegt apmierinātību. Tātad, ja atstāsim sevi “dabīgā stāvoklī”, tad izglītība un atskārsme neatnāks pie mums dabīgā ceļā. Šādā veidā mēs varam pamazām sa­mazināt savas negatīvās emocijas un pastiprināt pozitīvos prāta stā­vokļus.

Dusmas kā pretstats apmierinātībai ar sevi

Mācīšanās procesos nereti nonākam situācijās, kad vainojam vai kritizējam sevi. Jeb arī vienkārši dusmojamies. Tātad arī šeit mēs iesaistāmies ar sevi dialogā. Patiesībā nav divas atšķirīgas patības, jo indivīds taču ir viens un tas pats. Šādā reizēs vislabākais ir nodibināt „saskanīgu saikni pašam ar sevi”.

Mūsu dusmas sakņojas maldīgā skatījumā uz situācijas realitāti. Lai cik spēcīgas būtu negatīvās emocijas, tām nav stingra pamata. Tās balstās uz nezināšanu. Bet pozitīvajām emocijām jeb prāta stāvokļiem ir stabils pamats. Turklāt pozitīvie faktori balstās uz realitāti. Mēs taču neviens nevēlamies ciešanas, un mums katram ir tiesības uz laimi. To apstiprina mūsu pašu pieredze.

Šādi mēs varam noprast, atzīt, ka arī citi cilvēki negrib ciest un ka viņiem ir tiesības uz laimi. Šī atziņa kļūst par pamatu tam, lai atbrīvotos no dusmām un citiem negatīviem prāta stāvokļiem.

Dusmas nebalstās uz stingriem pamatiem; tās balstās vienīgi uz iekšējo neapmierinātību ar sevi, uz vēlēšanos iegūt kaut ko vairāk (arī tādas, kas īsti mums nav nepieciešamas).

Pozitīvās antivielas

Mūsu pozitīvie prāta stāvokļi, piemēram, apmierinātība ar sevi, sevis cienīšana, atzīšana, mīlēšana u.tml. var dar­boties kā pretlīdzeklis negatīvām nosliecēm un maldīgiem prāta stāvokļiem. Jo vairāk mēs darbināsim šos pretlī­dzekļus, jo lielāks ir to spēks.

Atcerēsimies, ka prāta daba savā būtībā ir tīra. Piedzimšanas brīdī to neviens vēl nav aptraipījis. No tā izriet, ka arī brieduma gados tomēr pastāv iespēja attīrīt prātu.

Ir gadījumi, kad izmisumu brīžos kā laimes avo­tam pēkšņi pievēršamies reliģijai. Attīrīt prātu no dusmām un neapmierinātības var arī loģikas un prāta treniņu. Tā ir kā prāta zinātne līdzīgi tam, kā cilvēki izmanto psiho­terapiju.

Mēs esam raduši izmantot psihoterapeitu pakalpojumus, piemēram, biheiviorisma terapiju, lai cīnītos pret sliktiem ieradumiem — smēķēšanu, dzeršanu, taču neesam pie­raduši izkopt pozitīvas īpašības — pacietību, spēju atcerēties, ka jebkuram ir tiesības uz laimi u.c.

Negatīvs prāta stāvoklis kā pretdabisks stāvoklis

Tādi negatīvi prāta stāvokļi kā dusmas un neapmierinātība nav dabiska mūsu prāta daļa; tie ir pārejoši šķēršļi, kuri traucē izpaus­ties mūsu dziļākajam mērķim — būt laimīgam.

Psihologi rosina cilvēkus pielāgoties savai neirozei, tas ir sadzīvot ar savu problēmu. Bet, lai sasniegtu laimes izjūtu, tik pat daudz enerģijas vajadzētu ziedot arī prāta vingrināšanai, piemēram, apzināta pozitīva prāta stāvokļa pretnostatīšana kā pretlīdzeklis pret negatīvu prāta stāvokli.

Pastāv daudzi un dažādi kai­tīgu jeb negatīvu emociju veidi, piemēram, iedomība, augstprātība, greizsirdība, alkatība, iekāre, aprobežotība un tā tālāk. Taču dusmas ir vislielākie šķēršļi ceļā uz rāmu prātu.

Dusmas un naidu mēs nespējam pārvarēt, vienkārši apspiežot to. Mums ir aktīvi jāizkopj dusmu pretlīdzekļi.

Dusmas kā mūsu pašu iekšējais ienaidnieks

Dusmu postošā ietekme ir ļoti redzama. Mēs tajā brīdī izstarojam negatīvas frekvences. Tās neapzināti mana arī citi. To spēj sajust ne tikai cilvēki vien, bet arī jebkura cita Dabas sastāvdaļa – dzīvnieki, šai mirklī centīsies vairīties no mums, augi nīkuļos, automašīna niķosies u.tml.

Patiesībā dusmas var salīdzināt ar ienaidnieku, kuram nav cita pienākuma, kā vien kaitēt mums. Parastam ienaidniekam vēl ir jāēd, jāguļ. Tādējādi sava ienaidnieka sadragāšanai nevar veltīt visas divdesmit četras stundas diennaktī, turklāt mūsu iekšējais ienaidnieks – dusmas – iznīcināšanu var veikt visas divdesmit četras stundas diennaktī. Mums vajadzētu apņem­ties ienaidnieku neielaist mūsos.

Atbrīvošanās no dusmām kā katarse

Ideja par dusmu dziedējošo izpausmi kā katarses līdzekli, šķiet, ir cēlusies no Freida teorijām par emocijām, kuras viņš uzlūkoja kā hidraulisku modeli: ja veidojas spiediens, no tā ir jāatbrīvojas. Idejai par atbrīvošanos no dusmām, ļaujot tām vaļu, piemīt dramatisks valdzinājums, un savā zi­ņā tas var pat izklausīties patīkami, bet tādos brīžos atcerēsimies arī par pozitīvajiem pretlīdzekļiem.

Spēju apvaldīt dusmas un saglabāt iecietību vajadzētu uzlūkot nevis kā vājuma vai padošanās zīmi, bet gan kā pierādījumu tam spēkam, kuru dod dzi­ļa spēja saglabāt nelokāmību. Ieskatam Dalailamas vingrinājums par atbrīvošanos no dusmām.

Meditācija par dusmām: 1. vingrinājums

Ielūkosimies kādā no Tibetas garīgā līdera Dalailamas ieteiktajiem vingrinājumiem.

Iztēlojieties situāciju, kurā cilvēks, ko jūs ļoti labi pazīstat, cil­vēks, kas jums tuvs vai dārgs, ir nonācis tādā stāvoklī, ka zaudē saval­dīšanos. Varat iztēloties, ka tas notiek vai nu ļoti asā vārdu pārmaiņā, vai situācijā, kurā notiek kaut kas personiski aizvainojošs. Šis cilvēks ir tik dusmīgs, ka zaudē visu savu aukstasinību un rada ļoti negatīvas vibrācijas, nonāk pat tik tālu, ka savaino pats sevi vai sadauza kādus priekšmetus.

Pēc tam apceriet šī cilvēka niknuma tiešās sekas. Jūs redzēsiet, ka ar šo cilvēku notiek fiziska pārvērtība. Šis cilvēks, kuram jūtaties tuvi, kurš jums patīk un, kuru ieraugot, agrāk allaž esat priecājušies, tagad kļūst neglīts pat tīri fiziskā nozīmē. Jums jāiztēlojas, ka tas notiek ar kādu citu, nevis ar jums pašiem, jo, manuprāt, vieglāk ir saskatīt citu kļūdas, nevis savējās. Šādi izmantojot iztēli, dažas minūtes turpiniet šo meditāciju un vizualizāciju.

Vizualizācijas beigās analizējiet situāciju un saistiet tās apstākļus ar savu pieredzi. Apzinieties, ka paši daudzas reizes esat bijuši šādā stā­voklī.

Apņemieties: “Es vairs nekad neļaušu, lai mani šādi ietekmē stipras dusmas vai naids, jo, tā rīkodamies, es nonākšu tādā pašā stā­voklī. Es cietīšu arī no visām sekām: zaudēšu prāta mieru, zaudēšu savaldīšanos, iegūšu šo neglīto fizisko izskatu,” un tā tālāk. Kad bū­siet to apņēmušies, pēdējās meditācijas minūtēs fokusējiet savu prātu uz šo secinājumu; bez tālākas analīzes vienkārši ļaujiet savam prātam kavēties pie apņemšanās nepadoties dusmu un naida ietekmei.”

Meditācija par dusmām: 2. vingrinājums

Izmantosim vēl vienu Dalailamas vingrinājumu.

Sākumā iztē­lojieties kādu, kurš jums nepatīk, kādu, kurš jūs ērcina, rada jums daudz problēmu vai krīt jums uz nerviem. Pēc tam iztēlojieties situā­ciju, kurā šis cilvēks jūs aizkaitina vai izdara kaut ko tādu, kas jūs aiz­vaino vai padara īgnu. Un, vizualizējot to, iztēlē ļaujiet rasties savai dabīgajai reakcijai; vienkārši ļaujiet tai dabīgi mosties. Pēc tam pār­baudiet, kā jūtaties, pārbaudiet, vai tas paātrinājis jūsu sirdsdarbību un tamlīdzīgi. Noskaidrojiet, vai jūtaties ērti vai neērti; pārbaudiet, vai tūdaļ esat kļuvuši mierīgāki vai varbūt ir radusies nepatīkama mentāla izjūta. Spriediet paši; pētiet. Dažas minūtes, varbūt trīs vai četras, spriediet un eksperimentējiet. Un tad, ja sava pētījuma beigās atklājat: “Jā, nav jēgas ļaut, lai šis aizkaitinājums pieaug. Es uzreiz zaudēju prāta mieru,” tad sakiet sev: “Nākotnē es vairs nekad tā nedarīšu.” Attīstiet šo apņemšanos. Beidzot pēdējās meditācijas minūtēs pievēr­siet savu prātu vienīgi šim secinājumam vai apņēmībai. Lūk, tāda ir šī meditācija.”

Dusmu un raižu bezjēdzīgums

Lai mazinātu dusmas, lietderīgi domās atkārtot: „Ja attiecīgo situāciju vai problēmu ir iespējams labot, tad nav nekādas vajadzības par to dusmoties.” Prātīgāk ir tērēt enerģiju, fokusējoties uz risinājumu, nevis domāt, kā efektīvāk izpaust dusmas. Savukārt, ja nav izejas, tad nav arī jēgas dusmoties par to, jo tur mēs tik un tā neko nevaram darīt. Jo drīzāk mēs akceptēsim šo faktu, jo vieglāk mums būs.

Līdzīgi ir ne tikai dusmu gadījumos, bet arī tad, kad mēs nemitīgi par kaut ko bažījamies. Šādās reizēs lieti noder pretējās domas izmantošana, atgādinot sev: „Ja šai problēmai ir risinājums, tad nav vajadzības bažī­ties. Ja risinājuma nav, tad bažīties ir tikpat bezjēdzīgi.”

Mēs dzīvojam savā izveidotajā domu un uzskatu pasaulē

Lai izkoptu pozitīvu prāta stāvokli, atcerēsimies, ka meklējumu ceļš katram ir individuāls, jo mēs pasauli redzam nevis ar acīm, bet gan ar smadzenēm.

Tas, kas der mums, vēl nenozīmē, ka tas derēs ikvienam. Tāpēc pastāv daudzas reliģijas, dažādi novirzieni, dažādas skolas u.tml. Katras re­liģijas, skolas mērķis ir dot labumu cilvēkiem, un, ja mums būtu viena vienīga reliģija, tad pēc kāda laika tā daudziem vairs nedotu labumu. Tāpēc mums ir jāciena un augstu jāvērtē visas reliģijas, uzskati, skolas un pārliecības, jo tās visas neapzināti ir veidotas ar mērķi cilvēkus padarīt laimīgāku un pasauli labāku.

Mēs visi esam vienlīdzīgi

Bieži dzird skandinām, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi. Tai nevajadzētu skanēt kā tukšai frāzei. Ar to mēs sapratīsim, ka ikvienam piemīt nepieciešamība pēc laimes. Ikvienam ir tiesības būt laimīgam. Un ikvienam ir tiesības atbrīvoties no ciešanām. Tā­tad, ja kāds gūst laimi vai labumu no kādas mums kaitinošas, nepieņemamas vai nesaprotamas darbības, kas nekaitē otram, tad ņemsim vērā, ka problēma nav viņā, bet gan tikai mūsos. Citiem vārdiem sakot, ka nespējam pieņemt, to, ka arī otrs tiecas pēc apmierinājuma un laimes.

Tāpēc atcerēsimies, ka ikviens skolēns ar savu, mums nevēlamo rīcību, cenšas atbrīvoties no savām ciešanām. Un viņiem ir tādas tiesības kā mums – būt laimīgiem.

Garīgajiem vingrinājumiem atvēlētais laiks

Reiz kādā no lekcijām mani pārtrauca kāda skolotāja, kura stāstīja, ka ir ļoti veiksmīga skolotāja, gādīga māte ar četriem bērniem, ka viņai nav laika apcerēt un prātot par pozitīvo domāšanu.

Atbildēju, ka garīgos vingrinājumus (vingrinājumu aprakstus var atrast manas grāmatas „Lūdzu, skolotāj…” 1. un 2. daļā) darīt, veicot ikdienas dar­bus, piemēram, gatavojot ēst, uzkopjot māju, vadot automašīnu u.tml. Ja izprotam garīgo vingrinājumu pa­tieso jēgu, tad šiem vingrinājumiem varam veltīt pat visas divdesmit četras stundas diennaktī. Tā ir patiesi motivēta nostāja, kurā mēs va­ram vingrināties katrā laikā.

, ,
Show Buttons
Hide Buttons