Skola, kuru uzcēla skolēni

Vidzemes austrumu daļā, Gulbenes novadā, divu upju, Gaujas un Tirzas, ielokā atrodas Lejasciems, un tā centrā – pašu skolēnu celtā Lejasciema vidusskola. Šai skolas ēkai 2020.gadā apritēja 60 gadi,  bet  skolu vēsture Lejasciemā ir 331 gadu sena, kas aizsākās  ar paša Ernsta Glika pirmās skolas apstiprinājumu.

Tā kā Lejasciems sākotnēji radās kā mežcirtēju un plostnieku ciems, jo zeme bija neauglīga, kas turību iedzīvotājiem nevarēja nodrošināt, tad lejasciemieši saprata, ka otrs veids, kā nokļūt pie pārticības un labākas dzīves ir – izglītība. Tā par pirmās skolas dibināšanas gadu Lejasciemā kļuva 1689.gads, par ko liecina E.Glika ziņojums virskonsistorijai. Kopš šī laika kultūra, izglītība, alkas pēc skaistā sev apkārt ir tikai augušas, un šobrīd, svešiniekam iebraucot Lejasciemā, ir liels pārsteigums par šī pagasta pievilcīgo, sakopto, kulturālo vidi, kas pašiem pagasta iedzīvotājiem šķiet jau pašsaprotama, pierasta lieta, ar ko nav jālielās, bet caurbraucējus un viesus izbrīna.

Skaisto Lejasciema vidi rada gan  mūsu skolas absolventi, gan šī brīža skolēni, kas izauguši ar Annas Sakses pasakām, mācījušies Zentas Mauriņas dzimtajās mājās, staigājuši pa Tirzmalietes takām.

Ilgus gadus lejasciemieši mācījušies dažādās draudzes skolās, privātskolās, pagastskolās un pamatskolās, taču ap  1950. gadu Lejasciema jaunatnes alkas pēc izglītības bijušas tik lielas, bet tuvākās vidusskolas pārāk tālu, lai varētu tur mācīties, ka skolēni paši ierosinājuši dibināt Lejasciemā vidusskolu.

Pēc četriem gadiem vidusskolu jau beidz pirmie 19 absolventi. Skolēnu skaits tik strauji auga, ka esošajās skolas ēkās nepietika telpu, un tika pieņemts lēmums būvēt jaunu skolas ēku. Lielāko rūpju smagumu šajā procesā nācās uzņemties tā laika skolas direktorei Olgai Ozoliņai, gādājot ne tikai par materiāliem, bet bieži vien arī par darbaspēku. Un direktorei pieejamais darbaspēks, protams, bija tikai skolēni, skolotāji un vecāki. Par celtniecības darbu vadītāju un arī arhitektu kļuva rasēšanas un mājturības skolotājs Roberts Kalniņš. Viņu par to vēl šodien lejasciemieši piemin ar vislielāko cieņu. Savukārt skolēniem šis darbs skaitījies kā ražošanas apmācība, un skolēni saņēma arī apliecību par mūrnieku, namdaru, apmetēju, krāsotāju, betonētāju un jumiķu iemaņu apguvi.

Protams, darba procesā nav trūcis arī dažādu kuriozu un ne tikai. Bijušie skolēni – celtnieki stāsta par braucienu uz Auci pēc ķieģeļiem, ko ar rokām pārkrāvuši no ražotnes smagajā mašīnā, no mašīnas vilciena vagonā, pēc tam  Lizuma stacijā atkal no vagona mašīnā un tad jau no mašīnas būvlaukumā. Bet, lai ar smago mašīnu piekļūtu pie ķieģeļcepļa, vispirms bijis jāsaremontē ceļš, lai tur varētu iebraukt.

Daži atceras negadījumu sporta zāles celtniecības laikā, kad, lūstot sastatņu kokam, kritusi kāda meitene. Darbu vadītājs no uztraukuma uz vairākām dienām zaudējis valodu. Šis posms Lejasciema vidusskolas vēsturē, kad līdztekus mācībām notiek skolas un sporta zāles celtniecība, ir īpašs, un daudzi lejasciemieši saviem bērniem un mazbērniem var teikt: “Šo skolas ēku uzcēlām mēs paši”. Jāteic, ka skola ir uzbūvēta ļoti laba, kvalitatīva un izturīga. Ik pa laikam modernizēta un izdaiļota, tā šobrīd joprojām kalpo kā pagasta “Gaismas pils”.

Vēsturiski Lejasciema vidusskola paralēli ikdienas mācību darbam gan novadā, gan arī valstī ir izcēlusies ar trim spēcīgi attīstītām un tradīcijās balstītām jomām – sporta tūrisms, mūzika un teātra māksla. Mūsdienās pievienojusies arī ceturtā – vizuālā māksla.

Ilgus gadus Lejasciems visā valstī bija pazīstams kā skolu sporta tūrisma un orientēšanās centrs. 70.-80. gados toreizējā direktora Ērika Doropoļska un skolotāja, tūrisma entuziasta Arkādija Petaško vadībā sākas regulāri treniņi, sacensības skolā, republikā un daudzās Padomju Savienības valstīs. Mūsu skolēni guva arvien jaunus panākumus.

Ar 1975.gadu 5.-12.klasēs ieviesa obligāto mācību stundu tūrismā. Sacensības regulāri tika rīkotas arī Lejasciemā, uzņemot pie sevis dalībniekus no visas Latvijas.  Vēlāk tūrisma kustība sekmīgi turpinās skolotājas Aleksandras Birkovas vadībā, un Lejasciema vidusskola kļūst par tūrisma bāzes skolu. Mainoties skolotāju sastāvam, šī tradīcija pazuda uz dažiem gadiem, līdz pagājušajā mācību gadā bija iespēja to atjaunot, un šobrīd ar jaunu sparu Lejasciema vidusskolā atkal darbojas sporta tūrisma pulciņš, un jau gūti arī pirmie sasniegumi dažādās rogaininga sacensībās. Šīs tradīcijas atjaunošanai bija nepieciešams pedagogs, jo sportā un jaunsardzē rūdītie skolēni bija gatavs materiāls šīs tradīcijas atdzimšanai.

Lejasciems visos laikos ir bijis atpazīstams ar savu kultūrvidi. Kora dziedāšanas un pūtēju orķestru tradīcijas pirmsākumi meklējami jau 19.gs.beigās. Tajā laikā Lejasciema pagastā sekmīgi darbojušies pat vairāki koru kolektīvi. Interese par dziedāšanu, mūzikas instrumentu spēli un kolektīvo muzicēšanu īpaši pieauga ap 1990.gadu, tāpēc toreizējais direktors Aivars Maltavnieks kopā ar domubiedriem nolēma uzsākt padziļinātas mūzikas apmācību uz vietas Lejasciemā.

Iecere realizējās, skolēniem bija iespēja izkopt savu talantu, papildus mācoties teoriju, dziedot un spēlējot dažādos muzikālos kolektīvos, individuāli apgūstot kāda mūzikas instrumenta spēli. Pamatizglītības programma ar padziļinātu mūzikas apmācību, sarunvalodā saukta par mūzikas novirzienu, bija valsts apmaksāta. To realizēt bija iespējams, pateicoties ieinteresētiem un zinošiem skolotājiem.

Visilgāk šajā jomā strādājuši Ineta Maltavniece, Rita Vēverbrante, Antra Aizupiete (Zelča), Juris Ivanovs. Visaugstākie rezultāti, I pakāpe valsts mērogā, tika sasniegti konkursā “Balsis”, kurā piedalījās skolotājas R.Vēverbrantes vadītie skolēnu ansambļi un dueti. Padziļināta mūzikas apmācība Lejasciema vidusskolā pastāvēja 18 gadus, savu darbību tā izbeidza, samazinoties skolēnu skaitam. Galvenais ieguvums bija skolēnu mīlestība uz mūziku un mākslu. Lejasciema vidusskolas un pagasta pašdarbības kolektīvi, kuros muzicēja padziļinātās mūzikas apmācības audzēkņi, allaž bijuši Dziesmu svētku dalībnieku skaitā, priecējuši skatītājus pagasta un novada pasākumos, ar panākumiem piedalījušies dažādās skatēs un konkursos.

Ilgu laiku Lejasciema vidusskolas pūtēju orķestris bija vienīgais novada lauku skolās, veiksmīgi darbojās un priecēja skatītājus gan koncertos, gan kuplinot svētku gājienus. Pēdējos gados skolotāja Jura Ivanova vadībā izveidojās vokāli instrumentālā grupa “Deep Silence”, kurā muzicēja un savus talantus attīstīja vairāki 8.-12.klašu skolēni. Pateicoties savai degsmei un profesionālajai attīstībai, grupa ātri ieguva nedalītu atzinību Gulbenes novadā un  ārpus tā.

Neizpalika sasniegumi konkursos. 2017.gadā un 2019.gadā grupa ieguva I pakāpi valsts konkursā “No baroka līdz rokam” , 2017.gadā 3.vietu Polijas pilsētā Kentšinā bērnu mūzikas kolektīvu festivālā. 2017.gadā grupa ieguva Gulbenes novada Gada balvu kultūrā – nominācijā “Gada debija kultūrā”. Šobrīd tradīciju turpina 5.-7.klašu skolēni, nosaucot savu grupu jaunā vārdā “Enjoy”.

Savukārt interese par teātra spēli sākas 19gs. 90tajos gados, kuru veicina vietējās bibliotēkas vadītājs Jānis Misiņš. Šajā laikā lejasciemiešus pārņem īsts teātra “trakums”, kurš nav beidzies vēl šodien. Kopš pastāv Lejasciema vidusskola, nav pagājis neviens gads, kad  12.klases absolventi Žetonu vakarā nebūtu spēlējuši teātra izrādi. Šai tradīcijai ir tieši tik pat gadu, cik pašai vidusskolai. 1970. gadu sākumā par pagasta dramatiskā kolektīva režisoru un Žetonu vakara izrāžu režisoru sāk strādāt svešvalodu skolotājs Jānis Kubulnieks, kurš teātra mākslu paceļ jaunā kvalitātē.  Jānis Kubulnieks bija tik harizmātiska personība, ka spēja šajā savā aizrautībā iesaistīt  apkārtējos, izskolojot un izaudzinot arī sava darba turpinātājus, kas teātri spēlē un izrādes iestudē vēl šodien.

Gan vieta rada cilvēkus, gan cilvēki rada vietu – tā var teikt par  pēdējos gados Lejasciemā un skolā uzplaukušo vizuālās vides kultūru, kad soli pa solim ar savu darbu, zināšanām un talantu Lejasciema iedzīvotāji un skolēni rada mums tādu vidi, kas iepriecina un pārsteidz gan vietējos, gan pagasta viesus. Ik sezonu uz gadskārtējiem svētkiem pagasts iegūst jaunus vizuālos akcentus, tiek izvietoti interesanti lielformāta vides objekti, ir sienas gleznojums, cauri pagastam vijas A.Sakses pasaku ziedu taka, vasaras un ziemas saulgriežos parks pie skolas tiek izgaismots un kļūst par noslēpumu un pasaku mežu, pie Lejasciema senajām ēkām izvietoti vizuāli šo ēku stāsti, un šomēnes Lejasciema kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centrā ir vērojama 1.klases skolēna Everesta Lūkina gleznu pirmā personālizstāde.  Mūsu skolas absolventi un skolotāji ir radījuši skolas himnu, skolas karogu un logo, kurus mēs ar lepnumu izmantojam gan ikdienā, gan svinīgos brīžos.

Skolas logo izveidoja Lejasciema vidusskolas 49.izlaiduma absolventi 2003.gadā kopā ar audzinātāju Ligitu Antiņu, piesaistot mākslinieku, kurā atspoguļots Lejasciemam un skolai svarīgākais:

• burti L un V  – Lejasciema vidusskola

• divu upju sateka – mūsu Gaujas un Tirzas sateka

• atvērta grāmata kā zināšanu avots

• zvaigzne, kas simbolizē tiekšanos pēc izglītības un gara gaismas.

Logo ir attēlots skolas piemiņas zīmē – sudraba žetonā, kuru  saņem mūsu 12.klases skolēni.

Logo rotā mūsu skolas plānotāju, dažādus prezentācijas materiālus, prezentācijas tērpus. Karogu paceļam un himnu dziedam nozīmīgākajos skolas svētkos: Zinību dienās, izlaidumos un salidojumos. 2000.gada 1.septembrī skolas karogu pirmo reizi zālē ienesa absolventi, kuri piedalījās šī projekta izstrādē. Savukārt Skolas himnas vārdu autore ir Lejasciema vidusskolas ilggadēja skolotāja Gita Gargažina, bet mūziku sarakstījis Balvu mūzikas skolas pasniedzējs Ģirts Ripa. Absolventu mīlestība un cieņa pret Lejasciema vidusskolu visvairāk izpaužas salidojumos, kad tiek veltīti atzinīgi vārdi skolai, kā arī, protams, ikdienā piedāvātā palīdzība, atbalsts un labas idejas.

Šobrīd Lejasciema vidusskolā mācās 145 skolēni, no kuriem 107 dzīvo Gulbenes novada Lejasciema pagastā, 25 – citos Gulbenes novada pagastos, 13 – Alūksnes novadā. Lejasciema vidusskola allaž laipni un gaidīti ir uzņēmusi skolēnus no tuvākiem un tālākiem pagastiem kā Beļava, Zeltiņi, Ilzene, Ranka un citi,  kopā ir veidotas skolas tradīcijas. Skolā šobrīd strādā 25  pedagogi, no kuriem 10 ir šīs pašas skolas absolventi. Laikā, kad visā Latvijā ir vērojams pedagogu trūkums, mēs varam būt priecīgi, ka mūsu skolotāji ir lokālpatrioti, radoši, ar vēlmi attīstīties un ienest labāko un jaunāko arī mūsu skolā, ka mūsu skolas absolventiem ir vēlme šeit atgriezties kā skolotājiem.

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu visa veida  atbalstu saviem skolēniem, skolā strādā arī atbalsta personāls: logopēds, psihologs, skolotāju palīgi, bibliotekārs, speciālais pedagogs, kā arī esam iesaistījušies projektā “PuMPuRS”, kas sniedz atbalstu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai. Tā kā ceturtā daļa skolēnu, kas mācās Lejasciema vidusskolā ir no tuvākiem un tālākiem kaimiņu pagastiem, tad skolā pieejams arī labiekārtots internāts, kurā ir  17 vietas. Skolas internāts ir bezmaksas, tiek piedāvātas pašvaldības apmaksātas siltas brokastis, pusdienas, launags un vakariņas.

Lai uzzinātu un labāk izprastu mūsu kopienas, skolēnu vecāku un pašu skolēnu viedokļus par nepieciešamajiem uzlabojumiem skolā, par viņu vēlmēm un vajadzībām, skolā tiek rīkoti forumi, kuros, iesaistoties visiem sadarbības partneriem, izkristalizējas skolas veiksmes, uzlabojamais, tālākās vajadzības un sasniedzamie rezultāti. Forumu organizēšanā un vadīšanā iesaistās un ļoti palīdz arī skolēnu vecāki, it sevišķi tie, kas darbojas Skolas padomē.

 Pašiniciatīvu un līderību skolēni attīsta, darbojoties skolēnu pašpārvaldē. Atzīstami panākumi ir Gulbenes novada skolu pašpārvalžu iniciatīvu konkursā apstiprinātie  Lejasciema vidusskolas  skolēnu domes projekti “Iededzies par latviešiem!” un “Iekustinām Lejasciemu!”, kas bija orientēti uz savas zemes, valsts, novada un pagasta patriotismu.  Savukārt projektā “Pilsonis” izvirzītā skolēnu ideja un izstrādātais makets kalpoja par pamatu šogad izveidotajam Lejasciema vidusskolas plānotājam. Tas aizstāj dienasgrāmatu, ir personalizēts – izstrādāts tieši mūsu skolas skolēnu un skolotāju vajadzībām un vēlmēm, tā vāku un arī iekšpusi rotā mūsu skolas audzēkņu un vizuālās mākslas skolotājas darbi, un tas ir izmantojams arī kā mācību līdzeklis, kas māca skolēniem izvirzīt savus mērķu, uzdevumus, plānot savus ikdienas un ārpusstundu darbus, atpūsties un meditēt, krāsojot un zīmējot.

 Lejasciema vidusskolas skolēniem paralēli vispārizglītojošajām mācību programmām ir iespēja mācīties arī Gulbenes novada mākslas, mūzikas un sporta skolas klasēs, darboties jaunsargu organizācijā. Skolā ir ļoti plašs interešu izglītības piedāvājums – mazpulks, koris, sporta tūrisms, sporta spēles, vizuālās mākslas pulciņš, vokāli instrumentālais ansamblis, teātra pulciņš, citāda matemātika, lai paralēli vispārizglītojošajam mācību darbam katrs skolēns var izpaust un attīstīt savu talantu, atrast sev tīkamu nodarbošanos, kas rada prieku un harmoniju dvēselē, jo skolas šī perioda uzdevumi ir nodrošināt mācību procesa norisi drošā, radošā, emocionāli labvēlīgā vidē un veidot skolēnos visaptverošu izpratni par vērtībām, īpaši izceļot tādas vērtības kā atbildība, sadarbība un cieņa.

Skolas gadi ir tas laiks, kad mums, pedagogiem, ir visas iespējas attīstīt bērna skaistuma izjūtu, nepieciešamību pēc kultūras – gan garīgās, gan fiziskās, attīstīt viņā emocionālo inteliģenci, novērtēt labo, skaisto, otra paveikto, tas ir laiks, kas mums ir dots, lai izaudzinātu tādu sabiedrības locekli, kādu mēs vēlāk gribam redzēt savā apkārtnē un tālāk priecāties par viņa darbiem.