Labvēlīgas psiholoģiskās vides veidošana 36h

Labvēlīgas psiholoģiskās vides veidošana (36h)

Profesionālās pilnveides un tālākizglītības satura modulis: pašpilnveides (personības vispārējo kompetenču) modulis, apakšmodulis: pašizziņa un pašizpausme.

Programmas mērķauditorijas vajadzību pamatojums: pašvaldības darbinieku un pedagogu personības vispārējo kompetenču pilnveide.

Programmas mērķauditorija

Visi pašvaldības darbinieki un izglītības  iestādē strādājošie pedagoģiskie, atbalsta personāla un tehniskie darbinieki.

Programmas mērķis

Pilnveidot pašvaldības darbinieku un pedagogu personībai nepieciešamās vispārīgās personības un profesionālās pilnveides kompetences, apgūt veselīgas pašizziņas, pašizpausmes iemaņas.

Programmas uzdevums

Apgūt dažādu veidu paņēmienus destruktīvu tendenču atpazīšanai, apgūt labvēlīgas vides veidošanas principus, izdarīt iespējamos secinājumus un atbilstoši rīkoties, uzlabojot darba kvalitāti. Nostiprināt pašavaldības darbiniekos un pedagogos spēju kolektīvā ne tikai radīt, bet arī noturēt emocionālu pacilātības izjūtu, kļūt apmierinātākam ar kolektīvu un darbu pašvaldības un izglītības iestādēs kopumā, kā arī piedāvā noskaidrot nosacījumus, kur, veicot darbu, palīdz uzturēt mērķa izjūtu, veicināt ne tikai katra individuālo izaugsmi, bet arī kolektīvo izaugsmi, kura nav iedomājama bez labvēlīgas psiholoģiskās vides.

Nostiprināt pašavaldības darbinieku un pedagogu prasmes, iemaņas un kompetences konstruktīvas psiholoģiskās vides veidošanas nolūkos un spēju rūpēties par labvēlīgas psiholoģiskās vides veidošanu, nodrošināt kursu dalībniekus ar sistēmiski un sistemātiski strukturētām stratēģijām, pieejām, principiem un metodēm, kā arī ne tikai pašiem apgūt labvēlīgas vides veidojošus principus, bet arī prast to mērķtiecīgi mācīt arī ciiem.

Plānotie rezultāti

Pašvaldības darbinieki un pedagogi spēj efektīvi iesaistīties mācību un audzināšanas procesā, apzinoties labvēlīgas un nelabvēlīgas vides veidojošās iespējas, spēj atpazīt potenciālos draudus, spēj noteikt veidus, kā novērst vai mazināt destruktīvās ietekmes, spēj vadīt kolektīvā stresa atpazīšanu, vadīšanu, kā arī sistēmātiski pievērsties darbavietas psihoklimata profilaksei. Kurs dalībnieks spēj izmantot dažādas līdzsvarošanas formas, pieejas un tehnikas, ko var darīt, lai uzlabotu pašavaldību un izglītības iestāžu iekšējo mikroklimatu.

Kvalitātes nodrošināšanas pasākumi (atgriezeniskā saikne, programmas apguves vērtēšana): 11 testi, 32 nepabeigtie teikumi, 6 praktiskie uzdevumi, pārrunas, diskusijas un 8 teksta uzdevumi, 6 praktiskie vingrinājumi, 4 praktisko situāciju izspēle, 3 grupu darbi, 22 darba lapas un 1 pašnovērtējuma anketa.

N.p.k.

Tematika ar īsu satura anotāciju

Stundu skaits Īstenošanas formas, metodes, pārbaudes formas un metodes

1

2

3

4

1. Dzīves labizjūta” (well-being) jēdziens. Optimālā pieredze jeb plūsmas psiholoģija . Sevis izzināšana kā viens no negatīvo emociju pārskatīšanas veidiem un ceļš uz harmonisku mikrovides veidošanu izglītības iestādē. Distress. Eistress. Hiperstress. Hipostress, to nozīme vides veidošanā. Mikrovides jēdzienu dažādās interpretācijas. Vai tas, ko mēs saucam par realitāti, tiešām ir realitāte? Vai vienmēr ir tā, ka pārāk daudz stimulu ir slikti, bet pārāk maz – labi? Vai ikdienas strīds vai vilšanās var būt stresors?

3

Tests, nepabeigtie teikumi, lekcija, grupu darbs, spēle Dzīves labizjūta” mērījumu skala, 2 improvizācijas spēles.

Situāciju izspēle par optimālo pieredzi jeb plūsmas psiholoģiju . Pārrunas par tēmu „Vai vienmēr ir tā, ka pārāk daudz stimulu ir slikti, bet pārāk maz – labi?”

2. Optimisms, amierinātība ar sevi un dzīvi kopumā. Pašavaldības darbinieku un pedagogu valodas lietojums, kā apziņas un mikrovides veidotājs. Ppsiholoģiskā vide. Pašvaldības darbinieks un pedagogs kā komunikatīvās profesijas pārstāvis. Pašvaldība un izglītības iestāde kā specifisku attiecību realizācijas vieta. Sociālais statuss. Statusu mijiedarbība un koeksistence.

3

Praktiskais uzdevums „Apmierinātības noteikšanas skala”,  nepabeigtie teikumi, lekcija, grupu darbs, spēle „Ātrais diktāts”. Diskusija par to, kā skaidrot dažādas norises un notikumus, arī savu dzīvi un parādības kopumā.
3. Pieauguša cilvēka psihiskais briedums, gatavība būt apmierinātam . Negatīvo domu un to pozitīvo nolūku atklāšana, spēja tās atšķirt; atbrīvošanās, pieņemšanas

un attīrīšanās vingrinājumu pamatprincipi. Cilvēku reakcijas uz situācijām – kas tās nosaka? Vai mūsu vecāku pieredzei stresogēnu situāciju risināšanā ir nozīme? Kā mūsu uztveri un uzvedību hiperstresa gadījumā ietekmē agrāk apgūtā uzvedība un kas palīdz atpazīt mūsu pašu uztveres un darbības principus.

3

Vingrinājums „Pats no sevis”, pārrunas, diskusijas, nepabeigtie teikumi, lekcija, grupu darbs, videoieraksta demonstrēšana.

Pārrunas par pozitīvo vai negatīvo atmiņu. Iegaumēšana, aizmiršana un atcerēšanās: ko cilvēks primāri atceras – pozitīvo vai negatīvo pieredzi un informāciju, kāda informācija – pozitīva vai negatīva – atmiņā ir saglabājusies vairāk.

4. Garīgie meklējumi. Kam primāri pievērst uzmanību ? Augstprātība, neapmierinātība, kritika, nosodījums un nicinājums, lepnība, pretenzijas; atbrīvošanās vingrinājumi. Mīts, arhetips, stereotips. Priekšstati, kuri ir mūsos – vai tie ir atkarīgi tikai no mums? Mentalitāte. Nervu darbības principi, ģenētiskais un ģeogrāfiskais faktors. Kultūras ietekme priekšstatos par sevi un attiecībām. Teorētiskie koncepti par labizjūtu – “eidemoniskā labizjūta” (Ryff, 1995) un “hedoniskā labizjūta” (Diener, 2002).

“Eidemoniskā labizjūta” (pēc Kerolas Rifas – “personības labizjūta) un “hedoniskā labizjūta”  (pēc Edvarda Dīnera – “dzīves labizjūta”).

3

Psiholoģijas pārstāvju salīdzinošā aptaujas (no E.Dīnera runas 4. Eiropas Pozitīvās psiholoģijas kongresā Horvātijā par apatujas Gallup World Poll-First Survey rezultātiem) interpretācija. Teksta uzdevums, praktiskais uzdevums „Nosodījuma un kritikas noteikšana”, spēle „Atbrīvošanās no pretenzijām”, nepabeigtie teikumi, lekcija, grupu darbs. Diskusijas. Pāru sarunas. Kerolas Rifas  “Personības labizjūta” mērījumu interpretācija un atslēgvārdi.

Subjektīvās labizjūtas pētījumu rezultāti 20.gs. sākumā. Džons Karls Flīgels (John Carl Flügel ) garastāvokļu pētījumi.

5. Martins Seligmans (Martin Seligman E. P.) un viņa psiholoģisko pētījumu un prakses tuvināšanaas metodoloģijas principi, to klasifikācija. Naids, dusmas, aizkaitinājums;  pieņemšanas vingrinājumi (prasmi pieņemt pasauli tādu, kāda tā ir), naida, dusmu un aizkaitinājuma ievirzīšana pozitīvā gultnē; atbrīvošanās paņēmieni no atriebības. Izglītojamo un kolēģu reakcijas uz distresu.

3

Teksta uzdevums, praktiskais uzdevums otra pieņemšanā”, pārdomu teksts par aizkaitinājuma slēptajām izpausmēm, dusmu noteikšanas tests, pārrunas, nepabeigtie teikumi, lekcija, grupu darbs, spēle aizvainojumu ievirzīšana pozitīvā izpausmē.

Pārrunas par tēmu „Izglītojamo un kolēģu reakcijas uz distresu”.

6. Psihes ciešā saikne ar veselību. Neveiksmes kā brīdinājums, attieksmes maiņa pret tām, lai neizjustu sarūgtinājumu. Veselības psiholoģijas saistība ar psihosomātisko medicīnu. Stresa drudzis – vai tas ir normāli? Kas ir „svētdienas temperatūra”? Vai ir iespējams novērst psihosomatiskus traucējumus? Atšķirības pieaugušo un bērnu reakciju tendencēs.

3

Teksta uzdevums un tests par neveiksminieka pazīmēm, zīmējums, „Saruna ar zemapziņu” paņēmiens, nepabeigtie teikumi, lekcija, vingrinājums „Pozitīvā psiholoģija un individuālisma kultūra”.
7. Plūsmas psiholoģija kā likumsakarīgs rezultāts humānistisko ideju par cilvēka būtību (cilvēks pēc būtības ir labs).  Ļaunprātīga aprunāšana, tās ierobežošanas mehānismi. Apzināta un neapzināta dažādu stratēģiju lietošana. Psiholoģija un subjektīvisms. Psiholoģija kā mērījumi ar zinātniski modificētu aparatūru, kas pēta smadzenes, neironus, bioķīmiskos procesus organismā, paralēli tiek pētīta subjektivitāte. Pozitīvas emocijas un domas kā dzinulis visas sabiedrības attīstībai.

3

Praktisku situācijas izspēle „Es ļauno runu ielenkumā”, pārrunas, nepabeigtie teikumi, lekcija. Iestudētais dialogs ar pauzēm „Subjektīvais vai objektīvais”. Pārrunas par integrācijas nepieciešamību zinātnē.

Atraisīšanās un uzplaukuma vingrinājums.

 

 

8. Pozitīvas attiecības ar apkārtējiem.

Personiskā izaugsme, sevis akceptēšana un piepildīšana, panākumi jeb sasniegumi, autonomija, pozitīvas emocijas, apmierinātība ar dzīvi.

Vai pozitīvisms ir tas pats, kas pozitīvais?

Vainas izjūta, paškritika, sevis nosodīšana, nicinājums un naids pret sevi, tā līdzsvarošanas paņēmieni. Terapijas formas un pašpalīdzības mehānismi – ko var darīt to mazināšanas profilaksei.

Pozitīvās psiholoģijas atslēgvārds “dzīves labizjūta (well-being), jēdziena “well-being” lietošanas biežuma analīze.

Karla un Šarlotes Būleri (Buhler & Buhler, 1935) pētījumi par pamattendencēm dzīves piepildījuma sasniegšanai.

3

Vingrinājumu etapi:

Kad ne no viena nekas nav jāgaida

Kad esmu es  pats

Kad esmu viens, izpaužos kā gribu pati

Pārliecība par savu viedokli

Neviens mani neietekmē, daru ko gribu un atbildu pats

Kad esmu pastāvīga, brīva, neatkarīga

Kad mani nekas nesaista

Veiksmīga savas dzīves vadīšana

Kad savs jumts virs galvas.

Vainas izjūtas noteikšanas tests, teksta uzdevums, praktiskais uzdevums paškritikas līmeņa noteikšanai, zīmējums „Naida slēpto izpausmju veidi”, pārrunas, diskusijas.

9. Baudījums – labizjūtas hedoniskais aspekts. Subjektīvā labklājības galvenie komponenti:

•           apmierinātība ar dzīvi,

•           pozitīva noskaņojuma dominēšana,

•           tendence izvairīties no negatīvām emocijām.

Bailes, pašpārliecinātības trūkums, šaubas, nemiers un satraukums; konstruktīvās pieejas vingrinājumi. Elpošanas vingrinājumi. Mentālās iztēles vingrinājumi. Autosuģestija.

3

Iztēles vingrinājumi, pašsuģestijas vingrinājumi, praktiskais vingrinājums „Mana atbrīvošanās no bailēm”.

Pārrunas par to, vai problēma par ētiku: vai varu būt laimīgs, izmantojot citus? Labizjūtas daudzdimensionalitāte.

Diskusija „Cik laimīgi ir orientētie uz savu mērķu sasniegšanu un personisko izaugsmi?”

10. Eidemoniskā laime jeb orientācija uz savu patību. Pašdeterminēšanas jeb autonomijas spēja eidemoniskajā labizjūtā. Kerolas Rifas modelis – pirmais modelis par eidemonisko labizjūtu. Vai vecumposms ietekmē eidemonisko  labizjūtu?

Žēlums, līdzjūtība, grūtsirdība, skumjas, depresija un nožēla; pašpalīdzības vingrinājumi. Uztveres principa maiņa. Attieksme pret sevi – stereotipu un ierasto uzvedības principu pārskatīšana.

3

Teksta uzdevums, tests, pārrunas, praktiskais vingrinājums slēptās depresijas pazīmju noteikšanai, pašpalīdzības vingrinājumi, lekcija, grupu darbs.

Pārrunas par pozitīvu garīgo veselībl labizjūtas kontekstā. Teksts „Sakarība starp apmierinātību ar darbu un viņa veselību”.

11. Citu faktoru – sociālā statusa, pārticības, izglītības līmeņa, attiecību – ietekme uz labizjūtu. Dabiskās vides loma labvēlīgas psiholoģiskās vides veidošanā.

Liekulība, meli un glaimi; stimulu koncepcija; vingrinājumi pašvērtības paaugstināšanai; atbrīvošanās vingrinājumi no īgnuma un vilšanās. Vai vienmēr ir tā, ka pārāk daudz stimulu ir slikti, bet pārāk maz – labi? Vai ikdienas strīds vai vilšanās var būt stresors?

Vides veidojošie apstākļi, kas ļauj indivīdam produktīvi realizēt radošos procesus.

3

Apkārtējā vide kā apstākļi, kurus ar savu dzīvesveidu pedagogs rada pats (darba lapa).

Darba lapas, praktiskais vingrinājums „Melu mikrožestu noteikšana”, teksta uzdevums, nepabeigtie teikumi, videoierakstu demonstrēšana.

Pašavaldības darbinieku un pedagogu veselība, labizjūta un personība (tests).

Pastāvīgais darbs par nepieciešamību izpētīt psiholoģiskos stāvokļus, kas veicina optimālu vides veidošanu dažādu kolektīvo darbību veikšanā; plūsmas izjūtas  ietekme uz darbības produktivitāti.

12. Iedvesmas virsotņu psiholoģiskie un fenomenoloģiskie aspekti. Kognitīvie vingrinājumi: psiholoģiskās vides pārprogrammēšanas plāns-shēma kolektīva vēstures pārskatīšana un dzēšana un pārskatīšanas tehnika. Noslēguma sarunas, kopsavilkumi, secinājumi un pārspriedumi. Refleksiju tests, to analīze.

3

Secinājumu veidošana, pārrunas, diskusijas un kopsavilkuma ilustrācija darba lapās. Pašnovērtējuma anketa.

Comments are closed