Kā sevi iedvesmot pozitīvām pārmaiņām 2˟40min

•Nekam nav tik lielas ietekmes kā tam, vai izvēlamies būt optimisti vai pesimisti
•Nav ne optimistisku, ne pesimistisku personību, ir tikai izvēle
•Tas, kādu domāšanu mēs izvēlamies, mūs vai nu motivē vai nemotivē
•Viss, ko “ieraksta” zemapziņā agru vai vēlu izpaudīsies uz āru
•Reizēm neizdarām kaut ko tāpēc, ka baidāmies, vai spēsim to paveikt labi
•No tā veidojas spēju “bloķēšanās”
•“Nobloķēšanās” (jeb pašmotivācijas trūkums) rodas nevis tāpēc, ka skolēns nevarētu mācīties, bet tāpēc, ka nevar mācīties labi
•Ārstēšanas metode ir vienkārša: vajag kādreiz kaut ko izdarīt ļoti slikti
•Skolēnu sociālā poza
•Jāizmanto aktīvas iztēlošanās paņēmieni
•Princips ir šāds: neko nevar izdarīt, ja nespēj iztēloties sevi to darām
•Zemapziņa reaģē uz spilgti iedomātiem tēliem
•Ja mēs paši nereklamējam savus mērķus, drīz vien vispār varam izlaist tos no redzesloka
•Nedomājot par saviem mērķiem, mēs iekrītam reaģēšanas slazdā- reaģējam tikai  uz cilvēkiem un apstākļiem un aizmirstam domāt paši par saviem mērķiem
•Skaidra mērķa vizualizēšana ir pirmais solis, lai gūtu panākumus
•Ieteicams guļamistabā, darbistabā, mācību telpā pie sienas izvietot dažādus attēlus, kartītes, uzrakstus, kas atgādina par mērķiem
•Psihologi iesaka pirmām kārtām tos novietot guļamistabā pie sienas, jo skatoties uz kartītēm, kad tikko pamodies, vizualizācijas efekts ir spēcīgāks
•Mērķi ir jāreklamē pašiem sev, pretējā gadījumā mūsu psihiskā enerģija tiek tērēta lietām, kuras patiesībā mums nav tik svarīgas
•Trīs apļi: mana šodiena, mans mēnesis, mans gads
•Katrā aplī ierakstām, ko vēlamies
•Pierakstot  šos mērķus, mēs rīkojamies kā lidmašīnas pilots, kas pirms pacelšanās gaisā
•Prāts tiek cītīgi orientēts uz to, ko vēlas sasniegt
•Tiek vēlreiz atgādināts par patiesajām vēlmēm
•Radīsim savus sapņu tēlus par ko mēs gribam kļūt un mēģināsim šo bildi apdzīvot tā, it kā tā jau būtu īstenība
•Citiem vārdiem sakot, tie ir jāizdomā un jāapdzīvo
•Aicināsim sevi “melot”
•Melodami sev, mēs radām tēlu par to, kādi mēs gribētu būt
•Ja ir grūti saskatīt sevī šīs iespējas, sākumā mēģināsim izteikt to fantāzijās, tā kā bērni savās spēlēs
•Sadomāsim stāstus par to, kas mēs gribētu būt!
•Tā kā mūsu zemapziņa nezina, ka mēs fantazējam, melojam – tā notic
•Neredzot savu fantāziju, tu nevari sākt to “apdzīvot”

Veltīsim vienu stundu nedēļas plānošanai- tā būs visproduktīvākā no visām darbam veltītajām stundām

•Rezultātā padarīsim ne tikai trīs reizes vairāk, bet arī būs izjūta, ka situāciju kontrolējam mēs, nevis citi

Annemartas Kreituses

Comments are closed