Izglītība un Kultūra

Izglītība un kultūra

Izglītība un kultūra

Izglītības reformas tiek ieviestas kā ideoloģija

Ikdienā strādāju skolā ar dažāda vecuma bērniem. Raugoties uz plānotajām reformām izglītībā, kas paredz sūtīt skolā arī sešgadniekus, esmu pārliecināta, ka sešgadnieki nav gatavi skolai. Līdzīgās domās ir arī daļa sabiedrības, kas portālā manabalss.lv parakstījušies pret sešgadnieku sūtīšanu skolā. 

 

 

 

 

Posted: October 18, 2017, 12:28 pm
Vai IZM reforma ir tikai Eiropas līdzekļu apgūšana?

Lai gan sabiedrības iniciatīvas platformā manabalss.lv savākti jau vairāk nekā 3900 paraksti par esošā skolas gaitu uzsākšanas vecuma saglabāšanu un virkne nozares ekspertu un organizāciju pauž savas bažas par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānoto reformu, izskatās, ka ministrija no sava nodoma negrasās atkāpties.

 

 

 

Posted: September 29, 2017, 2:18 pm

Noslēdzam rakstu sēriju par izglītības sistēmā nepieciešamajām pārmaiņām kā priekšnosacījumu tam, ka Latvija kļūst par labklājības valsti.

 Pavisam drīz, 27. septembrī, notiks Latvijas Bankas konference,kas šoreiz veltīta izglītības tēmas problemātikai. Jau ilgāku laiku šīs konferences kontekstā Latvijas Bankas analītiķi pievērš izglītības nozareipastiprinātu uzmanību. Kā institūcija, kuras ieinteresētība izglītības sistēmas problēmās ir netieša, mēs cenšamies palīdzēt ar analītisko kapacitāti, proti, datu analīzi.

Posted: September 21, 2017, 9:48 am
Kādas augstākās izglītības reformas Latvijā ir nepieciešamas?

Turpinām rakstu sēriju par izglītības sistēmā nepieciešamajām pārmaiņām kā priekšnosacījumu tam, ka Latvija kļūst par labklājības valsti.

Iepriekš viens no galvenajiem secinājumiem irbijis tāds, ka konkurētspējīgaivalsts ekonomikas struktūrai ir nepieciešama starptautiski konkurētspējīga augstākās izglītības sistēma. Lai Latvijai būtu cerības pārskatāmā nākotnē vismaz pietuvoties pasaules attīstīto valstu labklājības līmenim, valsts labākajām un lielākajām augstskolām ir jābūt pasaules Top100 augstskolu kvalitātes līmenī.

 

Posted: September 19, 2017, 9:58 am
Latvijas augstākās izglītības sistēmas raksturojums

Turpinām rakstu sēriju par izglītības sistēmā nepieciešamajām pārmaiņām kā priekšnosacījumu tam, ka Latvija kļūst par labklājības valsti.

Iepriekšējos rakstos, kuranalizējām Latvijasvispārējās izglītības sistēmu, galvenais secinājums bija: pašlaikvalsts finansējumuizmantojam neefektīvi.Tā rezultātā cieš kopējā izglītības kvalitāte, turklāt daļa skolēnu (sevišķi mazajās skolās) nespēj pilnībā īstenot savu potenciālu un pakļauj sevi nabadzības riskiem nākotnē. Taču vietā ir jautājums, kas pēc skolas beigšanas notiek ar sekmīgāko skolēnu daļu?

 

 

Posted: September 15, 2017, 4:11 pm
Kādas vispārējās izglītības sistēmas reformas Latvijā ir nepieciešamas?

Turpinām rakstu sēriju par izglītības sistēmā nepieciešamajām pārmaiņām kā priekšnosacījumu tam, ka Latvija kļūst par labklājības valsti.

 

Latvijas izglītības sistēmas reformā ir daudz iespējamo mainīgo un variāciju. Pirmais, kas vairumam cilvēku ienāk prātā,  droši vien ir mācību satura maiņa.Konkrēti – plānotā pāreja uz kompetencēs balstītu vispārējās izglītības saturu, pie kā strādā Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts izglītības satura centrs un citas institūcijas. 

Posted: September 12, 2017, 7:43 pm
Cik daudz aplamas izglītības reformas vēl tiks īstenotas?

Sabiedrības iniciatīvas portālā manabalss.lv pašlaik savākti jau vairāk nekā 3 000 paraksti par to, lai saglabātu pašreizējo skolas gaitu uzsākšanas vecumu, kad bērni uzsāk mācības skolā no septiņu gadu vecuma, pretēji Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerei sūtīt skolā bērnus jau no sešu gadu vecuma. Šai idejai nepiekrīt arī Saeimas deputāte, trīs bērnu māmiņa, juriste Inga Bite. Savā viedoklī viņa skaidro, kāpēc IZM virzītā reforma nav pārdomāta. 

Posted: September 11, 2017, 1:14 pm
Kāpēc mācību sasniegumi dažādās Latvijas skolās ir tik atšķirīgi?  Ekonometriskās analīzes rezultāti

Turpinām rakstu sēriju par izglītības sistēmā nepieciešamajām pārmaiņām kā priekšnosacījumu tam, ka Latvija kļūst par labklājības valsti.

Mācību rezultāti un sasniegumi Latvijas skolās diezgan ievērojami atšķiras. Pasaulē par šo tēmu ir veikti simtiem pētījumu, tāpēc kādam var kļūdaini likties, ka "viss jau sen ir izpētīts".Tomēr to secinājumi lielā mērā atspoguļo valsts specifiku, konevar pilnībā attiecināt uz pārējām valstīm. 

 

 

 

Posted: September 7, 2017, 9:38 am
Latvijas vispārējās izglītības sistēmas raksturojums

Turpinām rakstu sēriju par izglītības sistēmā nepieciešamajām pārmaiņām kā priekšnosacījumu tam, ka Latvija kļūst par labklājības valsti.

 

 

 

 

 

 

 

Posted: September 5, 2017, 11:29 am
Kāpēc Latvijas izglītības sistēmai jāvirzās uz izcilību?

Kā jau ievadrakstā minēja mans kolēģis, izglītoti un prasmīgi iedzīvotāji ir jebkuras labklājības valsts pamats. Īpaši tas ir svarīgi valstīm, kurām nav citu priekšrocību, piemēram, derīgo izrakteņu. Ja vēlamies jelkad dzīvot Latvijā, kura labklājībā un iedzīvotāju ienākumu līmenī līdzinās turīgāko Eiropas un pasaules valstu pulciņam, nav cita ceļa, kā sākt līdzināties tām. Proti, ir jāpanāk, ka Latvijas iedzīvotāju zināšanas un prasmes līdzinās turīgā valstī dzīvojošo prasmēm un zināšanām. Turklāt – ar to domājot sabiedrību kopumā.Ar nelielu saujiņu spīdekļu vien nepietiks, lai visas valsts iedzīvotāji varētu atļauties dzīvot labklājībā. 

Posted: September 1, 2017, 1:55 pm
Kā izrauties no viduvējības slazda Latvijas izglītībā? Un kāpēc Latvijas Bankai tas rūp?

Šogad, tāpat kā citus gadus, 1. septembris ir īpašs tiem vairāk nekā 20 tūkstošiem skolēnu, kas uzsāk savas skolas gaitas.Katrs no viņiem ar savām domām, cerībām, bet visi kopā tomēr nedaudz satraukti lielo pārmaiņu priekšā. 

 

 

 

Posted: August 29, 2017, 12:09 pm
Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, izglītības jomas pārstāvji ar lielāku pieredzi atceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu. 

Posted: August 9, 2017, 3:37 pm
Jautājums Nr. 1

Deklarācija par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu un lēmums par Satversmes darbības atjaunošanu, Pilsonības likums, iestāšanās ES un NATO – vieni no tālredzīgākajiem lēmumiem, kurus pieņēmuši tautas pārstāvji – deputāti. Savukārt sociāli ekonomiskajā jomā – lēmums par svarīgāko infrastruktūras un enerģētisko objektu (par to balsoja pilsoņi) saglabāšanu valsts īpašumā, par pensionēšanās vecuma pakāpenisku palielināšanu (pagaidām tas glābj visu pensiju sistēmu), kā arī lēmumi par vairāku demogrāfisko programmu īstenošanu.

Posted: August 9, 2017, 12:37 pm
Pedagogu profesionālās kompetences pilnveide starptautiskos „eTwinning” semināros

Man bija iespēja apmeklēt divus starptautiskus seminārus – „Starppriekšmetu sadarbība mācību procesā un eTwinning projektos” („eTwinning Cross-Curriculum projects”), kas norisinājās aprīļa sākumā Rīgā, un „Iekļaušanās caur radošumu un kultūrizglītību” („Creative and Cultural Education – Inclusive Approaches”) maija sākumā Minhenē. Tā kā jau, pirms piedalīšanās kursos, no citiem pedagogiem biju dzirdējusi pozitīvas atsauksmes par „eTwinning” aktivitāti, nolēmu pamēģināt pieteikties mājaslapā www.etwinning.lv izsludināto semināru apmeklējumam, un nu arī es varu pievienoties kolēģu sajūsmai – abi šie semināri man ir devuši daudz aizraujošu ideju, kā bagātināt mācību procesu spāņu valodas stundās, kā arī iedvesmojuši uzdrošināties uzsākt pašai savus „eTwinning” projektus.

Posted: August 3, 2017, 2:48 pm
Vasaras Saulgrieži

Kad: Zāļu diena 20.jūnijā, Jāņi 21.jūnijā. Svin vakaru un nakti līdz 21.jūnija saullēktam.

Kāpēc: Saule pie apvāršņa riet vistālāk ziemeļrietumos, visgarākā diena un visīsākā nakts.

Tradīcijas: Aplīgo dārzus, tīrumus, kokus, bites, lopus, kaimiņus. Kurina Jāņuguni. Dedzina pūdeli jeb raganu  – darvas muciņu vai vecu ratu rumbu, piestiprinātu kārts galā. Ugunī ziedo sieru, alu, Jāņuzāles. Naktī peldas ezerā vai upē, ripina no kalna lejā ugunsratu, peldina uguns plostiņu. Līgo, iet rotaļās un danco. Visu nakti pavada uguns gaismā. Sagaida saullēktu un mazgājas rasā.

Posted: May 30, 2017, 11:55 am
Karjerā jāiegulda, vēl skolas solā sēžot

Jautājums par valsts izglītības iestāžu spēju jauniešus kvalitatīvi sagatavot darba tirgum, vienlaikus veicinot pieprasītāko un perspektīvāko amatu pratēju sagatavošanu, vienmēr ir bijis aktuāls. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka tieši augstskola ir tā institūcija, kas jauniešus sagatavo viņu izvēlētajai profesijai. Taču izšķiroša nozīme ir skolas solā gūtajām zināšanām, jo tās vislielākajā mērā ietekmē profesijas izvēli. Tāpat apsveicama ir katra jaunieša iniciatīva darīt vairāk nekā to pieprasa izglītības sistēma, jo tas ļauj, vēl skolas vai augstskolas solā esot, paplašināt zināšanas, apgūt jaunas prasmes un jau ieguldīt turpmākajā karjerā. Un šādu iespēju ir daudz – dažādi izglītojoši konkursi, semināri, pieredzes apmaiņas braucieni un citi.

Posted: May 10, 2017, 3:48 pm
Ilgtspējīgs mācību process

Gadsimtiem ilgi attīstības pamatā bija darbaspēks, kapitāls un resursi, tad šajā gadsimtā attīstības pamatā būs zināšanas, jaunrade un ātrums. Latvijas valsts, ar gadsimtiem senām izglītības kultūras tradīcijām, ir ideāli piemērota jauniem globālās ekonomikas izaicinājumiem.

Sabiedrība gadsimtiem ilgi varēja atļauties izniekot cilvēku resursus, līdzīgi kā dabas resursus, taču šajā gadsimtā ir nopietni jāmaina attieksme un jāveido jauna veida attiecības, izglītības sistēmā visos līmeņos.

Posted: April 24, 2017, 1:46 pm
Ko darīt, lai reformas izglītībā izdotos?

Jaungada apsveikumā ministru prezidents Māris Kučinskis teica, ka Latvijas skolēnu sasniegumi ir pasaules valstu vidējā līmenī, ar to pamatojot reformu nepieciešamību. Apgalvojums – maldīgs! Īstenībā Latvija ir 70 attīstītāko OECD organizācijas dalībvalstu vidū (pētījumos iekļautajās izglītības jomās). Tas nozīmē, ka visu pasaules valstu (kopā ap 200) vidū, mēs noslēdzam labāko valstu sestdaļu. Gribētos pateikties par to visiem tiem skolotājiem, kuri godprātīgi ir centušies skolēnu sasniegumu līmeni paaugstināt, neraugoties uz pārpratumiem jaunajā atalgojuma sistēmā, haotiskajām ierēdņu darbībām iepriekšējo izglītības ministru laikā un neskaidrībām pašreizējā izglītības satura reformā!



 

Posted: April 24, 2017, 12:36 pm
Projektā Scientix izsludināti trīs jauni pasākumi skolotājiem

Daudzi dabaszinātņu un matemātikas skolotāji Latvijā jau zina, kas ir Scientix, kur meklēt informāciju par Scientix un kāpēc par Scientix būtu vērts interesēties. Šī dabaszinātņu izglītības kopiena Eiropā piesaista skolotāju uzmanību jau kopš 2011. gada gan ar vērienīgām un idejām bagātām konferencēm, gan ar sadarbības projektiem un daudzveidīgiem mācību materiāliem. Šo gadu laikā kopiena Scientix ir attīstījusies, pilnveidojusies un pulcējusi arvien vairāk skolotāju no dažādām Eiropas valstīm. Kopš 2017. gada sācies jau trešais darbības posms Scientix 3

Posted: April 24, 2017, 12:15 pm
Neatkarīgā izglītības biedrība: sešgadnieku reformas īstenošanai nepieciešami 150 miljoni eiro

Pagājušajā nedēļā Neatkarīgā izglītības biedrība piedalījās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kur centās skaidrot mītus, ko popularizē t.s. sešgadnieku reformas veidotāji, piemēram, ka visi Eiropas Savienības (ES) valstu bērni iet skolā no sešu gadu vecuma, ka skolā mācās 12 gadus, un Latvijai kā ES valstij jādara tāpat, ka pašlaik vidusskolas solos sēž „pārauguši” deviņpadsmitgadīgi jaunieši, kuriem jābūt darba tirgū u.tml. Lielākoties tie ir mīti, un politikas veidotāji nereti pretargumentus nevēlas uzklausīt.

Posted: March 28, 2017, 11:09 am
Atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam

„Vai par šiem ļaunajiem cilvēkiem zina mūsu Valsts prezidents?” jautāja bijušais manas skolas skolēns. Es domīgi atbildēju, ka prezidentam ir tik daudz citu lietu, ko zināt. „Bet, lūdzu, uzrakstiet viņam!” viņš neatlaidās. Nolēmu – varbūt patiesi ir jāuzraksta. 

 

 

 

 

 

Posted: March 3, 2017, 6:14 pm

Laikraksts „Izglītība un Kultūra” sadarbībā ar izglītības uzņēmumu „Lielvārds” 10. februārī organizēja diskusiju „Ko, kas un kā mācīs skolēniem Latvijas skolās, sākot ar 2018./2019. mācību gadu?”.

Posted: March 3, 2017, 9:19 am
Profesore Ilga Kreituse: Latvijas izglītības sistēmā ir permanentās reformas

Runājot par reformām Latvijas izglītības sistēmā, jāsaka, ka tās ilgst kopš neatkarības atjaunošanas, turklāt šajās reformās mēs ejam pa riņķi, neko jaunu neizdomājot.

 

 

 

 

 

 

Posted: February 27, 2017, 11:31 am
Nemētāsim tukšas, apmelojošas frāzes, domāsim par saviem cilvēkiem un novadu attīstību

„Studijas Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) Cēsu filiālē ir mans ieguvums par visiem 100%” – tā ir šī gada RPIVA absolventes Lailas Virses atziņa un līdzīgu ir daudz gan no studentu, gan darba devēju puses.

 

 

 

 

 

 

Posted: January 19, 2017, 10:48 am

Valsts augstākajām amatpersonām – Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un Ministru prezidentam Mārim Kučinskim – adresētā vēstulē 114 cilvēki lūdz apturēt Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 589 „Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” darbību, kas paredz ļoti lielu publisku līdzekļu izniekošanu nebūtiskām, nepamatotām darbībām speciālajā izglītībā.

Posted: December 1, 2016, 5:31 pm
Seriāls liek skaidrot – kas ir seksuāla vardarbība pret bērnu?

23. novembrī – dienā bērnu aizsardzībai no seksuālas vardarbības – sabiedrībā radusies asa diskusija par seriāla „Šķiršanās formula” ainu, kurā galvenais varonis Oskars savu 11 gadus veco dēlu dzimšanas dienā aizved uz viesnīcas numuriņu pie sievietes, kas viņu sagaida gultā, seksuālā pozā.

Izskanējušie komentāri parāda, ka sabiedrībā nav pietiekamas izpratnes par to, kas ir seksuāla vardarbība pret bērnu. Daļai cilvēku joprojām ir priekšstats, ka seksuāla vardarbība ir izvarošana. Līdz ar to, kad stāstām par plašu pētījumu datiem, ka Latvijā no seksuālas vardarbības cietis katrs desmitais bērns, tas var radīt neizpratni. Tāpēc mēs atgādinām – seksuāla vardarbība pret bērnu nav tikai dzimumakts, un mēs varam nodarīt bērnam pāri, viņam pat nepieskaroties.

Posted: November 29, 2016, 8:53 pm
Mācības ar sešu gadu vecumu var paaugstināt uzmanības deficīta/hiperaktivitātes un mācīšanas traucējumu risku

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aktīvi virza kārtējo reformu – šoreiz par to, ka obligātai pamatizglītības apguvei jāsākas jau ar sešu gadu vecumu. Savu iniciatīvu ministrija skaidro ar to, ka daudzviet vidējās izglītības iestādēs gados vecākajiem jauniešiem zūd motivācija mācīties un psiholoģiski viņi vairs neatbilst vispārizglītojošās skolās patlaban organizētajam mācību procesam, bet, vai sešus gadus vecs bērns psiholoģiski ir gatavs uzsākt skolas gaitas? Kā tas var ietekmēt bērna psihi un motivāciju mācīties?

 

 

 

 

Posted: November 29, 2016, 10:58 am
Ceļa vārdi jaunajam IZM Absolventu reģistram

Nav grūti prognozēt, ka šā gada 23. novembrī koalīcija Saeimā līdzās 2017. gada budžetam lielā vienprātībā atbalstīs arī 57 t.s. „budžeta paketes” likumprojektus. „Budžeta paketē” iekļuvuši arī grozījumi Augstskolu likumā (likumprojekts Nr. 695/Lp12(1)), ar kuriem Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno ieviest jaunu – Studējošo un absolventu – reģistru. Grozījumiem ir maz kopīga ar 2017. gada budžetu, tomēr tas netraucēs Saeimai tos pieņemt kā steidzamus.

 

Posted: November 23, 2016, 9:01 am
Skolas nav gatavas uzņemt sešgadniekus

Pēdējā laikā ar lielu intensitāti aktualizējies temats par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānotajiem grozījumiem Vispārējās izglītības likumā, tajos paredzot obligātās pamatizglītības apguves sākšanu no sešu gadu vecuma. Jaunās izmaiņas jeb precīzāk būtu teikt – savulaik jau vairākkārt nesekmīgi iesāktās reformas tiek virzītas lielā tempā, ar nolūku tās juridiski nostiprināt jau 2018. gada 1. jūlijā. 

 

 

 

 

Posted: November 7, 2016, 2:30 pm
Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā konference, izstāde un grāmata par 1896. gada Latviešu etnogrāfisko izstādi

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, kura krājumā atrodas lielākā daļa līdz mūsdienām saglabāto 1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes priekšmetu, šajā nedēļā notiks vairāki nozīmīgi pasākumi: 25. un 26. oktobrī starptautiska zinātniska konference „Indivīds. Vēsture. Nācija. Latviešu etnogrāfiskajai izstādei – 120”. Tās programma pieejama muzeja mājaslapā www.lnvm.lv;

- 26. oktobrī atklās plašai auditorijai adresētu izstādi „Versija – latvieši: 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde”;

- 26. oktobrī atvērs grāmatu „Latviešu etnogrāfiskā izstāde 1896”, kas tapusi sadarbībā ar apgādu „Neputns”.

Posted: October 24, 2016, 5:01 pm

Comments are closed