Izglītība un Kultūra

Izglītība un kultūra

Izglītība un kultūra

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, izglītības jomas pārstāvji ar lielāku pieredzi atceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu. 

Posted: August 9, 2017, 3:37 pm
Jautājums Nr. 1

Deklarācija par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu un lēmums par Satversmes darbības atjaunošanu, Pilsonības likums, iestāšanās ES un NATO – vieni no tālredzīgākajiem lēmumiem, kurus pieņēmuši tautas pārstāvji – deputāti. Savukārt sociāli ekonomiskajā jomā – lēmums par svarīgāko infrastruktūras un enerģētisko objektu (par to balsoja pilsoņi) saglabāšanu valsts īpašumā, par pensionēšanās vecuma pakāpenisku palielināšanu (pagaidām tas glābj visu pensiju sistēmu), kā arī lēmumi par vairāku demogrāfisko programmu īstenošanu.

Posted: August 9, 2017, 12:37 pm
Pedagogu profesionālās kompetences pilnveide starptautiskos „eTwinning” semināros

Man bija iespēja apmeklēt divus starptautiskus seminārus – „Starppriekšmetu sadarbība mācību procesā un eTwinning projektos” („eTwinning Cross-Curriculum projects”), kas norisinājās aprīļa sākumā Rīgā, un „Iekļaušanās caur radošumu un kultūrizglītību” („Creative and Cultural Education – Inclusive Approaches”) maija sākumā Minhenē. Tā kā jau, pirms piedalīšanās kursos, no citiem pedagogiem biju dzirdējusi pozitīvas atsauksmes par „eTwinning” aktivitāti, nolēmu pamēģināt pieteikties mājaslapā www.etwinning.lv izsludināto semināru apmeklējumam, un nu arī es varu pievienoties kolēģu sajūsmai – abi šie semināri man ir devuši daudz aizraujošu ideju, kā bagātināt mācību procesu spāņu valodas stundās, kā arī iedvesmojuši uzdrošināties uzsākt pašai savus „eTwinning” projektus.

Posted: August 3, 2017, 2:48 pm
Vasaras Saulgrieži

Kad: Zāļu diena 20.jūnijā, Jāņi 21.jūnijā. Svin vakaru un nakti līdz 21.jūnija saullēktam.

Kāpēc: Saule pie apvāršņa riet vistālāk ziemeļrietumos, visgarākā diena un visīsākā nakts.

Tradīcijas: Aplīgo dārzus, tīrumus, kokus, bites, lopus, kaimiņus. Kurina Jāņuguni. Dedzina pūdeli jeb raganu  – darvas muciņu vai vecu ratu rumbu, piestiprinātu kārts galā. Ugunī ziedo sieru, alu, Jāņuzāles. Naktī peldas ezerā vai upē, ripina no kalna lejā ugunsratu, peldina uguns plostiņu. Līgo, iet rotaļās un danco. Visu nakti pavada uguns gaismā. Sagaida saullēktu un mazgājas rasā.

Posted: May 30, 2017, 11:55 am
Karjerā jāiegulda, vēl skolas solā sēžot

Jautājums par valsts izglītības iestāžu spēju jauniešus kvalitatīvi sagatavot darba tirgum, vienlaikus veicinot pieprasītāko un perspektīvāko amatu pratēju sagatavošanu, vienmēr ir bijis aktuāls. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka tieši augstskola ir tā institūcija, kas jauniešus sagatavo viņu izvēlētajai profesijai. Taču izšķiroša nozīme ir skolas solā gūtajām zināšanām, jo tās vislielākajā mērā ietekmē profesijas izvēli. Tāpat apsveicama ir katra jaunieša iniciatīva darīt vairāk nekā to pieprasa izglītības sistēma, jo tas ļauj, vēl skolas vai augstskolas solā esot, paplašināt zināšanas, apgūt jaunas prasmes un jau ieguldīt turpmākajā karjerā. Un šādu iespēju ir daudz – dažādi izglītojoši konkursi, semināri, pieredzes apmaiņas braucieni un citi.

Posted: May 10, 2017, 3:48 pm
Ilgtspējīgs mācību process

Gadsimtiem ilgi attīstības pamatā bija darbaspēks, kapitāls un resursi, tad šajā gadsimtā attīstības pamatā būs zināšanas, jaunrade un ātrums. Latvijas valsts, ar gadsimtiem senām izglītības kultūras tradīcijām, ir ideāli piemērota jauniem globālās ekonomikas izaicinājumiem.

Sabiedrība gadsimtiem ilgi varēja atļauties izniekot cilvēku resursus, līdzīgi kā dabas resursus, taču šajā gadsimtā ir nopietni jāmaina attieksme un jāveido jauna veida attiecības, izglītības sistēmā visos līmeņos.

Posted: April 24, 2017, 1:46 pm
Ko darīt, lai reformas izglītībā izdotos?

Jaungada apsveikumā ministru prezidents Māris Kučinskis teica, ka Latvijas skolēnu sasniegumi ir pasaules valstu vidējā līmenī, ar to pamatojot reformu nepieciešamību. Apgalvojums – maldīgs! Īstenībā Latvija ir 70 attīstītāko OECD organizācijas dalībvalstu vidū (pētījumos iekļautajās izglītības jomās). Tas nozīmē, ka visu pasaules valstu (kopā ap 200) vidū, mēs noslēdzam labāko valstu sestdaļu. Gribētos pateikties par to visiem tiem skolotājiem, kuri godprātīgi ir centušies skolēnu sasniegumu līmeni paaugstināt, neraugoties uz pārpratumiem jaunajā atalgojuma sistēmā, haotiskajām ierēdņu darbībām iepriekšējo izglītības ministru laikā un neskaidrībām pašreizējā izglītības satura reformā!



 

Posted: April 24, 2017, 12:36 pm
Projektā Scientix izsludināti trīs jauni pasākumi skolotājiem

Daudzi dabaszinātņu un matemātikas skolotāji Latvijā jau zina, kas ir Scientix, kur meklēt informāciju par Scientix un kāpēc par Scientix būtu vērts interesēties. Šī dabaszinātņu izglītības kopiena Eiropā piesaista skolotāju uzmanību jau kopš 2011. gada gan ar vērienīgām un idejām bagātām konferencēm, gan ar sadarbības projektiem un daudzveidīgiem mācību materiāliem. Šo gadu laikā kopiena Scientix ir attīstījusies, pilnveidojusies un pulcējusi arvien vairāk skolotāju no dažādām Eiropas valstīm. Kopš 2017. gada sācies jau trešais darbības posms Scientix 3

Posted: April 24, 2017, 12:15 pm
Neatkarīgā izglītības biedrība: sešgadnieku reformas īstenošanai nepieciešami 150 miljoni eiro

Pagājušajā nedēļā Neatkarīgā izglītības biedrība piedalījās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kur centās skaidrot mītus, ko popularizē t.s. sešgadnieku reformas veidotāji, piemēram, ka visi Eiropas Savienības (ES) valstu bērni iet skolā no sešu gadu vecuma, ka skolā mācās 12 gadus, un Latvijai kā ES valstij jādara tāpat, ka pašlaik vidusskolas solos sēž „pārauguši” deviņpadsmitgadīgi jaunieši, kuriem jābūt darba tirgū u.tml. Lielākoties tie ir mīti, un politikas veidotāji nereti pretargumentus nevēlas uzklausīt.

Posted: March 28, 2017, 11:09 am
Atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam

„Vai par šiem ļaunajiem cilvēkiem zina mūsu Valsts prezidents?” jautāja bijušais manas skolas skolēns. Es domīgi atbildēju, ka prezidentam ir tik daudz citu lietu, ko zināt. „Bet, lūdzu, uzrakstiet viņam!” viņš neatlaidās. Nolēmu – varbūt patiesi ir jāuzraksta. 

 

 

 

 

 

Posted: March 3, 2017, 6:14 pm

Laikraksts „Izglītība un Kultūra” sadarbībā ar izglītības uzņēmumu „Lielvārds” 10. februārī organizēja diskusiju „Ko, kas un kā mācīs skolēniem Latvijas skolās, sākot ar 2018./2019. mācību gadu?”.

Posted: March 3, 2017, 9:19 am
Profesore Ilga Kreituse: Latvijas izglītības sistēmā ir permanentās reformas

Runājot par reformām Latvijas izglītības sistēmā, jāsaka, ka tās ilgst kopš neatkarības atjaunošanas, turklāt šajās reformās mēs ejam pa riņķi, neko jaunu neizdomājot.

 

 

 

 

 

 

Posted: February 27, 2017, 11:31 am
Nemētāsim tukšas, apmelojošas frāzes, domāsim par saviem cilvēkiem un novadu attīstību

„Studijas Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) Cēsu filiālē ir mans ieguvums par visiem 100%” – tā ir šī gada RPIVA absolventes Lailas Virses atziņa un līdzīgu ir daudz gan no studentu, gan darba devēju puses.

 

 

 

 

 

 

Posted: January 19, 2017, 10:48 am

Valsts augstākajām amatpersonām – Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un Ministru prezidentam Mārim Kučinskim – adresētā vēstulē 114 cilvēki lūdz apturēt Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 589 „Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” darbību, kas paredz ļoti lielu publisku līdzekļu izniekošanu nebūtiskām, nepamatotām darbībām speciālajā izglītībā.

Posted: December 1, 2016, 5:31 pm
Seriāls liek skaidrot – kas ir seksuāla vardarbība pret bērnu?

23. novembrī – dienā bērnu aizsardzībai no seksuālas vardarbības – sabiedrībā radusies asa diskusija par seriāla „Šķiršanās formula” ainu, kurā galvenais varonis Oskars savu 11 gadus veco dēlu dzimšanas dienā aizved uz viesnīcas numuriņu pie sievietes, kas viņu sagaida gultā, seksuālā pozā.

Izskanējušie komentāri parāda, ka sabiedrībā nav pietiekamas izpratnes par to, kas ir seksuāla vardarbība pret bērnu. Daļai cilvēku joprojām ir priekšstats, ka seksuāla vardarbība ir izvarošana. Līdz ar to, kad stāstām par plašu pētījumu datiem, ka Latvijā no seksuālas vardarbības cietis katrs desmitais bērns, tas var radīt neizpratni. Tāpēc mēs atgādinām – seksuāla vardarbība pret bērnu nav tikai dzimumakts, un mēs varam nodarīt bērnam pāri, viņam pat nepieskaroties.

Posted: November 29, 2016, 8:53 pm
Mācības ar sešu gadu vecumu var paaugstināt uzmanības deficīta/hiperaktivitātes un mācīšanas traucējumu risku

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aktīvi virza kārtējo reformu – šoreiz par to, ka obligātai pamatizglītības apguvei jāsākas jau ar sešu gadu vecumu. Savu iniciatīvu ministrija skaidro ar to, ka daudzviet vidējās izglītības iestādēs gados vecākajiem jauniešiem zūd motivācija mācīties un psiholoģiski viņi vairs neatbilst vispārizglītojošās skolās patlaban organizētajam mācību procesam, bet, vai sešus gadus vecs bērns psiholoģiski ir gatavs uzsākt skolas gaitas? Kā tas var ietekmēt bērna psihi un motivāciju mācīties?

 

 

 

 

Posted: November 29, 2016, 10:58 am
Ceļa vārdi jaunajam IZM Absolventu reģistram

Nav grūti prognozēt, ka šā gada 23. novembrī koalīcija Saeimā līdzās 2017. gada budžetam lielā vienprātībā atbalstīs arī 57 t.s. „budžeta paketes” likumprojektus. „Budžeta paketē” iekļuvuši arī grozījumi Augstskolu likumā (likumprojekts Nr. 695/Lp12(1)), ar kuriem Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno ieviest jaunu – Studējošo un absolventu – reģistru. Grozījumiem ir maz kopīga ar 2017. gada budžetu, tomēr tas netraucēs Saeimai tos pieņemt kā steidzamus.

 

Posted: November 23, 2016, 9:01 am
Skolas nav gatavas uzņemt sešgadniekus

Pēdējā laikā ar lielu intensitāti aktualizējies temats par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānotajiem grozījumiem Vispārējās izglītības likumā, tajos paredzot obligātās pamatizglītības apguves sākšanu no sešu gadu vecuma. Jaunās izmaiņas jeb precīzāk būtu teikt – savulaik jau vairākkārt nesekmīgi iesāktās reformas tiek virzītas lielā tempā, ar nolūku tās juridiski nostiprināt jau 2018. gada 1. jūlijā. 

 

 

 

 

Posted: November 7, 2016, 2:30 pm
Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā konference, izstāde un grāmata par 1896. gada Latviešu etnogrāfisko izstādi

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, kura krājumā atrodas lielākā daļa līdz mūsdienām saglabāto 1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes priekšmetu, šajā nedēļā notiks vairāki nozīmīgi pasākumi: 25. un 26. oktobrī starptautiska zinātniska konference „Indivīds. Vēsture. Nācija. Latviešu etnogrāfiskajai izstādei – 120”. Tās programma pieejama muzeja mājaslapā www.lnvm.lv;

- 26. oktobrī atklās plašai auditorijai adresētu izstādi „Versija – latvieši: 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde”;

- 26. oktobrī atvērs grāmatu „Latviešu etnogrāfiskā izstāde 1896”, kas tapusi sadarbībā ar apgādu „Neputns”.

Posted: October 24, 2016, 5:01 pm
Baltu vienības diena – pozitīvais mīts

22. septembrī divas pēdējās baltu tautas – latvieši un lietuvieši, atzīmē Baltu vienības dienu. Šis datums izvēlēts pieminot uzvaru Saules kaujā 1236. gada 22. septembrī, kurā lietuvieši un zemgaļi iznīcināja tā laika lielāko un organizēto krustnešu militāro spēku Austrumbaltijā – Kristus Bruņinieku brālību jeb Zobenbrāļu ordeni. Vai tas ir patiess apliecinājums tam, ka kopīga ienaidnieka priekšā radniecīgās baltu tautas spēja apvienoties un uzvarēt potenciāli daudz varenāku pretinieku? Baltu vienotība – likumsakarīga, nejauša, vai pārspīlēta?

Posted: September 21, 2016, 10:01 am

„Neinteresanti!”, „Kam tas vajadzīgs?”, „Centralizēto eksāmenu rezultāti ir zemi!”. Šīs un līdzīgas frāzes dažkārt dzirdam no skolēniem, vecākiem, izglītības darbiniekiem attiecībā uz matemātikas priekšmetu skolā. Lai mācību saturu padarītu interaktīvu un interesantu, motivētu skolēnus apgūt matemātiku un zinātnes un skolotājus izglītotu par tehnoloģiju sniegtajām iespējām, Jelgavas 4. vidusskola realizēja „Erasmus+” un „eTwinning” projektu „e(maths+science)”. Projekta nosaukumā ir matemātikas formula, kuru lietojot mākam atvērt iekavas. Taču aiz iekavu atvēršanas slēpjas asociācija, ka gan skolēniem, gan skolotājiem jāpaver jaunāko tehnoloģiju jēgpilnas un efektīvas integrācijas apvāršņi, kas ilgtermiņā nodrošinātu arī izglītības kvalitātes celšanu.

Posted: August 11, 2016, 2:18 pm
Par integrētu valodas un satura mācīšanu

2016. gadā jūnijā ir noslēdzies programmas „Erasmus+ KA2” starptautiskais projekts, kurā piedalījās trīs Eiropas skolas: Andresa Garsijas Solara Pirmsskolas un pamatskolas izglītības koledža (PPIK, CEIP Andrés García Soler, Spānija), Rīgas Klasiskā ģimnāzija (RKĢ, Latvija) un Redhilas sākumskola (Redhills Primary School, Lielbritānija). Galvenā projekta koordinējošā dalībvalsts bija Spānija.

 

 

Posted: July 25, 2016, 10:39 am
Vienmēr bijusi prasīga un patiesi ieinteresēta

Rīgas 64. vidusskolas 45 pastāvēšanas gadi ir nesaraujami saistīti ar tās līdzšinējo direktori Daci Lāci. Sarunā ar laikrakstu mēģinām atklāt direktora lomu skolas vides radīšanā un viņas darba mūža galvenās atziņas.

 

 

 

Posted: June 27, 2016, 10:44 pm

Starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Sabiedrība. Integrācija. Izglītība”, kas notika Rēzeknē šā gada 27. un 28. maijā, tika prezentēts Daugavpils Universitātes (DU) docētāju pētījums par skolas matemātikas kompetenču apgūšanas problēmām, pievēršot uzmanību jēdzienu izpratnei matemātikā. Tika pētītas studējošo tipiskākās kļūdas par atsevišķiem skolā apgūtajiem matemātikas pamatjēdzieniem, kuru neizpratne rada problēmas turpmākajā matemātikas kursa apguvē un citās dzīves situācijās.

Posted: June 27, 2016, 10:31 pm
Vijas Vētras dejas valdzinājums un spēks

Vijas Vētras vārds ir zināms, tas saistās ar dejas pasauli, bet 7. jūnijā radās iespēja redzēt leģendārās mākslinieces uzstāšanos Rīgas Tehniskās universitātes Kultūras centra organizētajā koncertā „Austrumi un Rietumi”, lai svinētu viņas 93 un 73 skatuves gadus.

 

 

 

 

Posted: June 16, 2016, 9:31 am
„Zinātniskais mārketings” – pedagogu atalgojuma modeļa galvenais pamatprincips IZM darbībā

Kopš 25. aprīļa, kad Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) prezentēja ministra Kārļa Šadurska vadībā izstrādāto pedagogu atalgojuma modeli ir notikušas daudzas diskusijas un viedokļu apmaiņa par noteikumos paredzēto. Iepazīstoties ar „Pedagogu darba samaksas noteikumi” projektu, nācās secināt, ka vienīgais un pozitīvais, ko ministrija ir iemācījusies darīt, izstrādājot jaunus nosacījumus pedagogu atalgojuma noteikšanā, ir „zinātniskā mārketinga” pieejas izmantošana.

 

 

 

 

 

Posted: May 11, 2016, 9:50 am
Par profesora jābūtību: diskusija „Profesors mūsdienu augstskolā”

Augstskolās nupat ar jaunām gaidām, jauniem izaicinājumiem ir iesācies pavasara semestris. Februāra sākumā notika arī Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas (LAPA) jubilejas pilnsapulce „LAPA 20 gadi”. Šis jubilejas pasākums bija vērsts ar skatu uz nākotni – uz izglītības kvalitātes paaugstināšanu augstskolās, tādēļ galvenā uzmanība tika pievērsta mācību procesa iekšējam virzītājspēkam – profesoram.

 

 

 

 

 

Posted: March 2, 2016, 2:27 pm
Duālā izglītība – karjera no skolas sola

Ķīmijas un farmācijas nozarē pašlaik ļoti aktuāls ir paaudžu pārmantojamības jautājums – trūkst gados jaunu kvalificētu speciālistu, tāpēc arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta jauniešu sagatavošanai darba tirgum, tiek izstrādātas jaunas mācību programmas, tiek veikta nozares darba tirgus izpēte un izstrādāta profesiju karte. 

 

Posted: October 8, 2015, 11:38 am
Pagātne vai nākotne par 14 miljoniem eiro?

Presē daudz runā par skolotāju atalgojuma modeli. Bet reizē ar to izglītības reformētāji ir iecerējuši projektu, kas var būtiski ietekmēt visu mūsu nākotni. Runa ir par jaunajiem izglītības standartiem, kas būšot balstīti uz kompetenču pieeju. To izstrādei un ieviešanai paredzēts tērēt ap 14 miljoniem eiro Eiropas Savienības un Latvijas budžeta naudas. Runas par standartu rit jau vairākus gadus, tāpēc būtu interesanti izpētīt, kas šajā jomā īsti notiek.

 

 

Posted: October 1, 2015, 5:04 pm
G. Ancāne: Mums ir jāpalīdz bēgļiem, taču tas ir jādara gudri

Nav divu domu par to, vai mums ir jāpalīdz bēgļiem. Ir jāpalīdz. Tomēr tas ir jādara gudri. Tas nedrīkst notikt uz mūsu cilvēku vai valsts pašcieņas rēķina,” vērtējot diskutablo bēgļu uzņemšanas jautājumu un riskus, kas ar to saistās, savu viedokli pauž profesore, daktere Gunta Ancāne, Eiropas Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas asociācijas prezidente.

 

 

 

 

 

 

Posted: September 18, 2015, 12:38 pm

Comments are closed