IZM jaunumi

Aktualitātes

Lai sekmētu studējošo inovāciju un uzņēmējdarbības spēju attīstību, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu studentu grantu sistēmas modeli, kura galvenais mērķis ir atbalstīt studentu inovāciju projektus un pētījumus, vienlaikus stiprinot augstskolu un nozaru vadošo uzņēmumu sadarbību tām nepieciešamo cilvēkresursu attīstībā. Šādas sistēmas izveidi otrdien, 2018.gada 16.janvārī, atbalstīja Ministru kabinets, apstiprinot ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu.

Turpmāko sešu gadu laikā plānotas investīcijas 38,5 miljonu eiro apmērā. No tām publiskās investīcijas (ERAF) ir 28,9 miljonu eiro, savukārt privātais līdzfinansējums 9,6 miljoni eiro, ko veido uzņēmumu, mecenātu finansējums un augstskolu pašu saimnieciskie ieņēmumi. Studentu inovāciju programmas ieviešana ir daļa no pārmaiņām augstākās izglītības sistēmā, kas vērstas uz Latvijas augstākas pievienotās vērtības radīšanu un eksporta struktūras maiņu par labu augstas pievienotās vērtības produktiem un pakalpojumiem. Tas prasa konceptuāli jaunu pieeju augstākās izglītības saturam un kompetencēm, kādas studējošie iegūst studiju procesā, it īpaši tām kompetencēm, kas nepieciešamas produktu un procesu inovācijām.

Programmas finansēšanā un īstenošanā paredzēts iesaistīt gan nozaru vadošos uzņēmumus, gan inovatīvus komersantus. Programmas ietvaros studenti plānos un īstenos pētniecības un inovācijas projektus, apvienojot studiju laikā iegūtās teorētiskās zināšanas ar praktiskajām pētniecības un uzņēmējdarbības iemaņām un risinot reālus tautsaimniecībai un sabiedrībai nozīmīgus jautājumus. Studentu inovāciju programmā nozīmīga loma būs augstskolu un studentu sadarbībai ar komercsektoru. Programma paredz komersantu iesaisti gan studentu inovāciju programmu izstrādē augstskolās, gan pētniecības tēmu izvēlē un studentu inovāciju pieteikumu atlasē, gan arī studentu konsultēšanā un pieejas nodrošināšanā uzņēmumu infrastruktūrai. Tāpat paredzēts, ka komersanti varēs iegādāties interesējošos studentu inovāciju projektu rezultātus.

Augstskolas savās studentu inovāciju programmās varēs ietvert daudzveidīgus pasākumus, smeļoties idejas no inovatīviem uzņēmējiem, kā arī no veiksmīgas pašmāju un ārvalstu pieredzes, piemēram, inovāciju konkursi un sacensības, starpdisciplināri studentu projekti, inovāciju darbnīcas, vasaras skolas, specializētas mācības, mācību konferences, tīklošanās pasākumi un citi pasākumi.

Valdības apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka projektu īstenošanas rezultātā tiks radītas inovācijas – izstrādāti jauni produkti, procesi, pakalpojumi, tehnoloģiju, organizatoriskās vai mārketinga inovācijas, tiks izveidoti prototipi vai būtiski uzlabotas produktu izstrādes metodes, kā arī palielināsies studējošo nodibināto jaunuzņēmumu skaits un studējošo skaits, kas iesaistās biznesa inkubatorā, biznesa akseleratorā un citās agrās attīstības riska kapitāla programmās.

Plānots, ka projekti tiks uzsākti 2018./2019.akadēmiskajā gadā.

Ar 2018. gada 16.janvārī valdībā apstiprinātajiem MK noteikumu projektiem var iepazīties MK mājaslapā:

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.3. pasākuma "Inovāciju granti studentiem" projektu iesniegumu atlases īstenošanas noteikumi”.

Inovāciju granti studentiem.

Posted: January 16, 2018, 11:16 am

esa 2018 Cropped2018.gada 16.janvārī 26 akadēmiskā, privātā un publiskā sektora pārstāvji no 16 Eiropas valstīm, tai skaitā Latvijas, tiksies Milānā, lai uzsāktu īstenot EO4GEO projektu, kura mērķis ir samazināt plaisu starp akadēmiskā sektora un cita veida izglītības piedāvājumu un kosmosa un ģeotelpiskās industrijas pārstāvju pieprasījumu.

Lielākā daļa projektā iesaistīto organizāciju pārstāv Eiropas Zemes novērošanas programmas Copernicus akadēmiju tīklu. Latvijā to pārstāv Vides risinājumu institūts. Savukārt kā asociētais partneris projektā iesaistīta Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija. Starptautiskā sadarbība projekta ietvaros ļaus arī Latvijā attīstīt ilgtspējīgu stratēģiju zināšanu un prasmju celšanai kosmosa un ģeotelpiskās informācijas jomā.

Četru gadu laikā plānots nostiprināt jau esošo izglītības un apmācību ekosistēmu iesaistītajās valstīs, uzlabot prasmes satelītu un ģeotelpisko datu apstrādē un analīzē, kā arī veicināt to izmantošanu dažādās jomās (piemēram, vides aizsardzībā, transporta, telpiskās plānošanas u.c.). Sagaidāms, ka projekta rezultātā tiks izstrādāta moderna, starptautiski atzīta izglītības un apmācības stratēģija, kas palīdzēs mazināt plaisu starp šī brīža izglītības piedāvājumu un kosmosa industrijas pieprasījumu. Tā jaunajiem profesionāļiem piedāvās apgūt kā tehniskās, tā uzņēmējdarbības un cita veida prasmes, kas šobrīd un nākotnē būs aktuālas aktīvajā darba tirgū.

Projekts ne tikai cels kosmosa jomas izglītības līmeni Eiropas valstīs, bet arī uzlabos akadēmiskā, politiskā sektora un industrijas savstarpējo sadarbību. To pārstāvjiem projekts sniegs vairākus ieguvumus. Izglītības iestādēm un studentiem būs iespēja piekļūt inovatīviem izglītības risinājumiem un starptautiska līmeņa apmācību materiāliem. Industrijas pārstāvji piekļūs satelītu un ģeotelpiskajiem datiem, kā arī varēs apgūt to pielietošanu. Turklāt sagaidāms, ka apmācītie jaunie profesionāļi nākotnē būs vērtīgs darba spēks kā industrijas, tā publiskā sektora pārstāvjiem. Arī sabiedrības pārvaldes un publiskajam sektoram gan nacionālā, gan reģionālā līmenī būs pieejami jaunākie satelītu un ģeotelpiskās informācijas dati, to apstrādes, analīzes un pielietošanas apmācības.

Projektu EO4GEO (Towards and innovative strategy for skills development and capacity building in the space geo-information sector supporting Copernicus user uptake) finansiāli atbalsta Eiropas Savienības Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA) Erasmus+ programmas ietvaros.

Posted: January 15, 2018, 1:13 pm

kosmoss skola CroppedLatvijas skolotājiem ir iespēja piedalīties A līmeņa (6 stundu) profesionālās kvalifikācijas celšanas seminārā, lai apgūtu jaunus metodiskos materiālus, kas veicina skolēnu interesi par mācīšanos un dabaszinībām saistībā ar kosmosa tēmu. Semināru organizē zinātkāres centrs ZINOO sadarbībā ar Heliocentric Technologies Latvia.

“ES projekta SPACE AWARENESS ietvaros esam saņēmuši vairākus metodiskos materiālus, kas skolotājam palīdz mācību procesu padarīt intersantāku un aizraujošāku skolēniem. Materiāli izmantojami mācību procesā gan pamatskolā, gan vidusskolā, tie veidoti kā starpdisciplināri un orientēti uz karjeras izvēli,” uzsver ZINOO vadītājs Pauls Irbins.

Seminārā skolotāji varēs padziļināti uzzināt par kosmosa nozares plašo pielietojumu mācību procesā, iepazīties ar ES projekta "Space Awareness" metodiskajiem materiāliem, klātienē apspriest praktiskus to ieviešanas jautājumus un pārbaudīt metodisko materiālu pielietojamību skolā.

 Semināra norise: 3 stundas klātienē, 2 stundu gatavošanās praktiskai nodarbībai, 45min praktiskā nodarbība skolā, 15min atskaite par norisi un rezultātiem.

Pieteikties semināram aicināti dabaszinību un sociālo zinību skolotāji, aizpildot pieteikuma veidlapu.

 Semināri notiek:

  • 18. janvārī Cēsīs,
  • 22. janvārī Daugavpilī,
  • 26. janvārī Rīgā,
  • 13. februārī Liepājā.

Papildu informācija: Pauls Irbins, tālr. 29423324

Posted: January 15, 2018, 9:21 am

skola2030Līdz 2018. gada 1. februārim izglītības jomā strādājošie, vecāki, uzņēmēji un ikviens sabiedrībā var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. To var izdarīt vietnē SKOLA2030, iesniedzot savus priekšlikumus un vērtējumu par jaunā mācību satura un pieejas apraksta projektu “Izglītība mūsdienīgai lietpratībai”. Turpat iespējams iepazīties ar jau līdz šim izteiktajiem komentāriem.

Sabiedriskajai apspriešanai noslēdzoties un izglītības jomas ekspertiem izvērtējot visus priekšlikumus, uz šī dokumenta pamata apstiprināšanai Ministru kabinetā (MK) šī gada pavasarī tiks iesniegtas pirmsskolas izglītības vadlīnijas, pamatizglītības standarts un vispārējās vidējās izglītības standarts.

Kopš sabiedriskās apspriešanas sākuma pagājušā gada septembrī gaidāmās mācību satura un pieejas pārmaiņas mērķtiecīgi skaidrotas Latvijas skolu vadību komandām un to pedagogiem, visu mācību satura jomu koordinatoriem pilsētas, novada, novadu apvienību teritorijās, visu Latvijas pašvaldību izglītības jomas vadītājiem vai viņu pārstāvjiem, tiekoties ar dažādām interešu grupām. Papildus kopējam satura ietvaram 100 pilotskolas Latvijā, ar kurām sākta regulāra mācību satura aprobācijas sadarbība, saņēmušas arī pirmos mācību priekšmetu programmu paraugus. Vietnē SKOLA2030 paredzēta iespēja sniegt atsauksmes, kā arī nodrošināts tas, ka komentārus var izteikt ikviens, arī tad, ja viņa profesionālā darbība nav saistīta ar izglītību. Iesniegtie komentāri, ieteikumi un jautājumi ir lasāmi vietnes SKOLA2030 sadaļā “Priekšlikumi”.

“Vērtējot līdz šim sniegtos priekšlikumus un komentārus, arī vērtējot dzirdēto semināros ar vairākiem tūkstošiem pedagogu Latvijā, skaidri redzams atbalsts un izpratne, ka nepieciešams īstenot pārmaiņas izglītības saturā un mācīšanās pieejā. Skolas un skolotāji īpaši novērtē sistēmisko pieeju, ar kādu saturs tiek pārskatīts, kā arī centienus mācības padarīt saistošākas skolēniem, dodot viņiem iespēju iedziļināties, mācoties mazāk, toties dziļāk,” vērtē projekta mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa.

Vienlaikus Z. Oliņa uzsver: “Protams, skolotāju vidū ir satraukums par mācību satura un pieejas ieviešanu. Viens no būtiskiem komentāriem ir par laiku un ieguldījumu, kas nepieciešams katram skolotājam, lai sagatavotos tādai mācību stundai, kas iesaista un sasniedz katru skolēnu. Skolas bažījas arī, kā praktiski īstenot regulāru sadarbību un stundu plānošanu ar citu mācību priekšmetu kolēģiem, lai ieguvums būtu efektīvas mācības skolēniem un plānotie sasniedzamie rezultāti dažādu mācību jomu vai priekšmetu ietvaros nepārklātos, bet būtu saskaņoti un pēctecīgi. Skolotāji arī bažījas, vai pašreizējais satura piedāvājums sešgadīgam bērnam pirmajā klasē atbilst bērnu vecumam un sagatavotībai.”

Kā norāda Z. Oliņa, visi būtiskie aspekti tiks izsvērti gan turpmākajā sabiedrības iesaistes procesā, gan gatavojot vadlīnijas un standartus apstiprināšanai MK.

Jaunā mācību satura un pieejas sabiedriskā apspriešana ilgst jau no 2017. gada septembra. Šajā laikā ir mērķtiecīgi skaidrotas iecerētās pārmaiņas, pirmām kārtām skolu vadītājiem un skolotājiem, pašvaldībām, mācību jomu koordinatoriem, lai izvērtētu piedāvāto un saņemtu ieteikumus mācību satura un pieejas uzlabošanai:

  • oktobrī notika aprobācijas semināri apmēram tūkstotim 100 Latvijas pilotskolu skolotājiem, kuros ne vien tika skaidrots satura ietvars, bet arī nodotas aprobācijai mācību priekšmetu mācību programmu pirmās versijas;
  • novembrī un decembrī sekoja vairāki semināri par mācību darba organizāciju 100 pilotskolu vadības komandām;
  • novembrī notika semināri pedagogiem, kuri piekrituši kļūt par mācību jomu koordinatoriem savas pilsētas/novada/novadu apvienības teritorijā, tā sasniedzot skolas un skolotājus, kuras nav iesaistītas aprobācijā. Kopā šajos semināros piedalījās vairāk nekā 1000 pedagogu. Tādējādi katrā novadā un pilsētā pakāpeniski veidosies profesionāļu komanda, kas ar semināros un e-vidē pieejamajiem materiāliem būs saņēmuši tiešu informāciju par jauno mācību saturu un tā ieviešanu, lai varētu to izskaidrot kolēģiem un arī virzīt un atbalstīt savas mācību jomas kolēģu ciešāku sadarbību, arī – satura pilnveidē un papildināšanā;
  • decembrī uz semināriem bija aicināti visu Latvijas pašvaldību izglītības jomas vadītāji vai pārstāvji, lai iesaistītu pašvaldības un veicinātu ilgtermiņa atbalsta mehānismu veidošanu jaunā mācību satura ieviešanai, īpaši runājot par pedagogiem un skolām nepieciešamo atbalstu;
  • projekta komanda piedalījusies nozīmīgos ar izglītības jomas attīstību saistītos pasākumos, to skaitā augstskolu organizētajās konferencēs un Latvijas Bankas izglītībai veltītajā konferencē, notikušas individuālās tikšanās ar dažādu interešu grupu pārstāvniecībām, piemēram, ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, LU Zinātnes padomi, Latvijas Pašvaldību savienību;
  • lai iesaistītu plašāku sabiedrību, līdz sabiedriskās apspriešanas noslēgumam janvāra beigās notiks vēl 7 forumi ar aptuveni 700 dažādu jomu viedokļu līderu līdzdalību.

Šī ir pirmā reize, kad vispārējās izglītības mācību saturs tiek pārskatīts kopumā no pirmsskolas līdz 12. klasei. Tas darīts, lai apgūstamais mācību saturs un sasniedzamie rezultāti skolēnam dažādos mācību priekšmetos nepārklātos, lai mazinātos līdzšinējā mācību satura sadrumstalotība un bērniem un jauniešiem būtu nodrošināta saskaņota un pēctecīga zināšanu un prasmju apguve.

Topošais mācību saturs veidots ar līdz šim plašāko pedagogu iesaisti. Tā izstrādē bijuši iesaistīti turpat 300 praktizējošu Latvijas pedagogu un augstskolu mācībspēku.

Pirmsskolas, skolas, augstskolas, pedagogu profesionālās asociācijas vai biedrības, pilsētu vai novadu pedagogu metodiskās apvienības, uzņēmēju asociācijas vai biedrības u.c. ir aicinātas, apkopojot savu biedru, kopienas viedokli, iesniegt oficiālus priekšlikumus par mācību satura un pieejas aprakstu Valsts izglītības satura centrā elektroniski, sūtot e-pastu ar atsauci “Priekšlikumi mācību satura aprakstam” uz adresi visc@visc.gov.lv līdz 2018. gada 1. februārim.

Vienlaikus ikviens interesents, vecāks, uzņēmējs, interešu grupu pārstāvis var izteikt savus ierosinājumus
vietnē SKOLA2030.


Par projektu

Valsts izglītības satura centra īstenotā projekta Nr. 8.3.1.1./16/I/002 “Kompetenču pieeja mācību saturā” mērķis ir izstrādāt, aprobēt, pēctecīgi ieviest tādu vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai pirmsskolas līdz 12. klasei, kas ļaus skolēniem attīstīt dzīvei 21. gadsimtā svarīgas zināšanas, prasmes un attieksmes. Projektā paredzēta mācību satura izstrāde un aprobācija, mācību programmu, mācību un metodisko līdzekļu izstrāde, t.sk. bērniem ar speciālām vajadzībām vai veselības traucējumiem. Projektā tiks nodrošināta profesionālā pilnveide 6000 pedagogiem, t.sk. pedagogu komandām 100 pilotskolās un visu izglītības iestāžu vadības komandām, kā arī tiks veidota mācību līdzekļu vietne. Projektu VISC īsteno sadarbībā ar Daugavpils Universitāti, Latvijas Universitāti, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, Liepājas Universitāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, Latviešu valodas aģentūru, Strazdumuižas internātvidusskolu - attīstības centru vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem un pašvaldībām, kuru izglītības iestādes piedalās mācību satura aprobācijā.

Posted: January 15, 2018, 7:16 am

Paziņoti EUROSTUDENT VI pētījuma “Studentu sociālie un ekonomiskie apstākļi Latvijā” rezultāti. Salīdzinot ar 2013. gadā veikto EUROSTUDENT pētījumu, pieaudzis to studentu skaits, kuri nepārtrauc studijas, kā arī palielinās strādājošo klātienes studentu skaits un viņu ienākumi.

Pieaug to studentu īpatsvars, kuri nepārtrauc studijas:
2013. gads – 86%
2017. gads – 92,5%
Pētnieki noskaidrojuši, ka gada laikā pēc pašreizējās programmas absolvēšanas 28% studentu plāno studijas turpināt, vēl 15% plāno to darīt ne ātrāk kā gadu pēc pašreizējo studiju pabeigšanas, bet 16% šobrīd neplāno turpināt izglītības ceļu. Savukārt 40% studentu vēl nav izlēmuši, vai un kad turpināt studijas.

Pieaug to studentu skaits, kuri studējuši vai vēlas studēt ārzemēs:
2013. gads – ārzemēs studējuši 7%, plānoja studēt ārzemēs – 12%
2017. gads – ārzemēs studējuši 9%, plāno studēt ārzemēs – 25%
Salīdzinot ar aptauju pirms četriem gadiem, redzams, ka visās zinātņu jomās palielinājies to studentu skaits, kas ieguvuši vai vēlas iegūt ārvalstu studiju pieredzi.

Pieaug klātienes studentu nodarbinātība paralēli studijām:
2009. gads – 45 %
2017. gads – 61 %
Galvenais iemesls studējošo nodarbinātībai – nauda ikdienas tēriņiem. To kā svarīgāko motivāciju min 81% strādājošo studentu. Otrs nozīmīgākais iemesls ir pieredzes gūšana darba tirgū (par svarīgu to atzīst 68% strādājošo studentu).

Pieaug studentu vidējie ikmēneša ienākumi:
2013. gads – 357,91 EUR
2017. gads – 579,22 EUR
Vidēji valstī tikai 15% no visiem studentiem izmanto valsts nodrošināto stipendiju, 8% norādījuši uz valsts galvoto aizdevumu kā ienākumu avotu.

Vairums uzskata, ka studijas palīdz sagatavoties darba tirgum:
55% aptaujāto uzskata, ka studijas labi sagatavos Latvijas darba tirgum
29% uzskata, ka pēc studijām Latvijā būs labi sagatavoti darbam ārzemēs
Iespējams, ka studentiem, kuriem nav bijusi saskarsme ar starptautisko darba tirgu, grūti izvērtēt, vai viņu izglītība, zināšanas, prasmes un kompetences ir vai nav piemērotas starptautiskajam darba tirgum, un atbildes drīzāk norāda uz informētības un izpratnes trūkumu, nevis viennozīmīgi uz zināšanu un prasmju trūkumu.

Vēl pētījumā noskaidrots, ka vairums Latvijas pilna laika klātienes studentu ir apmierināti gan ar studiju kvalitāti, gan studiju materiāltehnisko nodrošinājumu. Klātienē studējošie vēlas labāku studiju procesa organizētību un lielāku augstskolu pretimnākšanu prakses organizēšanā.

Studējošie augstu vērtē docētāju pieejamību konsultācijām un viņu atbalstu studiju darbu izstrādē. Gandrīz puse studentu uzskata, ka kopumā augstākā izglītība Latvijā ir tikpat kvalitatīva kā citās valstīs. Vidējais vērtējums gandrīz visās programmās ir līdzīgs, izņemot divas izglītības jomas — informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (apgalvojumam piekrīt 50% studentu) un sociālās, komunikācijas un informācijas zinātnes (apgalvojumam piekrīt 36% studentu).

Vairāk nekā divas trešdaļas studējošo uzskata, ka augstākajai izglītībai ir jābūt līdzvērtīgi pieejamai reģionos. Jautājumā par budžeta studiju vietām gandrīz divas trešdaļas atbalsta viedokli par budžeta studiju vietas nodrošināšanu ikvienam studentam. Retāk studenti atbalsta viedokli, ka budžeta vietas jānodrošina tikai tiem studējošajiem, kas turpmāk strādās tautsaimniecībai noderīgās jomās.

Lai arī augstākajā izglītībā aktuāla ir ārvalstu docētāju piesaiste un lekciju piedāvājums svešvalodās, šim studiju procesa organizācijas aspektam ir dots viszemākais vērtējums. Tikai 40% studentu ir apmierināti ar augstskolas piedāvājumu, bet 23% ir neapmierināti ar to.

EUROSTUDENT VI posma pētījumu 2017. gadā Latvijā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma īstenoja LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki. Latvijas situācijas analīze balstās uz 2363 pilna laika studentu sniegtajām atbildēm 29 valsts un privātajās augstskolās. Pētījuma mērķis - sniegt ieskatu tādos aktuālos jautājumos kā augstākās izglītības pieejamība, studiju apstākļu raksturojums, studiju procesa vērtējums, starptautiskā studentu mobilitāte, studiju procesa vērtējums, studentu nodarbinātība, integrācija darba tirgū, studentu ienākumu un izdevumu struktūra, līdzdalība sabiedrības dzīvē.

Pētījuma rezultātā gūtie dati ir brīvi pieejami visiem interesentiem, tai skaitā tos ir laipni aicināti izmantot citi pētnieki un studējošie akadēmisko darbu izstrādei. Ar pētījumā iegūtiem datiem visi interesenti var iepazīties šeit.

Posted: January 10, 2018, 11:56 am

izm skolniekiTurpmāko sešu gadu laikā Latvijas augstskolām un koledžām būs pieejams vairāk nekā 65 milj. eiro liels Eiropas Sociālā fonda finansējums, ko plānots ieguldīt studiju programmu modernizācijā, starptautiskās konkurētspējas veicināšanā, cilvēkkapitāla attīstībā, kā arī augstskolu un koledžu labākas pārvaldības sistēmas izveidē. Uz finansējumu varēs pretendēt gan valsts, gan privātās Latvijas augstskolas un koledžas.

Līdz šim ES struktūrfondu finansējums vairāk investēts augstskolu un koledžu infrastruktūrā, tāpēc šoreiz ESF finansējums plānots vairākiem citiem augstskolu attīstībai nozīmīgiem jautājumiem - Latvijas tautsaimniecības vajadzībām atbilstošu studiju programmu izstrādei, augstskolu mācībspēku un pārvaldības stiprināšanai, tostarp akadēmiskā personāla svešvalodu, digitālo prasmju un sadarbības prasmju ar industriju uzlabošanai, doktorantu iesaistei akadēmiskajā darbā un ārvalstu pasniedzēju piesaistei. Tāpat ES fondu investīcijas paredzētas augstskolu sadarbības stiprināšanai ar industriju – tās iesaistei studiju satura un augstskolas pārvaldības jautājumos, kā arī akadēmiskā godīguma kultūras attīstīšanai augstskolās un uz rezultātu orientētas augstskolu iekšējās kvalitātes vadības sistēmu izveidei.

ES struktūrfondu aktivitātes, kas paredzētas studiju programmu piedāvājuma uzlabošanai, sekmēs Latvijas augstākās izglītības studiju programmu starptautisko konkurētspēju un eksportspēju, taču saglabājot spēcīgu saikni ar Latvijas tautsaimniecības vajadzībām un sabiedrības attīstībai nozīmīgiem jautājumiem. Augstskolām būs iespēja pārskatīt studiju saturu, slēdzot vai apvienojot līdzīgas studiju programmas un uz to bāzes izstrādājot jaunas, spēcīgas un starptautiski konkurētspējīgas. Projekta ietvaros paredzēts izveidot 11 kopīgas starpaugstskolu doktorantūras studiju programmas un 62 studiju programmas ES oficiālajās valodās, kas nav latviešu valoda. Finansējums paredzēts arī jaunu skolotāju studiju programmu izstrādei, aprobācijai un akreditācijai. Jaunais skolotāju izglītības saturs tiks izstrādāts, balstoties uz nozares ekspertu darba grupas priekšlikumiem un saskaņā ar augstskolas individuālo pedagoģijas izglītības attīstības plānu. ES fondu aktivitātei kopējais plānotais finansējums ir vairāk nekā 10 milj.eiro, no kuriem 9,2 milj. eiro ir ESF investīcijas, bet 1,6 milj. eiro – valsts budžeta līdzfinansējums.

Studiju kvalitāte ir cieši saistīta ar akadēmiskā personāla kvalifikāciju un zinātnisko darbību, tāpēc vienā no ESF aktivitātēm ievērojami līdzekļi tiks ieguldīti akadēmisko spēku profesionālajā pilnveidē un jauno zinātnieku iesaistē augstskolu akadēmiskajā darbā. Augstākās izglītības sektors šobrīd saskaras ar tādiem izaicinājumiem kā akadēmiskā personāla novecošanās, nepietiekama sadarbība ar nozari, mazs skaits kvalificētu ārvalstu mācībspēku, kā arī nepietiekama akadēmiskā personāla zinātniskā darbība un starptautiskā sadarbība. Projektos tiks finansēta akadēmiskā personāla kompetences pilnveide, kas ietver arī stažēšanos uzņēmumos un angļu valodas mācības, kā arī doktorantu akadēmiskā darba veikšanu un ārvalstu pasniedzēju darbu kā mācībspēkiem augstskolās un koledžās Latvijā. Kopumā augstskolu un koledžu akadēmiskā personāla stiprināšanai plānoti vairāk nekā 34 miljoni eiro, no kuriem 29,2 milj. eiro ir ESF finansējums, bet 5,1 milj. eiro - valsts budžeta līdzfinansējums.

Tāpat ESF finansējums paredzēts augstskolu un koledžu pārvaldības un organizatorisko procesu uzlabošanai, studiju programmu satura pilnveidei un salāgošanai ar nozares attīstības vajadzībām. Augstskolām un koledžām būs iespēja paaugstināt vadības personāla kompetences - līderības un inovācijas prasmes, stiprināt akadēmiskā godīguma kultūru, ieviest e-risinājumus. Šiem mērķiem plānotais finansējums ir 20 milj, eiro, no kuriem 17 milj. eiro ir ESF, bet 3 miljoni eiro – valsts budžeta līdzfinansējums.

Visās programmās projektus paredzēts uzsākt 2018.gada otrajā pusgadā. Būtiskākie nosacījumi ESF finansējuma saņemšanai ir nozares iesaiste studiju satura un augstskolu pārvaldības jautājumos, labākās starptautiskās prakses ieviešana augstskolas darbībā, skolotāju izglītības programmu sasaiste ar jauno vispārējās izglītības saturu, kā arī starptautiskā ekspertīze projektu vērtēšanā.

Ar šodien, 2017. gada 9. janvārī valdībā apstiprinātajiem MK noteikumu projektiem var iepazīties MK mājaslapā:

 

ESF augstskolu parvaldiba

ESF studiju programmas

ESF macibspeku attistiba

Posted: January 9, 2018, 12:10 pm

izm berniValdībā apstiprināti Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtie priekšlikumi konceptuāli jaunas pedagogu izglītības sistēmas veidošanai Latvijā. Jaunā sistēma balstīta sabiedrībai svarīgās vērtībās un atbilst jaunajam mācību saturam. Tā integrēs pedagogu izglītību ar pētniecību, padarīs to elastīgāku, spējīgu ātri reaģēt un skolotāju pielāgoties darba tirgus prasībām un tehnoloģiju attīstībai.

Priekšlikumus izstrādāja IZM vadīta darba grupa, kurā piedalījās pārstāvji no Kultūras ministrijas Latvijas Nacionālā kultūras centra, Latvijas Universitātes, Liepājas Universitātes, Daugavpils Universitātes, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmijas, Latvijas Studentu apvienības, Augstākās izglītības padomes, nodibinājuma “Iespējamā misija” un nozares eksperti.

Priekšlikumi paredz pedagoģijas studiju programmu struktūras un satura jaunveidi atbilstoši mūsdienīgas kompetenču izglītības prasībām visos augstākās izglītības līmeņos. Tajā skaitā tiks veidotas studiju programmas pedagoga profesionālās kvalifikācijas iegūšanai pēc iepriekš iegūtas augstākās izglītības, kā arī atbilstošas tālākizglītības un profesionālās pilnveides iespēju nodrošināšanai.

Lai nodrošinātu studiju programmu jaunveidi un pedagogu sagatavošanas, akadēmiskā personāla un pārvaldības attīstību, IZM ir paredzējusi investīcijas vairāku ES struktūrfondu aktivitāšu ietvaros - “Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu”, “Stiprināt augstākās izglītības iestāžu akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās” un “Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības iestādēs”.

Ar darba grupas kopīgi izveidoto redzējumu par mūsdienu skolotāja lomu, vērtībām un kompetencēm var iepazīties vietnē superskolotajs.lv. IZM aicina arī ikvienu Latvijas iedzīvotāju piedalīties aptaujā un izteikt savu viedokli par to, kādam jābūt mūsdienu skolotājam.

2018. gada 23. februārī augstskolas prezentēs plānotos pasākumus pedagogu izglītības jaunveidei konferencē “Augstskolu plānotie pasākumi pedagogu izglītības modernizācijai un sagatavošanai konceptuāli jaunā kvalitātē Latvijas ilgtspējīgai attīstībai”, ko organizē IZM kopā ar Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisiju.

Ar šodien, 2018. gada 9. janvārī, valdībā apstiprināto informatīvo ziņojumu "Priekšlikumi konceptuāli jaunas kompetencēs balstītas izglītības prasībām atbilstošas skolotāju izglītības nodrošināšanai Latvijā" var iepazīties MK mājaslapā.

Posted: January 9, 2018, 11:56 am

izm bernsŠodien, 2018.gada 9.janvārī, valdība apstiprināja pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laika periodam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim. Grafiks paredz pakāpeniski palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes vispārējā izglītībā, pirmsskolā, profesionālajā izglītībā, interešu izglītībā, kā arī augstskolās un koledžās.

“Izglītības un zinātnes ministrija mērķtiecīgi turpina darbu, lai celtu pedagogu darba samaksu. Skaidrs signāls par turpmāku atalgojuma pieaugumu skolotājiem ir svarīgs, lai nostiprinātu pedagoģijas profesijas prestižu un skolām piesaistītu arvienu jaunus un talantīgus skolotājus,” uzsver izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Tā kā likumā “Par vidējā termiņa budžetu 2018., 2019. un 2020.gadam” papildu finansējums pedagogu darba samaksas paaugstināšanai nav iekļauts, grafika īstenošanai nepieciešamais valsts finansējums būs jārod, efektīvi un racionāli izlietojot esošo valsts finansējumu. Savukārt papildu finansējuma pieprasījums turpmāk skatāms kopā ar visu ministriju jaunajām politikas iniciatīvām. Plānots, ka līdz 2022.gada 1.septembrim pedagogu zemākā mēneša darba algas likme indikatīvi varētu pieaugt līdz 900 eiro.

Izglītības un zinātnes ministrijai atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem par izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu un vidēja termiņa budžeta ietvarā un likumā par valsts budžetu kārtējam gadam plānotajam finansējumam, līdz attiecīgā kalendārā gada 1.maijam jāizstrādā un jāiesniedz valdībā apstiprināšanai noteikumu projekts par pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanu, sagatavojot grozījumus Pedagogu darba samaksas noteikumos.

Pedagogu darba samaksas pieauguma grafika un pedagogu sociālā atbalsta sistēmas īstenošanas mehānisma izstrādei IZM izveidoja darba grupu, kurā strādāja pārstāvji no IZM, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Finanšu ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA). Darba grupā tika izskatīti un akceptēti iespējamie risinājumi daļu no grafika īstenošanai nepieciešamā valsts budžeta papildu finansējuma iegūt, izvērtējot sistēmā esošā valsts finansējuma izlietojumu. Tā, samazinoties skolēnu skaitam un pašvaldībām veicot izglītības iestāžu tīkla pilnveides pasākumus, ietaupītajai mērķdotācijai jāpaliek izglītības sistēmā. Arī samazinoties pedagoģisko likmju skaitam saistībā ar izglītības satura reformu, atbilstošā mērķdotācija paliek izglītības sistēmā, primāri to novirzot pedagogu darba samaksas palielinājumam.

Jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešana tika uzsākta 2016.gada 1.septembrī. 2017. gadā skolotāju atalgojumam papildus tiks novirzīti 47 miljoni eiro, kas vēsturiski bija viens no nozīmīgākajiem finansējuma palielinājumiem kādai no publiskā sektora nozarēm. Lai izvērtētu jauno darba samaksas modeli, 2016./2017.mācību gada laikā IZM analizēja Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) apstiprinātās pedagogu tarifikācijas un pašvaldību iesniegtos pārskatus par finansējuma izlietojumu, un veica finanšu analīzi. Rezultātā ministrija izstrādāja grozījumus vairākos normatīvajos aktos modeļa pilnveidei – tika precizētas prasības saistībā ar pedagogu algu likmēm un darba slodzi, mazināta darba samaksas nevienlīdzība starp vienādu darbu strādājošiem skolotājiem, kā arī noteikta stingrāka finanšu disciplīna pašvaldībām saistībā ar valsts mērķdotācijas izlietojumu.

Tāpat 2017.gadā IZM izstrādāja grozījumus Izglītības likumā, kas paredz sociālo atbalstu tiem pirmspensijas vecuma pedagogiem, kuri skolu tīklu sakārtošanas rezultātā neturpinās darbu izglītības iestādē.

Ar šodien valdībā apstiprināto MK rīkojuma projektu "Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laika periodam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim" var iepazīties MK mājaslapā.

Posted: January 9, 2018, 11:53 am

kids circleTrešdien, 10. janvārī, Izglītības un zinātnes ministrijā notiks “Eurostudent” VI posma pētījuma “Studentu sociālie un ekonomiskie apstākļi Latvijā” rezultātu prezentācija. “Eurostudent” ir apjomīgākais augstskolu studentu izpētes projekts Eiropā, kurā piedalās studenti no 30 valstīm.

Salīdzinājumā ar iepriekš veikto šāda tipa pētījumu 2013. gadā, mūsu valstī pieaudzis to studentu īpatsvars, kuri kopš studiju uzsākšanas mācības nav pārtraukuši. Turpina palielināties to klātienes studentu skaits, kuri paralēli studijām strādā algotu darbu. Izvērtējot prasmes un zināšanas, kuras gūtas studējot, vairāk nekā puse respondentu uzskata, ka ir labi sagatavoti Latvijas darba tirgum, tomēr kritiskāk studējošie vērtē sagatavotību starptautiskam darba tirgum. Pieaudzis to studentu skaits, kuri studē vai plāno studēt ārvalstīs.

Vairāk par pētījuma rezultātiem studenti, mācībspēki un mediji uzzinās trešdien, 10. janvārī plkst. 14.00 “Eurostudent” VI posma pētījuma “Studentu sociālie un ekonomiskie apstākļi Latvijā” rezultātu prezentācijā, kas notiks Izglītības un zinātes ministrijas (Vaļņu ielā 2) Lielajā zālē.

“Eurostudent” VI posma pētījumu 2017. gadā Latvijā īstenoja LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki. Latvijas situācijas analīze balstās uz 2363 pilna laika studentu sniegtajām atbildēm 29 valsts un privātajās augstskolās.

Pētījuma mērķis - sniegt ieskatu tādos aktuālos jautājumos kā augstākās izglītības pieejamība, studiju apstākļu raksturojums, studiju procesa vērtējums, starptautiskā studentu mobilitāte, studiju procesa vērtējums, studentu nodarbinātība, integrācija darba tirgū, studentu ienākumu un izdevumu struktūra, līdzdalība sabiedrības dzīvē.

Pēc rezultātu prezentācijas, pētījumā gūtie dati būs brīvi pieejami visiem interesentiem, tostarp citiem pētniekiem un studējošiem akadēmisko darbu izstrādei.

Posted: January 8, 2018, 12:45 pm

221x121 izglitibas ministrija actual

Uz nozīmīgām pārmaiņām un attīstību vērsts - tā raksturojams 2017. gads Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošajās jomās. Uzsākta virkne jaunu iniciatīvu, kas sniegs būtisku ieguldījumu ilgtermiņā izglītības kvalitātes paaugstināšanā visās izglītības pakāpēs, zinātnes un inovāciju attīstībā, valsts valodas lomas stiprināšanā, sporta sistēmas pilnveidē un jaunatnes lomas palielināšanā.

Vispārējā izglītība
IZM rosinājusi būtiskas pārmaiņas izglītības pieejā Latvijā, lai pirmo reizi vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos pārskatītu mācību saturu un mācīšanas veidu, kādā skolotāji sadarbojas, organizē un vada skolēnu mācīšanos ikdienā.

Sabiedriskajai apspriešanai nodots jaunā mācību satura un pieejas apraksta projekts “Izglītība mūsdienīgai lietpratībai”. Dokumentā vienkopus aplūkoti mērķi, galvenie sasniedzamie rezultāti skolēnam, apgūstamais mācību saturs, pieeja mācībām un mācību darba organizācijai visās vispārējās izglītības pakāpēs – pirmsskolā, pamatizglītībā un vidējā izglītībā. Sabiedriskā apspriešana notiks līdz 2018. gada 1. februārim, un šī ir unikāla iespēja skolotājiem, vecākiem, uzņēmējiem, ikvienam sabiedrībā ietekmēt saturu mācībām skolās Latvijā.

2017. gadā 100 Latvijas skolās un pirmsskolās uzsākts mācību satura pilotprojekts, kura mērķis ir izstrādāt, aprobēt, pēctecīgi ieviest Latvijā tādu vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai vecumā no 1,5 līdz 18 gadiem, kā rezultātā skolēni gūtu dzīvei 21. gadsimtā nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes.

Apstiprināti grozījumi valsts pārbaudījumu norises kārtībā un noteikumos par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību, nosakot, ka 9. un 12.klašu skolēniem eksāmena kārtošanas valoda ir latviešu valoda. Gan latviešu, gan mazākumtautību skolu absolventiem tas nodrošinās vienādas iespējas darba un izglītības tirgū, kā arī ļaus veiksmīgāk iekļauties profesionālās un augstākās izglītības iestādēs, kurās izglītība tiek īstenota valsts valodā. 12.klašu absolventi eksāmenus latviski kārtos jau 2017./2018.mācību gadā, bet 9.klašu beidzēji – no 2019./2020.m.g.

IZM uzdevumā ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja vadītā ekspertu grupa veica skolu tīkla pētījumu, kurā eksperti vispusīgi analizējuši demogrāfiskos datus un procesus, ekonomisko aktivitāti, nākotnes potenciālu, valsts starptautisko konkurētspēju, izglītības kvalitātes rādītājus, publiskās infrastruktūras pieejamību, mobilitātes, kā arī daudzus citus aspektus. Pētījumā analizēta arī citu attīstīto valstu pieredze izglītības un mobilitātes aspektos. Pētījums ir unikāla bāze, uz kuras pamata pašvaldībām būs iespēja plānot optimālu skolu tīklu, kā galveno kritēriju izvirzot kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu ikvienam bērnam.

Saeima apstiprinājusi grozījumus Izglītības likumā, kas ietver deleģējumu Ministru kabinetam noteikt minimāli pieļaujamo skolēnu skaitu un kritērijus maksimāli pieļaujamā bērnu skaita noteikšanai klasē un klašu grupās pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs vidusskolas posmā. Skolēnu skaita kritēriji tiks attiecināti uz 10.-12.klasēm.

Ar grozījumiem normatīvajos aktos pilnveidots jaunais pedagogu darba samaksas modelis, sakārtojot un precizējot prasības saistībā ar pedagogu algu likmēm un darba slodzi, mazinot darba samaksas nevienlīdzību starp vienādu darbu strādājošiem skolotājiem. Grozījumi arī nosaka stingrāku finanšu disciplīnu pašvaldībām saistībā ar valsts mērķdotācijas izlietojumu.

Izstrādāts Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks turpmākajiem 5 gadiem.

Apstiprināta jauna pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas organizēšanas kārtība. Tajā kā svarīgākais pedagoga darba kvalitātes novērtējuma kritērijs izvirzīts pedagoga ikdienas darbs mācību stundā, sadarbības prasmes un skolotāja atbalsts skolēnu spēju attīstībā un virzībā. Līdzšinējo 5 pakāpju vietā pedagogs varēs pretendēt un iegūt kādu no 3 kvalitātes pakāpēm.

Izstrādāti grozījumi Izglītības likumā, kas paredz sociālo atbalstu tiem pirmspensijas vecuma pedagogiem, kuriem līdz vecuma pensijas sasniegšanai būs palikuši ne vairāk kā trīs gadi un kuri skolu tīklu sakārtošanas rezultātā zaudēs darbu.

Profesionālā izglītība
2017.gadā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu 88,5 milj. eiro apmērā uzsākta profesionālās izglītības iestāžu modernizācijas projektu īstenošana, turpinot iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā iesākto mācību aprīkojuma modernizāciju un profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanu profesionālās izglītības programmu īstenošanai.

IZM administrētu Eiropas Sociālā fonda projektu “Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā” uzsākusi īstenot Latvijas Darba devēju konfederācija. Projekta mērķis ir veicināt darba vidē balstītu (DVB) mācību ieviešanu.

Sagatavotas DVB mācību īstenošanas vadlīnijas, kas ietver vienotus pamatprincipus un metodisku atbalstu mācību organizēšanai un īstenošanai. Lai veicinātu aktīvāku darba devēju iesaisti DVB mācībās, pieņemti grozījumi MK noteikumos "Kārtība, kādā organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības".

Pilnveidota DVB mācību vadītāju sagatavošana – gan integrējot jau aprobētas pieejas, gan veidojot jaunas mācību formas un saturu ar ES fondu un ES Erasmus eksperimentāla projekta TTT4WBL atbalstu.

Sagatavoti un Saeimā pieņemti grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kā arī sagatavoti un pieņemti MK noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju, kuros ietverti Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņu apraksti.

Pirmo reizi notika nacionālais jauno profesionāļu meistarības konkurss SkillsLatvia 2017, kurā 3 dienās 16 profesijās sacentās 96 konkursanti. Savukārt profesiju parādē 27 izglītības iestādes un uzņēmumi demonstrēs vairāk nekā 50 profesijas un profesionālās prasmes.

Latvijas komanda – astoņi jaunie profesionāļi, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi un absolventi, veiksmīgi startēja starptautiskajā profesionālās meistarības konkursā WorldSkills 2017, saņemot trīs medaļas par izcilību. Kopvērtējumā Latvijas jaunieši 58 komandu konkurencē ieguva augsto 25.vietu.

Uzsākta modulāro profesionālās izglītības programmu aprobācija, kā arī jaunu modulāro programmu, profesijas standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību izstrāde.

Ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu turpinās profesionālās izglītības iestāžu, Profesionālās izglītības kompetenču centru personāla kvalifikācijas pilnveides pasākumi: cilvēkresursu un stratēģiskā plānošana, pieaugušo izglītība, sadarbības veicināšana ar darba devējiem, administratīvo un vadības kompetenču pilnveide, digitālā pratība.

2017.gada 7.jūlijā noslēgts līgums par pētījuma veikšanu, kas paredz padziļināti analizēt profesionālās vidējās izglītības sistēmas finansēšanu Latvijā un sagatavot priekšlikumus izglītības programmu izmaksu koeficientu aktualizēšanai. Pētījuma rezultāti tiks izmantoti normatīvo aktu pilnveidei.

Augstākā izglītība
Izstrādāts jauns pedagoga profesijas standarts. Lai stiprinātu skolotāju sagatavošanu konceptuāli jaunā kvalitātē, 2018. gadā plānots ieviest jaunu otrā pīlāra finansējuma formulas sastāvdaļu, kas paredz papildu finansējumu atkarībā no tā, cik absolventu uzsākuši darba gaitas vai jau strādā izglītības iestādēs nākamajā mācību gadā pēc augstskolas absolvēšanas. Šis finansējums attieksies uz augstskolām, kuras gatavo skolotājus.

Lai nodrošinātu talantīgu un izcilu skolotāju sagatavošanu darbam Latvijas skolās, izglītības zinātņu studiju programmu savstarpējo papildinātību un pēctecību, kā arī resursu koplietošanu pedagoģijas studiju programmu īstenošanā, veikta divu valsts augstskolu konsolidācija, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju pievienojot Latvijas Universitātei, mūzikas un deju pedagogu sagatavošanu koncentrējot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Visiem RPIVA studējošajiem nodrošināta studiju procesa nepārtrauktība, kā arī nemainīgi studiju finansēšanas nosacījumi visu studiju laiku.

Valdība atbalstījusi IZM izstrādāto rīkojuma projektu, kas nosaka - no 2018. gada 1. marta Daugavpils medicīnas koledža kļūst par Daugavpils Universitātes aģentūru. Koledžas integrācija universitātē sekmēs studiju sasaisti ar zinātnisko pētniecību, ļaus efektīvi izmantot augstākās izglītības un zinātnes resursus, paaugstinot studiju programmu kvalitāti un stiprinot to sasaisti ar zinātnisko pētniecību.

Uzsākta Studējošo un absolventu reģistra ieviešana. Pirmreizējās ziņas par personām, kas pašlaik studē, augstākās izglītības iestādes studējošo reģistrā ievada līdz 2017. gada 31. decembrim, turpmāk pamatinformāciju aktualizē katru mēnesi.

Parakstītas vienošanās par labu praksi ārvalstu studējošo piesaistē un studiju nodrošināšanā ar tām augstākās izglītības iestādēm, kas apņēmušās izvirzīt studiju kvalitāti par galveno kritēriju darbā ar ārvalstu studentiem. Augstskolām, kas nodrošina šo standartu, būs dotas iespējas piedalīties valsts līmeņa starptautiskajos pasākumos un ārvalstu vizītēs. Vienošanos izstrādāja IZM un Augstākās izglītības Eksporta apvienība.

Izstrādāti MK noteikumi, kas turpmāko četru gadu laikā paredz investēt Eiropas Savienības fondu finansējumu augstskolu akadēmiskā personāla stiprināšanā. Tādējādi augstskolām būs pieejams finansējums mērķtiecīgai pasniedzēju kompetenču paaugstināšanai, kā arī jaunu pasniedzēju piesaistei.

Izstrādāti MK noteikumi par studiju programmu fragmentācijas samazināšanu un resursu koplietošanas stiprināšanu, lai turpmāko piecu gadu laikā investētu ESF finansējumu jaunu, spēcīgu un starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu izveidē. Projektā varēs iesaistīties gan valsts, gan privātās augstākās izglītības iestādes, tajā skaitā arī koledžas. Projektus paredzēts uzsākt 2018.gada otrajā pusgadā.

Zinātne
Valdība apstiprinājusi prioritāros zinātnes virzienus 2018. – 2021.gadam. Pamatojoties uz valsts attīstības nostādnēm un sabiedrības interesēm, kā arī būtiskām sociālām un ģeopolitiskām pārmaiņām Eiropā, IZM izvirzījusi deviņus prioritāros zinātnes virzienus, kuros turpmākajos četros gados tiks fokusēts zinātnieku darbs. Īpaši izcelta drošība – gan energoapgādes, gan tehnoloģiju, gan sabiedrības jomā.

Apstiprināti jauni fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtības noteikumi. Turpmāk pētniecības projektus visās zinātnes nozarēs uz līdzvērtīgiem noteikumiem vērtēs neatkarīgie Eiropas komisijas datu bāzēs iekļautie eksperti un priekšroka būs iecerēm, kuras visprecīzāk saskanēs ar iedzīvotāju un valdības akceptētajiem prioritārajiem virzieniem zinātnē nākamajiem četriem gadiem.


Mūžizglītība
Uzsākts vērienīgs pieaugušo izglītības projekts “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”. Tajā ikviens strādājošais vai pašnodarbinātais vecumā no 25 gadiem var paaugstināt savu profesionālo kompetenci un konkurētspēju. Pirmā pieteikšanās izsludināta četrās tautsaimniecības nozarēs, kurās pašlaik visvairāk trūkst kvalificētu darbinieku. Projektu finansē Eiropas Sociālais fonds un Latvijas valsts, turpmāko sešu gadu laikā ieguldot vairāk nekā 25 miljonus eiro.

Lai akcentētu pieaugušo izglītības nozīmīgumu un izteiktu atzinību gada labākajam pieaugušo neformālās izglītības sniedzējam, IZM pirmo reizi izsludinājusi pieteikšanos pieaugušo neformālās izglītības balvai. Pieaugušo neformālās izglītības balvas pasniegšana notiek Izglītības un zinātnes ministrijas Erasmus+ projekta “EPALE Nacionālais atbalsta dienests” ietvaros.

Sports
Pieņemta jauna sporta skolu (sporta klubu) treneru darba samaksas finansēšanas kārtība, būtiski paaugstinot kvalitātes prasības, ieviešot audzēkņu kontrolnormatīvus un palielinot atzīto sporta federāciju lomu. Nodrošināta visu datu, tajā skaitā dotācijas apmēra aprēķināšanai elektronizācija Valsts izglītības informācijas sistēmā.

Veicot grozījumus Sporta likumā un Biedrību un nodibinājumu likumā, noteikti dalības nosacījumi sporta klubos un sporta federācijās tām sporta izglītības iestādēm, kurām nav juridiskās personas statuss.

Nodrošināts viss nepieciešamais valsts atbalsts Latvijas olimpiešu sagatavošanai dalībai 2018.gada Ziemas olimpiskajās spēlē Phjončhanā, Dienvidkorejā;

Latvija parakstījusi Eiropas Padomes Konvenciju pret manipulācijām ar sporta sacensībām.

Sekmīgi uzsākta Daugavas stadiona un Tenisa centra “Lielupe” rekonstrukcija.

Nodrošināta 100% kapitāla daļu īpašumtiesību iegūšana Tenisa centrā “Lielupe” un Sporta centrā “Mežaparks”.

Valsts valoda
Izstrādāts informatīvais ziņojums, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolās. Pārmaiņu mērķis ir nodrošināt ikvienam Latvijas bērnam vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicina 21.gadsimtā nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi. Pāreja uz mācībām valsts valodā vidusskolās notiks pakāpeniski, līdz 2021./2022.m.g.

Lai sniegtu sistemātisku atbalstu latviešu valodas kā svešvalodas apguvei Latvijā un ārvalstīs, uzsākta interaktīvas e-mācību platformas izveide 2017‒2019. No 2017.gada septembra līdz decembra beigām latviešu valodu tālmācībā Classflow vidē skolotāju vadībā apgūst latviešu ģimeņu bērni 26 valstīs.

Latviešu valodniecības attīstība: informatīvi izglītojoša elektroniska karte - pielāgota darbam mobilajās ierīcēs, izstrādātas un ievietotas 100 jaunas satura vienības. http://www.lingvistiskakarte.lv (lietotājiem būs pieejamas 2018.gada janvārī).

Lietošanai mobilajās ierīcēs pielāgota igauņu-latviešu vārdnīca, kas lejuplādējama šeit.

Izstrādāta jauna, publiski pieejama lietotne "Valodas konsultācijas”, kur apkopotas atbildes uz vairāk nekā 600 aktuāliem valodas prakses jautājumiem.

Jaunatnes joma

2017. gada 19. decembrī apstiprināta Jaunatnes politikas valsts programma 2018. gadam. Tās
mērķis ir nodrošināt informatīvu, metodisku un finansiālu valsts atbalstu, lai radītu labvēlīgu vidi, kas palīdzētu jaunietim uzsākt patstāvīgu dzīvi kā atbildīgam sabiedrības loceklim, nodrošinot darba ar jaunatni Latvijā koordināciju un attīstību.

Nodrošināts finansiāls atbalsts 43 pašvaldību projektiem, kas vērsti uz jaunatnes politikas plānošanas dokumentos noteikto mērķu sasniegšanu.

Popularizējot darbu ar jaunatni pašvaldībās, notikusi virkne pasākumu Latvijas Jauniešu galvaspilsētā 2017 – Liepājā. Latvijas Jauniešu galvaspilsētas ceļojošais kauss nodots jaunajai Latvijas Jauniešu galvaspilsētai – Madonas novadam, kas 2018. gadā kļūs par epicentru jaunatnes jomas pasākumiem.

Nodrošinātas darbā ar jaunatni iesaistīto jaunatnes lietu speciālistu profesionālās pilnveides mācības 25 speciālistiem. Vairāk nekā 200 jaunatnes jomā strādājošiem sniegta iespēja piedalīties pieredzes apmaiņas braucienos, iepazīstot labo praksi Latvijas pašvaldībās, jauniešu centros un biedrībās.

Sadarbībā ar Kultūras ministriju turpinās darbs pie dāvanas Latvijai tās 100gades ietvaros, veidojot 100 iedvesmas stāstus par jauniem cilvēkiem Latvijas reģionos kā lielisku resursu Latvijas tagadnes un nākotnes veidošanā. www.tuesi.lv

IZM īstenojamie struktūrfondi
Izstrādāti īstenošanas noteikumi 6 ES fondu programmu īstenošanai izglītībā un zinātnē, kas kopumā tuvākajos gados regulēs ES fondu investīcijas 136,6 milj. eiro apmērā. Līdz ar to ES fondu 2014.- 2020. gada plānošanas periodā izglītības un zinātnes jomā ir izstrādāti īstenošanas noteikumi 25 ES fondu programmām, nodrošinot ES fondu finansējuma pieejamību 928,3 milj. eiro jeb 99,5% apmērā no plānošanas periodā pieejamā finansējuma.

Noslēgti līgumi par projektu īstenošanu vairāk kā 350 milj. eiro apmērā, tādējādi ir uzsākta un turpinās projektu īstenošana visās IZM atbildībā esošajās infrastruktūras attīstības programmās, veicot ieguldījumus izglītības iestāžu modernizācijā vairāk nekā 382 milj. eiro apmērā, kā arī investējot 12 ESF programmās vairāk nekā 184 milj. eiro.


Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātes 2018. gadā

IZM galvenie pasākumi 2018.gadā ir turpināt pāreju uz jauno izglītības saturu vispārējā izglītībā un veikt ES fondu investīcijas ilgtspējīga skolu tīkla izveides nodrošināšanai. Tāpat nākamajā gadā ievērojams finansējums paredzēts skolēnu individuālo kompetenču attīstībai, atbalstam bērniem ar mācīšanās grūtībām, kā arī bērnu ar speciālām vajadzībām integrācijai vispārējās izglītības iestādēs.

2018.gadā IZM uzsāks īstenot konceptuāli jaunu skolotāju izglītības modeli, kā arī tiks turpināta jaunā, uz rezultātiem balstītā augstākās izglītības institūciju pārvaldības un finansēšanas modeļa ieviešana. Tas ļaus nodrošināt ieguldītā finansējuma efektīvu pārvaldību, kā arī augstskolu finansēšanas sasaisti ar izglītības un pētniecības kvalitāti, atbilstību tautsaimniecības vajadzībām un darba tirgus prasībām, stiprinot saikni ar zinātni un pētniecību. Nākamajā gadā augstskolām būs pieejams vairāk nekā pusmiljons eiro studiju programmu sagatavošanai nākamā posma akreditācijai STEM un pedagoģijas (matemātika) jomā.

Latvija ir izvirzījusi mērķi koncentrēt pētniecību 20 spēcīgās zinātniskajās institūcijās, kas īsteno pētījumus Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai nozīmīgās jomās un veiksmīgi konkurē Eiropas pētniecības programmās. Papildu piešķirtais finansējums 1,4 miljonu eiro apmērā 2018.gada IZM budžetā tiks atvēlēts fundamentālo un lietišķo pētījumu veikšanai, savukārt papildu 2 miljoni eiro vidējā termiņa Ekonomikas ministrijas budžetā - valsts pētījumu programmas īstenošanai enerģētikas jomā.

Profesionālajā izglītībā IZM turpinās ieguldīt ievērojamus ES fondu līdzekļus, lai pabeigtu jau vairākus gadus sekmīgi īstenoto profesionālās izglītības reformu un nodrošinātu tās ilgtspēju. Nākamgad kā svarīgākais izvirzīts uzdevums paaugstināt profesionālās izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktūru, kā arī turpināt darba vidē balstītu mācību pieejas ieviešanu. Plānots, ka audzēkņu īpatsvars, kas apguvuši darba vidē balstītas mācības un pirmajā un otrajā mācību gadā bijuši mācību praksē uzņēmumā, līdz 2020.gadam palielināsies vismaz uz pusi. Tāpat nākamgad tiks veikti pasākumi, lai palielinātu to profesionālās izglītības iestāžu skaitu, kuras aktīvi iesaistās pieaugušo izglītībā.

Sportā tiks nodrošināta sporta federāciju un sporta pasākumu, augstas klases sasniegumu sportā finansēšana, profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksa un citi sporta nozarei būtiski pasākumi. Nākamgad IZM pilnveidos normatīvo regulējumu sporta politikas jomā un īstenos sporta speciālistu sertifikācijas sistēmas reformu.

Izmantojot piešķirto papildu finansējumu, nākamgad plānots izstrādāt latviskās izglītības mācību satura vadlīnijas diasporas nedēļas nogales skolām, nodrošināt valsts valodas prasmes pārbaudes diasporas mītnes zemēs, paplašināt atbalstu diasporai latviskās izglītības nodrošināšanā nedēļas nogales skolās un vasaras skolās, organizēt pirmo diasporas izglītotāju forumu. Turpinot interaktīvas e-mācību platformas izveidi latviešu valodas kā svešvalodas apguvei dažādām mērķa grupām, lietotnei – pašmācības rīkam “e-Laipa” tiks izstrādāts un lietotnē ievietots latviešu valodas apguves A2 un B1 līmenim atbilstošais saturs.

Turpināsies Valsts izglītības informācijas sistēmas attīstība, ar Eiropas Sociālā fonda finansējumu tiks uzsākta izglītības kvalitātes monitoringa sistēma vispārējā, profesionālajā un augstākajā izglītībā. Nākamgad paredzēts ieviest nozīmīgus atbalsta mehānismus jaunatnes organizācijām, veicinot jauniešu iniciatīvas, dalību projektos, jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē pašvaldībās un valstī kopumā. Nozīmīgs būs atbalsts ar Latvijas valsts simtgadi saistītajiem pasākumiem izglītības, zinātnes, jaunatnes, valodas un sporta jomā, tajā skaitā XVIII Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkiem "Gaudeamus".

Posted: December 29, 2017, 11:50 am

Comments are closed