Saliedētas klases veidošana

Ja draudzība ir beigusies – tad tās nemaz nav bijis.

(Kaspars Bikše.)

Programmas nosaukums: „Saliedētas klases veidošana ”

Profesionālās pilnveides un tālākizglītības satura modulis: pašpilnveides (personības vispārējo kompetenču) modulis, apakšmodulis: pašizziņa un pašizpausme.

Programmas mērķauditorijas vajadzību pamatojums: pašvaldību un izglītības iestāžu darbinieku personības vispārējo kompetenču pilnveide.

Programmas mērķauditorija

Visi pašvaldības un izglītības  iestādē strādājošie darbinieki.

Programmas mērķis

Pilnveidot pašvaldību un izglītības iestāžu darbinieku personībai nepieciešamās vispārīgās personības pilnveides kompetences, apgūt veselīgas pašizziņas un pašizpausmes iemaņas. Apgūt dažādu veidu paņēmienus, kā pilnveidot prasmi organizēt darbu vienotā komandā, apgūt saliedētības gara veidošanas principus un paņēmienus, ne tikai izdarīt iespējamos secinājumus, bet arī apgūt prasmi, spējas un kompetences to izmantot arī pašizaugsmes nolūkos, respektīvi, būt padomdevējam, skolotājam un paraugam citiem klases dalībniekiem.  Nostiprināt spēju radīt klases paciltātības un saliedētības garu paņēmienus, kā kļūt apmierinātākam ar pārējiem klases dalībniekiem, kā arī piedāvā noskaidrot nosacījumus, kur, veicot klases darbu, atbrīvotos no pesimistiskas nolemtības izjūtas, tā vietā piedāvājot praktiskus paņēmienus konstruktīvas klases veidošanā, kā arī paņēmienus, kā klases sadarbības ikdienā veicināt radošu pacēlumu (flow), prieku, gandarījumu, kā uzturēt mērķa izjūtu un veicināt personisko izaugsmi.

Programmas uzdevums

Nostiprināt ne tikai dalībnieku prasmes, iemaņas un kompetences konstruktīvas klases sadarbības veidošanā un spēju klases darbā rūpēties par labvēlīgas sadarbības veidošanas principiem, nodrošinot to pilnveidi ar sistēmiski strukturētām stratēģijām, pieejām un metodēm, bet arī  mērķtiecīgi mācīt šīs nepieciešamās sadarbības prasmes, iemaņas un kompetences, kā arī rūpēties par savu personīgo sadarbības kompetenču pilnveidi.

Plānotie rezultāti

Persona, kas apguvusi šo programmu, spēj efektīvi iesaistīties konstruktīvas klases izveides procesā, apzinoties potenciālos neveiksmju cēloņus, spēj atpazīt nozīmīgākās potenciālās stresogēnās situācijas, spēj noteikt veidus, kā novērst vai mazināt nesaskaņas klases darbā, spēj vadīt klases darbu, kā arī sistēmātiski pievērsties klases darba sistemātiskai pilnveidei. Grupas līderis spēj izmantot dažādas formas un mehānismus, ko var izmantot klases labvēlīgas psiholoģiskās vides veidošanā. Dalībnieki apgūst dažādus praktiskus vingrinājumus Saliedētas klases veidošana i, kā arī apgūst vingrinājumus uztveres principu, attieksmes maiņai pret sevi un pārējiem klases biedriem.

Kvalitātes nodrošināšanas pasākumi (atgriezeniskā saikne, programmas apguves vērtēšana): 4 testi, 28 nepabeigtie teikumi, 4 praktiskie uzdevumi, pārrunas, diskusijas un 6 teksta uzdevumi, 3 praktiskie vingrinājumi, 2 praktisko situāciju izspēle, 1 grupu darbs, 2 darba lapas un 1 pašnovērtējuma anketa.

N.p.k.

Tematika ar īsu satura anotāciju

Stundu skaits Īstenošanas formas, metodes, pārbaudes formas un metodes

1

2

3

4

1. Savas būtības apzināšanās klases darbā kā savas personības izzināšana, kā viens no veidiem, kā pārskatīt savu emociju sistēmu, kā ceļš uz harmonisku un labvēlīgas vides veidošanu klases darbā. Klases darba jēdzienu dažādās interpretācijas. Vai mēs pietiekami novērtējam klases sadarbības iespējas? Vai vienmēr ir tā, ka klases darbā pārāk daudz stimulu ir slikti, bet pārāk maz – labi? Vai klases strīds vai vilšanās var būt stresors un iemesls negatīvai attieksmei un negatīvismam kopumā? Cik lielā mērā klases dalībnieku daudzumam, vecumam un ārējai videi ir nozīme? Sadarbības veidi un formas.

0,5

Tests, nepabeigtie teikumi, lekcija, grupu darbs, spēle pozitīvo un negatīvo emociju noteikšanai”, 2 improvizācijas spēles „Es esmu pats (i), pats (i)…” un „Burts” līderības pārbaudei.

Bez šķēru palīdzības no papīra dāvanas izveidošana, ko dāvina kādai telpā esošajai personai (nedrīkst izpaust, kam dāvanu gatavo!). Veidojot publisku sveikšanu, izgatavoto dāvanu uzdāvināšana izvēlētai personai. Dāvanu saskaitīšana un līderu noteikšana.

2. Klases dalībnieku verbālās, ķermeņa valodas un krāsu  lietojums kā viens no faktoriem produktīvas klases darba veidotājiem. Klases psiholoģiskā vide, tās atpazīšanas veidi, noteikšana un izvērtēšana. Klases dalībnieks kā komunikatīvās jomas pārstāvis. Klases darbs kā specifisku attiecību realizācijas vieta. Sociālais statuss klases darbā. Statusu mijiedarbība un to koeksistence.

0,5

Kolektīvu līderu noskaidrošana, sadalīšanās komandās: (nosaukums, krāsa, figūra, logo, klases temperaments, klases zodiaka zīme, to noformēšana uz papīra, tā prezentēšana, pamatojot savu izvēli. Praktiskais uzdevums „Mans neapzinātais valodas lietojums”,  nepabeigtie teikumi, lekcija, grupu darbs, spēle „Ātrais diktāts”.
3. Negatīvo un pozitīvo nolūku atklāšana klases darbā, spēja tos atšķirt, objektīvi izvērtēt; pamatprincipu veidi un formas. Klases dalībnieku dažādās reakcijas uz situācijām – kas un kā tās nosaka? Vai klases darbā mūsu pieredzei stresogēnu situāciju risināšanā ir nozīme? Kā mūsu uztveri un uzvedību klases darbā ietekmē agrāk apgūtā uzvedība un kas palīdz atpazīt mūsu pašu uztveres un darbības principus.

0,5

Grupas anekdote (jāiekļaujas no 180 līdz 200 burtiem). Visīsākais teikums, kas izsaka visu.

Aristokrātu restorānā. Vingrinājums „Pats no sevis”, pārrunas, diskusijas, nepabeigtie teikumi, lekcija, grupu darbs, videoieraksta demonstrēšana. Komandu darbs «Mehānisma izveidošana».

Komandu darbs «Mehānisma apvienošana vienotā mehānismā».

4. Mīts, arhetips, stereotips klases darbā. Priekšstati, kuri ir klases darbā – vai tie ir atkarīgi tikai no mums? Mentalitāte. Nervu darbības principi, ģenētiskais un ģeogrāfiskais faktors. Kultūras ietekme priekšstatos par sevi un attiecībām klases darbā. Kas ir distress klases darbā? Klases darba fenomens. Klases dalībnieku lomas izpratne dažādās kultūrās un sadarbības veidošanā.

0,5

Cīņa par grupas līderību, iesaistot pēc iespējas vairāk dalībniekus, reklamējot savu grupu citām komandām, atņemot tām dalībniekus (5 min).

Teksta uzdevums, praktiskais uzdevums „Nosodījuma un kritikas noteikšana”, spēle „Atbrīvošanās no pretenzijām”, nepabeigtie teikumi, lekcija, grupu darbs. Diskusijas. Pāru sarunas.

5. Dusmas, aizkaitinājums;  pieņemšanas vingrinājumi (prasmi pieņemt citus klases dalībniekus, kāda tā ir), dusmu un aizkaitinājuma ievirzīšana pozitīvā gultnē; atbrīvošanās paņēmieni no atriebības.

0,5

Teksta uzdevums, praktiskais uzdevums otra pieņemšanā”, pārdomu teksts par aizkaitinājuma slēptajām izpausmēm, dusmu noteikšanas tests, pārrunas, nepabeigtie teikumi, lekcija, grupu darbs, spēle aizvainojumu ievirzīšana pozitīvā izpausmē.
6. Klases darba neveiksmes, attieksmes maiņa pret tām, lai neizjustu sarūgtinājumu. Sadalīšanās divās grupās, un nostāšanās nelielā attālumā. Acu aizvēršana. Pirmās grupas dalībnieka aicināšana (domās), lūgšana utt. pie sevis kāda no otrās grupas dalībniekiem. Otrās grupas dalībnieku iespējamo aicinājumu uztveršana. Klases emocionālās saliedētības treniņš.

0,5

Telpu sadalīšana vairākās daļās, kur katrai nosaka vidi, atmosfēru, kāda tajā valda (iela sastrēguma stundā, baznīca, uzgaidāmā telpa pie operāciju zāles, Ziemassvētku vakars utt.). Klases brīvi pārvietojas no vienas telpas daļas citā, iejūtoties attiecīgajā atmosfērā; iejušanos nobeidz vienas frāzes uzrakstīšanu uz attiecīgās lapas, ko pēc uzdevuma katra komanda prezentē pārējām grupām. Teksta uzdevums un tests par neveiksminieka pazīmēm, zīmējums, „Saruna ar zemapziņu” paņēmiens, nepabeigtie teikumi, lekcija, vingrinājums „Nekas nav atkarīgs no manis”.
7. Klases saliedētības un konstruktivitātes vingrinājums. Uzvedības principu veidošana klases darbā, aprunāšana, tās ierobežošanas mehānismi. Apzināta un neapzināta dažādu stratēģiju lietošana. Atšķirības pieaugušo un bērnu reakcijās.

0,5

Klases sasēšanās aplī un stāstīšana, ko „gleznā» iezīmē ar acīm. Praktisku situācijas izspēle „Es ļauno runu ielenkumā”, pārrunas, nepabeigtie teikumi, lekcija.
8. Vainas izjūta, paškritika, sevis nosodīšana, nicinājums un naids pret sevi, tā līdzsvarošanas paņēmieni. Terapijas formas un pašpalīdzības mehānismi – ko var darīt to mazināšanas profilaksei.

0,5

Vainas izjūtas noteikšanas tests, teksta uzdevums, praktiskais uzdevums paškritikas līmeņa noteikšanai, zīmējums „Naida slēpto izpausmju veidi”, pārrunas, diskusijas.
9. Bailes, pašpārliecinātības trūkums, šaubas, nemiers un satraukums; konstruktīvās pieejas vingrinājumi. Elpošanas vingrinājumi. Mentālās iztēles vingrinājumi. Autosuģestija.

0,5

Iztēles vingrinājumi, pašsuģestijas vingrinājumi, praktiskais vingrinājums „Mana atbrīvošanās no bailēm”.
10. Žēlums, līdzjūtība, grūtsirdība, skumjas, depresija un nožēla; pašpalīdzības vingrinājumi. Uztveres principa maiņa. Attieksme pret sevi – stereotipu un ierasto uzvedības principu pārskatīšana.

0,5

Teksta uzdevums, tests, pārrunas, praktiskais vingrinājums slēptās depresijas pazīmju noteikšanai, pašpalīdzības vingrinājumi, lekcija, grupu darbs.
11. Liekulība, meli un glaimi; stimulu koncepcija; vingrinājumi pašvērtības paaugstināšanai; atbrīvošanās vingrinājumi no īgnuma un vilšanās. Vai vienmēr ir tā, ka pārāk daudz stimulu ir slikti, bet pārāk maz – labi? Vai ikdienas strīds vai vilšanās var būt stresors?

0,5

Darba lapas, praktiskais vingrinājums „Melu mikrožestu noteikšana”, teksta uzdevums, nepabeigtie teikumi, videoierakstu demonstrēšana.
12. Kognitīvie vingrinājumi: pārprogrammēšanas plāns-shēma personiskās vēstures pārskatīšana un dzēšana un pārskatīšanas tehnika. Noslēguma sarunas, kopsavilkumi, secinājumi un pārspriedumi. Refleksiju tests, to analīze.

0,5

Dž. Kelli personības konstruktu režģis, uzdevums „Saruna ar zemapziņu”,, secinājumu veidošana, pārrunas, diskusijas un kopsavilkuma ilustrācija darba lapās.

Comments are closed