IZM jaunumi

Aktualitātes

bbceRīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti, Latvijas Organiskās sintēzes institūtu un ārvalstu starptautiskajiem partneriem Šveices AO Research Institute Davos un Vācijas Fridriha-Aleksandra Erlangenas-Nirnbergas universitātes Biomateriālu centru veidos izcilības centru programmas “Apvārsnis 2020” Teaming Phase I projekta “Baltijas Biomateriālu ekselences centrs” ietvaros. Ir saņemts Eiropas Komisijas apstiprinājums projekta pirmās fāzes finansējumam biznesa plāna izstrādei centra attīstībai, un 2017.gada septembrī jau uzsākta projekta īstenošana.

Baltijas Biomateriālu ekselences centru plānots veidot kā spēcīgu zinātnisko centru vispusīgai biomateriālu izpētei ar starpdisciplināru pieeju zināšanu pārneses un infrastruktūras ziņā. Iecerēts, ka centrs piedāvās industrijai vispusīgus pakalpojumus, no materiālu izstrādes laboratorijā līdz klīniskiem pētījumiem.

Projekts atbilst Viedās Specializācijas stratēģijas (RIS3) pamatnostādnēm, veicinot inovatīvu produktu un pakalpojumu radīšanas potenciālu un attīstot konkurētspējas priekšrocības.
Piemērojot līdzdalības paplašināšanas principu, ilgtermiņa stratēģiskā sadarbībā tiks integrēta projekta partneru labākā pieredze zināšanu pārnesē un, pateicoties Eiropas Komisijas un valsts līdzfinansējumam projekta ietvaros, tiks dota unikāla iespēja attīstīt izcilību biomateriālu pētniecības jomā un veicināt inovāciju piemērošanu industrijā.

Sīkāka informācija par projektu pieejama interneta vietnē: http://bbcentre.eu

Šobrīd Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts jau veiksmīgi īsteno Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” Teaming Phase II projektu “Viedo materiālu pētījumu un tehnoloģiju pārneses centrs – CAMART2”, kura mērķis ir izveidot reģionālu izcilības centru materiālzinātnēs ar efektīvu jaunu materiālu un modernu tehnoloģiju pārnesi komerciālos un sabiedriskā labuma produktos. Projekta īstenošana notiks līdz 2023.gadam. Projekta kopējie ieguldījumi ir 30 milj. eiro, kas ir lielākais jebkad piešķirtais finansējums projektam Latvijā.

Posted: October 19, 2017, 12:12 pm

Līdz 2017. gada 30. novembrim Latvijas studenti un pētnieki aicināti pieteikties Izraēlas valdības stipendijām 2018./2019. akadēmiskajam gadam maģistrantūras, doktorantūras, pēcdoktorantūras studijām un pētniecībai vai dalībai modernā ivrita vasaras kursos.

Tiek piedāvātas šādas stipendijas:

  • maģistrantūras, doktorantūras, pēcdoktorantūras studiju stipendija vai pētniecības stipendija, lai studētu vai veiktu pētniecības darbu Izraēlas augstskolās (līdz vienam akadēmiskajam gadam, t.i., astoņiem mēnešiem);
  • stipendija dalībai modernā ivrita vasaras kursos (3–4 nedēļas).

Latvijas studenti un pētnieki piedalās kopīgā konkursā ar citu valstu studentiem un pētniekiem.

Prasības kandidātiem:

  • Latvijas Republikas pilsonis;
  • iegūts vismaz bakalaura grāds;
  • labas atzīmes;
  • nepārsniedz 35 gadu vecumu;
  • labas angļu valodas vai ivrita zināšanas;
  • stipendijas kandidātam jāatbilst izvēlētās Izraēlas augstskolas akadēmiskajām prasībām.

Iesniedzamie dokumenti:

  • aizpildīta pieteikuma veidlapa (atrodama Izraēlas Ārlietu ministrijas mājaslapā);
  • studiju vai pētniecības plāns, norādot augstskolu, kurā kandidāts vēlas studēt vai veikt pētniecības darbu;
  • CV;
  • ielūguma vēstule (kopija) no augstskolas Izraēlā, ka tā ir ar mieru uzņemt kandidātu (vasaras kursiem nav nepieciešama), pētniekiem – vēstule (kopija) no Izraēlas augstskolas profesora, kas apliecina, ka viņš uzņemas stipendiāta pētniecības darba vadību;
  • diploma un diploma pielikuma kopija (kopijām jābūt apstiprinātām augstskolas Ārējo sakaru daļā vai pie notāra);
  • vismaz 2 ieteikuma vēstules no augstskolas pasniedzēja vai profesora, kurš ir mācījis kandidātu;
  • 3 fotogrāfijas;
  • medicīnas izziņa (veidlapa atrodama minētajā interneta vietnē).

Dokumentu iesniegšana:

  • dokumenti trīs eksemplāros jāiesniedz Izraēlas vēstniecībā (Elizabetes iela 2, Rīga).

Vairāk informācijas Izraēlas Ārlietu ministrijas mājaslapā.

Neskaidrību gadījumā lūdzam rakstīt e-pasta vēstuli uz adresi: scholarship@mfa.gov.il.


Kontaktpersona Izraēlas vēstniecībā Latvijā:
Marika Piņķe
Kultūras nodaļas vadītāja
e-pasta adrese: culture@riga.mfa.gov.il 
Tel.: +371 67635506

Posted: October 19, 2017, 11:05 am

petniecibas telpaEiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumenta (NFI) pētījumu un stipendiju programmā izveidotās zinātnieku grupas un radītās zināšanas ir ieguldījums turpmākas sadarbības veidošanā, uzsvērts programmas noslēguma konferencē, ko šodien organizēja Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM).

“Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm ir kopīga vēlme – nodrošināt stabilitāti, drošību un labklājību reģionā, kā arī plašākā ģeogrāfiskā tvērumā. Stiprinot saites ar Ziemeļvalstīm, Latvijai ir svarīgi veicināt cilvēku savstarpējos kontaktus, atbalstīt sadarbību starp akadēmiskajām un pētnieciskajām organizācijām, veidot sadarbības tīklus, kopīgus projektus un radīt zināšanas, jo tieši šādi savstarpēji bagātinoties mēs būtībā stiprinām Baltijas un Ziemeļvalstu kopējo pētniecības telpu,” uzsvēra Līga Lejiņa, IZM valsts sekretāre.

“Kā EEZ un NFI programmas ietekmes izvērtējuma ziņojumā atzīst iesaistītās organizācijas, programmas pētniecības aktivitātē īstenotie projekti ļāvuši tām apgūt jaunas pētniecības metodes, veikt pētījumus Norvēģijas laboratorijās, izveidot jaunas iestrādes pētniecībai un nodibināt jaunus kontaktus sadarbībai. Savukārt, vērtējot stipendiju aktivitāti, pārliecinošs vairākums jeb 75% respondentu atzinuši, ka mobilitātei bijusi pozitīva ietekme uz akadēmisko vai profesionālo karjeru,” atzina Elita Zondaka, VIAA Zinātnes, pētniecības un inovāciju politikas atbalsta departamenta direktore.

Diskusijā par programmā sasniegto rezultātu ilgtspēju, ietekmi un ieguvumiem IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa atklāja, ka šobrīd notiek darbs pie nākamās EEZ un NFI programmas perioda veidošanas, kurā paredzēts īstenot plašākus projektus, piedaloties visu trīs Baltijas valstu un Ziemeļvalstu pētniekiem. Jaunā programma atbalstīs pētījumus jebkurā zinātņu jomā, īpaši veicinot tādu projektu īstenošanu, kuriem ir vislielākā ietekme uz Baltijai un Ziemeļvalstīm kopēja cilvēkkapitāla un akadēmiskās ekselences veidošanu reģionam svarīgos jautājumos.

Notiek diskusijas arī par izglītības sadaļas iekļaušanu pētniecības programmā, paredzot stipendijas maģistrantūras un doktorantūras studentu dalībai pētniecības projektos. Plānots, ka projektu konkursi tiks izsludināti 2018. gadā Igaunijā, 2019. gadā Latvijā un 2020. gadā Lietuvā un tiem varēs pieteikties visu Baltijas valstu partneri – akadēmiskās un zinātniskās institūcijas. Jauns elements programmā būs lielāks uzsvars uz pētniecības rezultātu popularizēšanu un sabiedrības iesaisti.

No 2015. līdz 2017. gadam programmas pētniecības aktivitātē 12 Latvijas un 7 Norvēģijas zinātniskās institūcijas ciešā sadarbībā īstenojušas 11 projektus par kopējo finansējumu 4,17 milj. eiro. Šajos projektos strādājuši 169 pētnieki, ir sagatavotas 174 publikācijas, tai skaitā 115 zinātniskās publikācijas - 56 sabiedrības veselības zinātnes jomā, 43 – sociālajās zinātnēs un 75 – humanitārajās zinātnēs. Pārstāvēti dažādi pētniecības virzieni: dabas zinātnes, medicīna, vēža pētniecība, bērnu ar kustību traucējumiem motorikas attīstība, valoda, dzimumsocialitāte un augstākā izglītība. Vairākos projektos veikti arī starpdisciplināri pētījumi.

Savukārt programmas stipendiju aktivitātē 12 Latvijas augstākās izglītības institūcijas īstenojušas 26 sadarbības projektus, to vidū septiņus sinerģijas projektus ar pētniecības aktivitāti, sniedzot iespēju 71 studentam un 192 augstskolu mācībspēkiem doties studiju un profesionālās izaugsmes mobilitātē uz Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu, kā arī trīs donorvalstu studentiem un 58 akadēmiskā personāla pārstāvjiem doties mobilitātē uz Latviju. Šajā aktivitātē pārstāvēts plašs zinātņu jomu klāsts: inovāciju vadība, veterinārmedicīna, uzturzinātne, ķīmija, arhitektūra un inženierzinātnes, mehānika u.c., tomēr visvairāk EEZ un NFI iespējas izmantojuši sociālo un humanitāro zinātņu pārstāvji.

EEZ un NFI programmas ieguldījums ir vērsts uz to, lai novērstu sociālo un ekonomisko nevienlīdzību un stiprinātu divpusējās attiecības starp donorvalstīm un saņēmējvalstīm. EEZ un NFI atbalsts kopš 2004. gada pieejams arī Latvijā. IZM ir atbildīgā ministrija par programmas „Pētniecība un stipendijas” ieviešanu Latvijā, un VIAA administrē programmas pētniecības un stipendiju projektus. EEZ un NFI atbalsts īstenots divos plānošanas periodos – no 2004. līdz 2009. gadam un no 2009. līdz 2014. gadam.

Papildu informācija:
Kristīne Keiča
VIAA Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas
sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67854760
Mob.: 28628088
e-pasts: kristine.keica@viaa.gov.lv

Posted: October 18, 2017, 11:26 am

Šodien, 2017. gada 17. oktobrī, valdība nolēma apbalvot ar Ministru kabineta Atzinības rakstiem 23 izcilas Latvijas personības, tostarp septiņi MK Atzinības raksti piešķirti par nopelniem izglītības, zinātnes un sporta jomā. Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķim, bioloģijas doktoram, Daugavpils Universitātes rektoram Arvīdam Barševskim piešķirta Ministru kabineta balva par izcilu devumu Latgales un Sēlijas augstākās izglītības attīstībā un starptautiski atzītu ieguldījumu koleopteroloģijā, kā arī par Latvijas koleopteroloģijas skolas izveidošanu Daugavpilī.

Par īpašiem nopelniem zinātnes attīstībā un Latvijas – Indijas starptautiskās sadarbības veicināšanā MK Atzinības rakstu saņems Latvijas Universitātes (LU) profesore, habilitētā filoloģijas doktore Sigma Ankrava, par fundamentāliem pētījumiem algoritmu teorijā un datorzinātnes skolas izveidi godalgu saņems LU Datorikas fakultātes profesors, informācijas tehnoloģiju habilitētais doktors Jānis Visvaldis Bārzdiņš. Vidzemes Augstskolas Sabiedrības zinātņu fakultātes asociētajai profesorei, Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta pētniecei politisko zinātņu doktorei Felicianai Rajevskai valdība teiks paldies par nozīmīgu ieguldījumu sociālās politikas zinātnē. Profesionālās izglītības kompetences centra "Rīgas Valsts tehnikums" direktore Dagnija Vanaga MK Atzinības rakstu saņems par ieguldījumu profesionālās izglītības attīstībā, sekmējot sadarbību ar nozares darba devējiem, bet Rēzeknes Katoļu vidusskolas direktore Marija Mickāne - par mūža ieguldījumu izglītības jomas attīstībā. Šķēpmešanas treneri Valentīnu Eiduku apbalvos par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas vieglatlētikas attīstībā, savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis habilitētais fizikas doktors, Rīgas Tehniskās universitātes profesors Andris Ozols saņems apbalvojumu par nozīmīgu ieguldījumu optisko tehnoloģiju attīstībā un aktīvu līdzdalību Latvijas Zinātņu akadēmijas darbā.

Atzinības rakstus S. Ankravai, J. V. Bārzdiņam, F. Rajevskai, D. Vanagai, M. Mickānei, V. Eidukai un A. Ozolam pasniegs izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Ar šodien valdībā apstiprinātajiem rīkojuma projektiem "Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu" un “Par Ministru kabineta balvas piešķiršanu" var iepazīties MK mājaslapā.

Posted: October 17, 2017, 10:25 am

eee grantsŠodien, 17. oktobrī, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumenta (NFI) pētījumu un stipendiju programmas noslēguma konferencē Latvijas un ārvalstu eksperti diskutē par programmas rezultātiem, to ilgtspēju un ietekmi. Konferenci organizē Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM).

“EEZ un NFI atbalsts ir ievērojami sekmējis Latvijas augstākās izglītības iestāžu un zinātnisko institūciju starptautisko un pārrobežu sadarbību zinātnē un pētniecībā. Ministrijas pārraudzītajā programmā “Pētniecība un stipendijas” kopīgi īstenotajos projektos ir pārstāvēti dažādi pētniecības virzieni - dabas zinātnes, medicīna, vēža pētniecība un daudzi citi, vairākos projektos veikti arī starpdisciplināri pētījumi. Dalība EEZ un NFI atbalstītajos projektos sniedz milzīgu ieguldījumu pētniecības un augstākās izglītības izaugsmē un konkurētspējā,” uzsver IZM valsts sekretāra vietniece – Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore Gunta Arāja.

“Esam gandarīti par īstenotajiem projektiem, jo 10 pētniecības projektos no 11 ir pārsniegti rezultatīvie rādītāji. Par šo projektu ilgtspēju liecina tas, ka jau šobrīd ir iesniegti 6 jauni pētniecības projektu pieteikumi, kuros Latvijas zinātniskās institūcijas turpinās sadarbību ar partneriem Norvēģijā. Savukārt diviem projektiem jau sekojuši jauni pētniecības projekti, ko finansē citu valstu valdības. Zinātniskās institūcijas novērtē iespēju piedalīties programmā, un par to liecina pieteikumu skaits, kas deviņas reizes pārsniedza pieejamos līdzekļus,” stāsta Dita Traidās, VIAA direktore.

No 2015. līdz 2017. gadam programmas pētniecības aktivitātē 12 Latvijas un 7 Norvēģijas zinātniskās institūcijas ciešā sadarbībā īstenojušas 11 projektus par kopējo finansējumu 4,17 milj. eiro. Šajos projektos strādājuši 169 pētnieki, ir sagatavotas 174 publikācijas, tai skaitā 115 zinātniskās publikācijas - 56 sabiedrības veselības zinātnes jomā, 43 – sociālajās zinātnēs un 75 – humanitārajās zinātnēs.

Savukārt programmas stipendiju aktivitātē 12 Latvijas augstākās izglītības institūcijas īstenojušas 26 sadarbības projektus, to vidū septiņus sinerģijas projektus ar pētniecības aktivitāti, sniedzot iespēju 71 studentam un 192 augstskolu mācībspēkiem doties studiju un profesionālās izaugsmes mobilitātē uz Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu, kā arī trīs donorvalstu studentiem un 58 akadēmiskā personāla pārstāvjiem doties mobilitātē uz Latviju. Šajā aktivitātē pārstāvēts plašs zinātņu jomu klāsts: inovāciju vadība, veterinārmedicīna, uzturzinātne, ķīmija, arhitektūra un inženierzinātnes, mehānika u.c., tomēr visvairāk EEZ un NFI iespējas izmantojuši sociālo un humanitāro zinātņu pārstāvji.

EEZ un NFI programmas ieguldījums ir vērsts uz to, lai novērstu sociālo un ekonomisko nevienlīdzību un stiprinātu divpusējās attiecības starp donorvalstīm un saņēmējvalstīm. EEZ un NFI atbalsts kopš 2004. gada pieejams arī Latvijā. IZM ir atbildīgā ministrija par programmas „Pētniecība un stipendijas” ieviešanu Latvijā, un VIAA administrē programmas pētniecības un stipendiju projektus. EEZ un NFI atbalsts īstenots divos plānošanas periodos – no 2004. līdz 2009. gadam un no 2009. līdz 2014. gadam.

Posted: October 17, 2017, 6:00 am

latvijas zinatnes prioritarie virzieniŠodien, 2017. gada 12. oktobrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts “Par prioritārajiem virzieniem zinātnē no 2018. līdz 2021. gadam”. Pamatojoties uz valsts attīstības nostādnēm un sabiedrības interesēm IZM ir izvirzījusi astoņus virzienus, kuros tupamākajos četros gados tiks fokusēts Latvijas zinātnieku darbs.

Prioritārie virzieni 2018. līdz 2021.gadam:

-Dabaszinātnes, lietišķā matemātika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas zināšanu ekonomikas attīstībai, viedie materiāli un tehnoloģijas produktu un procesu vērtības palielināšanai un kiberdrošības stiprināšana;
-Energoneatkarība, energoefektivitāte un klimata pārmaiņas;
-Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana;
-Sabiedrības veselība, sports, labklājība un demogrāfija;
-Zināšanu kultūra un inovācijas ekonomiskajai ilgtspējai;
-Atvērta, iekļaujoša sabiedrība un sociālā drošumspēja;
-Sabiedrības drošības un aizsardzības izaicinājumi;
-Latvijas valstiskums, valoda un vērtības.

Nākamgad kopējo valsts finansējumu zinātniskiem pētījumiem plānots palielināt par 3,9 miljoniem eiro. Šogad valsts tam atvēlēja 10,1 miljonu eiro, bet nākamgad - jau 14 miljonus eiro.

Līdz 2017.gada beigām ir spēkā šādi seši prioritārie zinātņu virzieni: vide, klimats un enerģija; inovatīvie un uzlabotie materiāli, viedās tehnoloģijas; sabiedrības veselība; vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana; valsts un sabiedrības ilgtspējīga attīstība; letonika. Šie virzieni lielā mērā sabalsojās ar Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” prioritātēm. Taču kopš šo prioritāšu apstiprināšanas Eiropā ir notikušas būtiskas sociālas un ģeopolitiskas pārmaiņas, kas ietekmē arī Latvijas zinātnes uzdevumus, kurus nepieciešams precizēt atbilstoši esošajai situācijai.

Nepieciešamība pārvērtēt Latvijas zinātnes prioritāros virzienus saistīta ar nelabvēlīgo Latvijas demogrāfisko situāciju, kuru uzskatāmi raksturo negatīvais iedzīvotāju migrācijas saldo, depopulācija un sabiedrības novecošanās - norāda zinātnieki Mārtiņš Kaprāns un Ivars Austers, kuri veica IZM pasūtīto pētījumu par prioritārajiem virzieniem zinātnē. Iedzīvotāji pētījuma veicējiem akcentējuši, ka atbalstāma ir viņiem tuvāku problēmu pētīšana, piemēram, saistībā ar veselību un pārtikas kvalitāti, savukārt kopējās drošības un brīvību jautājumi tiek vērtēti kā mazāk nozīmīgi. Pētījuma autori gan uzsver, ka tas nekādā gadījumā nav interpretējams kā vēlme atteikties no šīm pētniecības un inovāciju jomām. Zinātnes institūcijas un zinātnieki nereti norāda, ka sociāli un humanitāri orientēti pētījumi ir ļoti nozīmīgi ilgtspējīgas attīstības kontekstā. Neietverot cilvēku subjektīvās labklājības un drošības jautājumus šķietami pilnībā tehnoloģisku vai dabaszinātnisku tēmu izpētē, var rasties situācija, kurā tehnoloģijām pašām par sevi pazūd to radīšanas sociālā jēga.

Pētījums “Latvijas sabiedrības, tautsaimniecības un zinātnes attīstībai aktuālie jautājumi, to nākotnes attīstības tendences un iespējas” pieejams IZM mājas lapā.

Ar MK rīkojuma projektu "Par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018.–2021.gadā" var iepazīties MK mājaslapā.

Priekšlikumus par rīkojuma projektu aicinām iesniegt divu nedēļu laikā. Kontaktpersona ir IZM Augstākās izglītības un inovāciju departamenta eksperte Lana Frančeska-Dreimane: Lana-Franceska.Dreimane@izm.gov.lv; tālr. 67047970.

Iedzīvotāji par prioritārajiem virzieniem aicināti izteikties atvērtajā diskusijā ar zinātnes politikas ekspertiem, nozaru, kā arī Eiropas Komisijas Vienotā pētījumu centra (Joint Research Centre) pārstāvjiem. Diskusija notiks 26. oktobrī pulksten 10 Rīgas Juridiskajā augstskolā (Strēlnieku ielā 4k-2). Reģistrēšanās atvērtai diskusijai par prioritāriem virzieniem zinātnē: http://ej.uz/zinatnesprioritates


Rīkojuma projekta anotācija (.pdf)

Rīkojuma projekts (.pdf)

Kontaktpersona:

Lana Frančeska Dreimane
Eksperte
Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departaments
Izglītības un zinātnes ministrija
E: lana-franceska.dreimane@izm.gov.lv
T: +371 67047970

 

Posted: October 12, 2017, 8:02 am

infografika previewIzglītības un zinātnes ministrijas prioritārie pasākumi 2018.gadā ir augstākās izglītības iestāžu akadēmiskā personāla darba samaksas palielinājums, fundamentālo un lietišķo pētījumu un valsts pētījumu programmu nodrošināšana, kā arī sociālā atbalsta nodrošināšana tiem pirmspensijas vecuma pedagogiem, kuri neturpinās darbu izglītības iestādē. Kopumā Izglītības un zinātnes ministrijas prioritārajiem pasākumiem papildus piešķirti 14,9 miljoni eiro, liecina otrdien, 2017.gada 10.oktobrī, valdībā apstiprinātais likumprojekts “Par valsts budžetu 2018.gadam”.

“2018.gada budžeta sagatavošanā izdevies paveikt vairāk nekā cerēts. Lai arī nav iegūts nepieciešamais finansējums visiem ministrijas prioritārajiem pasākumiem, nākamajā gadā izdevies palielināt finansējumu visām ministrijas pārraudzībā esošajām jomām: izglītībai, zinātnei, sportam, jaunatnes un valodas politikas īstenošanai. Gandarījums, ka izdevies panākt finansējuma pieaugumu augstskolu pedagogu atalgojumam un nākamo gadu laikā atalgojums turpinās pieaugt par 10%,” pauž izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis. Ministrs uzsver, ka papildu finansējumu izdevies nodrošināt arī nozīmīgiem valodas politikas jautājumiem, īpaši izglītības iespējām diasporas latviešiem un jauniešu nevalstiskajām organizācijām.

Ja 2016.gadā minimālā atalgojuma likme, piemēram, augstskolas docentam par pilnas slodzes darbu bija 753 eiro, tad 2017.gadā tā pieauga līdz 828 eiro, bet 2018.gadā tiks palielināta līdz 904 eiro, savukārt 2019.gadā – līdz 980 eiro. Nākamajā gadā šim mērķim plānoti papildus 3,7 miljoni eiro, kas valsts augstskolām un koledžām tiks piešķirti saskaņā ar ikgadējo vienošanos par valsts finansētajām budžeta vietām. Savukārt prioritāro STEM un pedagoģijas jomu studiju programmu sagatavošanai nākamajai studiju virzienu akreditācijai un programmu licencēšanai tiks investēti 551,2 tūkstoši eiro.

Ministrijas finansējums zinātnei 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, pieaugs par 2,3 miljoniem eiro, no tiem 1,4 miljonus eiro plānots piešķirt fundamentālo un lietišķo pētījumu projektiem un papildu 551 tūkstoti eiro – zinātnes bāzes finansējumam. Papildu 2 miljoni eiro ir paredzēti pētniecībai Ekonomikas ministrijas budžetā sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju īstenojamai valsts pētījumu programmai enerģētikas jomā. Kopumā konkursa kārtībā piešķiramais finansējums 2018. gadā sasniegs 14 miljonus eiro. Finansējumu plānots ieguldīt pētījumos, kas rada ekonomikas attīstībai nepieciešamās zināšanas valsts noteiktajos prioritārajos zinātnes virzienos, kā arī, lai sekmētu studējošo līdzdalību zinātniskajā darbā jau studiju laikā, tādējādi nodrošinot augstākās izglītības kvalitāti un kvalificētu speciālistu sagatavošanu.

Ministrija paredzējusi sociālā atbalsta programmu tiem pirmspensijas vecuma pedagogiem, kuriem līdz vecuma pensijas sasniegšanai būs palikuši ne vairāk kā trīs gadi un kuri pēc skolu tīkla sakārtošanas neturpinās darbu izglītības iestādē. Sociālā atbalsta maksimālais apjoms paredzēts sešu mēnešu pedagoga vidējās izpeļņas apmērā, veicot vienreizēju izmaksu trīs mēnešu apmērā un, sākot ar ceturto mēnesi, vēl trīs mēnešus, veicot izmaksu katru mēnesi. Sociālā atbalsta nodrošināšanai nākamajā gadā paredzēti 329,5 tūkstoši eiro.

Lai nepieļautu finansējuma samazinājumu sportam un nodrošinātu valsts funkciju sporta nozarē izpildi nemainīgā līmenī, 2,4 miljonus eiro plānots novirzīt sporta nozarei. Valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektu īstenošanā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro. Savukārt 1,2 miljoni eiro paredzēti Paralimpiskā sporta centra izveidei, kas būtu pirmais šāda veida centrs Baltijā, kas speciāli pielāgots cilvēkiem ar invaliditāti sporta treniņiem un aktīvām laika pavadīšanas iespējām, un vienlaikus piemērots arī cilvēkiem bez invaliditātes.

Tāpat plānoti atbalsta pasākumi latviskajai izglītībai un latviešu valodas apguvei diasporā. Plānota gan mācību materiālu izstrāde un diasporas skolotāju profesionālā pilnveide, gan diasporas izglītotāju foruma organizēšana un latviešu valodas apguves nometnes bērniem un jauniešiem, gan arī finansiāls atbalsts nedēļas nogales skolām, kā arī konsultācijas skolotājiem un vecākiem latviešu valodas apguves pilnveidei. Diasporas atbalsta pasākumiem izglītībā nākamajā gadā finansējums pieaugs par 63%.

Jaunatnes organizāciju darbības nodrošināšanai nākamajā gadā paredzēti papildu 350 tūkstoši eiro. Savukārt XVIII Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku “Gaudeamus” nodrošināšanai - 185 tūkstoši eiro.

Kopumā nākamajā gadā Izglītības un zinātnes ministrijas izdevumi paredzēti 395 453 061 eiro apmērā, savukārt mērķdotācijas pašvaldībām apmērs nākamgad paredzēts 349 904 140 eiro.

IZM

Posted: October 10, 2017, 1:37 pm

eksperimentsLatvijas zinātniekiem ir jāorientējas ne tikai uz ātri komercializējamiem produktiem un tehnoloģijām, bet arī jāsniedz ieguldījums lielo sabiedrības izaicinājumu risināšanā. Tikai visaptveroša pieeja sekmēs ilgtspējīgu Latvijas izaugsmi, nodrošinot līdzsvarotu ekonomiskā, sociālā un kultūras kapitāla attīstību, norāda zinātnieki Mārtiņš Kaprāns un Ivars Austers, kuri pabeiguši apjomīgu pētījumu “Latvijas sabiedrības, tautsaimniecības un zinātnes attīstībai aktuālie jautājumi, to nākotnes attīstības tendences un iespējas”. Pētījums kalpos par vienu no atskaites punktiem Ministru kabineta rīkojuma projekta “Par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018. – 2021.gadam” izstrādē. Šonedēļ zinātnes prioritāros virzienus nodos sabiedriskai apspriešanai.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) uzsver, ka pētniecības projektus visās zinātnes nozaru grupās – dabas zinātnēs, dzīvības zinātnēs un medicīnā, inženierzinātnēs, zemkopībās zinātnēs, sociālajās zinātnēs un humanitārajās zinātnēs uz līdzvērtīgiem noteikumiem vērtēs atsevišķos konkursos. Priekšroka būs iecerēm, kuras saskanēs ar iedzīvotāju un valdības akceptētajiem prioritārajiem virzieniem zinātnē nākamajiem četriem gadiem.

Nākamgad kopējo valsts finansējumu zinātniskiem pētījumiem plānots palielināt par 3,9 miljoniem eiro. Šogad valsts tam atvēlēja 10,1 miljonu eiro, bet nākamgad - jau 14 miljonus eiro. Lielāko daļu šī finansējuma 9,5 milj. eiro plānots investēt Latvijas sabiedrībai nozīmīgu jautājumu izpētē.

IZM ir sagatavojusi rīkojuma projektu “Par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018. – 2021.gadam”. Definējot prioritāros virzienus, IZM ir apkopojusi ministriju, profesionālo nozaru asociāciju, nevalstisko organizāciju un uzņēmumu atzinumus par sabiedrībai aktuālajiem, būtiskajiem nozaru izaicinājumiem. Tiesību akta projekts būs pieejams publiskai apspriešanai sākot ar ceturtdienu 12.oktobri. 26.oktobrī ir plānota atvērta diskusija par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018. – 2021.gadam ar zinātnes politikas ekspertiem, nozaru, kā arī Eiropas Komisijas Vienotā pētījumu centra (Joint Research Centre) pārstāvjiem.

Līdz 2017.gada beigām ir spēkā šādi seši prioritārie zinātņu virzieni: vide, klimats un enerģija, inovatīvie un uzlabotie materiāli, viedās tehnoloģijas, sabiedrības veselība, vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana, valsts un sabiedrības ilgtspējīga attīstība, kā arī letonika. Šie virzieni lielā mērā sabalsojās ar Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” prioritātēm. Taču kopš šo prioritāšu apstiprināšanas Eiropā ir notikušas būtiskas sociālas un ģeopolitiskas pārmaiņas, kas ietekmē arī Latvijas zinātnes uzdevumus, kurus nepieciešams precizēt atbilstoši esošajai situācijai.

Apstākļi, kas būtiski ietekmējuši vajadzību pārvērtēt Latvijas zinātnes prioritāros virzienus, ir saistīti ar nelabvēlīgo Latvijas demogrāfisko situāciju, kuru uzskatāmi raksturo negatīvais iedzīvotāju migrācijas saldo, depopulācija un sabiedrības novecošanās, pētījumā par prioritārajiem virzieniem zinātnē norāda zinātnieki Mārtiņš Kaprāns un Ivars Austers. Pētījuma autoriem iedzīvotāji akcentējuši, ka atbalstāma ir viņiem tuvāku problēmu pētīšana, kā veselība un pārtikas kvalitāte, kopējās drošības un brīvību jautājumi tiek vērtēti kā mazāk nozīmīgi. Pētījuma autori gan uzsver, ka tas nekādā gadījumā nav interpretējams kā vēlme attiekties no šīm pētniecības un inovāciju jomām. Zinātnes institūcijas un zinātnieki itin bieži norāda, ka sociāli un humanitāri orientēti pētījumi ir ļoti nozīmīgi ilgtspējīgas attīstības kontekstā. Neietverot cilvēku subjektīvās labklājības un drošības jautājumus šķietami pilnībā tehnoloģisku vai dabaszinātnisku tēmu izpētē, var rasties situācija, kurā tehnoloģijām pašām par sevi pazūd to radīšanas sociālā jēga.

Pētījuma “Latvijas sabiedrības, tautsaimniecības un zinātnes attīstībai aktuālie jautājumi, to nākotnes attīstības tendences un iespējas” analītiskā ziņojuma pilns teksts.

Posted: October 10, 2017, 7:31 am

skolnieks“Integrācijas politikas mērķis ir sabiedrība, kas jūt piederību savai valstij, ciena to un lepojas ar to, pārzina Latvijas vēsturi, jūtas piederīga latviešu kultūrai, brīvi pārvalda latviešu valodu kā dzimto un kopā svin svētkus,” pauž izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis. Izglītības, jaunatnes un valsts valodas politikas īstenošanai ir nozīmīga loma, lai sasniegtu saliedētas Latvijas sabiedrības kopīgos mērķus. Izglītības un zinātnes ministrija, veicot normatīvās vides pilnveidi, sniedzot atbalstu izglītības sistēmai konsekventi strādā, lai sniegtu savu ieguldījumu.

Sabiedrība un starptautiskie eksperti ir atzinīgi novērtējuši sasniegtos rezultātus, ko devusi 2004.gadā ieviestā daļēja pāreja uz mācību procesu latviešu valodā mazākumtautību skolās. Ir uzlabojies latviešu valodas zināšanu līmenis un mazākumtautību integrācija latviskajā kultūras telpā. Palielinājusies mazākumtautību jauniešu konkurētspēja darba tirgū, iespējas sekmīgi turpināt studijas Latvijas augstskolās. Taču joprojām nevienlīdzīgā situācijā ir daļa mazākumtautību jauniešu, kuriem nav iespēju pilnvērtīgi apgūt latviešu valodu vispārizglītojošās skolās. Esošais bilingvālās izglītības sistēmas modelis ir pārejas modelis, kuru nepieciešams pilnveidot atbilstoši laikmeta prasībām, lai varētu sasniegt apstiprinātos valsts nozīmes politikas plānošanas dokumentos un tajos definētos sasniedzamos mērķus. Nacionālās attīstības plānā (NAP 2014. – 2020.gada) kā viens no mērķiem ir izvirzīts: “Latvija 2020. gadā būs latviska… Latviešu valoda un kultūra ir arī Latvijas sabiedrību vienojošais pamats.” Konkrētus sasniedzamos mērķus un uzdevumus izvirza arī Deklarācija par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību un tajā definētais uzdevums: “Jāizstrādā plāns pārejai uz vienotu izglītības standartu mācībām valsts valodā valsts un pašvaldību finansētās izglītības iestādēs un jāuzsāk tā īstenošana”.

“Man ir patiess gandarījums, ka nepilna pusotra gada laikā sabiedrības integrācijas, izglītības, jauniešu un valsts valodas politikas stiprināšanas jomā ir pieņemti atbildīgi lēmumi - vairāk nekā iepriekšējos desmit gados kopā,” saka ministrs. Viņš uzsver, ka IZM ir virzījusi iniciatīvas un nodrošinājusi sabiedrības interesēs balstītu lēmumu pieņemšanu, kas sekmē integrācijas politiku, stiprina piederību valstij un nostiprina latviešu valodas lietojumu, īpaši izglītības jomā:

  • Ir izdevies nostiprināt normas, kas neļauj skolā strādāt pedagogiem, kuri apšauba valsts pamatus, pauž svešas un naidīgas ideoloģijas uzskatus, kuri apšauba latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu;
  • Nostiprinātas un reglamentētas vadlīnijas, kas skolēna audzināšanas procesā veido piederību valstij, tajā skaitā nostiprinot valsts valodas lomu;
  • Nostiprināta skolu direktoru atbildība un vērtēšanas sistēma, jo tieši skolas vadītājs ir atbildīgs par izglītības kvalitāti un tiem procesiem, kas notiek skolā, kā arī to, vai skolēni valsts valodu apgūst tādā līmenī, kā to paredz izglītības standarts, lai vēlāk spētu sekmīgi iekļauties gan tālākajā izglītības procesā, gan darba tirgū;
  • 12.klasēs jau no šī mācību gada un 9.klasēs ar samērīgu pārejas periodu centralizētie eksāmeni mazākumtautību skolās būs jākārto tikai latviešu valodā. Ar to tiek stiprināta ne tikai latviešu valodas loma izglītības procesā, bet arī novērsta nevienlīdzība, kas bija līdz šim, no visām Latvijā pārstāvētajām mazākumtautībām valodas izvēles iespēju paredzot tikai krievu valodā;
  • Nodrošināts lielāks valsts atbalsts mazākumtautību skolām, kuras dibinātas un darbojas uz starptautisku līgumu pamata (baltkrievu, ebreju, igauņu, lietuviešu, ukraiņu, poļu).

Šadurskis saka: “Mēs vēlamies sasniegt konsekventu ilglaicīgu izglītības politiku, kur skaidri definēts mērķis un secīgi soļi tā sasniegšanai. Mums nav vajadzīgs rezultāts rīt uz pusdienlaiku, bet pārliecība, ka pārskatāmā laikā mēs pabeigsim izglītības reformu, kas nodrošinās viendabīgu Latvijas kā nacionālas valsts izglītības standartu, saglabājot dažādu tautību Latvijas pilsoņu nacionālo kultūru savdabību un attīstību”.

Ministrs uzsver, ka IZM turpina konsekventu, politikas plānošanas dokumentos noteiktu uzdevumu īstenošanu, virzot mūsdienīgu skolu tīkla attīstības plānu, kas ir orientēts uz augstu izglītības kvalitāti ikvienam skolēnam, gan unikālu, pirmo reizi Latvijas vēsturē visus vispārējās izglītības posmus aptverošas izglītības satura pārmaiņas. Taču katrs no šo pārmaiņu elementiem var būt veiksmīgs tikai tad, ja tie tiek konsekventi īstenoti. Šīs pārmaiņas likumsakarīgi skar ne tikai visus vispārējās izglītības posmus, bet arī mazākumtautību izglītības ieguves attīstības iespējas. Tās Latvijas mazākumtautību jauniešiem dos vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, veiksmīgi iekļauties darba tirgū un sekmēs vienotas, saliedētas Latvijas sabiedrības veidošanu.

IZM turpinās īstenot pārmaiņas, lai nodrošinātu sekmīgu integrācijas politiku, stiprinātu latviešu valodas apguvi un lietojumu vispārējā izglītībā visos izglītības posmos:

  • Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma 2018./2019. mācību gadā tiks uzsākta jaunā izglītības standarta ieviešana, kas pirmsskolas izglītību beidzot, nodrošinās latviešu valodas prasmi, lai mazākumtautību bērni varētu sekmīgi uzsākt sākumskolas izglītību latviešu valodā;
  • 12.klases centralizētie eksāmeni no 2017./2018. mācību gada tikai latviešu valodā;
  • 9. klases centralizētie valsts pārbaudījuma darbi no 2019./2020. gada tikai latviešu valodā;
  • No 2019/2020. mācību gada 7. klasē notiek pāreja uz jauno kompetenču pieejā balstīto standartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot, 80% mācību vielas tiek pasniegta latviešu valodā;
  • No 2020./2021. mācību gada vispārizglītojošajā vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Par latviešu valodas stiprināšanu vispārējā izglītībā (.pdf)


Saliedeta sabiedriba

 

Posted: October 6, 2017, 12:24 pm

latvijas zinatnes prioritarie virzieniStratēģiskās attīstības kontekstā Latvijas zinātnes un inovāciju ekosistēmas dalībniekiem ir jāorientējas ne tikai uz ātri komercializējamiem produktiem un tehnoloģijām, bet arī jāsniedz ieguldījums lielo sabiedrības izaicinājumu risināšanā, liecina pētījuma “Latvijas sabiedrības, tautsaimniecības un zinātnes attīstībai aktuālie jautājumi, to nākotnes attīstības tendences un iespējas” rezultāti. Pētījums veikts Ministru kabineta rīkojuma projekta “Par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018. – 2021.gadam” izstrādes procesā, un tā autori ir zinātnieki Dr. Mārtiņš Kaprāns un Dr. Ivars Austers.

Tikai šāda visaptveroša pieeja sekmēs ilgtspējīgu Latvijas izaugsmi, nodrošinot līdzsvarotu ekonomiskā, sociālā un kultūras kapitāla attīstību. Atbilstoši ministrijas īstenotās politikas nostādnēm Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstībai ir nepieciešamas zināšanas visās zinātņu nozaru grupās: dabaszinātnes, inženierzinātnēs un tehnoloģijā, medicīnas un veselības zinātnēs, lauksaimniecības un veterinārmedicīnas zinātnēs, sociālās zinātnes, humanitārajās zinātnēs un mākslā (atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) publicētajā zinātnes statistikas metodoloģijas krājumā “Frascati Manual” noteiktajai klasifikācijai1).

Minētā pētījuma mērķis ir analizēt Latvijas zinātņu nozaru specializācijas potenciālu, kā arī aktualizēt Latvijas izaugsmes problēmas, kuru risināšanā jāiesaistās Latvijas zinātniekiem. Ziņojuma pamatā ir pieņēmums, ka attīstīta valsts ir inovatīva valsts. Pētījumā ieskicēta Latvijas zinātnes vieta Eiropas un nacionālā līmeņa attīstības prioritāšu kontekstā. Šīm prioritātēm ir gan kopīgi, gan atšķirīgi motīvi Latvijas ekonomiskā, sociālā un kultūras kapitāla izaugsmē. Pētījumā izceltas vairākas stratēģiski nozīmīgas jomas, kurās vidējā termiņā nepieciešams nodrošināt vai pastiprināt pētniecības un inovāciju atbalstu: IKT, kiberdrošība un viedie materiāli, energoneatkarība un energoefektivitāte, demogrāfija un sabiedrības veselība, izglītības kvalitāte, Latvijas identitātes vērtības.

Latvijas iedzīvotāju skatījumā īpaši atbalstāma ir empīriski daudz tuvāku problēmu pētīšana, kā veselība un pārtikas kvalitāte. Savukārt kopējās drošības un brīvību jautājumi tiek vērtēti kā mazāk nozīmīgi. Tomēr tas nekādā gadījumā nav interpretējams kā vēlme attiekties no šiem pētniecības un inovāciju jomām. Zinātnes institūcijas un zinātnieki bieži norādījuši, ka sociāli un humanitāri orientēti pētījumi ir ļoti nozīmīgi ilgtspējīgas attīstības kontekstā, jo, neietverot cilvēku subjektīvās labklājības un drošības jautājumus šķietami pilnībā tehnoloģisku vai dabaszinātnisku tēmu izpētē, var rasties situācija, kurā tehnoloģijām pašām par sevi pazūd to radīšanas sociālā jēga. Otrkārt, apstākļi, kas būtiski izmainījuši vajadzību pārvērtēt Latvijas zinātnes prioritāros virzienus, ir saistīti ar nelabvēlīgo Latvijas demogrāfisko situāciju, kuru uzskatāmi raksturo negatīvais iedzīvotāju migrācijas saldo, depopulācija un sabiedrības novecošanās. Šīs nav jaunas tendences, taču kopš pašlaik spēkā esošo Latvijas zinātnes prioritāro virzienu apstiprināšanas demogrāfijas jautājumi daudz lielākā mērā ir nokļuvuši sabiedrības uzmanības centrā, radot apdraudējumu sabiedrības drošumspējai.

Pētījumā izmantoti daudzveidīgi datu avoti: Eiropas Savienības un Latvijas stratēģiskās attīstības un politikas plānošanas dokumenti un nozaru politikas regulējošie attīstības dokumenti, Latvijas iedzīvotāju aptaujas, fokusgrupu diskusijas ar Latvijas zinātņietilpīgo uzņēmumu, radošo industriju un jaunuzņēmumu, kā arī zinātņietilpīgo industriju profesionālo asociāciju pārstāvjiem, Latvijas zinātnisko institūciju aptauja un daļēji strukturētas intervijas ar Latvijas zinātniekiem.

Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā rīkojuma projektu “Par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018. – 2021.gadam”. Definējot Latvijas zinātnes prioritāro virzienus, ministrija ir apkopojusi nozaru ministriju, profesionālo nozaru asociāciju, nevalstisko organizāciju un nozaru vadošo uzņēmumu atzinumus par sabiedrībai aktuālajiem un būtiskajiem nozaru izaicinājumiem, kā arī nepieciešamo zināšanu bāzi un cilvēkkapitālu nozares attīstībai. Tiesību akta projekts būs pieejams publiskai apspriešanai jau sākot ar šī gada 12.oktobri. Turklāt, jau 26.oktobrī ir plānota atvērta diskusija par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018. – 2021.gadam ar zinātnes politikas ekspertiem, nozaru, kā arī Eiropas Komisijas Vienotā pētījumu centra (Joint Research Centre) pārstāvjiem.

Pētījuma “Latvijas sabiedrības, tautsaimniecības un zinātnes attīstībai aktuālie jautājumi, to nākotnes attīstības tendences un iespējas” analītiskā ziņojuma pilns teksts.


1Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) publicētais zinātnes statistikas metodoloģijas krājums Frascati Manual (OECD (2015), Frascati Manual 2015: Guidelines for Collecting and Reporting Data on Research and Experimental Development, The Measurement of Scientific, Technological and Innovation Activities, OECD Publishing, Paris. DOI: http://dx.doi.org/10.1787/9789264239012-en.).

Posted: October 6, 2017, 6:54 am

Comments are closed