Vārda dienas: Milija, Maiga , Maida, Maigone, Mia, Mija, Milica, Milita, Mille, Millija

Pedagogs.lv

4. marts, 2018

1826. gada 4. martā dzimis teologs, valodnieks, folklorists un etnogrāfs Augusts Bīlenšteins

Augusts Bīlenšteins (vācu: August Johann Gottfried Bielenstein; 1826. gada 4. marts — 1907. gada 6. jūlijs) bija vācbaltiešu cilmes luterāņumācītājs, valodnieks. Viens no latviešu etnogrāfijas, folkloraspētniecības un arheoloģijasaizsācējiem Latvijā. No 1866. līdz 1899. gadam viņš aprakstījis daudzus Latvijas un Lietuvas pilskalnus, mēģinādams tos identificēt ar senajās hronikās minētajam senlatviešu pilīm. Latviešu literārās biedrības prezidents un goda prezidents (1864-1895). 1870. gada Kurzemes latviešu dziesmu dienasorganizētājs. Laikraksta “Latviešu Avīzes” izdevējs un redaktors (1867-1903), Rīgas Latviešu biedrības goda biedrs (1893). Pēterburgas zinātņu […]

4. marts, 2018

Mācīsimies sevi novērtēt, atzīt, būt mierīgiem, disciplinēt savu prātu un saskatīt sevī pozitīvo, kā arī atbrīvoties no šaubām un bailēm

Mācīsimies sevi novērtēt, atzīt, būt mierīgiem, disciplinēt savu prātu un saskatīt sevī pozitīvo, kā arī atbrīvoties no šaubām un bailēm Kad esam nemierīgi, negatīvi noskaņoti vai pat dusmīgi, tas nozīmē, ka galvā mums rosās destruktīvas[1] domas un iztēle. Tās savukārt ir cēlonis destruktīviem izteicieniem un rīcībai pret sevi, klasesbiedriem, skolotājiem u.c. Tieši šo domu un iztēles […]

3. marts, 2018

1872. gada 3. martā dzimis latviešu gleznotājs Vilhelms Purvītis

Vilhelms Kārlis Purvītis(1872. gada 3. marts — 1945. gada 14. janvāris) bija ainavu gleznotājs un pedagogs, viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem un viens no nozīmīgākajiem māksliniekiem latviešu mākslas vēsturē. Vilhelms Kārlis Purvītis dzimis 1872. gada 3. martā Rīgas apriņķaZaubes pagasta “Jaužos” dzirnavnieka ģimenē. Mācījās Jaunpils (Zaubes) draudzes skolā, pēc ģimenes pārcelšanās uz Vitebskas guberņas Kļašiciem līdz 1888. gadam turpināja mācības Drisas apriņķa skolā (tagad Baltkrievijā), kur […]

2. marts, 2018

3. nodarbība (konspekts): “Stresa vadīšanas apguve grupas dalībniekiem, mazinot emocionālo spriedzi”

nodarbība Mērķis: nodrošināt stresa vadīšanas apguvi grupas dalībniekiem, mazinot emocionālo spriedzi. Uzdevumi: stresa vadīšanas prasmju apgūšana; fiziska ķermeņa stāvokļa uzlabošana; labvēlīgas gaisotnes izveidošana. Laiks: 45 minūtes. Resursi: plaša, labi vēdināma telpa, ritmiska, maršveidīga mūzika, nomierinoša mūzika, ērti krēsli vai paklājiņi gulēšanai. Norises izklāsts: Pārrunas. Vadītājs pārrunā piedzīvoto no iepriekšējās tikšanās reizes. Pašreizējās sajūtas. Elpošana. Elpošana […]

2. marts, 2018

2. nodarbība (konspekts): “Izpratnes veidošana par spriedzi, tās cēloņiem, izpausmēm un mazināšanas iespējām”.

nodarbība Mērķis: izpratnes veidošana par spriedzi, tās cēloņiem, izpausmēm un mazināšanas iespējām. Uzdevumi: iepazīstināšana ar spriedzes izpausmēm un cēloņiem; skolēnu izglītošana par spriedzes mazināšanas iespējām; grupas saskarsmes prasmju attīstīšana. Laiks: 45 minūtes. Resursi: tāfele, tāfeles krīts, situāciju apraksti. Norises izklāsts: Informācija par to, kas ir spriedze, kādi ir spriedzes izpausmes veidi un kā tie ir […]

2. marts, 2018

Kādas izglītības iestādes darbojas Jēkabpilī jeb “kas”, “kur”, “kad” Jēkabpils izglītības iestādēs

Jēkabpils pilsētas pašvaldībā  ir piecas pirmsskolas izglītības iestādes, kuras realizē pirmsskolas izglītības programmu apguvi bērniem no 1,5 līdz 6 gadu vecumam. Audzēkņu skaits Jēkabpils pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs 2017./2018.mācību gada sākumā ir 1289 , no tiem obligātās izglītošanās vecumu  sasniegušo bērnu (5-6-gadīgo ) skaits ir 501. Pirmsskolas izglītības iestādē ,,Auseklītis” šajā mācību gadā ir 228 audzēkņi , pirmsskolas izglītības iestādē ,, Bērziņš” (ar […]

2. marts, 2018

1957. gada 2. martā dzimusi latviešu gleznotāja Sandra Krastiņa

Sandra Krastiņa Sastādītāja Laima Slava Iegādāties Eur 18.00 Mākslinieces Sandras Krastiņas albumā apkopoti darbi no 20. gs. 80. gadiem līdz šim gadam. Teksta daļā Valda Ābola, Jāņa Taurena raksti, kā arī Laimas Slavas intervija ar Sandru Krastiņu. … ja es kā cilvēks negribu pusaizmigusi nesapratnē savu dzīvi nodzīvot. Man ir kaut kādas lietas jāizdomā, jāsaprot. Kaut […]

2. marts, 2018

1936. gada 2. martā dzimis latviešu dzejnieks Viktors Līvzemnieks

Viktors Līvzemnieks (īstajā vārdā V. Liuzenieks) dzimis 1936. gada 2. martā Rīgā strādnieku ģimenē. Mācījies Jelgavas pedagoģiskajā skolā, Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras, kā arī žurnālistikas nodaļā. Strādājis par celtnieku, sakaru darbinieku, betonētāju, skolotāju, žurnālistu, par bibliotēkas vadītāju Literatūras un mākslas vēstures muzejā, A. Upīša mājas-muzeja pārzini Skrīveros (1962–1965), […]

1. marts, 2018

Apgūtā bezpalīdzība jeb padošanās izpausmes, tās novēršanas dažādās iespējas

Padošanās rakstura iezīme ir tas, ko psihologi sauc par “apgūtu bezpalīdzību”. Tas ir prāta stāvoklis, kad tu tici, ka atro­dies ilgstoši neatrisināmā situācijā. Tu uzskati, ka apstākļi, kādos tu atrodies, ir tik nemaināmi, ka neko nevari darīt. Tā notiek, kad tik daudz nejauka rakstura iezīmju, par kurām jau esmu minējis, ienāk tava dzīve, ka tu […]

1. marts, 2018

Kā Upuris ar Naudu sanaidojās jeb Upuris nekad nekļūs bagāts

Kā Upuris ar Naudu sanaidojās Kad pasaulē nāca Upuris, katra dzīves joma ieguva jaunu ienaidnieku. Īpaši no tā cieta finanses. Upuris tās neieredzēja, saniknojās un uzsāka karu. Cīņa ilga dienu un nakti, ar zobeniem un cirvjiem. Viss beidzās ar to, ka Nauda padevās – tā pārstāja uzbrukt Upura uzceltajam cietoksnim. Cilvēks palika nabags, apsēdās pie loga un […]

1. marts, 2018

Daži ieteikumi izglītojamajam, kuram skolā dara pāri jeb upurim, saskaroties ar mobinga situāciju

Mēģiniet atslābināties un novirzīt savas domas. Dažreiz neliels pārtraukuma periods var atvieglot situāciju. Ja rodas aizdomas, ka pret jums tiek veikts mobings, meklējiet atbalstu pie vadītāja vai kolēģiem. Meklējiet atbalstu palīdzības dienestos un atbalsta grupās. Runājiet ar uzbrucēju. Ja nepieciešams iesaistiet trešo pusi, kas varētu būt liecinieks, vidutājs, mediators. Neizolējiet sevi. Meklējiet draugu un ģimenes […]

1. marts, 2018

Audzināšanas tēmas konspekts “Labvēlīgas gaisotnes izveidošana grupā” (1.nodarbība)

Mērķis: labvēlīgas gaisotnes izveidošana grupā. Uzdevumi: grupas dalībnieku savstarpējā iepazīšanās; saliedēšanās un labvēlīgas gaisotnes veidošana; grupas noteikumu izstrāde. Laiks: 45–50 minūtes. Nodarbības izklāsts: iepazīstināt grupas dalībniekus (darbības pamats, pārstāvētā skola utt.) ar sevi un pastāstīt par grupas programmu; iepazīšanās un labvēlīgas gaisotnes izveidošanas spēle „Atdzīvini savu vārdu”. Resursi: krāsains A4 formāta papīrs, zīmuļi, šķēres, līmlente, […]

1. marts, 2018

„Man jau arī ne vienmēr patīk viss, ko jūs, skolotāji, darāt, bet vai tāpēc es tūlīt skrienu pie jūsu vecākiem?”

„Man jau arī ne vienmēr patīk viss, ko jūs, skolotāji, darāt, bet vai tāpēc es tūlīt skrienu pie jūsu vecākiem?”, – kāda audzēkne žēlojas skolotājai Veltai.   Notikumu interpretācijas 1978. un 2018. gadā. Roberts lepni atnes uz skolu savu jauno kabatas nazi. 1978.: Bioloģijas skolotājs izvelk savu Šveices nazi, un visa klase salīdzina abu nažu […]

1. marts, 2018

Palūdziet angliski un tad jums iedos: par latviešu zemo pašapziņu, kaunīgajiem latviešiem un līdzi skriešanu

Arī lektori. Latviešu kaunīgā pašapziņa liek iedomāties, ka nu tik bariem brauks svešās valodās runājoši mācībspēki no visām pasaules malām, kā rezultātā mēs sākam justies… vēl neērtāk, proti, ak, jūs mežoņi, neprotat runāt svešās valodās. Ārzemnieks pie mums ir viss, mēs, latvieši, paši nekas (A. Deglavs romāns “Rīga”.). Annemartes Kreituses zīmējums ©Jaunajai paaudzei sirds strauji pukst. Rīt […]

1. marts, 2018

1922. gada 1. martā dzimis latviešu dzejnieks Arvīds Skalbe

Arvīds Skalbe (1922—2002) bija latviešu dzejnieks. Dzimis 1922. gada 1. martā Jaunlatgalē. Mācījās Rēzeknes Skolotāju institūtā, ko beidza 1941. gadā, strādāja par skolotāju Rubenes pamatskolā. Otrā pasaules kara laikā 1943. gadā viņu nosūtīja uz darba dienestu Vācijā, pēc tam iesauca Latviešu leģionā, kara beigās viņš krita Sarkanās armijas gūstā. Pēc atgriešanās dzimtenē 1947. gadā viņš piedalījās Dziesmu svētku tekstu konkursā ar […]

1. marts, 2018

1938. gada 1. martā dzimusi izcilā latviešu aktrise Olga Dreģe (80)

Olga Dreģe (dzimusi 1938. gada 1. martā Sarkaņu pagastā) ir latviešu teātra un kino aktrise. Dailes teātra aktrise kopš 1961. gada. 1962. gadā beigusi Dailes teātra 3. studiju. Pazīstama ar savām lomām Rīgas kinostudijas filmās “Vella kalpi” un “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. 1990. gados darbojusies arī politikā, bijusi 5. Saeimas deputāte, ievēlēta no Demokrātiskās Centra partijas saraksta, bet 1995. gada 25. aprīlī pārgājusi uz LNNK frakciju. Divreiz precējusies, divreiz šķīrusies. Meita no […]

28. februāris, 2018

Rīgas Skolu muzejs jeb no idejas līdz muzejam un virtuālais ceļojums pa muzeju

No idejas līdz muzejam Domu par Izglītības muzeja izveidi Latvijā 20.gs 70.gados izvirzīja LPSR Izglītības ministre Mirdza Kārkliņa un K.Bartela Rīgas 39. vidusskolas direktore Irēna Bitlere. Tomēr telpas netika atrastas un ideja nerealizējās. Gatavojoties Rīgas 800 gadu jubilejai 2001.gadā, Latvijas Skolu muzeju asociācija (Z.Soboļeva, A.E.Zumente, A.Staris) uzaicināja sadraudzības pilsētas Brēmenes Skolu vēstures muzeju eksponēt daļu […]

28. februāris, 2018

Akcija “Uzlādē savu pozitīvo enerģiju!” jeb vēlamies iepriecināt mūsu klientus

Klientiem draudzīgākais mācību centrs Hansa Training piedāvā akciju ”Uzlādē pozitīvo enerģiju!” . Gaidot pavasari, vēlamies iepriecināt mūsu klientus ar relaksāciju Wellton SPA OASIS Ūdens atpūtas zonā. Piesakieties* jebkuram Hansa Training kursam un saņemiet Wellton SPA OASIS Dāvanu karti Ūdens atpūtas zonas apmeklējumam. Paņemiet pauzi un atpūtieties! Uzlādējiet pozitīvo enerģiju! Akcija spēkā: 01.03.2018. – 03.03.2018. *Kursa apmaksa jāveic norādītajos datumos. Akcija nesummējas ar citām […]

28. februāris, 2018

Metodisks materiāls klases stundām “Katra skolēna izvēle- kļūt par upuri, tirānu vai savas dzīves noteicēju”

Katra skolēna izvēle- kļūt par upuri, tirānu vai savas dzīves noteicēju Katrs, kurš gājis skolā, ir sastapis bērnus, kuriem allaž tiek darīts pāri, un tādus, kuri vienmēr cenšas nodarīt ko sliktu citiem. Varbūt tu pats piederi pie vienas no šīm grupām. Pirmie zinātniski tiek saukti par upuriem, bet otrie – par tirāniem. Bet kāpēc tāds […]

28. februāris, 2018

1878. gada 28. februārī dzimis latviešu rakstnieks, aktieris un dziedātājs Pāvils Gruzna (140)

(Dzimis 1878.28.II Ruckas muižā pie Cēsīm — miris 1950.12.XII Farelē, Vācijā), aktieris un rakstnieks. 1920 — 1938. bankas ierēdnis Latvijas Valsts bankā. Gruzna Pāvils (pseidonīms Pe.– Ge.; 1878–1950) – rakstnieks, aktieris, dziedātājs (tenors). Bijis aktieris un dziedātājs dažādos Latvijas teātros (līdz 1911), pēc tam pievērsies rakstniecībai. No 1944 emigrācijā Vācijā. Daiļrades sākuma posmā impresionisma ievirze, saistījies ar […]

28. februāris, 2018

Materiāls klases stundām jeb skolēnu iekšējā gudrība kā izaicinājums un gudrība kā sava ceļa iešana

Skolēnu iekšējā gudrība kā izaicinājums Gudrība varētu būt kā radošs[1] izaicinājums[2], kā pretstats nekritiskai[3] masveida[4] līdzi skriešanai baram, kas posta mūsu domāšanu un neļauj mums baudīt savi neatkārtojamību un vienreizīgumu, mieru, labizjūtu, prieku, optimismu un brīvību. Gudrība ir spēja būt iekšēji gudram, lai sniegtos pāri sausiem, no grāmatām izlasītiem faktiem vien. Nav ne vienu pareizo […]

27. februāris, 2018

Vainas apziņa liek mums maldīgi noticēt, ka mēs, skolotāji, sevi vainojot, veicam patiesi dižus darbus

Vainas apziņa liek mums maldīgi noticēt, ka mēs, skolotāji, sevi vainojot, veicam patiesi dižus darbus. Patiesībā, sevī kultivēdami per­soniskā svarīguma izjūtu, ar vainas apziņu mēs uzturam savu patmīlību. Sevis vainošanai un sodīšanai nav nekāda sakara ar cēlām un diženām lietām. Nereti mēs ne tikai uzskatām, bet reizēm pat esam pārliecināti, ka vainas izjūta ir kaut […]

27. februāris, 2018

Reiņa Kaudzītes aforismi jeb “Cilvēkam jāatbild ne vien par to, ko viņš ir darījis, bet arī par to, ko viņš nav darījis”

“Ak, kaut man tūkstoš sirdis būtu, tās visas tevim nodotu!” Tūkstošas sola, kuru nav, vienas pašas nedod, kura ir. Apsolīties mīlēt līdz nāvei ir ļoti viegli, gribēt līdz nāvei mīlēt – ļoti grūti, mīlēt līdz nāvei – sametas daudzreiz plāna dūša, ja nāve tālu. Apziņa nevaid pērkama par naudu, nedz dvēseles miers par visu pasaules […]

27. februāris, 2018

1947. gada 27. februārī dzimis vijolnieks Gidons Krēmers (71. jubileja)

Gidons Krēmers (dzimis 1947. gada 27. februārī Rīgā) ir viens no  slavenākajiem Latvijas un Vācijasvijolniekiem un diriģentiem, jauniešu kamerorķestra Kremerata Balticadibinātājs un vadītājs. Dzimis Rīgā, vijolnieku ģimenē. Tēvs Markuss Krēmers Otrā pasaules kara laikā bija piedzīvojis holokaustu, tomēr viņam izdevās izdzīvot, divus gadus slēpjoties kādā pagrabā Rīgā.Gidons Krēmers jau no četru gadu vecuma sācis apgūt vijoļspēli. 16 gadu vecumā guvis pirmo mūzikas godalgu. Mācījies Rīgas Emīla Dārziņa mūzikas skolā, studējis […]

27. februāris, 2018

1919. gada 27. februārī dzimusi latviešu dzejniece Monta Kroma

Monta Kroma (dzimusi Apse, * 27.02.1919, † 25.07.1994) bija latviešu dzejniece, viena no spilgtākajām modernistēm 1960.—1980. gadu latviešu dzejā. Monta Kroma piedzima Jelgavā, drēbnieka ģimenē. Vecāki drīz pārcēlās uz Rīgu, tēvs drīz mirst. Monta sāka rakstīt dzeju jau bērnībā, par viņas pirmo publikāciju uzskata 1934. gadā publicēto dzejolīti laikrakstā “Jaunākās Ziņas”. 30. gados viņa pievēršas pagrīdes darbam nelegālajās komunistiskajās […]

27. februāris, 2018

„Audzināšana – vienas paaudzes kultūrvērtību nodošana nākamajai paaudzei”

Audzināšanai kā darbībai piemīt trīs funkcijas, kas izriet no jaunās paaudzes vajadzībām: Annemartas Kreituses zīmējums. pasargāt; atbalstīt; sekmēt bērna attīstību. Pasargāt – tas nozīmē nodrošināt barību, telpu, drošību, lai bērnam būtu iespējams brīvi augt un attīstīties. Atbalstīt – un vienlaicīgi rūpēties, lai fiziskā un garīgā vide, kurā aug bērns, būtu atbalsts bērna spēju attīstībai, lai […]

26. februāris, 2018

Ko īsi pirms nenoskaidrotā un neapstiprinātā nāves fakta par skolotāja misiju virspusīgās frāzēs rakstījis profesors Juris Stabiņš

Bijušās Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) rektors un Rīgas Komercģimnāzijas direktors tika aizturēts 2004.gadā, kad viņam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) inkriminēja  kukuļa izspiešanu no skolēnu vecākiem. 2008.gada 3.aprīlī Rīgas apgabaltiesa viņam piesprieda astoņu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Spriedumu nemainīja arī apelācijas instances tiesa, un 2009.gada 8.septembrī to spēkā atstāja arī […]

26. februāris, 2018

Skolotāja garīgums kā izaicinājums; skolotāja garīgums kā sava ceļa iešana

Garīgums kā izaicinājums Garīgums varētu būt kā radošs izaicinājums nekritiskai masveida līdzi skriešanai, kas posta mūsu dzīvi un neļauj mums baudīt neatkārtojamu unikalitāti, mieru, labizjūtu, prieku, optimismu un brīvību. Garīgums var būt arī kā spēja būt pašpietiekamiem, lai sniegtos pāri zinātniskā materiālisma diktētā Ņūtona laikmeta mehānistiskajam pasaules uzskatamam. Nav viena pareizā uztveres modeļa, nav viena […]

26. februāris, 2018

Par skolotāju konstruktīvo spēju būt brīviem no aizkaitinājuma, īgnuma un aizvainojuma

Par skolotāju aizkaitinājumu Nemitīga skaišanās diez ko pateicīga nav. Tas nozīmē hronisku spēka trūkumu un nespēju atjaunoties. Tas izkropļo mūsu personību, proti, ik dienas kļūstam nejaukāki un aizvien vairāk un vairāk kļūst to cilvēku, kuru uztverē kļūstam nepatīkami vai pat nevēlami. Palūkosimies uz sevi. Ja mums skolā viss traucē, aizkaitina, aizvaino un izved no pacietības, […]

26. februāris, 2018

Metodisks materiāls “Pedagoģiskās afirmācijas jeb neuzmācīgi pozitīvi atgādināmi izglītojamo uzvedības korekcijai” (1 no 5) daļa

Skola ir mūsu kopīgās mājas. Mēs esam nebeidzama pozitīva spēka paudēji.   Mēs esam atnākuši uz skolu, lai saņemtu no dzīves visu vajadzīgo.   Mēs uz dzīvi raugāmies citādi nekā mūsu vecāki un skolotāji. Vecāki un skolotāji ir tikpat stūrgalvīgi kā mēs. Vecāki un skolotāji cenšas mums iemācīt noderīgas lietas. Skolā manās attiecībās viss ir […]

26. februāris, 2018

Es dzīvoju cēloņsakarīgā pasaulē, tāpēc iztēlojos to par labu esam jeb afirmācijas kā kognīcija

Afirmācijas kā kognīcija Dzīves notikumi ir mana attīstība, es tos izprotu kā apslēptas zīmes. Pārtraucot konfliktus iekšējā pasaulē, tie pazūd arī ārējā pasaulē – to vietā ienāk labvēlība un saskaņa – tā izdziedē vecās rētas. Par pasauli es runāju tikai labu, šādi es nodrošinos pret sliktu attieksmi no apkārtējās pasaules. Es rūpējos par jēgpilnām domām, […]

26. februāris, 2018

Metodisks materiāls audzināšanas brīžiem jeb “mācīsimies sevi novērtēt, atzīt, būt mierīgiem, disciplinēt prātu un saskatīt pozitīvo”

Mācīsimies sevi novērtēt, atzīt, būt mierīgiem, disciplinēt savu prātu un saskatīt sevī pozitīvo Kad esam nemierīgi, negatīvi noskaņoti vai pat dusmīgi, tas nozīmē, ka galvā mums rosās destruktīvas[1] domas un iztēle. Tās savukārt ir cēlonis destruktīviem izteicieniem un rīcībai pret sevi, klasesbiedriem, skolotājiem u.c. Tieši šo domu un iztēles dēļ bieži gadās pateikt vai pat […]

26. februāris, 2018

Eva Mārtuža par to, kā viņa skolā mācītu latvietību jeb “Latvijai nav tiesību uzturēt miljons muļķu”

„Vai tu apzinies sevī latvieti?” Tā pirms gadiem trīsdesmit man jautāja tautas dziesmu teicēja Marcianna, kura zināja tūkstošiem dainu. Viņas valoda šķiltin šķīlās, dziesmas nerima plūst kā Amatas straume pavasarī, no kokles plūda tik maiga melodija kā vēja pieskāriens sakarsušam vaigam svelmainā dienā. Viņai piebiedrojās četrpadsmit dēli un meitas, speciāli saaicināti ciemos: „Lai avīžniece nojauš […]

25. februāris, 2018

Zināšana ir kustība, nezināšana ir miers; starp abiem ir pamatā naids jeb Raiņa aforismi

Dzeja parāda, apcere pierāda, aforisms aizrāda. Dzeja ir saule, kas visu dzīvu dara; apcere ir mēness, kas visu klusā miņā nokārto; aforisms ir zibens, kas visu aši apgaismo. Visu, ko saka prāts, var pārtulkot visās valodās; visu, ko saka jūtas, – nevienā. Patiesību var teikt tik, cik jūtas var noklusināt, jo melo jūtas, ne prāts. […]

25. februāris, 2018

Vai latviešu valoda ir valsts valoda jeb atgādinājums, ka dzīvot valstī un negribēt zināt tās valodu, ir necieņa pret valsti

Sallija Benfelde Diskusijas par to, vai valstij jāfinansē vispārējās izglītības skolas, kurās mācības nenotiek valsts valodā, Latvijā nav rimušas nekad. Var strīdēties, vai mazākumtautību skolās daļa mācību priekšmetu var būt dzimtajā (tātad arī krievu) valodā un valstij tas jāfinansē, vai arī mazākumtautību skolām jābūt privātām un tām jādarbojas ar mecenātu atbalstu. Ir skaidrs, ka šīs […]

24. februāris, 2018

Izbraukuma seminārs: audzināšanas kurss „Izglītojamo uzvedība, tās korekcijas iespējas” (A)

Ārējā pasaule, it īpaši skolas laikā, ir ļoti nežēlīga, perfekti darbojas kastu sistēma, jaunieši tiek šķiroti pēc uzvedības, materiālā stāvokļa, zināšanām utt. Tieši skolā meklējama mūsu kompleksu ligzdiņa, jo galvenā, izrādās, ir piederība pie noteikta sociālā slāņa. Tāpēc vīrieši mūsdienās vairs nemērās krāniņiem, bet ar “aifoniem”.(Ģirts Ķesteris.) Sīkākas ziņas: kanceleja@pedagogs.lv ; tālrunis. 25856256 Programmas nosaukums: „Izglītojamo uzvedība, tās korekcijas iespējas” (A)Pedagogu tālākizglītības saturu moduļu sistēmas 1. modulis „Pedagogu vispārējo kompetenču modulis, apakšmodulis […]

24. februāris, 2018

Turpinām rakstīt par izciliem izglītības un zinātnes darbinirkiem, šoreiz- akadēmiķe, profesore Baiba Rivža

Baiba Rivža par skolas un studiju gadiem 1968.gadā ar sudraba medaļu pabeidzu Jelgavas 2.vidusskolu – tagad Jelgavas valsts ģimnāziju. Man bija izcili skolotāji, kas radīja interesi par matemātiku, fiziku, ķīmiju, angļu valodu un vēsturi. Šajos priekšmetos piedalījos gan pilsētas, gan Latvijas mēroga olimpiādēs. Matemātikas skolotājs Jānis Jeske pa vakariem vēl vadīja fakultatīvo kursu matemātikā un […]

24. februāris, 2018

Kvalitatīvajā pētīšanas metodoloģijā izmantojamās datu vākšanas, kā arī datu apstrādes metodes

Kvalitatīvajā pētīšanas metodoloģijā izmantojamās datu vākšanas metodes   Datu vākšanas metode Tās apraksts Klasifikācijas veidi un principi Aptauja Viena no visbiežāk  izmantojamākajām datu ieguves metodēm. Atšķirībā no kvantitatīvajiem pētījumiem zināmā mērā sasaucas ar intervijas metodi. Priekšrocības: lēts un ātrs veids (ekonomiski izdevīgas); var iegūt datus no liela respondentu skaita (liela izlase); standartizācijas iespējas; var ērti […]

23. februāris, 2018

Rezultātu vērtēšana un atgriezeniskā saite jeb izpratne par to, kas ir mācīšanās, mācīšanās rezultāts

Pieeju vērtēšanai nosaka izpratne par to, kas ir mācīšanās, mācīšanās rezultāts. Mūsdienās pedagoģiskajā psiholoģijā pazīstami vairāki skatījumi (skat.: N. Geidžs, D. Berliners. Pedagoģiskā psiholoģija. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999): mācīšanās ir informācijas apstrāde, zināšanas ir informācijas kopums un mācīšanās rezultāts ir atmiņā saglabātā nepieciešamā informācija un prasme to aktualizēt vajadzīgajā brīdī; mācīšanās ir metakognitīvo (metakognitīvs – domāšana par savu domāšanu) prasmju apguve un […]

22. februāris, 2018

1810. gada 22. februārī dzimis poļu izcelsmes komponists Frederiks Šopens.

Frideriks Francišeks Šopēns(poļu: Fryderyk Franciszek Chopin, franču: Frédéric François Chopin; dzimis 1810. gada 1. martā, miris 1849. gada 17. oktobrī) bija 19. gadsimta poļu komponists. Viņš ir viens no visu laiku ievērojamākajiem poļu mūziķiem un viens no pasaules ievērojamākajiem klaviermūzikasautoriem un izpildītājiem. . Šopēna vārdā ir nosaukts pianistu konkurss Varšavā (Starptautiskais Friderika Šopēna pianistu konkurss), kas notiek kopš 1927. gada reizi 5 gados, Varšavas Friderika Šopēna lidosta, kas ir Polijas lielākā lidosta, un asteroīds. Frideriks Šopēns […]

22. februāris, 2018

Fragmenti no Kaspara Bikšes pētījuma par skolotāju izplatītākajām psihosomatiskajām saslimstībām

Pēc aptaujās iegūtajiem rezultātiem, balstoties uz dažādu autoru teorētiskajiem pētījumiem un tos papildinot ar jaunākās zinātniskās literatūras analīzi, plaši neizvēršot katru teoriju atsevišķi, tikai ieskicējot to gal­veno domu, ir analizētas skolotāju psihosomatiskās saslimstībās saistībā ar skolas vidi.    Psihosomatiskās medicīnas dažādie konceptuālie pamati 2,0% respondentu noliedza jebkādu ķermeņa saistību ar dvēseli. Viņi uzskatīja, ka bez […]

22. februāris, 2018

Kurš gan neatceras leģendāro izsaucienu “Māmiņ!”. 1932. gada 22. februārī dzimusi latviešu aktrise Baiba Indriksone

Baiba Indriksone ir dzimusi 1932. gadā Rīgā. Mācījusies Zālīša 1. pamatskolā, vēlāk Rīgas 3. vidusskolā. 1952. gadā beigusi Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti. No 1952. gada darbojas Nacionālajā (Drāmas) teātrī. Filmējusies daudzās Rīgas kinostudijas un citu PSRS kinostudiju filmās. Spēlējusi nozīmīgas lomas RKS filmās Vella kalpi (Lēne) un  Limuzīns Jāņu nakts krāsā (Olita Sprēsliņa). Indriksone Baiba (1932) – teātra un kino aktrise. Kinorežisora A. Leimaņa sieva, baletdejotāja Aivara […]

22. februāris, 2018

Kaspara Bikšes grāmatas „Lūdzu, skolotāj…” 4. daļa (profesores Tatjanas Koķes priekšvārds)

  Grāmatas saturs: Par pozitīvu skolu, kas veido pozitīvu valsti Par skolotāju attiecībām ar audzēkņiem Par izglītību, loģiku un intuīciju Par veiksminieku psiholoģiju Par skolotāja atbrīvošanos no saspringuma Par konstruktīviem vārdiem, vizualizēšanu un naudu Grēksūdze jeb citādāks ieskats izglītības filozofijā Par skolotāja atbrīvošanos no iekšējas cīņas Par bērnu salīdzināšanu un viņu vecākiem Par skolotāja valodu, […]

22. februāris, 2018

Latvijas Universitātes profesore Guna Svence raksta par psiholoģisko atbalstu skolotājam

Skolotāja loma izglītības procesā vienmēr ir bijusi aktuāla, jo skolotāja personībai un profesionalitātei ir cieša sakarība ar audzēkņa personības attīstību. Tāpēc liela nozīme skolotāja personības un profesionalitātes izaugsmei ir viņa attieksmei pret dzīvi un darbu, cik lielā mērā skolotājs ir apmierināts ar savu dzīvi kopumā, savu profesijas izvēli, savu spēju atbilstību profesijas prasībām. Barselonā 2002.gada […]

22. februāris, 2018

Daži vingrinājumi neirolingvistiskajā aspektā jeb par kritērijiem, vēlēšanās izteikšanu un pozitīvo domāšanu

”Kāds putns nolēma kļūt vēl labāks. Atvēra svēto grāmatu un izlasīja bausli: „Izturies pret citiem tā, ka tu gribētu, lai izturas pret tevi.” „Cik gudrs bauslis!” putns nodomāja. „No rītdienas sākšu dzīvot pēc šā principa.” Putns saplūca garšīgas, sulīgas ogas un aizlidoja pie sava drauga zirga. – Sveiks, mans dārgais draugs, — viņš sveicināja zirgu. — Tik […]

22. februāris, 2018

Mācību vadīšana jeb vērtīgais laiks, kad apgūstam jauno materiālu, kad izvēlamies atbilstošu mācību organizācijas formu

Mācību vadīšanāsvarīga ir pedagoga prasme vadīt darbu tā, lai izglītojamais pakāpeniski no reproduktīvas darbības virzītos uz radošu pieeju (metožu) izmantošanu un tad – uz radošu darbību. Būtībā jau tā ir arī pedagoga prasme vadīt savu mācīšanos. Mācīšanās ir nepārtraukta līdzsvara atjaunošana starp jaunas informācijas apgūšanu un tās piemērošanu jau esošām zināšanām. Procesu starp sākuma zināšanām pirms […]

22. februāris, 2018

Dzīvosim no mirkļa uz mirkli jeb vienkārši baudīsim!

Baudīsim! Dzīvosim no mirkļa uz mirkli. Vasaras atvaļinājuma laikā trīs dienas pavadīsim infantilā baudīšanā. Iespējams, tas dažam liksies muļķīgi (bet, ja pavisam atklāti- muļķīgi var likties tikai tiem, kam meditācijas nepieciešamas visvairāk), piemēram, līdz neprātam baudīt tēju. It kā muļķīgi- tā taču ir parasta tēja. Bet arī parasta tēja var kļūt brīnišķīga – ja mēs […]

22. februāris, 2018

1773. gada 22. februārī (pirms 245) darbu sāka pirmais muzejs Rīgā, tagadējais Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ir muzejs Rīgā, kurā izstādītas ekspozīcijās par Rīgas vēsturi sākot ar pilsētas dibināšanu 1201. gadā un beidzot ar 20. gadsimta pirmo pusi. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ir vecākais publiskais muzejs Latvijā un Baltijā, kā arī viens no vecākajiem Eiropā. Muzejs atrodas Vecrīgā, Rīgas Doma ansamblī (Palasta iela 4). Par muzeja pirmsākumiem tiek uzskatīts 18. gadsimts. Tā pamatā ir Rīgas ārsta Nikolausa fon Himzela privātā kolekcija. […]

22. februāris, 2018

1873. gada 22. februārī dzimis latviešu valodnieks Jānis Endzelīns (145)

Jānis Endzelīns (dzimis 1873. gada 22. februārī [v.s. 10. februārī], miris 1961. gada 1. jūlijā) bija latviešu valodnieks, latviešu valodasun citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem. Jānis Endzelīns piedzima kā otrais dēls Kauguru pagasta „Mičkēnu” māju saimnieka un brāļu draudzesteicējtētiņa Mārča Endzeliņa (vācu: Endselin) otrajā laulībā ar Kristīni Grasmani (1842—1917). 19. gadsimta 60. gados viņa tēvs par 6000 rubļiem no muižasdzimtīpašumā izpirka Mičkēnu mājas. Vecākais brālis Hermanis Enzeliņš bija sabiedrisks darbinieks, […]

22. februāris, 2018

Šodien: Skautu un gaidu Draudzības diena

Skautisma un gaidisma sākums Skautisma un gaidisma izveidošanās ir cieši saistīta ar Roberta Stīvensona Smita Bēden – Paula un viņa sievas Olaves Bēden – Paulas vārdiem. Roberts Stīvensons Smits Bēden – Pauls (BP), dzimis Londonā, Anglijā 1857. gada 22. februārī. Jau no bērna dienām viņam patika āra dzīve, dabas un dzīvnieku novērošana. R. Bēden – […]

21. februāris, 2018

 Mācību centra “Saskarsme” vasaras nometne “Zvaigžņu salidojums” jeb neparastas nodarbības pie Dabas krūts

Mācību centra “Saskarsme” vasaras nometne “ZVAIGŽŅU SALIDOJUMS”  20.- 22.jūlijā Engurē, viesu namā “Klāņas” Kopā sanākšana esošiem, bijušiem un nākamajiem “Saskarsmes” studentiem, pasniedzējiem, apmeklētājiem un līdzjutējiem! Aizraujošas lekcijas Rīti un saulrieti pie jūras Neparastas nodarbības dabā Dziļas sarunas  pie ugunskura Gongu skaņu pelde (inovitāte) Nometnes laikā pieredzē dalīsies mūsu pasniedzēji: Ingūna Zeltiņa Zanda Erbss Inita Dilāne Marija Blūma-Kauliņa […]

21. februāris, 2018

Latvijas Skolotāju korporācija izglītības iestādēm piedāvā tipogrāfijas pakalpojumus

Skolu jubileju grāmatas Izglītības iestāžu dokumentācija Mācību grāmatas Darba lapu komplekti Reklāmas bukletu izgatavošana Skolu bukleti, vizītkartes Personalizētās skolotāju un skolēnu dienasgrāmatas Individualizētie galda un sienas kalendāri Uzlīmes, piemēram, „Smaidiņi”, „Noslauki kājas”, „Aizver durvis!”, „Ievēro klusumu!” „Esi pieklājīgs!” , „Šeit atrodas papīrgrozs!”, „Ierodies uz stundu savlaicīgi!”, Kaspara Bikšes pozitīvās afirmācijas u.c. Un citi iespējamie pasūtījumi. […]

21. februāris, 2018

Vingrinājums haotisko domu disciplinēšanai jeb kas ir tava olimpiskā prāta disciplīna

Viss, kas nepieciešams ir vāze ar ziedu, zāles stiebrs, kaktuss vai tamlīdzīgi. Sāksim koncentrējoties lūkoties auga sirdī. Turpinām lūkoties augā. Pievērsīsim uzmanību smaržai, formai, krāsai. Sajutīsim zieda (auga) smaržu, iztēlosimies zieda ēnu. Nedomāsim ne par ko citu, tikai par novērojamo objektu. Sākumā pa galvu maisīsies arī visādas citas domas, traucējot koncentrēties uz auga sirdi. Tas […]

21. februāris, 2018

Profesore, akadēmiķe Janīna Kursīte dalās atmiņās par saviem bijušajiem pedagogiem

Literatūrzinātniece un folkloras pētniece Janīna Kursīte dz. 1952 Preiļu raj. Arendolē. Beigusi Āmuļu astoņgadīgo skolu (1967), Līvānu 1.vsk. (1970). Mācījusies Tartu U (1970 – 1974), neklātienē pabeigusi LVU (1975). Strādājusi ZA Valodas un literatūras institūtā par zinātnisko līdzstrādnieci (1975 – 1995), par pedagoģi Kultūras akadēmijā (1992 – 2006), LU (kopš 1981). Folkloras profesore LU. Latvijas […]

21. februāris, 2018

Māras Ozolas pedagoģiskās piezīmes jeb “Māra Karlovna, atdodiet, lūdzu, savu somiņu!”

Parasti cilvēks izvēlas darbu. Dažreiz darbs izvēlas cilvēku. Un tad tur nekā nevar līdzēt. Nekad neesmu gribējusi kļūt par skolotāju. Man pat tāda doma nav ienākusi prātā. Un tomēr – te nu es esmu, učene ar pārdesmit (nebūsim sīkumaini!) gadu stāžu. Trīsreiz mēģināju šo amatu pamest. Nesanāca, ja neskaita kādus 10 gadus atpūtai. Šādu vai tādu […]

21. februāris, 2018

Mācību metožu, organizācijas formu un līdzekļu izvēle, kurā ir kurā ir dažādi mācību materiāla apguves līmeņi

Vārds metode tulkojumā no grieķu valodas nozīmē ceļš uz kaut ko. Metode ir pedagoga un izglītojamā (skolotāja un skolēnu) didaktiskās sadarbības paņēmienu sistēma, ar kuras palīdzību skolēni apgūst jaunas zināšanas, prasmes un iemaņas, vienlaikus attīstot arī savas izziņas spējas (Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca, 2000). Tātad pedagogs un izglītojamais sadarbojas, izmantojot noteiktu paņēmienu kopumu, lai sasniegtu mācību mērķus. Mācību metodika ir mācību metožu […]

21. februāris, 2018

Mazākumtautības skolēna projekta darbs par necenzētu vārdu lietojumu jauniešu leksikas lietojumā

Necenzētu izteicienu pielietojums jauniešu vidē Nav noslēpums,ka latviešu valodā eksistē pilnīgi īpašs sarunvalodas slānis.Tā ir lamu valoda,kura neeksistē,bet kuru visi lieto.Šo leksikas slāni sauc par “nerakstīto “- to tiešam cenšas nepublicēt,bet Latvijā izskatās, ka nav neviena cilvēka,izņemot zīdaiņus un mēmus cilvēkus,kuri nebūtu nereizi pateikuši nevienu lamu vārdu. Zinātniskais formulējums “lamu vārdiem” skan šādi:” Rupju vārdu, […]

21. februāris, 2018

Kas ir Stokholmas Latviešu skola, kāds ir tās mērķis un kas ir Stokholmas latviešu koris?

Kas ir Stokholmas Latviešu skola? Stokholmas Latviešu skola ir bezpeļņas organizācija, kuras pamatā ir neizsīkstoša vecāku līdzdalība sestdienas skolas darbībā, kur visas vecāku iniciatīvas tiek gaidītas un apsveiktas. Vecāki darbojas valdē, organizē skolas darbu un pasākumus, kā arī, ja nepieciešams, veic skolotāju pienākumus. Bez vecāku aktīvas iesaistes, latviešu skola nevarētu pastāvēt. Skola ir darbojusies kā […]

21. februāris, 2018

Kāds pedagoģiskās ētikas aspekts jeb mani pēra, jo es biju slikts

Pirms dažiem gadiem, braucot ar autobusu no Rīgas uz Liepāju, parunājos ar blakussēdētāju. Viņš ieminējās, ka Latvijas vecāki un skolotāji esot pārāk mīkstsirdīgi- viņi nesit bērnus un skolotāji nesoda skolēnus. Es apjautājos, vai viņš bērnībā ir ticis sists. Vīrietis ar lepnumu atbildēja, ka tieši tāpēc viņš un arī viņa bērni izauguši par krietniem cilvēkiem. Ne […]

21. februāris, 2018

Kad klasē jaunpienācēju draņķeklības, jeb “nepietiek, ka stundu traucē, vēl te mītiņu rīkos!”

Māra Ozola, dr. philol. Pedagogs.lv atbildīgā redaktore.  Apskaišos.  Nepietiek, ka stundu traucē, vēl te mītiņu rīkos ar mediju starpniecību! Pāris soļiem esmu viņam klāt, piebāžu degunu tieši pretī un saku ar vieglu zobu pieskaņu balsī… Ja kāds tev mēģina uzkāpt uz galvas un dara to nekaunīgi, krati nost bez žēlastības. Ja sasitīsies – pats vainīgs, citreiz […]