Man katra jauna ir diena ir svaiga māla pika uz podnieka ripas…
Gan amats gan radošums vienlaicīgi…
Var satrenēties un “štancēt” nevainojami vienādus traukus, drošus un saprotamus… un tas ir labi…
Un var dažkārt dauzīties, ļaujot rokām paiet nost no vienām un tām pašām sajūtām…
Var sajust mālu kā dzīvu…
Un var to iedvesmot ar savu iekšējo noskaņojumu uz īpašu mākslu…
Tā notiek talantīgas dienas, kas nodzīvotas absolūti savādāk kā daudzas citas…
Es mīlu tieši šādu pieeju dzīvei, kas nedod iespēju pasīvi gaidīt notikumus un neļauj novelt atbildību par manām dienām uz kādu citu…
“Podnieks” vienmēr esmu es… tikai es…
Gan slinks, gan strādīgs, gan pofigists, gan radošs un garlaicīgs un iemīlējies tajā, ko dara, gan dažkārt tāds, kurš ļauj vienlaicīgi jau radītajam sagrūt…
Un lai ir pavisam neizdevušies “podi”, taču tie ir mani!
Un tas nav tik briesmīgi, kā gaidīt, kamēr kāds tos radīs manā vietā…
Mani Mīļie, radiet paši savas dienas ar savām rokām…
Vai arī ēdiet no tā, ko jums iedevuši citi;
Tuvojas jauna pirmdiena!
Tieciet skaidrībā ar tās formu, krāsu un noskaņojumu…
Tā ir tikai jūsu diena…
Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis
