Vārda dienas: Īrisa, Irīda, Airisa , Airida, Arisa, Iraisa, Iresa, Irida, Irisa

Septembris

Pieci zelta likumi, definējot savus mērķus

1.Tūlīt pat paziņosim sev vēlamo galarezultātu un būsim maksimāli konkrēti!

Mērķa formulā uzreiz jānorāda, ko mēs gribam panākt savu pūliņu rezultātā. Ja gribam uzvarēt olimpiādē, tā arī rakstīsim: “Es oktobra olimpiādē iegūstu 1.vietu” Ja gribam tikt pie labas atzīmes, savu vēlmi formulēsim skaidri un gaiši: “Mana atzīme latviešu valodas ieskaitē ir „9”. Un tā tālāk. Nerakstīsim, piemēram: “Es no­pelnu daudz augstāku atzīmi.” Pavēstīsim par saviem mērķiem pasaulei bez aplinkus ceļiem! Kad formulējam savu mērķi, būsim maksimāli konkrēti.

2. Mērķus formulēsim „es” formā!

Tieši tāpēc mērķa formulai būtu jāsākas ar vienskaitļa 1.personas vietniekvārdu “es”. Tādi mērķi kā „mana skolotāja pārstāj ar mani bārties” parasti ir nesasniedzami, jo to īstenotājiem jābūt citiem cilvēkiem, bet viņa šādu mērķi nav sev izvirzījuši un nebūt negrasās to darīt.

3. Darbība notiek tagadnes formā.

Formulējot mērķus, izmantosim frāzes, kurās tiek precizēts, ka darbība notiek tagadnē, tieši patlaban, piemēram, „es mācību stundu laikā esmu pieklājīgs”, nevis vienkārši „esmu pieklājīgs”. Droši vien mēs paši nenoticēsim šim apgalvojumam un nespēsim to īstenot. Tātad savi mērķi jāformulē, izmantojot tāda tipa frāzes kā „Es veiksmīgi nokārtoju latviešu valodas ieskaiti”, „Es pret skolotāju izturos ar cieņu un pieklājīgi”. Un tā tālāk.

4. Neierobežosim savu mērķu sasniegšanas ceļus!

Mērķa formulā uzreiz rakstīsim to, kas mums ir vajadzīgs, un centīsimies nenorādīt šā mērķa sasniegšanas ­paņēmienus. Ja gribam doties uz ārzemēm, — formulēsim tieši šo pasūtījumu, nevis lūgsim naudu transporta izdevumiem.

5. Nenodosimies fantāzijām par tēmu „kā būtu, ja būtu”!

Izvirzot savus mērķus, būsim drosmīgi (tomēr nenodosimies fantāzijām), neierobežosim savas vēlmes atbilstoši savām iespējām. Ļausim, lai mūsu dzīvē notiek nelieli brīnumi! Būsim atvērti tiem! Protams, tālab ir nepieciešams atbrīvoties no savā galvā mītošajām pastāvīgajām bailēm un šaubām – pie tā mēs katrā ziņā pastrādāsim turpmāk grāmatā „Skolas psihohigiēnas pamati”.

Martas Kreituses zīmējums ©

Manas apņemšanās, strādājot ar šo pozitīvo pārmaiņu dienasgrāmatu

Es, _________________________________________________(vārds, uzvārds) apņemos:

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

utt.

Nepeldi pa straumi, nepeldi pret straumi, peldi turp, kur tev vajag.

Kozma Prutkovs

Septembrī mēs uzsākam jaunu mācību gadu! Šādu svarīgu lietu nedrīkst atstāt pašplūsmā. Ir jāsaplāno viss, ko gribam sasniegt līdz mācību gada beigām. Laiks un pūliņi, ko ieguldīsim savas dzīves plānošanā, atmaksāsies daudzkārtīgi. Plānot — tas nozīmē ielikt pamatus sekmīgam mācību gadam.

Dzīves rats

Mūsu priekšā ir rats. Tas ir mūsu dzīves modelis. Rats sadalīts vairākos sektoros. Katrs sektors ir kāda mūsu dzīves joma, kurā mēs tā vai citādi izpaužamies.

  1. Personīgā dzīve, ģimene.
  2. Izglītība, mācīšanās.
  3. Pozitīva attieksme, uzvedība.
  4. Attiecības ar klasesbiedriem.
  5. Attiecības ar skolotājiem.
  6. Veselība, ārējais izskats, sports.
  7. Personiskā izaugsme pozitīvajā domāšanā un rīcībā.
  8. Atpūta, lietderīgi pavadītais laiks, vaļasprieks.

Kas ir jāizdara ar mūsu Dzīves ratu?

1. Pēc 10 ballu skalas noteiksim apmierinātību ar dažādām savas dzīves sfērām. Apmierinātība – tā ir sava sekmīguma vai nesekmīguma izjūta. Tas ir godīgs sevis paša no­vērtējums. Novērtēsim, kādā mērā mums ir attīstīta attiecīgā dzīves joma, cik lielā mērā esam apmierināti vai neapmieri­nāti ar saviem panākumiem, cik ātri virzāmies uz priekšu, cik lielā mērā mūsu gaidas sakrīt ar to, kas mums izdodas. Nulle nozīmē pilnīgu neapmierinātību, desmit – maksimāli iespējamo apmierinātību.

Atzīmēsim uz Dzīves rata katras jomas novērtējumu. Tas ir izdarāms pavisam vienkārši. Rats atgādina koku ar gadu gre­dzeniem. Punkts centrā – apmierinātība ir nulle. Ārējais gre­dzens – tas ir “desmitnieks”, proti, maksimāla apmierinātība.

Katrā sektorā pasvītrosim loku, kas atbilst mūsu novērtē­jumam. Tā, piemēram, ja savai apmierinātībai ar mācībām esam devuši sešas balles, iezīmēsim attiecīgo iekšējā gredzena daļu.

  1.             Aizkrāsosim visu laukumu, kas iekļuvis apmierinātības sfērā. Mēs iegūsim ģeometrisku figūru. Tas arī ir “rats”, ar kuru mēs “braucam” pa dzīvi. Daži sektori izspiežas uz āru, citi — ievelkas uz iekšu. Kā mums patīk “braukšana” ar šādu ratu? Kādam jābūt jūsu ratam, lai dzīve būtu komfortabla un harmoniska?
  2.             Ko mēs gribam sasniegt katrā savas dzīves sfērā pēc šī mācību gada, lai uzskatītu šo gadu par sekmīgu, piemēram, lai mūsu apmierinātība paaugstinātos par divām vai trim ballēm?
  3.             Formulēsim savus mērķus katrā dzīves jomā!  Uzrakstīsim tos šim nolūkam speciāli atvēlētā vietā. Dažās dzīves sfērās mūsu mērķi var sakrist, piemēram, ģimene un atpūta, veselība un brīvais laiks.

Ja mūsu mērķi dažās jomās sakrīt, apvienosim tās.

UZMANĪBU! Skolēni nereti koncentrējas uz tām jomām, kurās viņu apmierinātība ir visaugstākā un rezultāti vislabākie. Tā rīkojas liela daļa cilvēku. Tas ir saprotami- mēs ejam turp, kur mums izdodas vislabāk.

Savukārt mēs piedāvājam padarīt savu dzīvi viengabalainu, nevis vienpusīgu. Tāpēc pacentīsimies izvirzīt sev mērķus tajās sfērās, kurās gūstam vismazākos panākumus. Tad mūsu Dzīves rats kļūs apaļāks, bet pati dzīve – harmoniskāka! Tātad- jo apaļāks rats, jo vieglāk tam ripot!

Mūsu formulētajam mērķim ir jāatspoguļo precīzs tā rezultāta redzējums, kuru mēs gribam sasniegt. Tāpēc uzrakstīsim savus mērķus kā īsu frāzi – pozitīvu, (bez nolieguma) tagadnē un „es” formā. Mūsu mērķim jābūt reālam, bet ne ikdienišķam (tajā nevajag ietvert to, kas notiks tāpat, bez mūsu pūliņiem). Mērķim ir jāizriet ārpus ierastā ietvariem, ārpus tā, ko mēs tik un tā darām šodien. Formulēsim savus mērķus šādi:

  1. Es______________________________________________________________________
  2. Ko tieši izdarīšu_____________________________________________________________
  3. Kad, kur, ar ko, cik daudz______________________________________________________

Pēc tam šeit sarakstīsim savus mērķus šim gadam:

• 1. mērķis_______________________________________________________________

• 2. mērķis_______________________________________________________________

• 3. mērķis_______________________________________________________________

• 4. mērķis_______________________________________________________________

• 5. mērķis_______________________________________________________________

• 6. mērķis_______________________________________________________________

• 7. mērķis_______________________________________________________________

• 8. mērķis_______________________________________________________________

• 9. mērķis_______________________________________________________________

Lai pārliecinātos par izvirzīto mērķu atbilstību sev un tā patiesumu (nevis iedomas), uzdosim apakš minētos jautājumus!

Godīgi uzdosim sev turpmāk minētos jautājumus attiecībā uz katru mērķi. Atbildēsim nesteidzīgi, godīgi. Atvēlēsim pietiekami daudz laika šā uzdevuma izpildei. Atbildes ierakstīsim  nākamajās darba lapā.

  • Kādas atrunas un ierastus attaisnojumus es izmantoju, kad man kaut kas neizdodas (pietrūkst laika, tas man vairs nav vajadzīgs, esmu pārdomājis utt.)?
  • Vai tas ir mans mērķis ? Vai es pats vēlos sasniegt šo mērķi vai varbūt to grib citi cilvēki? Varbūt man šo mērķi ir uzspiedusi skolotāja, man citi nozīmīgi cilvēki utt. ? Vai es to daru savā vai kāda cita labā?
  • Vai šā mērķa īstenošana ir atkarīga galvenokārt no manis, nevis no gadījuma? Vai šis mērķis nav vērsts uz mana rakstura laušanu, rakstura īpašību un paradumu mainīšanu? Vai es esmu gatavs šādām pārmaiņām, vai vispār vēlos tās?
  • Vai šis mērķis nav gluži vienkārši bēgšana no tās problē­mas, kuru es patiesībā negribu risināt?
  • Vai esmu gatavs simtprocentīgi uzņemties atbildību par šā mērķa sasniegšanu? Vai esmu gatavs rīkoties un pūlēties, lai sasniegtu iecerēto rezultātu? Vai varbūt es ceru, ka viss notiks pats no sevis?
  • Kādas ir manas stiprās un vājās puses saistībā ar šo mērķi? Kā man tagad pietrūkst, lai sasniegtu izvirzīto mērķi? Kāpēc es neizdarīju to agrāk? Ko es centīšos izdarīt?
  • Kas man jau ir, lai to sasniegtu? Kādi neizmantoti resursi? Kādas iespējas? Ko es izmantošu šā mērķa sasniegšanai?
  • Kā mainīsies mana dzīve, kad šis mērķis būs sasniegts? Vai esmu gatavs šīm pārmaiņām? Kādi sarežģījumi var rasties pēc mērķa īstenošanas?
  • Vai šis mērķis ir manu pūliņu vērts?

Šā uzdevuma izpildīšanas rezultātā mēs varam nonākt pie ļoti negaidītiem secinājumiem. Iespējams, ka tie mums liks dažus mērķus pārskatīt, pakoriģēt vai atteikties no tiem vispār vai izvirzīt jaunus. Labāk to izdarīt tagad, kamēr vēl esam tikai ceļa sākumā.

Strādājot ar šo dienasgrāmatu, mēs pastāvīgi atgriezīsimies pie saviem mērķiem vēl un vēl, varbūt vienkārši pārskatīsim un precizēsim tos, pārbaudīsim, kā virzāmies uz priekšu.

Mērķu izpēte

Vēlreiz izskatīsim iepriekš minētos jautājumus par mērķu atbilstību savām reālajām iespējām! Vēlreiz izanalizējot katru mērķi atsevišķi, mērķus pierakstīsim vēlreiz. Ja mums kāds mērķis ir jālabo vai pat jāuzraksta no jauna, darīsim to tūlīt pat.

• 1. mērķis_______________________________________________________________

• 2. mērķis_______________________________________________________________

• 3. mērķis_______________________________________________________________

• 4. mērķis_______________________________________________________________

• 5. mērķis_______________________________________________________________

• 6. mērķis_______________________________________________________________

• 7. mērķis_______________________________________________________________

• 8. mērķis_______________________________________________________________

• 9. mērķis_______________________________________________________________

Uzmanību! Mums var būt viens, divi vai vairāki reāli mērķi. Neizgudrosim liekus mērķus, strādāsim tikai ar tiem, kuri mums patiešām ir vajadzīgi.

Manu sasniegumu dienasgrāmata

Izvirzot mērķus, mēs dažkārt mēdzam mazināt savas iespējas un sasniegumus. Parasti mēs ātri aizmirstam savus panākumus un koncentrējamies uz neveiksmēm. Šāda rīcība ir nepareiza, vienmēr ir jāpatur prātā savi sasniegumi — tie dod spēku jaunu virsotņu iekarošanai.

Atsauksim atmiņā un pierakstīsim savus sasniegumus iepriekšējos mācību gados (semestros). Fiksēsim visus lielos un mazos panākumus – izglītības iegūšana, labas attiecības ar skolotājiem, rūpes par savu ārieni utt. Arī daudzus citiem nezināmus notikumus. Apakš minētajā darba lapā ik dienas papildināsim ar jauniem ierakstiem atkarībā no tā, kā mūsu dzīvē ienāk jauni sasniegumi.

• 1._______________________________________________________________

• 2._______________________________________________________________

• 3._______________________________________________________________

• 4._______________________________________________________________

• 5._______________________________________________________________

• 6._______________________________________________________________

• 7._______________________________________________________________

• 8._______________________________________________________________

• 9._______________________________________________________________

Mani plāni šim mācību gadam

Plānošana – tas ir paņēmiens savu pūliņu kon­centrēšanai. Un līdzeklis, kā pierādīt sev, ka izraudzītie mērķi mums ir ļoti svarīgi un mēs patiešām tos vēlamies īstenot.

Vispirms sagrupēsim savus mērķus, nosakot tuvākos un tālākos.

Tuvākie – tie ir mērķi, kuru īstenošana atkarīga vienīgi no mums un kurus varat realizēt tuvākā gada laikā. Protams, ja papūlēsimies. Tā, piemēram, īsā laikā mēs varam kādam piedot, nokārtot attiecības, satikt kādu cilvēku utt.

Tālākie – tie ir mērķi, kuru īstenošanai būs nepieciešami gadi, turklāt nav mūsu spēkos paātrināt šo procesu. Tā, pie­mēram, nav iespējams gada laikā iegūt augstāko izglītību. Vai uzcelt lielu māju. Vai izaudzēt koku. Tādi tāli mērķi tiek sadalīti posmos, piemēram, viena gada garumā. Un šajā gadā mēs izvirzām sev uzdevumu izpildīt tikai pirmo posmu ceļā uz tālāku mērķi.

Tagad izvēlēsimies no sava iepriekš rakstītā mērķu saraksta tos, kurus uz-skatām par tuvākajiem. Vēlreiz padomāsim, ko gribam pa­beigt šajā mācību gadā: kādus darbus, kādas attiecības nokārtot. Ar ko gribam salīgt mieru, ar ko uzlabot attiecības, kuras jomas nostiprināt. Vai mūs, piemēram, apmierina mācību darbs, attiecības ar klasesbiedriem utt.?

Mums jāizraksta no iepriekš sastādītā saraksta tie mērķi, kurus mēs ierindojam pie tuvākajiem.

Pārrakstām savus agrākos (tuvākos) mērķus pēc formu­las: “Es izdarīšu to un to līdz tam laikam.”

Šajā gadā es plānoju pabeigt šādas ieceres (mani tuvākie mērķi):

Piemērs. Es katru rītu vingroju ilgāk par 10 minūtēm.

• 1._______________________________________________________________

• 2._______________________________________________________________

• 3._______________________________________________________________

• 4._______________________________________________________________

• 5._______________________________________________________________

• 6._______________________________________________________________

• 7._______________________________________________________________

• 8._______________________________________________________________

• 9._______________________________________________________________

Tad pievērsīsimies tālākiem mērķiem un noteiksim, ko darīsim to īstenošanas pirmajā posmā. Neieplānosim šajā posmā pārāk daudz paveicamā, labāk lai tā ir sagatavošanās un neliela ieskriešanās. Pēc tam uzrakstīsim, ko mēs plānojam paveikt pirmajā gadā, virzoties uz tālākiem mērķiem.

Šajā gadā es plānoju šādus soļus savu tālāko mērķu īstenošanai:

Piemērs. Tālāks mūsu mērķis ir – “Pēc skolas beigšanas es iestājos Juridiskajā fakultātē un kļūstu par advokātu.” Mērķa īstenošana iespējama sešos gados. Pirmajā posmā jums jāiestājas attiecīgajā augstskolā, otrajā, kas ir garāks, – tā jāpabeidz. Pirmajā posmā mēs plānojam: “Es aktīvi gatavojos iestājai augstskolā un sekmīgi kārtoju eksāmenus iekļūšanai budžeta grupā.”

• 1._______________________________________________________________

• 2._______________________________________________________________

• 3._______________________________________________________________

• 4._______________________________________________________________

• 5._______________________________________________________________

• 6._______________________________________________________________

• 7._______________________________________________________________

• 8._______________________________________________________________

• 9._______________________________________________________________

Pirmajā posmā es paveikšu:____________________________________________________

Tuvāko un tālāko mērķu skaits mums var būt atšķirīgs. Neizdomāsim mērķus par katru cenu, labāk atstāsim vietu jauniem, reāliem mērķiem, kas noteikti uzradīsies šā mācību gada laikā.

Martas Kreituses zīmējums ©

Atbildības uzņemšanās, to apliecinot ar parakstu

  1. Ikviens skolēns veido savu dzīvi. Proti, šo dzīvi (sekmību, uzvedību, attieksmi pret skolotājiem, klasesbiedriem un visu pārējo) tā vai citādi ir veidojis katrs pats, jo neviens cits mūsu vietā attiecīgas domas (tātad arī runāt, rīkoties, izveidot attieksmi) domāt nevar . Un mēs esam gatavi to atzīt. Ja piekrītam šim apgalvojumam, paņemsim pildspalvu un zem šiem vārdiem rakstīsim “Piekrītu”, tad parakstīsimies:

Paraksts ____________________________

  1. Daudz ko esam darījuši šajā dzīvē, neko nedomādami līdzi, automātiski izpildot vecāku un skolotāju prasības. Daudz ko, varbūt pat visu, gribētos mainīt, domāt ar savu galvu, runāt saviem vārdiem- galu galā- dzīvot pašam savu dzīvi. Pagaidām mēs nezinām, kā to izdarīt, taču esam gatavi papūlēties, lai savu dzīvi mainītu un padarītu labāku. Ja piekrītam šim apgalvojumam, paņemsim pildspalvu un zem šiem vārdiem rakstīsim “Piekrītu”, tad parakstīsimies:

Paraksts____________________________       

  1. Veicot sevis pilnveidošanas darbu, mēs katrā ziņā mai­nīsimies. Un tas noteikti izraisīs pārmaiņas arī mūsu skolas ikdienā. Pagaidām mēs nevaram zināt, kas tieši mainīsies, bet esam gatavi šīm pārmaiņām. Mēs saprotam, ka apkārtē­jiem, kā arī mums tuvajiem un labi pazīstamajiem cilvēkiem šīs mūsu pārmaiņas var nepatikt un viņi tām pretosies, taču mēs nepielāgosim savu dzīvi apkārtējo cilvēku viedoklim. Mēs esam gatavi šīm pārmaiņām savā dzīvē. Ja piekrītam šim apgalvojumam, paņemsim pildspalvu un zem šiem vārdiem rakstīsim “Piekrītu”, tad parakstīsimies:

Paraksts ____________________________          

4. Mums trūkst noteiktu iemaņu, zināšanu vai personības iezīmju, lai saskatītu savas dzīves jaunās iespējas un spertu apņēmīgus soļus to virzienā. Šī dienasgrāmata palīdzēs mums izveidot nepieciešamās īpašības, taču tam būs vajadzīga griba un laiks. Ja piekrītat šim apgalvojumam, paņemsim pildspalvu un zem šiem vārdiem rakstīsim “Piekrītu”, tad parakstīsimies:

Paraksts ____________________________      

Vai parakstījāmies? Brīnišķīgi! Tagad mēs esam uzņēmušies saistības, kuras vajadzēs pildīt. Saistības ir vienkāršas – izpildīt visus dienasgrāmatas uzdevumus mācību gada gaitā.

Pārtrauksim šaubīties!

Ja neesam parakstījušies, tad, šķiet, esam ieņēmuši nogaidošu pozīciju, sak, “paskatīsimies, kas tur būs jā­dara, vai tas viss man vispār der”. Par ko tas liecina? Par to, ka vēl neesam gatavi jaunām pārmaiņām. Acīmredzot dzīve mūs nav tik smagi vēl „paspīdzinājusi” un mēs drošības labad vēl cieši turamies pie sava ierastā stāvokļa, jo baidāmies no pārmaiņām. Mēs grasāmies izvērtēt vēlreiz un vēlreiz, bet no kādām pozīcijām- vai no vecajām, vai jaunajām?

Savā kopīgajā darbā mēs balstīsimies uz atziņu, ka ap­kārtējā pasaule, tai skaitā skolotāji, pret mums ir noskaņoti ļoti labvēlīgi un vienmēr cenšas palīdzēt, lai mēs varētu sasniegt to, par ko mēs domājam, uz ko mēs koncentrējamies, uz ko tiecamies. Pat tad, ja mēs domājam, ka “skola ir mocību bedre”, ka “man nekas neiznāks” un ka “nav nekādu izredžu kaut ko mainīt”. Kā runāsim, tā dzīvosim.

Beigsim tēlot cietējus!

Mums ir stingri jāapņemas, ka mēs vairs netēlosim briesmīgos apstāk­ļos nonākušu upuri, bet uzsvērti  “es pats esmu cēlonis tam, kas ar mani notiek sekmības, uzvedības, attiecību u.c. jomā. Mēs paši piekritām vecāku viedoklim par mācību uzsākšanu šajā skolā, respektīvi, vispirms piekritām viņu viedoklim, bet tikai pēc tam ieraudzījām, ka mūsu izvēle ir nepareiza, kā arī paši neko nedarījām, lai kaut ko mai­nītu uz labu.

Beidzot sapratīsim, ka visvienkāršākais paņēmiens, kā skolā pievilkt visdažādākās nepatikšanas, ir ne tik daudz slinkums (slinkums ir bezpalīdzības stāvoklis, kas rodas mūsu neapmierinātības rezultātā), cik koncentrēšanās (domāšana, runāšana, iztēlošanās) uz problēmām- nesekmību, nedraudzīgu uzvedību un galu galā uz savu neapmierinātību, kā rezultātā sākam noticēt, ka skola ir neapmierināta ar mums, nevis otrādi- ka mēs esam neapmierināti ar skolu. Tādējādi no visiem notikumiem mums nekas cits neatliek, kā tieši to arī izvēlēties to sliktāko, proti, nevis domāt par to, cik mācību priekšmetos būšu sekmīgs, bet gan- cik mācību priekšmetos būšu nesekmīgs. Un tādējādi dzīvei nekas cits neatliek, kā vien apstiprināt to, ko mēs ikdienā domājam un runājam. Tā rodas mūsu realitāte. Mēs katrs pats esam cēlonis.  Jāmainās ir mums, nevis citiem.

Nepārspīlēsim savu nepilnīgumu!

Sava nepilnīguma pārspīlēšana izpaužas kā pastāvīga sevis nosodīšana, kritizēšana, sevis un citu vainošana, kas beidzas ar savu spēju noniecināšanu. Sevis necienīšana, kas nozīmē arī citu necienīšanu, bezgalīgi svārstoties, kad jāpieņem lēmums, kā arī nespēja nosaukt savu atzīmi par labi paveiktu darbu. Protams, ja ir tāds iekšējo ierobežojumu komplekts, skolēns nevar gūt panākumus ne mācībās, ne uzvedībā.

Pārtrauksim putroties, neskaidri murminot par saviem mērķiem!

Ne jau tādēļ, ka kāds skolotājs mums vēl kaut ko sliktu vai neesam viņa cienīgi, bet tikai tādēļ, ka nezinām, ko gribam. Vai pat zinām, taču neskaidri, tādā murmināšanas līmenī, nevis precīzi definējuši to, ko gribam panākt. Tā, piemēram, skolēns kļūdaini paziņo: “Vēlos, lai man būtu tādas atzīmes, ka es skolā būtu vislabākais.”

Show Buttons
Hide Buttons