Skaties mobilo versiju!
Vārda dienas: Andulis, Alnis , Alna, Alnars, Alnors, Džeida, Džellija, Džozelīna

Pedagogs.lv

24. februāris, 2018

Turpinām rakstīt par izciliem izglītības un zinātnes darbinirkiem, šoreiz- akadēmiķe, profesore Baiba Rivža

Baiba Rivža par skolas un studiju gadiem 1968.gadā ar sudraba medaļu pabeidzu Jelgavas 2.vidusskolu – tagad Jelgavas valsts ģimnāziju. Man bija izcili skolotāji, kas radīja interesi par matemātiku, fiziku, ķīmiju, angļu valodu un vēsturi. Šajos priekšmetos piedalījos gan pilsētas, gan Latvijas mēroga olimpiādēs. Matemātikas skolotājs Jānis Jeske pa vakariem vēl vadīja fakultatīvo kursu matemātikā un […]

24. februāris, 2018

Kvalitatīvajā pētīšanas metodoloģijā izmantojamās datu vākšanas, kā arī datu apstrādes metodes

Kvalitatīvajā pētīšanas metodoloģijā izmantojamās datu vākšanas metodes   Datu vākšanas metode Tās apraksts Klasifikācijas veidi un principi Aptauja Viena no visbiežāk  izmantojamākajām datu ieguves metodēm. Atšķirībā no kvantitatīvajiem pētījumiem zināmā mērā sasaucas ar intervijas metodi. Priekšrocības: lēts un ātrs veids (ekonomiski izdevīgas); var iegūt datus no liela respondentu skaita (liela izlase); standartizācijas iespējas; var ērti […]

23. februāris, 2018

Rezultātu vērtēšana un atgriezeniskā saite jeb izpratne par to, kas ir mācīšanās, mācīšanās rezultāts

Pieeju vērtēšanai nosaka izpratne par to, kas ir mācīšanās, mācīšanās rezultāts. Mūsdienās pedagoģiskajā psiholoģijā pazīstami vairāki skatījumi (skat.: N. Geidžs, D. Berliners. Pedagoģiskā psiholoģija. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999): mācīšanās ir informācijas apstrāde, zināšanas ir informācijas kopums un mācīšanās rezultāts ir atmiņā saglabātā nepieciešamā informācija un prasme to aktualizēt vajadzīgajā brīdī; mācīšanās ir metakognitīvo (metakognitīvs – domāšana par savu domāšanu) prasmju apguve un […]

22. februāris, 2018

1810. gada 22. februārī dzimis poļu izcelsmes komponists Frederiks Šopens.

Frideriks Francišeks Šopēns(poļu: Fryderyk Franciszek Chopin, franču: Frédéric François Chopin; dzimis 1810. gada 1. martā, miris 1849. gada 17. oktobrī) bija 19. gadsimta poļu komponists. Viņš ir viens no visu laiku ievērojamākajiem poļu mūziķiem un viens no pasaules ievērojamākajiem klaviermūzikasautoriem un izpildītājiem. . Šopēna vārdā ir nosaukts pianistu konkurss Varšavā (Starptautiskais Friderika Šopēna pianistu konkurss), kas notiek kopš 1927. gada reizi 5 gados, Varšavas Friderika Šopēna lidosta, kas ir Polijas lielākā lidosta, un asteroīds. Frideriks Šopēns […]

22. februāris, 2018

Fragmenti no Kaspara Bikšes pētījuma par skolotāju izplatītākajām psihosomatiskajām saslimstībām

Pēc aptaujās iegūtajiem rezultātiem, balstoties uz dažādu autoru teorētiskajiem pētījumiem un tos papildinot ar jaunākās zinātniskās literatūras analīzi, plaši neizvēršot katru teoriju atsevišķi, tikai ieskicējot to gal­veno domu, ir analizētas skolotāju psihosomatiskās saslimstībās saistībā ar skolas vidi.    Psihosomatiskās medicīnas dažādie konceptuālie pamati 2,0% respondentu noliedza jebkādu ķermeņa saistību ar dvēseli. Viņi uzskatīja, ka bez […]

22. februāris, 2018

Kurš gan neatceras leģendāro izsaucienu “Māmiņ!”. 1932. gada 22. februārī dzimusi latviešu aktrise Baiba Indriksone

Baiba Indriksone ir dzimusi 1932. gadā Rīgā. Mācījusies Zālīša 1. pamatskolā, vēlāk Rīgas 3. vidusskolā. 1952. gadā beigusi Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti. No 1952. gada darbojas Nacionālajā (Drāmas) teātrī. Filmējusies daudzās Rīgas kinostudijas un citu PSRS kinostudiju filmās. Spēlējusi nozīmīgas lomas RKS filmās Vella kalpi (Lēne) un  Limuzīns Jāņu nakts krāsā (Olita Sprēsliņa). Indriksone Baiba (1932) – teātra un kino aktrise. Kinorežisora A. Leimaņa sieva, baletdejotāja Aivara […]

22. februāris, 2018

Kaspara Bikšes grāmatas „Lūdzu, skolotāj…” 4. daļa (profesores Tatjanas Koķes priekšvārds)

  Grāmatas saturs: Par pozitīvu skolu, kas veido pozitīvu valsti Par skolotāju attiecībām ar audzēkņiem Par izglītību, loģiku un intuīciju Par veiksminieku psiholoģiju Par skolotāja atbrīvošanos no saspringuma Par konstruktīviem vārdiem, vizualizēšanu un naudu Grēksūdze jeb citādāks ieskats izglītības filozofijā Par skolotāja atbrīvošanos no iekšējas cīņas Par bērnu salīdzināšanu un viņu vecākiem Par skolotāja valodu, […]

22. februāris, 2018

Latvijas Universitātes profesore Guna Svence raksta par psiholoģisko atbalstu skolotājam

Skolotāja loma izglītības procesā vienmēr ir bijusi aktuāla, jo skolotāja personībai un profesionalitātei ir cieša sakarība ar audzēkņa personības attīstību. Tāpēc liela nozīme skolotāja personības un profesionalitātes izaugsmei ir viņa attieksmei pret dzīvi un darbu, cik lielā mērā skolotājs ir apmierināts ar savu dzīvi kopumā, savu profesijas izvēli, savu spēju atbilstību profesijas prasībām. Barselonā 2002.gada […]

22. februāris, 2018

Daži vingrinājumi neirolingvistiskajā aspektā jeb par kritērijiem, vēlēšanās izteikšanu un pozitīvo domāšanu

”Kāds putns nolēma kļūt vēl labāks. Atvēra svēto grāmatu un izlasīja bausli: „Izturies pret citiem tā, ka tu gribētu, lai izturas pret tevi.” „Cik gudrs bauslis!” putns nodomāja. „No rītdienas sākšu dzīvot pēc šā principa.” Putns saplūca garšīgas, sulīgas ogas un aizlidoja pie sava drauga zirga. – Sveiks, mans dārgais draugs, — viņš sveicināja zirgu. — Tik […]

22. februāris, 2018

Mācību vadīšana jeb vērtīgais laiks, kad apgūstam jauno materiālu, kad izvēlamies atbilstošu mācību organizācijas formu

Mācību vadīšanāsvarīga ir pedagoga prasme vadīt darbu tā, lai izglītojamais pakāpeniski no reproduktīvas darbības virzītos uz radošu pieeju (metožu) izmantošanu un tad – uz radošu darbību. Būtībā jau tā ir arī pedagoga prasme vadīt savu mācīšanos. Mācīšanās ir nepārtraukta līdzsvara atjaunošana starp jaunas informācijas apgūšanu un tās piemērošanu jau esošām zināšanām. Procesu starp sākuma zināšanām pirms […]

22. februāris, 2018

Dzīvosim no mirkļa uz mirkli jeb vienkārši baudīsim!

Baudīsim! Dzīvosim no mirkļa uz mirkli. Vasaras atvaļinājuma laikā trīs dienas pavadīsim infantilā baudīšanā. Iespējams, tas dažam liksies muļķīgi (bet, ja pavisam atklāti- muļķīgi var likties tikai tiem, kam meditācijas nepieciešamas visvairāk), piemēram, līdz neprātam baudīt tēju. It kā muļķīgi- tā taču ir parasta tēja. Bet arī parasta tēja var kļūt brīnišķīga – ja mēs […]

22. februāris, 2018

1773. gada 22. februārī (pirms 245) darbu sāka pirmais muzejs Rīgā, tagadējais Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ir muzejs Rīgā, kurā izstādītas ekspozīcijās par Rīgas vēsturi sākot ar pilsētas dibināšanu 1201. gadā un beidzot ar 20. gadsimta pirmo pusi. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ir vecākais publiskais muzejs Latvijā un Baltijā, kā arī viens no vecākajiem Eiropā. Muzejs atrodas Vecrīgā, Rīgas Doma ansamblī (Palasta iela 4). Par muzeja pirmsākumiem tiek uzskatīts 18. gadsimts. Tā pamatā ir Rīgas ārsta Nikolausa fon Himzela privātā kolekcija. […]

22. februāris, 2018

1873. gada 22. februārī dzimis latviešu valodnieks Jānis Endzelīns (145)

Jānis Endzelīns (dzimis 1873. gada 22. februārī [v.s. 10. februārī], miris 1961. gada 1. jūlijā) bija latviešu valodnieks, latviešu valodasun citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem. Jānis Endzelīns piedzima kā otrais dēls Kauguru pagasta „Mičkēnu” māju saimnieka un brāļu draudzesteicējtētiņa Mārča Endzeliņa (vācu: Endselin) otrajā laulībā ar Kristīni Grasmani (1842—1917). 19. gadsimta 60. gados viņa tēvs par 6000 rubļiem no muižasdzimtīpašumā izpirka Mičkēnu mājas. Vecākais brālis Hermanis Enzeliņš bija sabiedrisks darbinieks, […]

22. februāris, 2018

Šodien: Skautu un gaidu Draudzības diena

Skautisma un gaidisma sākums Skautisma un gaidisma izveidošanās ir cieši saistīta ar Roberta Stīvensona Smita Bēden – Paula un viņa sievas Olaves Bēden – Paulas vārdiem. Roberts Stīvensons Smits Bēden – Pauls (BP), dzimis Londonā, Anglijā 1857. gada 22. februārī. Jau no bērna dienām viņam patika āra dzīve, dabas un dzīvnieku novērošana. R. Bēden – […]

21. februāris, 2018

 Mācību centra “Saskarsme” vasaras nometne “Zvaigžņu salidojums” jeb neparastas nodarbības pie Dabas krūts

Mācību centra “Saskarsme” vasaras nometne “ZVAIGŽŅU SALIDOJUMS”  20.- 22.jūlijā Engurē, viesu namā “Klāņas” Kopā sanākšana esošiem, bijušiem un nākamajiem “Saskarsmes” studentiem, pasniedzējiem, apmeklētājiem un līdzjutējiem! Aizraujošas lekcijas Rīti un saulrieti pie jūras Neparastas nodarbības dabā Dziļas sarunas  pie ugunskura Gongu skaņu pelde (inovitāte) Nometnes laikā pieredzē dalīsies mūsu pasniedzēji: Ingūna Zeltiņa Zanda Erbss Inita Dilāne Marija Blūma-Kauliņa […]

21. februāris, 2018

Latvijas Skolotāju korporācija izglītības iestādēm piedāvā tipogrāfijas pakalpojumus

Skolu jubileju grāmatas Izglītības iestāžu dokumentācija Mācību grāmatas Darba lapu komplekti Reklāmas bukletu izgatavošana Skolu bukleti, vizītkartes Personalizētās skolotāju un skolēnu dienasgrāmatas Individualizētie galda un sienas kalendāri Uzlīmes, piemēram, „Smaidiņi”, „Noslauki kājas”, „Aizver durvis!”, „Ievēro klusumu!” „Esi pieklājīgs!” , „Šeit atrodas papīrgrozs!”, „Ierodies uz stundu savlaicīgi!”, Kaspara Bikšes pozitīvās afirmācijas u.c. Un citi iespējamie pasūtījumi. […]

21. februāris, 2018

Vingrinājums haotisko domu disciplinēšanai jeb kas ir tava olimpiskā prāta disciplīna

Viss, kas nepieciešams ir vāze ar ziedu, zāles stiebrs, kaktuss vai tamlīdzīgi. Sāksim koncentrējoties lūkoties auga sirdī. Turpinām lūkoties augā. Pievērsīsim uzmanību smaržai, formai, krāsai. Sajutīsim zieda (auga) smaržu, iztēlosimies zieda ēnu. Nedomāsim ne par ko citu, tikai par novērojamo objektu. Sākumā pa galvu maisīsies arī visādas citas domas, traucējot koncentrēties uz auga sirdi. Tas […]

21. februāris, 2018

Profesore, akadēmiķe Janīna Kursīte dalās atmiņās par saviem bijušajiem pedagogiem

Literatūrzinātniece un folkloras pētniece Janīna Kursīte dz. 1952 Preiļu raj. Arendolē. Beigusi Āmuļu astoņgadīgo skolu (1967), Līvānu 1.vsk. (1970). Mācījusies Tartu U (1970 – 1974), neklātienē pabeigusi LVU (1975). Strādājusi ZA Valodas un literatūras institūtā par zinātnisko līdzstrādnieci (1975 – 1995), par pedagoģi Kultūras akadēmijā (1992 – 2006), LU (kopš 1981). Folkloras profesore LU. Latvijas […]

21. februāris, 2018

Māras Ozolas pedagoģiskās piezīmes jeb “Māra Karlovna, atdodiet, lūdzu, savu somiņu!”

Parasti cilvēks izvēlas darbu. Dažreiz darbs izvēlas cilvēku. Un tad tur nekā nevar līdzēt. Nekad neesmu gribējusi kļūt par skolotāju. Man pat tāda doma nav ienākusi prātā. Un tomēr – te nu es esmu, učene ar pārdesmit (nebūsim sīkumaini!) gadu stāžu. Trīsreiz mēģināju šo amatu pamest. Nesanāca, ja neskaita kādus 10 gadus atpūtai. Šādu vai tādu […]

21. februāris, 2018

Mācību metožu, organizācijas formu un līdzekļu izvēle, kurā ir kurā ir dažādi mācību materiāla apguves līmeņi

Vārds metode tulkojumā no grieķu valodas nozīmē ceļš uz kaut ko. Metode ir pedagoga un izglītojamā (skolotāja un skolēnu) didaktiskās sadarbības paņēmienu sistēma, ar kuras palīdzību skolēni apgūst jaunas zināšanas, prasmes un iemaņas, vienlaikus attīstot arī savas izziņas spējas (Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca, 2000). Tātad pedagogs un izglītojamais sadarbojas, izmantojot noteiktu paņēmienu kopumu, lai sasniegtu mācību mērķus. Mācību metodika ir mācību metožu […]

21. februāris, 2018

Mazākumtautības skolēna projekta darbs par necenzētu vārdu lietojumu jauniešu leksikas lietojumā

Necenzētu izteicienu pielietojums jauniešu vidē Nav noslēpums,ka latviešu valodā eksistē pilnīgi īpašs sarunvalodas slānis.Tā ir lamu valoda,kura neeksistē,bet kuru visi lieto.Šo leksikas slāni sauc par “nerakstīto “- to tiešam cenšas nepublicēt,bet Latvijā izskatās, ka nav neviena cilvēka,izņemot zīdaiņus un mēmus cilvēkus,kuri nebūtu nereizi pateikuši nevienu lamu vārdu. Zinātniskais formulējums “lamu vārdiem” skan šādi:” Rupju vārdu, […]

21. februāris, 2018

Kas ir Stokholmas Latviešu skola, kāds ir tās mērķis un kas ir Stokholmas latviešu koris?

Kas ir Stokholmas Latviešu skola? Stokholmas Latviešu skola ir bezpeļņas organizācija, kuras pamatā ir neizsīkstoša vecāku līdzdalība sestdienas skolas darbībā, kur visas vecāku iniciatīvas tiek gaidītas un apsveiktas. Vecāki darbojas valdē, organizē skolas darbu un pasākumus, kā arī, ja nepieciešams, veic skolotāju pienākumus. Bez vecāku aktīvas iesaistes, latviešu skola nevarētu pastāvēt. Skola ir darbojusies kā […]

21. februāris, 2018

Kāds pedagoģiskās ētikas aspekts jeb mani pēra, jo es biju slikts

Pirms dažiem gadiem, braucot ar autobusu no Rīgas uz Liepāju, parunājos ar blakussēdētāju. Viņš ieminējās, ka Latvijas vecāki un skolotāji esot pārāk mīkstsirdīgi- viņi nesit bērnus un skolotāji nesoda skolēnus. Es apjautājos, vai viņš bērnībā ir ticis sists. Vīrietis ar lepnumu atbildēja, ka tieši tāpēc viņš un arī viņa bērni izauguši par krietniem cilvēkiem. Ne […]

21. februāris, 2018

Kad klasē jaunpienācēju draņķeklības, jeb “nepietiek, ka stundu traucē, vēl te mītiņu rīkos!”

Māra Ozola, dr. philol. Pedagogs.lv atbildīgā redaktore.  Apskaišos.  Nepietiek, ka stundu traucē, vēl te mītiņu rīkos ar mediju starpniecību! Pāris soļiem esmu viņam klāt, piebāžu degunu tieši pretī un saku ar vieglu zobu pieskaņu balsī… Ja kāds tev mēģina uzkāpt uz galvas un dara to nekaunīgi, krati nost bez žēlastības. Ja sasitīsies – pats vainīgs, citreiz […]

21. februāris, 2018

Katru gadu 21. februārī pasaulē atzīmē Starptautisko dzimtās valodas dienu.

Starptautiskā dzimtās valodas diena ir 1999. gada novembrī UNESCO izveidota dzimtās valodas piemiņas diena, kuru katru gadu atzīmē 21. februārī. Pieminot 1952. gada 21. februārī nogalinātos bengāļu studentus, kas aizstāvēja savu valodu. Tas izveidošanas mērķis ir veicināt valodu un kultūru daudzveidību un daudzvalodību, jo aptuveni puse no valodām ir apdraudētas, un vairums no tām stāv uz izmiršanas sliekšņa. Pēc 2009. gada UNESCO ziņojuma visvairāk valodu (196 valodas) […]

20. februāris, 2018

Izcilās pedagoģes Broņislavas Aldonas Treijas atmiņu fragments, atceroties savas agrās bērnības dienas Lietuvā

Ļoti cienījamās dāmas un augsti godātie kungi! Jūs laipni esat gaidīti uz grāmatas atvēršanas svētkiem, kas notiks 2018. gada 24. februārī plkst. 12.00 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala; adrese: Ķīpsalas iela 8, Rīga. Stenda atrašanās vieta- J14. Grāmata ir par lietuvieti, izcilo pedagoģi Broņislavu Aldonu Treiju. Grāmata ir viens no projektiem, kas veltīta Latvijas un Lietuvas […]

20. februāris, 2018

1901. gada 20. februārī Krievijas avīzē tika paziņots par slavenā krievu rakstnieka Ļeva Tolstoja izslēgšanu no pareizticīgo baznīcas

Ļevs Tolstojs (krievu: Лев Николаевич Толстой; dzimis 1828. gada 9. septembrī, miris 1910. gada 20. novembrī) bija krievu rakstnieks, pedagogs un domātājs. Dzimis Jasnaja Poļanasmuižā (Tulas guberņā). Studējis Kazaņas universitātē (1844-1847). Piedalījies Kaukāza un Krimas karā (1851-1855) un šajā laikā uzsācis savu literāro darbību. Jasnajā Poļanā organizēja skolu zemnieku bērniem un kopā ar pieaicinātiem pedagogiem pats strādā par pedagogu no 1859. gada. Pēc šīs skolas parauga tiek organizētas virkne citu skolu zemnieku bērniem. Skolā pedagoģiskais darbs balstījās uz […]

20. februāris, 2018

“Skola mūsu ir otrās mājas jeb stāsts; Šurp kādreiz atveda mūs mazās kājas” jeb stāsts par Olaines 1.vidusskolu

Olaines 1. vidusskola savu tagadējo ēku iegūst 1965. gadā, kad tiek apvienotas 1. un 2.pamatskolas. Jau pēc dažiem gadiem te mācās vairāk kā divi tūkstoši gan latviešu, gan citu tautību bērni, mācību stundas notiek pat trijās maiņās. 1976. gadā krieviski runājoši bērni pārceļas uz jaunām telpām un pilsētā izveidojas divas vidusskolas. Šajā gadā uz Olaines […]

20. februāris, 2018

Konspekts, kā izglītojamajiem skaidrot par bailēm, to izpausmēm, par spēju tās atpazīt un kontrolēt?

Pastrādāsim ar savām bailēm, kas dzīvo mūsu galvās! Gadījies grūts brīdis, draud kādas (zināmas vai nezināmas) briesmas? Nu atzīsim godīgi, ka baidāmies! Tā ir normāla cilvēka reakcija, neesam jau roboti! Ko tādā gadījumā darīt? Sāksim ar to, ka apzināsimies: esam nobijušies. Tas palīdzēs paniskās[1] domas ievirzīt racionālākā[2] gultnē “Jā, es esmu nobijies. Man ir bail. […]

20. februāris, 2018

Mācību un audzināšanas procesa organizācija jeb kā izprast, atcerēties, izmantot praksē un iesaistīties patstāvīgā izziņas darbībā

Galvenie jautājumi: mācību un audzināšanas procesa cikliskais raksturs; procesa vadības (menedžmenta) posmi: plānošana (mērķu izvirzīšana), ieceru īstenošana, vērtēšana, korekciju ieviešana plānotajā; plānošanai nepieciešamā informācija, ietekmes faktori, plānošana iegūstamā rezultāta kontekstā; vides dažādu kontekstu nozīme mācību un audzināšanas procesā; vērtēšanas dažādie aspekti. Lai pedagogs varētu kvalitatīvi veikt savu pedagoģisko darbu mūsdienu izglītības iestādē, viņam ir jābūt pamatīgām, […]

19. februāris, 2018

Effortless Solutions Of Top Adult Websites Explained

Adult Education – A World From Online Courses Everything in much of our way of life features a parallel virtual medium for more expansive expression. Same certainly is the case by means of lesbian dating websites. Many of us own computers nevertheless have access to the internet. Therefore , developing a information for the online […]

19. februāris, 2018

Izglītības iestāžu apgāda drukas iespējas

Skolu jubileju grāmatas Izglītības iestāžu dokumentācijaMācību grāmatas Darba lapu komplekti Reklāmas bukletu izgatavošana Skolu bukleti, vizītkartes Personalizētās skolotāju un skolēnu dienasgrāmatas Individualizētie galda un sienas kalendāri Uzlīmes, piemēram, „Smaidiņi”, „Noslauki kājas”, „Aizver durvis!”, „Ievēro klusumu!” „Esi pieklājīgs!” , „Šeit atrodas papīrgrozs!”, „Ierodies uz stundu savlaicīgi!”, Kaspara Bikšes pozitīvās afirmācijas u.c. Un citi iespējamie pasūtījumi. Sīkākas […]

19. februāris, 2018

Daži ieteikumi, saskaroties ar mobinga situāciju, jeb, ko darīt, kad dara pāri- ieteikumi upurim

Mēģiniet atslābināties un novirzīt savas domas. Dažreiz atvaļinājums vai neliels pārtraukuma periods var atvieglot situāciju. Ja rodas aizdomas, ka pret jums tiek veikts mobings, meklējiet atbalstu pie vadītāja vai kolēģiem. Ja darba vietā nevarat saņemt palīdzību, vērsieties pie arodbiedrību vai valsts iestādēm, kas sniedz atbalstu šādās situācijās. Meklējiet atbalstu palīdzības dienestos un atbalsta grupās. Runājiet […]

19. februāris, 2018

Izcilā un nopelniem bagātā pedagoģe Broņislava Aldona Treija jeb grāmata par dzīves nenogurdināmo

Grāmata veltīta Latvijas 100-gades izciliem cilvēkiem. Stāsts ir par lietuvieti Broņislavu Aldonu Treiju, kura ieaugusi Latvijas kultūrā un izglītībā, lielāko daļu dzīves veltot Latvijas skolu izaugsmei, inovāciju ieviešanai un pozitīva skolas direktores piemēra radīšanai. Dzīvesstāsts izgaismo izaugsmi no Lietuvas pamatskolas līdz Rīgas prestižajām skolām. Grāmatas prezentācija notiks Ķīpsalas izstāžu centrā 24. februārī plkst. 12.00. Tiek […]

19. februāris, 2018

Gudriņš, Gaišuls, Glābiņš, Labdars, Taisniņš, Bezbailis, Lēnprātulis, Dāvātiņš, Dievbītiņš, Dievkāriņš, Dievdots, Labklājīte, Mēlvaldīte, Pastāvule, Dievklausīte, Klusīte, Žēlīte, Dārdzīte, Šķīstula, Varenīte

18. gadsimta Vidzemes kalendāri Turaidas muzejrezervāta krājumā Latviešu grāmatu kalendāru vēsture aizsākās 18. gadsimta piecdesmitajos gados. Šie iespieddarbi bija pirmie laicīgās sadzīves padomdevēji un laikā, kad laikraksti un žurnāli latviešu valodā vēl neiznāca, izpildīja arī periodikas lomu. Tie tāpat kā Bībele un Dziesmu grāmata, atradās gandrīz vai katrā mājā, un to popularitāte un nozīmīgums ir […]

19. februāris, 2018

Emocionālās izdegšanas sindroma skolotāju darbā pastiprinošie faktori – pamatojums kategorijai „stress”

Emocionālās izdegšanas sindroma skolotāju darbā pastiprinošie faktori – pamatojums kategorijai „stress” un „apmierinātība/neapmierinātība” Skolotāju stresa simptomi kā izdegšanu veicinoši var izpausties vairākās formās. Pētījumi atklāj vairākus simptomus, kas liecina par skolotāju izdegšanai – izjūta, ka nav vēlme doties uz darbu, ir grūtības koncentrēties pienākumu izpildei, rodas izjūta, ka ir nepiemērots pienākumu izpildei, attālināšanās no kolēģiem […]

19. februāris, 2018

1473. gada 19. februārī (pirms 545) Polijā dzimis Nikolajs Koperniks, kurš izvirzīja hipotēzi, ka Zeme griežas ap Sauli! Nevis otrādi?

Nikolajs Koperniks (latīņu: Nicolaus Copernicus, poļu: Mikołaj Kopernik, vācu: Nikolaus Kopernikus arī Nicholas Copernicus, Nicolaus Koppernigk; dzimis 1473. gada 19. februārī, miris 1543. gada 24. maijā) bija katoļu priesteris, politiķis, astronoms, matemātiķis, jurists, mediķis, pasniedzējs. Plašāk zināms kā heliocentrisma koncepcijas astronomijā viens no pamatlicējiem, kaut arī astronomija bija tikai viena no Kopernika darbības sfērām. Dažkārt […]

19. februāris, 2018

Reklāmas ievietošana portālā Pedagogs.lv notiek nevis pēc cenrāža, bet gan pēc draudzīgas vienošanās vai, vienojoties par bartera darījumu!

  Iesūti savu reklāmu!   Kādu dienu Pūks sēdēja istabas vidū, skaitīdams savus medus podiņus, kad pie durvīm kāds klauvēja. — Četrpadsmit! — teica Pūks. — Iekšā! Četrpadsmit. Vai tomēr piecpadsmit? Sasodīts. Man jau galva griežas. — Sveiks, Pūk! — teica Trusītis. — Sveiks, Trusīt! Četrpadsmit, vai ne? — Kas četrpadsmit? — Mani medus podi, […]

19. februāris, 2018

Bet pirms 240 gadiem, 1774. gada 19. februārī, Augustusbādē …………

Pirms 240 gadiem, 1774. gada 19. februārī, Augustusbādē pie Drēzdenes krodzinieka ģimenē dzimis grāmatizdevējs Vilhelms Ferdinands Hekers (1774 – 1842). Dzimis restorāna nomnieka ģimenē, astoņu gadu vecumā zaudē māti, trīs gadus vēlāk H. adoptē kāda  Radeburgas ģimene. Līdz 14 gadu vecumam apmeklē vietējo skolu, 1788 pēc K. G. Zontāga uzaicinājuma dodas uz Rīgu. 1789–1796 māceklis […]

19. februāris, 2018

Skolotāju garīgā nobriešana jeb apņemšanās atbrīvoties no dusmām un citiem negatīviem prāta stāvokļiem

Lai radītu apņēmību un entuziasmu, ar kura palīdzību mēs atbrīvojamies no dusmām un citiem negatīviem prāta stā­vokļiem, iedarbīga metode ir pastāvīgi apzināties negatīvā prāta stāvokļa postošo ietekmi uz mūsu laimes un apmierinātības izjūtu. Labs paņēmiens ir izmantojot ieradumu savā labā, tas ir, izveidot jau­nus uzvedības modeļus, nemitīgi tos atkārtojot un pielietojot ikdienā. Tas paver iespēju […]

19. februāris, 2018

Izglītības iestādes sadarbība ar bērnu vecākiem kā bērna audzināšanas un attīstības priekšnoteikums

Bērni ir gudri un neprognozējami savā dabiskumā. Viņi ir nākuši šajā pasaulē, lai izpildītu savu misiju, savu sūtību. Pēc vecākiem par viņu audzinātāju kļūst skolotājs. Tas ir ļoti svarīgs attīstības posms. Vārda “skola” izcelsmes pamats ir meklējams latīņu valodā un nozīmē “kāpnes, kas ved uz augšu”. Tātad skola kā viens no socializācijas institūtiem ne tikai […]

19. februāris, 2018

Saruna ar 8. klases skolēnu, izmantojot Skype

Žurnālists : Čau, …! killer99066 .: cau killer99066 .: ko dari? Žurnālists Strādāju un Tu? killer99066 .: es neko Žurnālists Ja Tu nedari neko, tad man Tev ir viens lūgums, tas ir, nospied šo saiti un pastrādā, lūdzu! Vēlāk nosūtīšu pārbaudes darbu. Nopietni! http://valoda.ailab.lv/latval/pamatskolai/morfologija/AN46.swf killer99066 . *** Žurnālists  Čau! Žurnālists  Kādēļ Tev ir tāds niks? killer99066 .: labvakar killer99066 .: nez killer99066 .: tpt Žurnālists Vai […]

19. februāris, 2018

Pirms raksta lasīšanas paņem papīru un pildspalvu jeb uzdevums skolotājiem, kuri audzēkņiem pārmet uzmanības trūkumu

Pirms veicat uzdevumu, respektīvi, lasāt tālāk, paņemiet papīra lapu, lineālu un pildspalvu! Kad esat gatavi darbam, tad pēc iespējas ātrāk un uzmanīgāk veiciet katrā apakš minētajā punktā prasīto. Katrs punkts ir jāizpilda rūpīgi un uzmanīgi! Izlasiet uzdevuma noteikumus! Lapas vidū uzrakstiet savu vārdu! Lapas augšējā kreisajā stūrī uzrakstiet rītdienas (esiet uzmanīgi- rītdienas datumu, nevis- šodienas) […]

18. februāris, 2018

Ir pieejams izmantojamās literatūras saraksts, veidojot vēsturē tematiskās prezentācijas un mācību priekšmeta programmas

Izmantotā literatūra 10.klasei 1)      Goldmane, S., Kļaviņa, A., Misāne, I., Straube, L. Vēsture pamatskolai. Viduslaiki. Rīga: Zvaigzne ABC, 2010. 159 lpp. 2)      Klišāns, V. Vēsture vidusskolai. I daļa. Rīga: Zvaigzne ABC, 2002. 160 lpp 3)      Krieviņa, V. Pasaules vēsture. Rīga: Zvaigzne ABC, 192 lpp. 4)      Misāns, I., Pavulāne, V., Vijups, A. Pasaules vēsture I vidusskolai. Rīga: Zvaigzne ABC, 2000. 360 lpp. Papildus izmantotā […]

18. februāris, 2018

Ķīpsalas centra izstāde „Skola 2018” piedalīsies vairāk nekā 140 dalībnieku no 15 valstīm, ko ik gadu apmeklē tūkstošiem jauniešu

Izstāde „Skola” – nozīmīgākais izglītības notikums Latvijā, kas ik gadu tūkstošiem jauniešu piedāvā plašu un kvalitatīvu informāciju par izglītības iespējām. Vairāk nekā 140 dalībnieku no 15 valstīm. Uzzini, izmēģini un izvēlies! Jaunumi Apmeklē izstādi “Skola” un: Jaunākās studiju programmas iepazīsti izstādē “Skola 2018”! Visu par izglītību ārzemēs uzzini izstādē “Skola 2018”! Jau februārī visus zinātkāros […]

18. februāris, 2018

Daudz laimes Mārai Zālītei jeb 1952. gada 18. februārī dzimusi latviešu dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte

Māra Zālīte (dzimusi 1952. gada 18. februārī) ir latviešu dzejniece un dramaturģe, kā arī sabiedriskā darbiniece. Dzimusi Krasnojarskas novadā, izsūtīto ģimenē. 1975. gadā absolvējusi Latvijas Universitātes (toreizējās Latvijas Valsts universitātes) Filoloģijas fakultāti. Strādājusi par Latvijas Rakstnieku savienības referenti, Jauno literātu studijas vadītāju, žurnāla “Liesma” dzejas konsultanti (1974. — 1989.) un izdevniecības “Karogs” un žurnāla “Karogs” galveno […]

18. februāris, 2018

Pirmsskolas pedagoģija jeb periods, kad sociālā dzīve kļūst par bērna mērķtiecīgu izziņas objektu

Pirmsskolas vecuma bērna attīstības veicināšana Bērna attīstība noris fiziskās, kognitīvās (intelektuālās), emocionālās un sociālās attīstības vienotībā visos pirmsskolas bērna attīstības posmos: jaunākajā (3–4 gadi), vidējā (4–5 gadi),  vecākajā (5 – 6 gadi) (skat. Vecumposmu attīstības īpatnības bērniem. Materiāls sagatavots sociālo darbinieku, bērnu aprūpes centru darbinieku, pedagogu, vecāku u.c. bērnu audzināšanā iesaistīto personu vajadzībām, (skat. http://www.bti.gov.lv/lat/metodiska_palidziba/metodiskie_ieteikumi_darba_ar_berniem/?doc=818). Valsts izglītības […]

18. februāris, 2018

1914. gada 18. februārī dzimis izcilais latviešu aktieris Kārlis Sebris (104)

Kārlis Sebris (dzimis 1914. gada 18. februārī Sinolē, miris 2009. gada 12. janvārī Rīgā, apbedīts Rīgas Meža kapos) bija latviešu aktieris. Kopš 1938. gada darbojās Latvijas Nacionālajā teātrī. Filmējies daudzās Rīgas kinostudijas un citu PSRSkinostudiju filmās. Kārlis Sebris bija latviešu studentu korporācijas Lettgallia biedrs. Mūrnieku un Matīsa ielas stūrī atrodas 2007. gadā atklāta skulptūra “Skursteņslauķis un mūrnieks”. Tās autori ir tēlnieki Kārlis Īle un Ģirts Burvis, bet […]

18. februāris, 2018

Ģimenes pedagoģija kā galvenais audzināšanas institūts, kas atbildīgs ne tikai par iedzīvotāju atražošanos, bet arī par noteikta dzīvesveida radīšanu

Ģimene kā bērna attīstības veicināšanas mikrovide; vecāku pedagoģiskās un psiholoģiskās kompetences un izglītības nozīme bērna audzināšanā; saskarsmes kultūra ģimenē, vecāku tipoloģija un vecāku uzvedības modeļi; vecāku tipoloģijas un uzvedības modeļu ietekme uz bērna attīstību un audzināšanu – tie ir jautājumi, kuriem daļēji skaidrojumu varat atrast LTPC elektroniskajā materiālā “Sociālā pedagoģija”. Daži šo jautājumu aspekti tiek iztirzāti […]

17. februāris, 2018

Laipni lūdzam Vēstures skolotāju biedrības mājas lapā!

Biedrība apvieno vēstures skolotājus, lai kopīgi mācītos, palīdzētu viens otram darbā un risinātu profesionālus jautājumus. Biedrības statūtos ir deklarēti šādi mērķi:  1) vispusīgi veicināt un attīstīt vēstures mācīšanu Latvijas izglītības iestādēs; 2) organizēt un vadīt konferences, seminārus, kursus un citus pasākumus ar izglītojošiem un zinātniskiem mērķiem; 3) nodarboties ar izdevējdarbību. Biedrības biedri regulāri tiekas divas […]

17. februāris, 2018

Saruna ar talantīgo un atraktīvo, zināšanām bagāto pedagoģijas doktoru, vēstures skolotāju Pāvelu Juru

Viņu sauc Pāvels Jurs. Viņš ir Liepājas 15.vidusskolas skolotājs, māca Latvijas un pasaules vēsturi, politiku un tiesības, kulturoloģijas un sociālās zinības. Viņa gandarījums ir ar prieku iet uz skolu strādāt, kur katra nākamā diena nelīdzinās iepriekšējai. Viņš ir izveidojis mācību palīglīdzekli http://www.pavelsjurs.lv  Skolotājs Pāvels pats izsakās, ka „apbrīnojami, cik gan ātri mainās laiks un laikmeta prasības, […]

17. februāris, 2018

Mīti un patiesības par emigrāciju jeb patiesībā diasporas pārstāvji vidēji ir izglītotāki, nekā Latvijas iedzīvotāji

Sallija Benfelde, Pedagogs.lv atbildīgā redaktore. Patiesībā diasporas pārstāvji vidēji ir izglītotāki, nekā Latvijas iedzīvotāji; aptuveni puse diasporas pārstāvju strādā kā biroja darbinieki, speciālisti, kalpotāji. Rakstot reemigrācijas un integrācijas plānus, atbalstot svētdienas skolas un latviešu vasaras nometnes ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, līdz šim vismaz daļēji esam rīkojušies katrs pēc savas izpratnes par latviešu diasporu 121 pasaules valstī. Tādēļ […]

17. februāris, 2018

1928. gada 17. februārī dzimusi latviešu rakstniece Ilze Šķipsna

Rakstniece Šķipsna Ilze (prec. Rotroka) dzimusi 1928.gada 17.februārī Rīgā ierēdņa Ēvalda Šķipsnas un apgāda “Grāmatu draugs” daiļliteratūras tulkotājas Elizabetes Kauliņas ģimenē. Vasaras pavadījusi vectēva mājās Jaungulbenes pagasta Dreiņos. Mācījusies Rīgas 3. ģimnāzijā. 1944.gada rudenī devusies trimdā uz Vāciju. Beigusi K. Skalbes ģimnāziju Fišbahā, te tapuši pirmie literārie darbi. 1949.g. izceļojusi uz ASV, kur līdz mūža […]

17. februāris, 2018

Pirms 31 gada, 1987. gada 17. februārī, Rīgā ieradās PSKP CK ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs

Mihails Gorbačovs (krievu: Михаил Сергеевич Горбачёв), dzimis 1931. gada 2. martā) ir padomju, vēlāk Krievijas politiķis. Bijis Padomju Savienības komunistiskās partijas CK ģenerālsekretārs: no 1985. gada 11. marta līdz 1991. gada 24. augustam, PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs; no 1988. gada 1. oktobra līdz 1989. gada 25. maijam, PSRS Augstākās Padomes priekšsēdētājs; no 1989. gada 25. maija līdz 1990. gada 15. martam, kā arī pirmais un vienīgais PSRS prezidents; no 1990. gada 15. marta līdz 1991. gada 25. decembrim. 1990. gadā Gorbačovs saņēma Nobela Miera prēmiju “kā līderim, kam ir ļoti svarīga loma pasaules miera procesa attīstībā”. Biogrāfija Mihails Gorbačovs ir dzimis 1931. gada 2. martā Privoļnojesciematā, tolaik Ziemeļkaukāza novadā (mūsdienās Stavropoles […]

17. februāris, 2018

1946. gada 17. februārī dzimusi izcilā latviešu aktrise un režisore Dzintra Klētniece

Dzintra Klētniece (dzimusi 1946. gada 17. februārī Rīgas apriņķa Jumpravas pagastā; mirusi 2016. gada 14. decembrī) bija latviešu teātra un kino aktrise un režisore. Dzintra Klētniece piedzima 1946. gada 17. februārī Rīgas apriņķa Jumpravas pagastā. Tēvs — mežrūpnieks, māte — šuvēja. Vecāki bija aktīvi pašdarbnieki — dziedāja koros, dejoja un spēlēja teātri. 1953. gadā uzsāka mācības Jumpravas skolā. Beigusi Rīgas 2. vidusskolu (1964) un Latvijas valsts […]

17. februāris, 2018

Pedagogs.lv novēl daudz laimes dzimšanas dienā, mīļā V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija!

V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas ēka. Sīkāk par ģimnāzijas fenomenu ŠEIT! 15. februārī ģimnāzijā notika projektu diena, kura pagāja, godinot ģimnāzijas 98. gadadienu. Plkst. 8:15 skolas ēdamzālē notika teātra izrāde skolotājas Daigas Strupules Bukas vadībā. Plkst. 9:00 notika klases stundas, kuru laikā skolēni rakstīja pateicības, izvēloties kam un par ko vēlas to izteikt. No uzrakstītajām pateicībām tiks izveidota galerija […]

17. februāris, 2018

Īsi par vienīgo skolas direktori Latvijā, kas skolēniem māca ceļu satiksmes noteikumus

Jana Jansone, Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas direktore ir pirmā un pagaidām vienīgā, kura izglītojamajiem māca ceļu satiksmes noteikumus un kustības drošību Jana Jansone Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijā CSN un ceļu satiksmes drošību vidusskolēniem māca jau 11 gadus. Beidzot mācības, izglītojamie iegūst “B” kategorijas autovadītāja apliecību. Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijā auto apmācības bāze pastāv jau kopš […]

17. februāris, 2018

Mācības kā audzinošs līdzeklis, kas atrodas nepārtrauktā izmaiņu stāvoklī jeb izglītību nevar ne piešķirt, ne iedot

Lai mācības būtu audzinošas un attīstību veicinošas, nepieciešamas tādas pedagoga īpašības un izpausmes kā psiholoģiska smalkjūtība un pedagoģiskais takts; objektivitāte, kas ietver līdzvērtīgu izturēšanos pret izglītojamiem; skaidra izpratne par savas pedagoģiskās darbības mērķi; spēja pieņemt un saprasties ar bērniem – tādiem, kādi viņi ir; būt atvērtam visam jaunajam  (Katane, 2006, 222. – 235.lpp.). Jo vairāk […]

16. februāris, 2018

1865. gada 16. februārī dzimis latviešu rakstnieks Jēkabs Janševskis

Jēkabs Janševskis (kristīts kā Jēkabs Janovskis; 1865—1931) bija latviešu skolotājs, žurnālists un rakstnieks. Sarakstījis vairākus kultūrvēsturiskos romānus par Kurzemes senatni, kurus turpinājumos publicēja populārie 1920.-1930. gadu Latvijas žurnāli “Atpūta” un “Nedēļa”. Dzimis 1865. gada 16. februārī Nīgrandes muižas “Kalna Krīcmaņu” kalpu mājā netālu no Latvijas – Lietuvas robežas. Sešu gadu vecumā māte viņam iemācīja lasīt, mācījās vietējā pagastskolā […]

Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. LASIT VAIRAKPIEKRĪTU