Vārda dienas: Asja, Asnate, Dāgs , Anfims, Asija, Asnāte, Dags, Domna, Sirdsvalda, Sirdsvaldis, Sirdvalda

Tag Archives: Kaspars Bikše

Nezinīši uz Mēness jeb Paula Bankovska pedagoģiskā eseja (fragments no Kaspara Bikšes veidotās grāmatas “Labdien, skolotāj…”)

Nezinīši uz Mēness Pauls Bankovskis Pirms kāda laika Rīgā izrādīja franču režisora Lorāna Kantē (Laurent Cantet) filmu “Četrās sienās” (“Entre les murs”), kas izpelnījusies Zelta palmas zara godalgu Kannu kino festivālā un izvirzīta Amerikas kinoakadēmijas balvai “Oskars” labākās ārzemju filmas kategorijā. Filmas pamatā ir Fransuā Begado (François Bégaudeau) tāda paša nosaukuma romāns, savukārt romāna pamatā […]

Laimas Muktupāvelas- Kotas atmiņas par skolu jeb skolotāji mācītāji- mazu bērnu…

1962. gada 20. janvārī dzimusi latviešu rakstniece Laima Muktupāvela (Kota). Dzimusi jurista un medmāsas ģimenē. 1978. gadā pabeigusi mācības Ogres vidusskolā, 1982. gadā — Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas ādas plastikas nodaļu. 1989. gadā neklātienē absolvējusi Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļu. 1983. gadā uzsākusi darba gaitas. Strādājusi dažādos amatos, bijusi sanitāre slimnīcā, modele Latvijas Mākslas akadēmijā, arhivāre Latvijas Valsts vēstures […]

Kāpēc mums mācīties apjūsmot to, kas nav sasniedzams?

  Visdziļākā pateicībā, apbrīnā un cieņā skolotājai Ilzei „Es pie šiem bandītiem savu kāju vairs nesperšu!”- roku pie sirds pielikusi, pa visu skolotāju istabu nokliedzās mana kolēģe Ingrīda (vārds ir mainīts) un, aizcirtusi durvis, iebrāzās direktora kabinetā. Skaidrs! Mani divpadsmitie kārtējo reizi izveduši no pacietības bioloģijas skolotāju. Nu viss sākas no gala! Iztēlē atkal saskatu nemitīgo […]

Kāpēc mums mācīties apjūsmot to, kas nav sasniedzams?

  Visdziļākā pateicībā, apbrīnā un cieņā kolēģei Ilzei „Es pie šiem bandītiem savu kāju vairs nesperšu!”- roku pie sirds pielikusi, pa visu skolotāju istabu nokliedzās mana kolēģe Ingrīda (vārds ir mainīts) un, aizcirtusi durvis, iebrāzās direktora kabinetā. Skaidrs! Mani divpadsmitie kārtējo reizi izveduši no pacietības bioloģijas skolotāju. Nu viss sākas no gala! Iztēlē atkal saskatu […]

Skolotāju, valsts un pašvaldības darbinieku vasaras nometne pārcelta uz augustu

Skolotāju, valsts un pašvaldības darbinieku vasaras nometne pārcelta uz augustu Ikgadējā Skolotāju, valsts un pašvaldības darbinieku  vasaras nometne “Dzīves svinēšana”. Liepāja, 26. – 28. jūnijs Vieta: Liepājas Universitātes studentu hostelis, dienesta viesnīca, Ganību iela 36/48, Liepāja. Iebraukšana: 25. jūnijā, sākot no plkst. 17.00. Nometnes vietā nometnes dalībnieki ierodas ar savu transportu. Var izmantot mikroautobusu, kas no Rīgas nogādās […]

No 26. līdz 28. jūnijam Liepājā notiek ikgadējā Skolotāju, valsts un pašvaldības darbinieku vasaras nometne “Dzīves Svinēšana”

Ikgadējā Skolotāju, valsts un pašvaldības darbinieku  vasaras nometne “Dzīves svinēšana”. Liepāja, 26. – 28. jūnijs Vieta: Liepājas Universitātes studentu hostelis, dienesta viesnīca, Ganību iela 36/48, Liepāja. Iebraukšana: 25. jūnijā, sākot no plkst. 17.00. Nometnes vietā nometnes dalībnieki ierodas ar savu transportu. Var izmantot mikroautobusu, kas no Rīgas nogādās tieši nometnes vietā- tālr. 26442268),  reģistrācija pie nometnes vadītāja Kaspara, 28320454. Kursu […]

Skolotāji, delverēsimies, piemēram, kādu dienu pa skolas gaiteni pastaigāsimies ar pirtslotu padusē!

Mēs dzīvojam pasaulē, kur pastāv visdažādākās muļķības, piemēram, bezjēdzīgi noteikumi, likumi un normas, kas mums nosa­ka, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Taču šie ierobežojumi nav salīdzināmi ar tiem, kurus cilvēks izvirza pats sev. Lai mēs šādā muļķību pasaulē izdzīvotu, ir nepieciešams vesels masku arsenāls, ar vienu izdzīvot nav iespējams, it īpašu muļķību pasaulē. Šīs […]

Lekcijnodarbības izglītojamajiem “Sekmīga gatavošanās centralizētajiem eksāmeniem”

Sekmīga gatavošanās centralizētajiem eksāmeniem Kas bērnībā apgūts, tas kā akmenī iekalts. (Čečenu sakāmvārds.) Iepriekšējo zināšanu aktivizācijas paņēmieni. Gatavošanās veidi pārbaudes darbiem, patstāvīgajiem darbiem un eksāmeniem. Patstāvīgo darbu organizācijas veidi.                    (M.Kreituses zīm.) Vingrinājums „Grāmatveikalā”. Diferencētās lasīšanas pamati. Lasīšana skaļā balsī, tās izmantojums un pamatojums. Pierakstu burtnīcas, to veidošanas […]

Es jokoju visai piesardzīgi, jo zemapziņai nav humora izjūtas- tā jokus uztver nopietni

Mūsu zemapziņai nav humora izjūtas. Ja es par sevi pasmejos vai izsaku sev kādu nicinošu piezīmi un do­māju, ka tam nav nekādas nozīmes, tad tikai mānu sevi, jo zemapziņa uztver manus vārdus nopietni un, vadīdamās pēc tiem, veido manu likteni. Likums, kas nosaka “visu, ko atdodu, es saņemu atpakaļ”, turpina darboties arī tad, kad smejos […]

Kaspars Bikše: mudināsim skolēnus atrast jaunas intereses un aktīvi darboties

Svarīgākā laimes, veiksmes un panākumu garantija ir veselīga interese par dzīvi, par sevī un apkārt notiekošo. Tas ir tieši tas, kā tik ļoti pietrūkst daudziem skolēniem. Ne jau slinkums, cik tieši šīs īpašības trūkums noved viņus pie nesekmības vai labākajā gadījumā- pie viduvējības. Ja skolēniem pajautātu, vai viņu dzīve skolā ir inte­resanta, tikai daži atbildētu: […]

Par to, kā mēs, skolotāji, skolēnu dienasgrāmatās rakstām piezīmes un skolēni – paskaidrojumus

Annemartes Kreituses zīmējums. Skraidīja pa skolas gaiteni ar pirts slotu. Starpbrīdī, skraidot pa gaiteni, uzskrēja skolotājam! Pieņemiet mērus! Nopērciet bērnam plastmasas lineālu! Koka lineālus viņš nograuž! Karājās žalūziju striķī, norāva 5 minūtes no stundas. Jūsu meita svarīgā aptaujas anketā, ailē „Jūsu dzimums” (krievu valodā – aut. piez.) ierakstīja „parkets”. Grabina sandaļu šņores! Matemātikas stundā spēlējās […]

Ko par skolu un skolotājiem saka igauņu ārste, dziedniece un gaišreģe Lūle Vīlma

Ģimenes, kurās it visā vaino tikai skolotājus, bet savas kļūdas nesaskata, pārvērš bērnam skolu par niknāko ienaidnieku. Viedā ārste, dziedniece, gaišreģe saka, ka „diemžēl vairākums sieviešu – pedagogu ir savas profesijas verdzenes. Viņas nespēj iziet no savas skolotājas lomas un būt vienkārši cilvēki — tik ļoti viņās iesakņojusies pārliecība, ka viņas ir labākas, gudrākas, izglītotākas, […]

Interesanti zināt, kā izglītojamo mācību sasniegumus vērtē citās valstīs?

Vācijā ir 6 ballu vērtēšanas sistēma (1 – vislabākā atzīme, bet 6 – vissliktākā), bet Albānijā var lietot arī skaitļus ar decimāldaļām līdz pat 2 skaitļiem aiz komata. ASV Izmanto burtu vērtēšanas sistēmu. Tā var tikt arī izvērsta, pievienojot burtiem + un -, piemēram, B+ vai C-. Ukrainā ir 12 ballu vērtēšanas sistēma (12 atbilst 5+ vecajā padomju vērtēšanas sistēmā, 12 […]

Daži ieteikumi, kā sarunāties ar bērniem jeb izkopsim pedagoga sarunas mākslu ar skolēniem

Jau pirmajā reizē būsim acīgi un dzirdīgi. Ievērosim visu, kas liecina par skolēna raksturu: tas, kā viņš ienāk — ar stingriem soļiem, kas demonstrē apņēmību un drošumu, vai stomīgi, negribīgi, nolaistām acīm, kas runā par bailēm, kautrību, nedrošību. Ar uzmundrinošu smaidu, vārdu, vai rokas spiedienu, varam izrādīt draudzīgumu, ieinteresētību un gatavību būt ieinteresētam un viņam […]

Audzināšanas stunda “Kā strādāt ar tiem, kuriem dara pāra un tiem, kas citiem dara pāri?”

Izvēle ir vienmēr Katrs, kurš gājis skolā, ir sastapis bērnus, kuriem allaž tiek darīts pāri, un tādus, kuri vienmēr cenšas nodarīt ko sliktu citiem. Varbūt paši piederam pie vienas no šīm grupām. Pirmie zinātniski tiek saukti par upuriem[1], bet otrie – par tirāniem[2]. Bet kāpēc tāds iedalījums? Kur tādi rodas? Ģimenes un vides ietekmē? Daļēji […]

Kā skolēniem skaidrot par viņu iekšējo gudrību; audzināšanas stundas metodoloģijas piemērs

Skolēnu iekšējā gudrība kā izaicinājums Mēs visi lietojam vārdus gudrs[1], muļķis[2], attiecinām tos uz biedriem, skolotājiem, radiniekiem un citiem cilvēkiem. Bet vai esam padomājuši, ko šie vārdi īsti nozīmē? Mēdz teikt, ka gudrību dievs visiem iedalījis taisnīgi, jo par tās trūkumu neviens parasti nesūdzas. Kurš tad nu ies deklarēt sevi par muļķi! Bet kas tad […]

Par skolotāja pozitīvo pašsuģestiju, balsi, spēju klausīties, acu skatienu un skolotāja mieru

Par pozitīvo pašsuģestiju Pašsuģestijai var būt tāda pati iedarbība kā medikamentiem. Suģestija sākas ar reklāmu televīzijā vai arī tad, kad ārsts saka: „Pēc nedēļas jūs būsiet atkal vesels.” Mēs tiekam ietekmēti, pie kam mēs to nemaz neapzināmies, un ietekmējam citus, šo ietekmi izdarot neapzināti. Politika, reklāma, sabiedrisko attiecību akcijas un citi triki pamatojas uz suģestiju. […]

Cik lielā mērā mēs, skolotāji, ļaujamies ietekmēt un būt ietekmētiem?

Ietekmēt vai būt ietekmētam Šajā sakarā rodas jautājums, cik lielā mērā mēs, skolotāji, ļaujamies ietekmēt un ietekmēties? Skolas ikdiena bez ietek­mēšanas nemaz nav iespējama. Pat ja mēs to ļoti nevēlētos, skolā nevarētu strādāt pat vienu dienu. Tas sākas ar to, ka mūsu bērni mācās noteiktā skolā, piedāvājam šo variantu kā labu un pareizu, vēstulē izvēlamies […]

Nacionālo universitāšu “pārprogrammēšanās” uz svešvalodām liecina par nacionālās valodas norietu jeb pārspīlējumi Daugavpils Universitātē

Latviešu valodā  runājošo Daugavpils Universitātes mācībspēku  kaunīgā pašapziņa liek iedomāties, ka nu tik bariem brauks uz Daugavpili svešās valodās runājoši mācībspēki no visām pasaules malām, kā rezultātā mēs sākam justies… vēl neērtāk, proti, ak, jūs, mežoņi, neprotat runāt svešās valodās. Ārzemnieks pie mums ir viss, mēs Daugavpilī, paši nekas- vienalga no kurienes vien studenti brauktu- […]

Skolotāja harisma kā pozitīvās domāšanas ieradums, kā pozitīvās domāšanas ieradums un tā noregulējums uz pozitīvo (4. daļa)

Harisma un pozitīvās domāšanas ieradums Par paradumu kļuvušie pozitīvie vai nega­tīvie domāšanas modeļi izraisa ne tikai mūsu dvēseles un ķermeņa stāvokli, skolēnu sekmību vai nesekmību, adekvātu vai neadekvātu uzvedību, bet arī skolotāju situāciju valstī kopumā. Citiem vārdiem sakot, tas nosaka, vai mēs virzāmies uz priekšu vai stāvam uz vietas bez panākumiem. Piemēram, mēs izbaudām mierīgu […]

Skolotāja harisma, viņa vara, harismātiska skolotāja panākumi, kā arī harisma atzinības un pateicības aspektā (2. daļa)

Visam ir neitrāla vērtība. Viss atkarīgs no tā, kā skolotājs harismu izmanto – cīņai ar skolēniem, kolēģiem, vadību vai mieram un radošam darbam? Harismātiskam skolotājam neapšaubāmi piemīt vara. Tas nozīmē, ka viņš bez piepūles ie­tekmē skolēnu domāšanu un rīcību. Viņš var tos sajūsmināt, mo­bilizēt, lai sasniegtu mērķus un atrisinātu problēmas. Tikpat viegli viņš skolēnus var […]

Par skolotāju tenkošanu, par viņu pretrunām un viņu psiholoģisko drošību

Par mūsu tenkošanu Tenkas rodas tikai nemierīgā un nedisciplinētā prātā. Nemierīgam prātam allaž jābūt nodarbinātam, tas vienmēr ir procesā, kur realizēdami īslaicīgas intereses, mēs ar tās starpniecību rodam sevī īslaicīgu mieru. Tenkošanai nav nekā kopēja ar no­pietnu un nozīmīgu saturu, drīzāk tā ir kā bēgšana no sevis. Bēgšanas procesā mēs nepazīstam mieru, jo visur, sava […]

Par skolotāja vienkāršību jeb kā atbrīvoties no personiskā svarīguma izjūtas

Padoms Situācijā, kad mūsdienu skolas ir pārņemtas ar cīņu pret mūsu radītajām sekām, vislabākais padoms – būt vienkāršam. Tad zemapziņas līmenī saņemot tīru, skaidru, mīlestības un labestības caurstrāvotu informāciju, skolēni paši tieksies pie mums, skolotājiem. Jo vairāk sevi identificēsim ar problēmu, jo vairāk skolas histēriskajā ikdienā tās sāks valdīt pār mums. Šādi mēs ieprogrammējam savu […]

Par to, kā sevi pieķēru pedagoģiskajā dubultmorālē jeb grēksūdze par pagājušajiem darba gadiem skolā

Mēs, skolotāji, šobrīd atrodamies nežēlīgi pazemojošā stāvoklī. Ar milzīgām pūlēm panācām kaut nelielu, bet tomēr algas pielikumu, tagad ne tikai to pazaudējām, bet esam nonākuši līdz minimālajai algai. Minimālo algu varētu maksāt tiem, kam nav algota darba vispār. Savā laikā, kad strādāju skolā „x”, reiz kāds skolēns laupīja manas pēdējās pacietības paliekas. – Vācies laukā […]

Kā skolas ikdienu uztvert vieglāk jeb skolas ikdienu uztversim tikai kā spēli

Atbrīvosimies no pārlieku lielas nozīmes piešķiršanu rezultātiem, proti, neidealizēsim mērķi un ar tā sasniegšanu saistītos plānus. Spēlēsim azartiski, ar patiesu prieku, un atcerēsimies pašu galveno- lai zaudējuma gadījumā nebūtu negatīvu pārdzīvojumu, emociju. Attieksme pret neveiksmēm un spēles noteikumi Skolas ikdienu iesaku uztvert tikai kā spēli. Tā ir ērta un produktīva pozīcija. Pavērosim veiksminiekus! Piemēram, deputātus, […]

Daži prāta disciplinēšanas vingrinājumi jeb veidosim savu pieredzi no mirkļu burvībām

Giljotīnas meditācija Staigāsim un apzināsimies, ka mums vairs nav galvas- tikai ķermenis. Izgatavosim palielinātu foto bez galvas, novietosim spoguli zemāk, lai tajā neredzētu galvu. Tā dažas dienas un tad sajutīsim neticamu vieglumu un klusumu, jo visas problēmas taču ir tikai galvā. Ja mums tas izdosies, sāksim centrēties uz sirdi. Baudīsim prieku Dzīvosim no mirkļa uz […]

Par aizvainojumu jeb kādas skolotājas stāsts, ka izturoties pret sevi ar mīlestību, viņa parāda, kā apkārtējai pasaulei izturēties pret viņu

Evijai (sauksim viņu šādi) bija tikai pieci gadi, kad izšķīrās viņas vecāki. Ģimene, kurai māte atdeva nemitīgi raudošo Eviju, neko nespēja padarīt, tāpēc mātei atkal vajadzēja ņemt viņu atpakaļ, turpināt vienai viņu uzturēt, audzināt un vienlaicīgi vietējā kolhozā fermā strādāt par slaucēju. Tagad viņa pret māti izjūt apbrīnu: vientuļa sieviete, cik grūti viņai klājās… Taču […]

Nezinīši uz Mēness jeb Paula Bankovska pedagoģiskā eseja no Kaspara Bikšes sastādītās grāmatas “Labdien, skolotāj…”

Nezinīši uz Mēness Pauls Bankovskis Pirms kāda laika Rīgā izrādīja franču režisora Lorāna Kantē (Laurent Cantet) filmu “Četrās sienās” (“Entre les murs”), kas izpelnījusies Zelta palmas zara godalgu Kannu kino festivālā un izvirzīta Amerikas kinoakadēmijas balvai “Oskars” labākās ārzemju filmas kategorijā. Filmas pamatā ir Fransuā Begado (François Bégaudeau) tāda paša nosaukuma romāns, savukārt romāna pamatā […]

Attieksmes maiņa kā vienīgais līdzeklis savas veiksmes un apmierinātības radīšanai jeb kā skolēniem atbrīvoties no skolas “mocībām”

Skola- tās ir mocības. Es dusmojos uz skolotājiem. Ne skolotāji, ne vecāki, ne klasesbiedri nenovērtē mani nenovērtē. Man ir sliktas sekmes mācībās. Es konfliktēju ar klasesbiedriem. Klasesbiedri mani apsmej. Pazīstamas domas, vai ne? Diemžēl. Tas ir negatīvs jeb destruktīvs domāšanas veids. Tā ir  aizsargreakcija, kas izpaužas kā nevēlama uzvedība un atspoguļo vien mūsu pašu negatīvo […]

Kā skolas ikdienai piešķirt jēgu jeb divi ceļi uz skolas ikdienas pilnveidi vai dusmas kā visa neapmierinātības avots

Divi ceļi uz skolas ikdienas pilnveidi Pirmais ir ārējs. Iegūstot labākas atzīmes, labākus rezultātus dažādās olimpiādēs un tamlīdzīgi, varam nodrošināt noteiktu kārtību un disciplīnu. Šādi skolas vidi un izglītības sistēmu kopumā mēs varam sakārtot tikai daļēji. Otrais veids ir garīgā disciplīna, kas sniedz iekšēju apmierinājumu. Taču šīs divas pieejas reti kad var pastāvēt vienlaicīgi. Bet […]

Par skolotāju spēju atbrīvoties no kritikas, neapmierinātības, pretenzijām un dusmām

Skolēnu nesekmība, nevēlama uzvedība un citas destruktīvas parādības ir skolēnu, viņu vecāku, kā arī skolotāju domu un izteikto vārdu materiāls atspoguļojums. Doma un vārds ir universāla enerģijas izpausme, kurai piemīt gan radošs, gan postošs spēks. Viss domātais un sacītais neizbēgami materializējas, proti, iemiesojas fiziskajā pasaulē. Tāpēc apzināsimies šo milzīgo varu, kas mums dota, apzināsimies šo […]

Mācīsimies sevi novērtēt, atzīt, būt mierīgiem, disciplinēt savu prātu un saskatīt sevī pozitīvo, kā arī atbrīvoties no šaubām un bailēm

Mācīsimies sevi novērtēt, atzīt, būt mierīgiem, disciplinēt savu prātu un saskatīt sevī pozitīvo, kā arī atbrīvoties no šaubām un bailēm Kad esam nemierīgi, negatīvi noskaņoti vai pat dusmīgi, tas nozīmē, ka galvā mums rosās destruktīvas[1] domas un iztēle. Tās savukārt ir cēlonis destruktīviem izteicieniem un rīcībai pret sevi, klasesbiedriem, skolotājiem u.c. Tieši šo domu un iztēles […]

Dzimumaudzināšanas dažādās pedagoģiskās pieejas, stratēģijas un mācīšanas metodoloģiskie aspekti, paņēmieni un metodes

Sīkāk: kanceleja@pedagogs.lv; tālr. 25856256 Programmas nosaukums Programmas adresāti (pedagogu mērķgrupas) Programmas apjoms (stundās) Kontakt- persona (vārds, uzvārds, tālr., E-pasts) Anotācija Dzimum-audzināšanas dažādās pedagoģiskās pieejas, stratēģijas un mācīšanas metodoloģiskie aspekti, paņēmienni un metodes. Pedagogu tālākizglītības satura modulis: pašpilnveides (personības vispārējo kompetenču) modulis, apakšmodulis: pašizziņa un pašizpausme un modulis: medotika.   Visi izglītības  iestādē strādājošie pedagoģiskie, atbalsta […]

Palūdziet angliski un tad jums iedos: par latviešu zemo pašapziņu, kaunīgajiem latviešiem un līdzi skriešanu

Arī lektori. Latviešu kaunīgā pašapziņa liek iedomāties, ka nu tik bariem brauks svešās valodās runājoši mācībspēki no visām pasaules malām, kā rezultātā mēs sākam justies… vēl neērtāk, proti, ak, jūs mežoņi, neprotat runāt svešās valodās. Ārzemnieks pie mums ir viss, mēs, latvieši, paši nekas (A. Deglavs romāns “Rīga”.). Annemartes Kreituses zīmējums ©Jaunajai paaudzei sirds strauji pukst. Rīt […]

Skolotāja garīgums kā izaicinājums; skolotāja garīgums kā sava ceļa iešana

Garīgums kā izaicinājums Garīgums varētu būt kā radošs izaicinājums nekritiskai masveida līdzi skriešanai, kas posta mūsu dzīvi un neļauj mums baudīt neatkārtojamu unikalitāti, mieru, labizjūtu, prieku, optimismu un brīvību. Garīgums var būt arī kā spēja būt pašpietiekamiem, lai sniegtos pāri zinātniskā materiālisma diktētā Ņūtona laikmeta mehānistiskajam pasaules uzskatamam. Nav viena pareizā uztveres modeļa, nav viena […]

Par skolotāju konstruktīvo spēju būt brīviem no aizkaitinājuma, īgnuma un aizvainojuma

Par skolotāju aizkaitinājumu Nemitīga skaišanās diez ko pateicīga nav. Tas nozīmē hronisku spēka trūkumu un nespēju atjaunoties. Tas izkropļo mūsu personību, proti, ik dienas kļūstam nejaukāki un aizvien vairāk un vairāk kļūst to cilvēku, kuru uztverē kļūstam nepatīkami vai pat nevēlami. Palūkosimies uz sevi. Ja mums skolā viss traucē, aizkaitina, aizvaino un izved no pacietības, […]

Es dzīvoju cēloņsakarīgā pasaulē, tāpēc iztēlojos to par labu esam jeb afirmācijas kā kognīcija

Afirmācijas kā kognīcija Dzīves notikumi ir mana attīstība, es tos izprotu kā apslēptas zīmes. Pārtraucot konfliktus iekšējā pasaulē, tie pazūd arī ārējā pasaulē – to vietā ienāk labvēlība un saskaņa – tā izdziedē vecās rētas. Par pasauli es runāju tikai labu, šādi es nodrošinos pret sliktu attieksmi no apkārtējās pasaules. Es rūpējos par jēgpilnām domām, […]

Metodisks materiāls audzināšanas brīžiem jeb “mācīsimies sevi novērtēt, atzīt, būt mierīgiem, disciplinēt prātu un saskatīt pozitīvo”

Mācīsimies sevi novērtēt, atzīt, būt mierīgiem, disciplinēt savu prātu un saskatīt sevī pozitīvo Kad esam nemierīgi, negatīvi noskaņoti vai pat dusmīgi, tas nozīmē, ka galvā mums rosās destruktīvas[1] domas un iztēle. Tās savukārt ir cēlonis destruktīviem izteicieniem un rīcībai pret sevi, klasesbiedriem, skolotājiem u.c. Tieši šo domu un iztēles dēļ bieži gadās pateikt vai pat […]

Izbraukuma seminārs: audzināšanas kurss „Izglītojamo uzvedība, tās korekcijas iespējas” (A)

Ārējā pasaule, it īpaši skolas laikā, ir ļoti nežēlīga, perfekti darbojas kastu sistēma, jaunieši tiek šķiroti pēc uzvedības, materiālā stāvokļa, zināšanām utt. Tieši skolā meklējama mūsu kompleksu ligzdiņa, jo galvenā, izrādās, ir piederība pie noteikta sociālā slāņa. Tāpēc vīrieši mūsdienās vairs nemērās krāniņiem, bet ar “aifoniem”.(Ģirts Ķesteris.) Sīkākas ziņas: kanceleja@pedagogs.lv ; tālrunis. 25856256 Programmas nosaukums: „Izglītojamo uzvedība, tās korekcijas iespējas” (A)Pedagogu tālākizglītības saturu moduļu sistēmas 1. modulis „Pedagogu vispārējo kompetenču modulis, apakšmodulis […]

Fragmenti no Kaspara Bikšes pētījuma par skolotāju izplatītākajām psihosomatiskajām saslimstībām

Pēc aptaujās iegūtajiem rezultātiem, balstoties uz dažādu autoru teorētiskajiem pētījumiem un tos papildinot ar jaunākās zinātniskās literatūras analīzi, plaši neizvēršot katru teoriju atsevišķi, tikai ieskicējot to gal­veno domu, ir analizētas skolotāju psihosomatiskās saslimstībās saistībā ar skolas vidi.    Psihosomatiskās medicīnas dažādie konceptuālie pamati 2,0% respondentu noliedza jebkādu ķermeņa saistību ar dvēseli. Viņi uzskatīja, ka bez […]

Kaspara Bikšes grāmatas „Lūdzu, skolotāj…” 4. daļa (profesores Tatjanas Koķes priekšvārds)

  Grāmatas saturs: Par pozitīvu skolu, kas veido pozitīvu valsti Par skolotāju attiecībām ar audzēkņiem Par izglītību, loģiku un intuīciju Par veiksminieku psiholoģiju Par skolotāja atbrīvošanos no saspringuma Par konstruktīviem vārdiem, vizualizēšanu un naudu Grēksūdze jeb citādāks ieskats izglītības filozofijā Par skolotāja atbrīvošanos no iekšējas cīņas Par bērnu salīdzināšanu un viņu vecākiem Par skolotāja valodu, […]

Izcilā un nopelniem bagātā pedagoģe Broņislava Aldona Treija jeb grāmata par dzīves nenogurdināmo

Grāmata veltīta Latvijas 100-gades izciliem cilvēkiem. Stāsts ir par lietuvieti Broņislavu Aldonu Treiju, kura ieaugusi Latvijas kultūrā un izglītībā, lielāko daļu dzīves veltot Latvijas skolu izaugsmei, inovāciju ieviešanai un pozitīva skolas direktores piemēra radīšanai. Dzīvesstāsts izgaismo izaugsmi no Lietuvas pamatskolas līdz Rīgas prestižajām skolām. Grāmatas prezentācija notiks Ķīpsalas izstāžu centrā 24. februārī plkst. 12.00. Tiek […]

Emocionālās izdegšanas sindroma skolotāju darbā pastiprinošie faktori – pamatojums kategorijai „stress”

Emocionālās izdegšanas sindroma skolotāju darbā pastiprinošie faktori – pamatojums kategorijai „stress” un „apmierinātība/neapmierinātība” Skolotāju stresa simptomi kā izdegšanu veicinoši var izpausties vairākās formās. Pētījumi atklāj vairākus simptomus, kas liecina par skolotāju izdegšanai – izjūta, ka nav vēlme doties uz darbu, ir grūtības koncentrēties pienākumu izpildei, rodas izjūta, ka ir nepiemērots pienākumu izpildei, attālināšanās no kolēģiem […]

Mūsdienu pētījumi par afirmāciju kā iedarbīgu un viegli izmantojamu intervences metodi

Mūsdienu pētījumos (pēc APA) virkne pētījumu (David K. Sherman, Santa Barbara, Geoffrey L. Cohen, David Nussbaum, Debra P. Bunyan, Santa Barbara, Julio Garcia, 2011, Diederik A. Stapel and Lonneke A. J. G. van der Linde, 2011, Thomas J. Liu and Claude M. Steele, 1996, Mark E Zanna, 1990, Wilco W. van Dijk Leiden, M. van […]

Kaspara Bikšes saskaņoti (A) kursi pedagogiem, izglītojamajiem un viņu vecākiem

Izglītības un citu pašvaldību iestāžu darbiniekiem Izglītojamo uzvedība, tās korekcijas iespējas Darbs ar pusaudžiem, to vecumposma attīstības īpatnības Saliedētas un draudzīgas klases veidošana Darbs ar talantīgiem bērniem Mobings izglītības iestādē, tā novēršanas pasākumi Pedagoģiskās mākslas zinātniskie pamati un to praktiskais pielietojums skolotāja darbā Izglītības iestādes psihohigiēna Labvēlīgas psiholoģiskās vides veidošana izglītības iestādē Pozitīvas attieksmes veidošanas […]

Šodien labais ir vairāk, es priecājos ik dienas jeb saspringuma, baiļu un stresa transformācijai

Afirmācijas saspringuma, baiļu un stresa transformācijai: Es ļauju domām un ķermenim brīvi darboties, šādi es atbrīvojos no sasprindzinājuma. Esmu brīvs no cīņas, šādi es sevi labāk redzu, labāk, dzirdu un labāk jūtu. Ik dienas rūpējos par labajām domām, šādi es rūpējos par sevi un apkārtējiem; tās atgriežas pie manis – šādos brīžos Pasaule kļūst draudzīgāka. […]

Ja nosodīsim nesekmīgus skolēnus, tad vēlāk nosodīsim arī trūcīgos, garīgi slimos, citu sociālo slāni, citu nāciju, citu rasi …

Dažkārt skolotāji pārmet, ka ļoti tic pozitīviem spēkiem, tomēr ar skolas dzīvi nav apmierināti. Iespējams, ka šāda ticība ir un paliek tikai kā fasāde, kas pastāv tikai vārdos, proti, lai apkārtējie redz, cik esmu labs(a) un pareizs(a). Ar šādu izrādīšanos nereti vārdos izrādām pareizo attieksmi, taču iekšēji sevi vainojot, nosodot un kritizējot, mēs joprojām turpinām […]

Pedagoģiskās mākslas zinātniskie pamati un to praktiskais pielietojums skolotāja darbā

  Programmas nosaukums Programmas adresāti (pedagogu mērķgrupas) Programmas apjoms (stundās) Kontakt- persona (vārds, uzvārds, tālr., E-pasts) Anotācija Programmas nosaukums: „Pedagoģiskās mākslas zinātniskie pamati un to praktiskais pielietojums skolotāja darbā” Pedagogu profesionālās pilnveides un tālākizglītības satura modulis: izglītības jomas kompetenču modulis; apakšmodulis – metodika. Programmas mērķ-auditorija: visi pedagoģiskie darbinieki. 1.variants: 36 stundas, tas ir, 6 dienas […]

Pedagogu rāmumam, prāta disciplīnai un daži nomierināšanās tehnikas vingrinājumi

Giljotīnas meditācija Staigāsim un apzināsimies, ka mums vairs nav galvas- tikai ķermenis. Izgatavosim palielinātu foto bez galvas, novietosim spoguli zemāk, lai tajā neredzētu galvu. Tā dažas dienas un tad sajutīsim neticamu vieglumu un klusumu, jo visas problēmas taču ir tikai galvā. Ja mums tas izdosies, sāksim centrēties uz sirdi.   Baudīsim prieku Dzīvosim no mirkļa […]

Neticības, nožēlas, nosodījuma, atriebības, grūtsirdības, vainas un dusmu transformācijai

Afirmācijas mazvērtības, neticības, nožēlas, aizvainojuma, nosodījuma, atriebī­bas, liekulības, grūtsirdības, vainas un dusmu transformācijai. Esmu brīvs no citu nosodīšanas, šādi esmu brīvs no viņiem. Brīvs ir tas, kurš nevienu nenosoda. Es atbrīvojos no citu vērtēšanas un pamācīšanas, šādi es taupu resursus savai laimei. Es atbrīvojos no sevis nosodījuma, šādi esmu brīvs no citu nosodīšanas. Esmu brīvs […]

Ik dienas uzņemos atbildību par savu dzīvi jeb pozitīvas atbildības veidojošās afirmācijas

Ik dienas uzņemos atbildību par savu dzīvi, es garīgi augu un pilnveidojos, tas dod iekšēju spēku un pārliecību. Mans tuvākais atspoguļo mani, tāpēc caur viņu ar mīlestību un pacietību mācos izprast sevi. Es apzinos atbildību par savām domām, šādi es izprotu sevi dziļāk, es izprotu apkārt notiekošo. Pagātne ir pārbaudīta mācība, šādi es veiksmīgi izlīgstu […]

Es mīlu un atzīstu sevi, jo tad vieglāk ir atzīt un mīlēt citus jeb afirmācijas sevis atbalstam un atzīšanai

Ar afirmāciju klausīšanās palīdzību skolotājs apgūst dažādu veidu paņēmienus, kā kļūt apmierinātākam ar sevi, skolēniem un darbu skolā, kā arī piedāvā noskaidrot nosacījumus, kur, veicot pedagoģisko darbu, atbrīvotos no pesimistiskas nolemtības izjūtas, tā vietā piedāvājot praktiskus paņēmienus savas labizjūtas veidošanā, kā arī paņēmienus, kā skolas ikdienā veicināt radošu pacēlumu (flow), prieku, gandarījumu, kā uzturēt mērķa […]

Kā klases stundās bērniem skaidrot par negatīvas attieksmes maiņu kā vienīgo līdzekli savas apmierinātības radīšanai?

Attieksmes maiņa kā vienīgais līdzeklis savas veiksmes un apmierinātības radīšanai Skola- tās ir mocības. Es dusmojos uz skolotājiem. Ne skolotāji, ne vecāki, ne klasesbiedri nenovērtē mani nenovērtē. Man ir sliktas sekmes mācībās. Es konfliktēju ar klasesbiedriem. Klasesbiedri mani apsmej. Pazīstamas domas, vai ne? Diemžēl. Tas ir negatīvs jeb destruktīvs domāšanas veids. Tā ir  aizsargreakcija, kas […]

Par skolotāju saspringto prasīgumu kā nemitīgu piespiedu stā­vokli, kas savelk mūsu plecus

Prasīgums, kas savelk mūsu plecus. Nereti pedagogu tālākizglītības kursos, runājot par skolotāju psihosomatiskajām saslimstībām, gadās runāt ne tikai par rīkles slimībām vien, bet arī par sprandas, kakla daļas un plecu stīvumu. Pēc mediķu, psihologu un psihoterapeitu aplēsēm šo stīvumu izraisa ne tikai sēdošs darbs vien, bet arī mūsu pārmērīgais prasīgums pret sevi un citiem. Pārmēra prasīgums […]

Par pedagoga harismu, ko uzskatām par Dieva dāvanu, kas tiek piešķirta, lai strādātu bez piepūles

Latviešu valodas skaidrojošā vārdnīcā harismas jēdziens ir definēts pavisam skopi, proti, „kādas personas izcilība, apdāvinātība”. Ja pajautāsim kolēģiem un draugiem, ko mēs saprotam ar jēdzienu „izcilība” un „apdāvinātība”, it īpaši runājot par pedagoga harismu, tad mēs dzirdēsim visatšķirīgākos skaidrojumus: „personības valdzinājums”, „pieredze”, „spējas”, „autoritāte”, „enerģija”, šarms, pārliecināšanas spēks un tā tālāk un bez sava gala. […]

Es jokoju visai piesardzīgi, jo zemapziņai nav humora izjūtas- tā jokus uztver nopietni

Mūsu zemapziņai nav humora izjūtas. Ja es par sevi pasmejos vai izsaku sev kādu nicinošu piezīmi un do­māju, ka tam nav nekādas nozīmes, tad tikai mānu sevi, jo zemapziņa uztver manus vārdus nopietni un, vadīdamās pēc tiem, veido manu likteni. Likums, kas nosaka “visu, ko atdodu, es saņemu atpakaļ”, turpina darboties arī tad, kad smejos […]

Izglītība un politika jeb par skolotāju vēlmi politizēties un viens piemērs no Ķīļa nesakarīgās runāšanas

Par skolotāju vēlmi politizēties Mēs, skolotāji, esam atklāti un dedzīgi patrioti. Mēs esam plaši domājoši, reti kad domājam par kaut kā izkarošanu tikai sevis labā vien. Mūsu prātus pārņem idejas par mācīšanos un palīdzēšanu skolēniem. Taču laikam būsim pamanījuši, ka skolas ikdienā aizvien vairāk un vairāk ienāk politika un no tās izrietošās pārliecības un ideoloģija. Nereti […]

Par konfliktiem kā mācībstundu jeb par situācijām, kad mēģinām pierādīt savu taisnību

Ar konfliktu palīdzību patiesībā mēs izpaužam savas raizes par līdzsvara zudumu, proti, pateikt, ka kaut kas nav kārtībā. Tāpēc izturēsimies pret konfliktiem ar cieņu un pat… ar pateicību, jo skolā labais un sliktais, pareizais un nepareizais ir tikai ilūzija. Atbrīvosimies no pārliecības, ka mums nemitīgi uzbrūk, un mēs uzvaram tikai uzcītīgi cīnoties, piespiežot skolēnus mācīties, ka ir viegli un sarežģīti mācību priekšmeti, nopietnāki un nenopietnāki, viegli saprotamas un grūti saprotamas tēmas, ka mācības […]

Pats svarīgākais mācību priekšmets skolā ir tā saucamā klases stunda. Vismaz tā vajadzētu būt.

Maksa 2 nodarbības pa 40 min = 120 EUR + lektora ceļa izdevumi. Mācīšanās un uzvedības motivācija Tajā brīdī mēs iesauksimies: “Es nevaru!” Un tad mēs pasmaidīsim un teiksim: “Ko nozīmē “nevaru?!” Tad uzsvērti sev sacīsim: “Nevis nevaru, bet es neesmu to vēl pamēģinājis!” Šis princips izmantojams arī domāšanas “pārprogrammēšanai” Ja kāds man skolas laikā […]

Sauksim to par varavīksni jeb seminārs par krāsu ietekmi uz izglītojamo uzvedību

Sīkāk par semināru: kanceleja@pedagogs.lv Tālr. 25856256   Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana. Tā ir uztvere, kas ir dota cilvēkiem un to nodrošina acs smalkā uzbūve, kas piegādā smadzenēm dažādi filtrētu redzes analīzi (parasti trīs analīzes). Krāsu uztveri nosaka bioloģija (daži cilvēki jau piedzimstot redz krāsas citādāk vai neatšķir tās vispār; to sauc par daltonismu). Cilvēka acī ir […]