Vārda dienas: Daina, Dainis, Dainida , Daimona, Daimonds, Daimons, Dainars, Dainārs, Dainarts, Dainita, Dainīte, Dainors, Deimonds, Deimons, Jevlampija

Par attieksmi pret Latviju kā valsti

 PicasaKaspars Bikše

vēstulēm: kaspars.bikse@gmail.com

Par attieksmi pret Latviju kā valsti

Ievada vietā

Latvija, mana dārgā un vienīgā valsts! Es Tevi cienu un mīlu ne tikai kā Dzimteni, bet arī kā Valsti! Jā, arī kā valsti! Vislabākais, kā šobrīd varu apliecināt  savu Latvijas pilsoņa cieņu pret Tevi, ir domāt un runāt par Tevi tikai labu. Cienot savu valsti, es cienu sevi. Ja es cienu sevi, tad es cienu arī savas mājas un māti.

Ar šo dienu es apņemos par Tevi, Latvija, domāt un runāt tikai labu! Bez minstināšanās un ar patiesu pārliecību apņemos pasaulei paust to, ka Latvija ir visskaistākā un vislabākā valsts pasaulē. Turēšu šo apņemšanos tik ilgi, cik vien tas būs nepieciešams. 

Es, Latvijas pilsonis, Kaspars Bikše, kurš arī dzimis 18.novembrī, uzskatu par savu pienākumu pret Tevi (valsti) lūgt piedošanu par to, ka iecietīgi izturējos pret latviešiem, kas bez kauna un cieņas pret sevi, Tevi apmeloja, stāstīdami, ka Tevī nekā laba neesot un, savu neveiksminieka aizvainojumu paceļot augstāk par visu pārējo, traucās uz lidostu, lai dotos pasaulē meklēt sev labāku Māti! Daži traucās pat tādā ātrumā, ka pat nepaspēja pateikt ardievas mātei Latvijai. Bet māte neliedz nevienam- skrien vien, skrien vien- kas zina, varbūt tiešām atradīsi laimi ārpus sevis. Māte, kā jau māte, dara, ko dara visas mātes- gaida atgriežamies savus bērnus.

Es lūdzu piedošanu, ka savlaicīgi neaizrādīju un nepaskaidroju, ka viņi nesaprot, ko viņi dara. Dārgā Latvija! Es apsolu, ka sākot ar šodienu, kodīšu sev mēlē, līdzko jutīšu vēlmi runāt par Tevi ko sliktu un aizrādīšu ikvienam, kas dzīvo Latvijā, ka noniecināt savu valsti nozīmē noniecināt sevi, savas mājas, un māti.
Latvija būs stipra tik, cik pratīsim pret to izturēsimies ar cieņu. Latvija būs tāda, kā par to domāsim un runāsim, tas ir, ar kādu cieņu pret to izturēsimies.

Latvija! Es lūdzu Tev piedošanu par to, ka es neaizrādīju skolotājiem, kas skolēniem- izcilniekiem, iesaka studēt un strādāt ārzemēs- tur viņiem esot īstā vieta. Latvijā tādiem esot par šauru- gan Latvija samierināšoties, ka kādai citai valstij izcilnieki esot vairāk vajadzīgi nekā Latvijā.

Latvija! Piedod, ka laikus neaizrādīju, ka šobrīd skolā vairāk mācās angļu, nevis latviešu valodu, ka izcilnieks angļu valodā ir pārāks par izcilnieku latviešu valodā. Piedod, ka konkurēt spējas nolūkos izmantojam citas valodas, ka šim nolūkam esam gatavi savas mēles lauzīt svešās valodās.

Piedod, ka aizvien biežāk dzirdam sakām: „Brauc vien uz ārzemēm!” Cilvēki, kas protot angliski rakstīt un rēķināt un drusciņ angliski mēli laizīt, tur vareni tiekot uz priekšu. Angļu valoda esot ļoti laba, lai savā starpā varētu sarunāties tā, ka parastie ļaudis to nesaprot. Un tādēļ to derot mācīties.

Piedod, ka angļu valoda šeit ir kā apsolītā zeme, kurā tad vairs netrūkšot nenieka. Piedod, ka skolās aicina uz šo apsolīto zemi, par ko izdzirdot, jaunajai paaudzei sirds sāk straujāk pukstēt- priekšā stāvot varoņa darbi, sveša, nepazīta pasaule. Jā… un ka viņi pārnākšot lieli un bagāti. Piedod, ka Latvijā angļu, nevis latviešu valoda kļūst par iedvesmu attīstībai, vietu, kur pilnveidoties un justies lepnam.

Par attieksmi pret valsti

Mēs zinām, lai bērns izaugtu par sevis cienošu veiksminieku, tam jādzīvo cieņas pilnā mīlestības vidē. Tāpat ir ar valsti- lai tā citu valstu starpā kļūtu par konkurēt spējīgu valsti, mums tā ir jāmīl un jāciena.

Mēs taču skolā nemēdzam visiem pēc kārtas stāstīt par to, cik slikts, piemēram, ir dzīvesbiedrs- ka mājās naudu nenes, dzīvesvietu neuzkopj un tamlīdzīgi. Bet ja pieņemam, ka valsts ir mūsu makro ģimene, tad bez kauna nez kādēļ par valsti stāstām visu, kas vien ienāk prātā- nabadzīgs, korumpēts, nemīlošs, nerūpīgs un tā bez sava gala.

Par skolas atbildību attieksmes veidošanā pret valsti

Konstruktīvas (pozitīvas) attieksmes mācīšana skolā pret valsti vistiešākā veidā ietekmē ne tikai izglītības sistēmu, bet arī mūsu valsts augšupeju. Jā, arī valsts ekonomiku, jo pozitīva sabiedrība pievēršas bagātībai, nevis nabadzībai.

Pievēršanās tam, kā nav, kā trūkst un nemitīga runāšana par nepilnībām, trūkumiem un kļūdām rada produktivitātes trūkumu un tas valstij ik gadus rada milzīgus zaudējumus. Negatīvisms ir valsts lejupslīdes pamats.

Nevis valsts ir korumpēta, bet gan Latvijas pilsoņi, nevis valsts ir nabadzīga, bet gan tās iedzīvotāji. Arī valdība un citas augstākās lēmējvaras nav „tādas”, bet tikai tādas, kādi esam mēs, kā mēs par viņiem runājam. Vīram ir tāda sieva, kādu viņš to ir pelnījis, sievai ir tāds vīrs, kādu to ir pelnījusi, tautai ir tāda valdība, kādu to ir pelnījusi.

Cieņpilnas attieksmes mācīšana pret valsti skolā ir arī cieņpilnas attieksmes veidošana pret sevi. Ja pedagogiem un audzēkņiem ir negatīva attieksme pret valsti, tad līdzīga attieksme būs arī pret izglītību, skolotājiem, tehniskajiem darbiniekiem un skolu kopumā.

Pietiek ar vienu vai diviem skolotājiem, lai ar pozitīvas attieksmes veidošanu pret valsti uzlādētu visu skolu. Pietiek ar nelielu cilvēku grupiņu cilvēku, kura nodibina politisku partiju, lai uzlādētu visu sabiedrību, pietiek valsts iedzīvotājiem kaut uz sekundi pievērsties kādai pozitīvai domai, lai tas materializētos valsts mērogā.

Lai kurp mēs dotos, lai ko mēs un kā mēs mācītos un veiktu savu darbu, pozitīva attieksme pret valsti raus līdzi attiecīgu spēku, un tas valsts iedzīvotāja dzīvi kopā ar valsti var pacelt līdz galvu reibinošiem panākumiem.

Par negatīvismu, kas apdraud valsti

Būdami noguruši no pašu radītā negatīvisma, stāstīdami, ka mūsu valstī neko labu sagaidīt nevar, glābdamies no pašu saražotā, esam spiesti doties ārējas laimes meklējumos, doties labākas dzīves meklējumos uz citām valstīm.

Šādi, meklējot lielāku algu, mēs meklējam drošību un pārticību ārpus sevis. Lielāka alga ir citu cilvēku radītais, ne mūsu, tāpēc būsim pateicīgi ikkatram darba devējam.

Lai radītu lielo algu objektus, atcerēsimies, ka tas pirmām kārtām prasa pozitīvas (konstruktīvas), produktīvas domāšanas iemaņas, kurā par savu darba devēju, ministriju un valsti pirmām kārtām klājas runāt tikai labu.

Par vēlamo attieksmi

Ja mēs katrs sāksim pievērst uzmanību tam, ko bērni, skolotāji, darba devēji, ministri un deputāti paveic labi, un skaidrosim, kas mums patīk viņu rīcībā, drīz vien mēs, pozitīvisma iedvesmoti, būsim priecīgāki un jutīsimies daudz motivētāki savas valsts labklājības radīšanā. Un tas būs pietiekams iemesls, lai mēs sāktu justies apmierinātāki gan ar sevi, gan valsti.

Pēc mirkļa kāds cits šo pozitīvo resursu novadīs tālāk. Ja mēs vienas dienas laikā pozitīvi uzlādēsim divus skolēnus, divus kolēģus un tā tālāk, būs kam to visu nodot tālāk. Kādi citi to nodos nākamajam; nedēļas beigās būs pozitīvi uzlādēta skola, ģimene, ražošanas uzņēmums un valsts.

Atcerēsimies Dabas likumu attiecībā uz enerģiju. To nevar ne iznīcināt, ne apslāpēt – to var pārvērst tikai citā izpausmē. Tāpēc, ja mēs runāsim sliktu par valsti, tad kāds to visu saņems, un tas, kurš to visu saņems, būs atbilstoša viņa uzvedība un rīcība. Šādi, par viņiem runājot, mēs viņiem tieši tādiem piedāvājam arī kļūt.

Patiesībā saņēmēja negatīvā uzvedība un rīcība ir tikai likumsakarīga, jo nosūtot postošās domas citam, mēs atbrīvojamies no visa tā, ko par mums sliktu domā apkārtējie. Drīz vien mūsu domas būs pārņemtas ar instinktīvu sevis aizsargāšanu (uzbrukšanu). Un tas turpinās tik ilgi, kamēr šo melno loku nepāraus konflikts, nesekmība, krīze, nabadzība un valsts lejupslīde.

Lai apgūtu pozitīvāku attieksmes modeli pret valsti, nepieciešams apgūt konstruktīvu domāšanas, runāšanas un iztēlošanās modeli. Jēdziens „konstruktīvs” ir sinonīms jēdzienam „pozitīvs”, jo orientējas uz vēlamo. Izmantojot pozitīvas attieksmes modeli mūsu valsts piedzīvos augšupeju. Pozitīvai domai par valsti seko konstruktīva rīcība. Kā domāsim, kā runāsim par valsti, tādā valstī arī dzīvosim.

Ja mēs turpināsim negatīvi izteikties par valsti, mēs turpināsim likt valstij palikt upura lomā. Juzdamies kā upuri un kultivējot negatīvismu, lai kāda valsts arī būtu, upuris tajā saskatīs tikai negatīvo.  Bet kā zināms, upurim nav ne naudas, ne veiksmes, upura daļu vienmēr notiesā kāds cits. Destruktīvs cilvēks dzīvo negatīvā valstī, konstruktīvi domājošs- pozitīvā valstī.

Reiz kādā no lekcijām kāda skolotāja pagalam sašutusi iesaucās: „Jūs gribat teikt, ka mūsu valstī viss ir kārtībā, ka valstī nav korupcijas un nabadzības?!” Atbildēju, ka „ir gan korupcija, gan nabadzība. Kurā valstī gan tās nav? Jūs šajā, pašu radītajā, negāciju pārņemtajā valstī jūtaties slikti, jūsu vīrs jūtas slikti, jūsu bērni jūtas slikti. Vai šādā stāvoklī, nemitīgi juzdamies kā upuri, valsts var piedzīvot augšupeju?  Šādi valsts nekad nespēs uzkrāt spēkus savai augšupejai.

Konstruktīvā domāšana kā uz dabas likumiem balstīta domāšana

Konstruktīvā pieeja balstās uz Dabas likumiem. Tā ir Dabas zinību teorija, kā arī prakse ir tā saucamais redzamais pierādījums. Kā ikvienā dzīvā organismā, tā arī ģimenē, skolā un sabiedrībā notiek divi pretēji procesi: radīšana un sagraušana. Mūsu pastāvēšanu nosaka šo abu spēku dinamiskais līdzsvars. Tiklīdz līdzsvars tiek izjaukts, tūlīt pat rodas konflikti, naudas trūkums, bezdarbs, krīze, kas norāda, kurā vietā un kādēļ līdzsvars ir izjaukts.

Negatīvā cēlonis nav jāmeklē ne valdībā un deputātos, ne arī politiķu negodīgumā un savtīgumā vien, bet gan mūsu negatīvismā, kas viņus provocē šos pārkāpumus veikt, piemēram, bailēs domāt, ka visiem nepietiks, tāpēc jāpadomā par savām savtīgajām interesēm un tamlīdzīgi.

Konstruktīvs risinājums

Mainīsim savas domas, runas manieri un attieksmi pret valsti. Tad arī politiķi un ierēdņi būs spiesti reaģēt citādi. Tas nozīmē, ka problemātisko, uz negatīviem stimuliem balstīto domāšanu, mēs nomainīsim pret konstruktīvo domāšanu, kas būtu pozitīvas attieksmes pamatā pret valsti. Valstī visiem ir jātiecas uz vienoto, veselo, saprātīgo un harmonisko, ne tikai politiķiem vien.

Lai sakārtotu savu valsti, vispirms parūpēsimies par pozitīvu un cieņpilnu attieksmi pret valsti, jo ne jau tie daži nelojālie pedagogi valsti par pazudināt, bet gan drīzāk mēs, negatīvi noskaņotie latvieši pret valsti. Vēršot agresiju pret valsti, mēs veicinām valsts lejupslīdi. Ja mēs kritizējam valsti, tas nozīmēs tikai vienu, ka mēs no tās jau neko labu vairs negaidām. Ārējie notikumi atspoguļo iekšējos.

Produktīvs skolotājs skolēnos veido produktīvu attieksmi pret valsti, jo konstruktīva domājošs nākotnes pilsonis ievēlēs konstruktīvu likumdevēju un radīs produktīvu politisko situāciju valstī, negatīvas attieksmes pilsonis ievēlēs destruktīvu likumdevēju. Mēs nesagaidīsim pozitīvas izmaiņas, ja turpināsim par valsti runāt pa vecam, proti, neko labu negaidot.

Show Buttons
Hide Buttons