Skaties mobilo versiju!
Vārda dienas: Zenta, Dzelde, Zelda , Dzeja, Dzestra, Rima, Rimars, Rimma, Rimvalda, Rinvalda, Zelga, Zenita

Tag Archives: pedagogs.lv

10. jūlijs, 2018

Interesanti zināt, kā izglītojamo mācību sasniegumus vērtē citās valstīs?

Vācijā ir 6 ballu vērtēšanas sistēma (1 – vislabākā atzīme, bet 6 – vissliktākā), bet Albānijā var lietot arī skaitļus ar decimāldaļām līdz pat 2 skaitļiem aiz komata. ASV Izmanto burtu vērtēšanas sistēmu. Tā var tikt arī izvērsta, pievienojot burtiem + un -, piemēram, B+ vai C-. Ukrainā ir 12 ballu vērtēšanas sistēma (12 atbilst 5+ vecajā padomju vērtēšanas sistēmā, 12 […]

1. marts, 2018

Dzimumaudzināšanas dažādās pedagoģiskās pieejas, stratēģijas un mācīšanas metodoloģiskie aspekti, paņēmieni un metodes

Sīkāk: kanceleja@pedagogs.lv; tālr. 25856256 Programmas nosaukums Programmas adresāti (pedagogu mērķgrupas) Programmas apjoms (stundās) Kontakt- persona (vārds, uzvārds, tālr., E-pasts) Anotācija Dzimum-audzināšanas dažādās pedagoģiskās pieejas, stratēģijas un mācīšanas metodoloģiskie aspekti, paņēmienni un metodes. Pedagogu tālākizglītības satura modulis: pašpilnveides (personības vispārējo kompetenču) modulis, apakšmodulis: pašizziņa un pašizpausme un modulis: medotika.   Visi izglītības  iestādē strādājošie pedagoģiskie, atbalsta […]

1. marts, 2018

„Man jau arī ne vienmēr patīk viss, ko jūs, skolotāji, darāt, bet vai tāpēc es tūlīt skrienu pie jūsu vecākiem?”

„Man jau arī ne vienmēr patīk viss, ko jūs, skolotāji, darāt, bet vai tāpēc es tūlīt skrienu pie jūsu vecākiem?”, – kāda audzēkne žēlojas skolotājai Veltai.   Notikumu interpretācijas 1978. un 2018. gadā. Roberts lepni atnes uz skolu savu jauno kabatas nazi. 1978.: Bioloģijas skolotājs izvelk savu Šveices nazi, un visa klase salīdzina abu nažu […]

1. marts, 2018

Palūdziet angliski un tad jums iedos: par latviešu zemo pašapziņu, kaunīgajiem latviešiem un līdzi skriešanu

Arī lektori. Latviešu kaunīgā pašapziņa liek iedomāties, ka nu tik bariem brauks svešās valodās runājoši mācībspēki no visām pasaules malām, kā rezultātā mēs sākam justies… vēl neērtāk, proti, ak, jūs mežoņi, neprotat runāt svešās valodās. Ārzemnieks pie mums ir viss, mēs, latvieši, paši nekas (A. Deglavs romāns “Rīga”.). Annemartes Kreituses zīmējums ©Jaunajai paaudzei sirds strauji pukst. Rīt […]

26. februāris, 2018

Es dzīvoju cēloņsakarīgā pasaulē, tāpēc iztēlojos to par labu esam jeb afirmācijas kā kognīcija

Afirmācijas kā kognīcija Dzīves notikumi ir mana attīstība, es tos izprotu kā apslēptas zīmes. Pārtraucot konfliktus iekšējā pasaulē, tie pazūd arī ārējā pasaulē – to vietā ienāk labvēlība un saskaņa – tā izdziedē vecās rētas. Par pasauli es runāju tikai labu, šādi es nodrošinos pret sliktu attieksmi no apkārtējās pasaules. Es rūpējos par jēgpilnām domām, […]

24. februāris, 2018

Izbraukuma seminārs: audzināšanas kurss „Izglītojamo uzvedība, tās korekcijas iespējas” (A)

Ārējā pasaule, it īpaši skolas laikā, ir ļoti nežēlīga, perfekti darbojas kastu sistēma, jaunieši tiek šķiroti pēc uzvedības, materiālā stāvokļa, zināšanām utt. Tieši skolā meklējama mūsu kompleksu ligzdiņa, jo galvenā, izrādās, ir piederība pie noteikta sociālā slāņa. Tāpēc vīrieši mūsdienās vairs nemērās krāniņiem, bet ar “aifoniem”.(Ģirts Ķesteris.) Sīkākas ziņas: kanceleja@pedagogs.lv ; tālrunis. 25856256 Programmas nosaukums: „Izglītojamo uzvedība, tās korekcijas iespējas” (A)Pedagogu tālākizglītības saturu moduļu sistēmas 1. modulis „Pedagogu vispārējo kompetenču modulis, apakšmodulis […]

22. februāris, 2018

Kaspara Bikšes grāmatas „Lūdzu, skolotāj…” 4. daļa (profesores Tatjanas Koķes priekšvārds)

  Grāmatas saturs: Par pozitīvu skolu, kas veido pozitīvu valsti Par skolotāju attiecībām ar audzēkņiem Par izglītību, loģiku un intuīciju Par veiksminieku psiholoģiju Par skolotāja atbrīvošanos no saspringuma Par konstruktīviem vārdiem, vizualizēšanu un naudu Grēksūdze jeb citādāks ieskats izglītības filozofijā Par skolotāja atbrīvošanos no iekšējas cīņas Par bērnu salīdzināšanu un viņu vecākiem Par skolotāja valodu, […]

19. februāris, 2018

Reklāmas ievietošana portālā Pedagogs.lv notiek nevis pēc cenrāža, bet gan pēc draudzīgas vienošanās vai, vienojoties par bartera darījumu!

  Iesūti savu reklāmu!   Kādu dienu Pūks sēdēja istabas vidū, skaitīdams savus medus podiņus, kad pie durvīm kāds klauvēja. — Četrpadsmit! — teica Pūks. — Iekšā! Četrpadsmit. Vai tomēr piecpadsmit? Sasodīts. Man jau galva griežas. — Sveiks, Pūk! — teica Trusītis. — Sveiks, Trusīt! Četrpadsmit, vai ne? — Kas četrpadsmit? — Mani medus podi, […]

16. februāris, 2018

Kaspara Bikšes saskaņoti (A) kursi pedagogiem, izglītojamajiem un viņu vecākiem

Izglītības un citu pašvaldību iestāžu darbiniekiem Izglītojamo uzvedība, tās korekcijas iespējas Darbs ar pusaudžiem, to vecumposma attīstības īpatnības Saliedētas un draudzīgas klases veidošana Darbs ar talantīgiem bērniem Mobings izglītības iestādē, tā novēršanas pasākumi Pedagoģiskās mākslas zinātniskie pamati un to praktiskais pielietojums skolotāja darbā Izglītības iestādes psihohigiēna Labvēlīgas psiholoģiskās vides veidošana izglītības iestādē Pozitīvas attieksmes veidošanas […]

11. februāris, 2018

1932. gada 11. februārī ir dzimis izcilais latviešu kinorežisors Oļģerts Dunkers (86)

Oļģerts Dunkers (1932. gada 11. februāris — 1997. gada 10. septembris) bija latviešu aktieris un režisors. Aktīvi darbojies arī politikā, bijis 6. Saeimas deputāts. Mācījās Rīgas 16. pamatskolā (1947), tad Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā. No 1950. līdz 1951. gadam bija Jelgavas teātra aktieris. 1957. gadā absolvēja Teātra, mūzikas un kinematogrāfijas Ļeņingradas Ostrovska institūtu, strādāja par bibliotekāru. No […]

10. februāris, 2018

Ko par pedagoģisko optimismu padomju laikā rakstīja V. un I. Pisarenko savā grāmatā “Pedagoģiskā ētika”? 

Optimisms ir viena no svarīgākajām cilvēka aktīvā morāli psiholoģiskā stāvokļa iezīmēm, kas ir pretstatā pesimismam, nomāktam garastāvoklim. «Optimisms ir tāds uzskats par pasau­les vēsturiskās attīstības vispārējo gaitu, saskaņā ar kuru vienmēr pastāv iespēja tuvināt īstenību labā ideālam; pārliecība par neno­vēršamu labā uzvaru pār ļauno, taisnīguma uzvaru pār netais­nību, ticība cilvēka spēju bezgalīgai sociālai attīstībai un […]

10. februāris, 2018

1890. gada 10. februārī dzimis krievu rakstnieks un dzejnieks Boriss Pasternaks

Boriss Pasternaks (krievu: Борис Леонидович Пастернак, dzimis 1890. gada 10. februārī [v.s. 29. janvārī], miris 1960. gada 30. maijā) bija krievu rakstnieks prozaiķis un dzejnieks, Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs (1958). Viņa zināmākais darbs ir romāns “Doktors Živago” (Доктор Живаго, 1958/1987). Pasternaks dzimis Maskavā gleznotāja Leonīda Pasternakaģimenē. Viņa tēvs bija Maskavas Glezniecības skolas profesors, māte Roza Kaufmane – pazīstama pianiste. Pasternaks uzauga kosmopolītiskā atmosfērā. Pie viņa tēva viesojās Sergejs Rahmaņinovs, Rainers Marija Rilke, Ļevs Tolstojs. Pasternaks nolēma […]

10. februāris, 2018

1942. gada 10. februārī dzimis politiķis Anatolijs Gorbunovs jeb cilvēks, kurš pavēlēja izklīdināt grupas Helsinki 86 ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa

Anatolijs Gorbunovs (dzimis 1942. gada 10. februārī) ir Latvijas politiķis, Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (1990-1993). 2003. gadā ievēlēts par akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” padomes priekšsēdētāju. Dzimis 1942. gada 10. februārī Pildas pagastā zemnieka Valeriāna Gorbunova ģimenē. No 1959. gada strādāja Nīkrācespadomju saimniecībā, vēlāk studēja Rīgas Politehniskajā institūtā, kur bija komjaunatnes sekretārs. Pēc RPI beigšanas 1970. gadā bija Rīgas pilsētas Kirova […]

9. februāris, 2018

1917. gada 10. februārī dzimusi aktrise Elza Radziņa (101) jeb stāsts par skstuves “skatuves karalieni”

Elza Radziņa (īstajā vārdā Elza Šalkone-Radziņa, dzimusi 1917. gada 10. februārī Harkovā, mirusi 2005. gada 18. augustā Rīgā) bija latviešu aktrise, viena no 20. gadsimta vispopulārākajām latviešu teātra un kino aktrisēm, kas savu raksturlomu dēļ tika dēvēta par “skatuves karalieni”. Dzimusi Pirmā pasaules kara laikā 1917. gada 10. februārī Harkovā Jāņa Podnieka (1876-1921) un viņa sievas Lības […]

9. februāris, 2018

Par skolotāja vienkāršību kā pretstatu viņa augstprātīgai personiskā svarīguma izjūtai

Situācijā, kad mūsdienu skolas ir pārņemtas ar cīņu pret mūsu radītajām sekām, vislabākais padoms – būt vienkāršam. Tad zemapziņas līmenī saņemot tīru, skaidru, mīlestības un labestības caurstrāvotu informāciju, skolēni paši tieksies pie mums, skolotājiem. Jo vairāk sevi identificēsim ar problēmu, jo vairāk skolas histēriskajā ikdienā tās sāks valdīt pār mums. Šādi mēs ieprogrammējam savu zemapziņu […]

6. februāris, 2018

Komentārs par etiķetes speciālisti Aiju Strautmani “ja nevari aizsniegt vīnogas, nevajag sacīt, ka tās ir negaršīgas”

Pedagogs.lv redakcijas komentārs Reiz kāds lektors (vārdā neminēsim) Ogres Valsts ģimnāzijā skolotājiem, audzināšanas metodisko apvienību vadītājiem, kurš bija ģērbies džinsu biksēs, bija lasījis lekciju par pusaudžu vecumposma attīstības īpatnībām. Nākamā uzstājās etiķetes speciāliste Aija Strautmane, kura paskatījusies iepriekšējā lektora virzienā, savu uzrunu sāka ar to, ka “džinsu bikses ir kūts bikses!”. Fabula kāda?  Ja nevari aizsniegt […]

6. februāris, 2018

Par nemieru un tā neciešamo “diktātu” jeb nedosim iemeslu mūsu “realitātes” interpretācijai mūsu salauzt!

Par nemieru un tā diktētā nepieciešamību visu interpretēt Kad mūs savā varā pārņem nemiers, mēs zaudējam kon­troli pār to, ko domājam, iztēlojamies, runājam, darām un interpretējam- tātad arī pār savu dzīvi. Tas nozīmē, ka mēs vairs nedzīvojam savu, bet gan citu cilvēku dzīves. Tas brīdis, kad nemiers sāk kļūt kaitīgs mūsu dzīvei, var pienākt pakāpeniski […]

6. februāris, 2018

Pedagogu rāmumam, prāta disciplīnai un daži nomierināšanās tehnikas vingrinājumi

Giljotīnas meditācija Staigāsim un apzināsimies, ka mums vairs nav galvas- tikai ķermenis. Izgatavosim palielinātu foto bez galvas, novietosim spoguli zemāk, lai tajā neredzētu galvu. Tā dažas dienas un tad sajutīsim neticamu vieglumu un klusumu, jo visas problēmas taču ir tikai galvā. Ja mums tas izdosies, sāksim centrēties uz sirdi.   Baudīsim prieku Dzīvosim no mirkļa […]

6. februāris, 2018

VISC piedāvātie metodiskie materiāli, kas izmantojami praktiskā darbā gan pirmsskolas, gan pamatskolas, gan vidusskolas klasēs

Metodiska materiāla nosaukums, veids u.c. informācija Izglītības posms Datne Latvijas vēsture 6.–9.klasei: attēli, kartes, ieteikumi sākumskolai (1-6), pamatskolai (7-9) HTML Matemātika angliski Mācību stundu piemēri vidusskolai PDF Matemātisko prasmju attīstīšana ceļā uz sākumskolu Materiālā iekļautas divas galda spēles: Spēles „Cirks” krāsains laukums A3 formātā un A4 formātā Spēles „Cirks” melnbalts laukums A3 formātā un A4 formātā Spēles „Skaitļi mums visapkārt” divu […]

6. februāris, 2018

1854. gada 6. februārī tika izjaukts komponista Roberta Šūmaņa pašnāvības mēģinājums noslīcināties Reinā

Roberts Aleksandrs Šūmanis (vācu: Robert Alexander Schumann; dzimis 1810. gada 8. jūnijā, miris 1856. gada 29. jūlijā). Bija vācu komponists un ietekmīgs mūzikas kritiķis. Viņš ir bijis viens no romantisma komponistiem. Līdz pat 1840. gadam gandrīz visi viņa darbi bija klavierēm līdz sāka pievērsties dziesmu cikliem. Viņa slavenākie darbi ir “Albums bērniem”, “Karnevāls”, “Dzejnieka mīla”, “Dziesmu loks”, […]

6. februāris, 2018

1912. gada 6. februārī dzimusi latviešu dziedātāja, koloratūrsoprāns Elfrīda Pakule

Elfrīda Pakule (dzimusi 1912. gada 6.februārī Rīgā, mirusi 1991. gada 31. decembrī) bija latviešu operdziedātāja (koloratūrsoprāns). Apguvusi vokālās studijas pie Paula Saksa. E. Pakules pirmais solo koncerts notika 1938. gada 29. novembrī Melngalvju namā. Otro Pasaules karu aizvadīja Krievijā, Ivanovā un Maskavā. 1944. gadā atgriezās Latvijā un bija soliste Latvijas PSR Valsts akadēmiskajā operas un baleta […]

6. februāris, 2018

Šodien Pasaules drošāka interneta diena. Drošāka interneta dienas sauklis šogad ir “Drošāks internets sākas ar tevi!”

Ar daudzveidīgām izglītojošām aktivitātēm bērniem un jauniešiem, kā pasargāt sevi internetā un izturēties ar cieņu citam pret citu virtuālajā vidē, 6. februārī visā pasaulē un arī Latvijā jau piecpadsmito gadu pēc kārtas tiks atzīmēta Drošāka interneta diena. Drošāka interneta dienas sauklis šogad ir “Drošāks internets sākas ar tevi!” – aicinājums  sabiedrībai pievērst pastiprinātu uzmanību drošībai […]

6. februāris, 2018

Neticības, nožēlas, nosodījuma, atriebības, grūtsirdības, vainas un dusmu transformācijai

Afirmācijas mazvērtības, neticības, nožēlas, aizvainojuma, nosodījuma, atriebī­bas, liekulības, grūtsirdības, vainas un dusmu transformācijai. Esmu brīvs no citu nosodīšanas, šādi esmu brīvs no viņiem. Brīvs ir tas, kurš nevienu nenosoda. Es atbrīvojos no citu vērtēšanas un pamācīšanas, šādi es taupu resursus savai laimei. Es atbrīvojos no sevis nosodījuma, šādi esmu brīvs no citu nosodīšanas. Esmu brīvs […]

5. februāris, 2018

Rīgas Centra Krievu privātģimnāzijas skolotājas Vijas Grantas pasaka “Sīkpuķītes lielie īnraugi”

-Vai man tev kas jāatgādina? Līdz šim brīdim, jau vairākas sundas staigājot, nevienu dzīvu būtni sev līdzās nemanījis, Viņš apgriezās, lai atvainotos par aizdomāšanos, bet… Ak, Dievs,tici vai ne, nav taču neviens parādījies arī tagad! Vairākkārt apgriezies, ar acīm izpētījis visu līdz pamalei, Viņš jutās apmulsis. Bija taču balss, viņa dzimtajā valodā viņam vaicāja! Kur […]

5. februāris, 2018

Valmieras Pārgaujas sākumskolas spraigās ikdienas nebeidzamie notikumi

Skola dibināta 1996. gada 1.jūlijā. Par skolas direktoru kļūst Ivo Kalniņš. Līdz 2003. gada 1. augustam skola saukta par Valmieras Pārgaujas sākumskolu. 1999./2000.m.g. pirmo reizi atskan skolas himna un mastā pacelts skolas karogs. 2000./2001. m.g. pārņem jauno mācību korpusu 4.-6. klašu apmācībai. 2000./2001.m.g. skola pāriet uz 1.-6. klašu apmācību. 2001./2002. m.g. aizsākta jauna tradīcija- 6. klašu pasākums “Atvadas no skolas”. 2001./2002. m.g. skola atzīmē […]

5. februāris, 2018

“Te es pirmo reizi iepazinos ar utīm” jeb nepareizās skolotājas piezīmes (5.daļa)

Māra Ozola, filoloģijas zinātņu doktore, latviešu valodas un literatūras skolotāja Tajos laikos laukos gaužām daudz kas bija atkarīgs no kolhozu priekšsēdētājiem un galvenajiem speciālistiem – ne tikai panākumi ražošanā, bet arī visa dzīve. Jaunajā vietā par kultūru neviens īpaši neinteresējās, ja nu vienīgi par dzeršanas kultūru. Nekad nebiju redzējusi, ka kaut kur būtu tik plaši un […]

5. februāris, 2018

VISC piedāvātie metodiskie materiāli, kas izmantojami praktiskā darbā gan pirmsskolas, gan pamatskolas, gan vidusskolas klasēs

Metodiska materiāla nosaukums, veids u.c. informācija Izglītības posms Datne Attīstošo spēļu izmantošana pirmsskolas izglītībā Atbalsta materiāls bērnu vecākiem un skolotājiem. Materiālā minētie Ministru kabineta 2010.gada 3.augusta noteikumi Nr.709 ir zaudējuši spēku. Spēkā ir Ministru kabineta 2012.gada 31.jūlija noteikumi Nr.533 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām” pirmsskolai PDF Bioloģija angliski. Mācību stundu piemēri vidusskolai PDF Bioloģija […]

5. februāris, 2018

1887. gada 5. februārī dzimis latviešu politiķis un diplomāts Zigfrīds Anna Meierovics

Zigfrīds Anna Meierovics (1887. gada 5. februāris — 1925. gada 22. augusts) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks. Viņš bija pirmais Latvijas Ārlietu ministrs un otrais Latvijas Republikas Ministru prezidents. Ārlietu ministra amatu ieņēma no Latvijas Pagaidu valdības izveides 1918. gada 19. novembrī līdz savai nāvei 1925. gada 22. augustā, ar 11 mēnešu pārtraukumu 1924. […]

5. februāris, 2018

Ik dienas uzņemos atbildību par savu dzīvi jeb pozitīvas atbildības veidojošās afirmācijas

Ik dienas uzņemos atbildību par savu dzīvi, es garīgi augu un pilnveidojos, tas dod iekšēju spēku un pārliecību. Mans tuvākais atspoguļo mani, tāpēc caur viņu ar mīlestību un pacietību mācos izprast sevi. Es apzinos atbildību par savām domām, šādi es izprotu sevi dziļāk, es izprotu apkārt notiekošo. Pagātne ir pārbaudīta mācība, šādi es veiksmīgi izlīgstu […]

4. februāris, 2018

Es mīlu un atzīstu sevi, jo tad vieglāk ir atzīt un mīlēt citus jeb afirmācijas sevis atbalstam un atzīšanai

Ar afirmāciju klausīšanās palīdzību skolotājs apgūst dažādu veidu paņēmienus, kā kļūt apmierinātākam ar sevi, skolēniem un darbu skolā, kā arī piedāvā noskaidrot nosacījumus, kur, veicot pedagoģisko darbu, atbrīvotos no pesimistiskas nolemtības izjūtas, tā vietā piedāvājot praktiskus paņēmienus savas labizjūtas veidošanā, kā arī paņēmienus, kā skolas ikdienā veicināt radošu pacēlumu (flow), prieku, gandarījumu, kā uzturēt mērķa […]

4. februāris, 2018

Kā klases stundās bērniem skaidrot par negatīvas attieksmes maiņu kā vienīgo līdzekli savas apmierinātības radīšanai?

Attieksmes maiņa kā vienīgais līdzeklis savas veiksmes un apmierinātības radīšanai Skola- tās ir mocības. Es dusmojos uz skolotājiem. Ne skolotāji, ne vecāki, ne klasesbiedri nenovērtē mani nenovērtē. Man ir sliktas sekmes mācībās. Es konfliktēju ar klasesbiedriem. Klasesbiedri mani apsmej. Pazīstamas domas, vai ne? Diemžēl. Tas ir negatīvs jeb destruktīvs domāšanas veids. Tā ir  aizsargreakcija, kas […]

4. februāris, 2018

Par skolotāju saspringto prasīgumu kā nemitīgu piespiedu stā­vokli, kas savelk mūsu plecus

Prasīgums, kas savelk mūsu plecus. Nereti pedagogu tālākizglītības kursos, runājot par skolotāju psihosomatiskajām saslimstībām, gadās runāt ne tikai par rīkles slimībām vien, bet arī par sprandas, kakla daļas un plecu stīvumu. Pēc mediķu, psihologu un psihoterapeitu aplēsēm šo stīvumu izraisa ne tikai sēdošs darbs vien, bet arī mūsu pārmērīgais prasīgums pret sevi un citiem. Pārmēra prasīgums […]

4. februāris, 2018

Skolotājas elementārās psihohigiēnas ievērošana jeb veltījums skolotājai Vijai Grantai (1. daļa)

Viņa ļaujas Augstākajam Saprātam vadīt visus skolas darbus- neatkarīgi no tā, vai viņa ir skolas  skolotāja vai direktore.  Un viņa ar prieku pieņem skolu visās savās izpausmēs, jo viņa bez grūtībām virza savu ener­ģiju saistībā ar sevi un skolu. Viņa saprot, ka skola nav nolemtība. Mainot domāšanas veidu, es mainu savu dzīvi! Viņa tā saucamo […]

3. februāris, 2018

1923. gada 3. februārī Ķīnā dzimis latviešu valodnieks, tulkotājs Edgars Katajs

Vairāk nekā pusgadsimtu E. Katajs mācījis citiem japāņu valodu, bet pats atceras, ka to pirmoreiz dzirdējis bērnībā, kad viņa ģimene dzīvoja tālajā Mandžūrijā un notika japāņu iebrukums. E. Katajs dzimis 1923. gadā Mandžūrijā, tagadēja Ķīnā, latviešu dzelzceļnieka ģimenē. Ziemeļmandžūrijas universitātē studējis ekonomiku, bet vēlāk atbraucis uz Latviju. Lai arī pēc padomju okupācijas Latvijai nebija atļauts […]

3. februāris, 2018

Fragments no klases stundas materiāliem “Kā mācīt sevi atzīt, atbrīvoties no bailēm un šaubām?”

Mācāmies sevi novērtēt, atzīt, būt mierīgam, disciplinēt savu prātu un saskatīt sevī pozitīvo Kad esam nemierīgi, negatīvi noskaņoti vai pat dusmīgi, tas nozīmē, ka galvā mums rosās destruktīvas[1] domas un iztēle, kas savukārt ir cēlonis destruktīviem izteicieniem un rīcībai pret sevi, klasesbiedriem, skolotājiem u.c. Taču prāts neprot atpūsties, tas nemitīgi darbojas, dažkārt pat tad, kad […]

3. februāris, 2018

1869. gada 3. februārī dzimis latviešu gleznotājs Jānis Valters, pēc izceļošanas uz Vāciju pazīstams arī kā Johann Walter-Kurau

Johans Teodors Eižens Valters, no 1906. gada parakstījies kā Johans Valters-Kūravs (vācu: Johann Walter-Kurau, krievu: Иван Фёдорович Вальтер; 1869-1932) bija vācbaltiešu gleznotājs, viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem, viens no ievērojamākajiem latviešu žanristiem 19. gadsimta 90. gadu vidū. Valters gleznojis ainavas, portretus, sadzīves žanra ainas, aktus. Strādājis galvenokārt eļļas tehnikā. Valters uzskatāms par izsmalcinātu, jūtīgu koloristu, kura individuālajā stilā sākotnēji atspoguļojas […]

2. februāris, 2018

Augsti attīstītas un jēgpilnas domāšanas veicināšanai papildinātie B. Blūma jautājumu paraugi

Augsti attīstītas un jēgpilnas domāšanas veicināšanai piedāvājam papildinātu B. Blūma jautājumu paraugus 1.līmenis Kas, kā, kam ir (nav) (bija, būs)…? Kur ir (nav) (bija, būs)…? Kad, kā (ne)notika, (ne)notiks, (ne)notiek…? Kurš…? Kā mēs (ne)aprakstīsim, (ne)izteiksim, (ne)definēsim… ? 2.līmenis Kā mēs (ne)grupēsim…? Ko, kā mēs (ne)pretstatīsim…? Ar ko mēs (ne)salīdzināsim…? Par ko (ne)liecina…? Kā (ne)formulēsim galveno […]

2. februāris, 2018

Kādus jautājumus semināros uzdod vidusskolēni jeb fragments no Kaspara Bikšes semināru pierakstiem

Šoreiz apkopojām jautājumus, kādus semināros visbiežāk lektoriem uzdod vidusskolas posma jaunieši. Uzdotie jautājumi daudz ko liecina par vidusskolas jauniešu vecumposma atšķirības īpatībām, viņu uzskatiem, pārliecībām un vērtībām. Respektēsim, novērtēsim un cienīsim viņu pārliecības un centienus! Kāpēc cilvēki draudzējas un pēc tam aiz muguras aprunā. Kā lai visu uztver pozitīvāk? Kāpēc cilvēki neciena viens otru, domā tikai […]

2. februāris, 2018

Gods, kam gods pienākas – ievērojamu cilvēku vārdi mācību iestāžu nosaukumos

Acīmredzot protam novērtēt mūsu ievērojamo senču un laikabiedru devumu kultūrā un izglītībā, jo 156 mācību iestādēs ir atdots gods, kam gods pienākas, – to nosaukumā parādās ievērojamu vīru (jā, sieviešu tikpat kā nav – atkal diskriminācija!) vārdi. Visbiežāk – 51 gadījumā – tie ir iestādes dibinātāju vai īpašnieku vārdi. Tas ir visnotaļ saprotami un neprasa […]

2. februāris, 2018

Šodien Sveču diena jeb Marijas diena, Ziemas Māra, Svecaine, Svacaine, Grabenīca vai vēju diena

Autors: Marija Anmane Senie latviešu tautas ticējumi teic, ka 2. februārī svinama Sveču diena. Latvieši pat visu februāri izsenis dēvējuši par sveču mēnesi. Sveču diena saukta arī par Ziemas Māras dienu; tāpat par Svecaini, Grabenīcu, Groninicu, Vēja vai Govju dienu. Sveču diena iezīmē ziemas vidu. Šajā dienā latvieši parasti lēja sveces no aitu taukiem vai vaska. […]

2. februāris, 2018

1914. gada 2. februārī dzimusi latviešu grafiķe un bērnu rakstniece Margarita Stāraste

Margarita Stāraste (bijusi arī Margarita Bordevika; dzimusi Barvika 1914. gada 2. februārī Vladimirā, Krievijā, mirusi 2014. gada 18. februārī) bija latviešu grāmatu ilustratore un rakstniece. Viņas darbs pārsvarā bija saistīts ar bērnu daiļliteratūru. Sevi uzskatījusi par “Cēsu puses lībiešu pēcteci”. Uzvārdu Stāraste ieguvusi apprecoties ar savu pirmo vīru Kārli Stārastu. Uzvārdu Bordevika ieguvusi apprecoties ar nīderlandieti Gerrit Bordewijk. No 1933. līdz 1941. gadam mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijas Purvīša dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā pie Konrāda Ubāna, Jāņa […]

2. februāris, 2018

Es jokoju visai piesardzīgi, jo zemapziņai nav humora izjūtas- tā jokus uztver nopietni

Mūsu zemapziņai nav humora izjūtas. Ja es par sevi pasmejos vai izsaku sev kādu nicinošu piezīmi un do­māju, ka tam nav nekādas nozīmes, tad tikai mānu sevi, jo zemapziņa uztver manus vārdus nopietni un, vadīdamās pēc tiem, veido manu likteni. Likums, kas nosaka “visu, ko atdodu, es saņemu atpakaļ”, turpina darboties arī tad, kad smejos […]

1. februāris, 2018

Izglītība un politika jeb par skolotāju vēlmi politizēties un viens piemērs no Ķīļa nesakarīgās runāšanas

Par skolotāju vēlmi politizēties Mēs, skolotāji, esam atklāti un dedzīgi patrioti. Mēs esam plaši domājoši, reti kad domājam par kaut kā izkarošanu tikai sevis labā vien. Mūsu prātus pārņem idejas par mācīšanos un palīdzēšanu skolēniem. Taču laikam būsim pamanījuši, ka skolas ikdienā aizvien vairāk un vairāk ienāk politika un no tās izrietošās pārliecības un ideoloģija. Nereti […]

1. februāris, 2018

Par konfliktiem kā mācībstundu jeb par situācijām, kad mēģinām pierādīt savu taisnību

Ar konfliktu palīdzību patiesībā mēs izpaužam savas raizes par līdzsvara zudumu, proti, pateikt, ka kaut kas nav kārtībā. Tāpēc izturēsimies pret konfliktiem ar cieņu un pat… ar pateicību, jo skolā labais un sliktais, pareizais un nepareizais ir tikai ilūzija. Atbrīvosimies no pārliecības, ka mums nemitīgi uzbrūk, un mēs uzvaram tikai uzcītīgi cīnoties, piespiežot skolēnus mācīties, ka ir viegli un sarežģīti mācību priekšmeti, nopietnāki un nenopietnāki, viegli saprotamas un grūti saprotamas tēmas, ka mācības […]

1. februāris, 2018

“Mesjē Šadurski! Tu esi mīnuss! Atkāpies! Ir laiks. Tev apkārt ir puve, pat konservos” jeb gaidām VISC komentāru

“Ни чёрная, ни красная”. В Латвии лучшим учителям подарили банку кабачковой икры! Mūsu kaimiņvalsts pedagogi var apskaust savus kolēģus mūsu skolotājus!! Šī patīkamā ziņa pārpublicēta live.ru, kur lasītājiem rodas pamatots jautājums: Kāpēc kabaču “ikri” nevis šprotes?  Skatīt! Европарламентарий Андрей Мамыкин отметил, что министру образования “нужно закрытие русских школ и закрытие сельских латышских школ, где школка в […]

1. februāris, 2018

1896. gada 1. februārī Turīnā notika Džakomo Pučīni operas Bohēma pirmizrāde

Darbības vieta un laiks: Parīze, ap 1830. gadu I CĒLIENS Mansards Parīzes Latīņu kvartālā. Dzejnieks Rūdolfs un gleznotājs Marsels nesekmīgi mēģina radoši strādāt. Istaba ir auksta, draugi – izsalkuši. Taču viņi cenšas nezaudēt humora izjūtu. Izdzisušais kamīns tiek iekurināts ar Rūdolfa lugas manuskriptu. Pārsalis atnāk filozofs Kolēns un mūziķis Šonārs, kuram izdevies sagādāt pārtiku, vīnu […]

1. februāris, 2018

Pats svarīgākais mācību priekšmets skolā ir tā saucamā klases stunda. Vismaz tā vajadzētu būt.

Mācīšanās un uzvedības motivācija Tajā brīdī mēs iesauksimies: “Es nevaru!” Un tad mēs pasmaidīsim un teiksim: “Ko nozīmē “nevaru?!” Tad uzsvērti sev sacīsim: “Nevis nevaru, bet es neesmu to vēl pamēģinājis!” Šis princips izmantojams arī domāšanas “pārprogrammēšanai” Ja kāds man skolas laikā būtu pavaicājis, kāpēc es nemēģinu būt mērķtiecīgāks un optimistiskāks, es arī būtu atbildējis: […]

31. janvāris, 2018

Sauksim to par varavīksni jeb seminārs par krāsu ietekmi uz izglītojamo uzvedību

Sīkāk par semināru: kanceleja@pedagogs.lv Tālr. 25856256   Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana. Tā ir uztvere, kas ir dota cilvēkiem un to nodrošina acs smalkā uzbūve, kas piegādā smadzenēm dažādi filtrētu redzes analīzi (parasti trīs analīzes). Krāsu uztveri nosaka bioloģija (daži cilvēki jau piedzimstot redz krāsas citādāk vai neatšķir tās vispār; to sauc par daltonismu). Cilvēka acī ir […]

31. janvāris, 2018

Talants izpaužas tad, kad neliek atzīmes jeb tālākizglītības kurss “Darbs ar talantīgiem bērniem”

Sīkākas ziņas: kanceleja@pedagogs.lv Tālr. 25856256 PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS PILNVEIDES PROGRAMMA (A)          Programmas nosaukums: Darbs ar talantīgajiem bērniem Pedagogu tālākizglītības satura modulis: izglītības jomas kompetenču modulis; apakšmodulis – metodika.   Programmas mērķauditorija: visi skolotāji.   Programmas mērķis: pilnveidot pedagoga profesionālās un izglītības jomas kompetences.   Programma pilnveido pedagoga profesionālās kompetences, kas mūsdienu daudzveidīgo komunikāciju un mainīgajos globalizācijas […]

31. janvāris, 2018

Mobings izglītības iestādē jeb “mēs visi esam jauni mežoņi” un šī nebeidzamā trauksme…

Mēs visi esam jauni mežoņi, ko vēl sajūsmina jauniegūtās rotaļlietas. Vai citādi izskaidrojama tieksme sasniegt arvien lielāku lidmašīnu ātrumu? Tā tur mašīna spēj pacelties augstāk, lidot ātrāk. Mēs aizmirstam, kālab liekam tai traukties. Pati traukšanās uz laiku kļūst svarīgāka par mērķi. (Antuāns de Sent-Ekziperī “Cilvēku zeme”.) Sīkākas ziņas par semināra iespējām: kanceleja@pedagogs.lv Tālrunis 25856256 Programmas […]

31. janvāris, 2018

Man jālūdz piedošana skolas vecuma bērniem, ka šo kursu mērķauditorija ir pieaugušie

Sīkāk: kanceleja@pedagogs.lv; tālr. 25856256 Mazais princis – ievads LEONAM VERTAM Man jālūdz piedošana bērniem, ka šo grāmatu esmu veltījis pieaugušajam. Man gan ir nopietns aizbildinājums, proti, šis pieaugušais ir mans vislabākais draugs. Un vēl jāpiebilst, ka viņš saprot visu, pat bērnu grāmatas. Un, beidzot, viņš dzīvo Francijā, kur pašreiz valda bads un aukstums. Tādēļ viņam loti […]

31. janvāris, 2018

1929. gada 31. janvārī Berlīnē nāca klajā Ēriha Marijas Remarka romāns “Rietumu frontē bez pārmaiņām”

Citāti no grāmatas “Rietumu frontē bez pārmaiņām” Pieradums palīdz šķietami tik ātri visu aizmirst. Aizvakar mēs vēl bijām ugunsjoslā, šodien jau dzenam velnu un blandāmies apkārt, rīt atkal līdīsim ierakumos. Bet patiesībā nekas nav aizmirsts. Tik ilgi, kamēr mēs karojam, frontē aizvadītās dienas, līdzko tās pagājušas, nogrimst zemapziņā kā akmens, – tās ir par smagu, […]

31. janvāris, 2018

1887. gada 31. janvārī dzimis izcilais latviešu gleznotājs Kārlis Miesnieks

Kārlis Miesnieks (1887. gada 31. janvāris — 1977. gada 25. oktobris) bija latviešu gleznotājs, izcils latviešu reālistiskās glezniecības skolas pārstāvis, mākslinieku biedrības “Sadarbs”biedrs. Rakstnieka Jonāsa Miesnieka brālis. Kārlis Miesnieks dzimis Jaunpiebalgas pagasta Vecviņķos zemnieku ģimenē 1887. gada 31. janvārī. Glezniecību apguvis Jūlija Madernieka studijā (1910), Pēterburgas Ķeizariskās mākslas veicināšanas skolā (1911) un mācījies Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolā, kur beidzis teātra dekorāciju klasi (1915). Strādājis par zīmēšanas skolotāju daudzās skolās — Nītaures pagastskolā, Jaunpiebalgas […]

31. janvāris, 2018

Ārprāts, ko lai dara – mans bērns runā rupjības! Ak, debess, kā tie bērni runā un kur tām kājas dīgst!

Sīkākas ziņas par semināru: mara.ozola2@inbox.lv Tālr. 26060474 Ak debess, kā tie jaunieši runā! Fui, negribu ne dzirdēt, ko tas netīrais vecis tur murkšķ! Ārprāts, ko lai dara – mans bērns runā rupjības! Bet tu pats/pati? Vai tu lieto rupjus vārdus? Nekad? Nekur? Neticu. Biežāk vai retāk tīši vai netīši, tomēr gadās. Bet vai tu tādus dzirdi? Protams, […]

29. janvāris, 2018

Marinas Kosteņeckas pedagoģiskās atmiņas jeb Čukču zemes akvarelis

– Saki, krievu skolotāj, cik reiz Mēness pie debesīm būs apaļš, pirms tu atgriezīsies? Melnīgsnējie un kā mūziķiem slaidie Čeivutegina pirksti virpina rūpīgi nogludinātu četrkantainu nūjiņu, kurai vienā galā ieurbts caurums un tajā ievērta jēlmītas roņādas siksniņa. Briežu gani viņam likuši noskaidrot, cik Mēnešus ilgs mana ciemošanās kontinentā. Viņiem jāzina, kad es atgriezīšos, lai sievietes […]

29. janvāris, 2018

1866. gada 29. janvārī dzimis franču rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (1915) Romēns Rolāns (152)

Romēns Rolāns (franču: Romain Rolland; dzimis 1866. gada 29. janvārī, miris 1944. gada 30. decembrī) bija franču dramaturgs, rakstnieks, esejists, mākslas zinātnieks. Viņa slavenākie darbi ir Jean-Christophe un Au-dessus de la mêlée. Tāpat R. Rolāns sarakstījis vairāku ievērojamu personību biogrāfijas, tai skaitā Ludviga van Bēthovena, Georga Frīdriha Hendeļa, Mikelandželo un Ļeva Tolstoja. Rakstnieka karjeru uzsācis 19. gadsimta beigās ar piecus cēlienus garu lugu Saint-Louis. Strādājis par mūzikas vēstures profesoru Sorbonnā, kā arī vairākās skolās. Savukārt pats studējis literatūru, mūziku un filozofiju. 1915. gada Nobela […]

29. janvāris, 2018

Ko par skolu un skolotājiem saka igauņu ārste, dziedniece un gaišreģe Lūle Vīlma

Ģimenes, kurās it visā vaino tikai skolotājus, bet savas kļūdas nesaskata, pārvērš bērnam skolu par niknāko ienaidnieku. Viedā ārste, dziedniece, gaišreģe saka, ka „diemžēl vairākums sieviešu – pedagogu ir savas profesijas verdzenes. Viņas nespēj iziet no savas skolotājas lomas un būt vienkārši cilvēki — tik ļoti viņās iesakņojusies pārliecība, ka viņas ir labākas, gudrākas, izglītotākas, […]

28. janvāris, 2018

Mālpils internātpamatskolas direktores Frančeskas Ģēveles dzejoļu fragmenti

Jā, tā ir viņa, Mālpils internātpamatskolas direktore Frančeska Ģēvele, kura, daudziem par lielu pārsteigumu, brīvajā laikā arī raksta dzeju. Daži no tiem ir publicēti dzejoļu krājumā “Liepziedu tēja nosalušai sirdij”. Frančeskas dzeja ir ļoti sievišķīga, kurā jūtams klusināts un sievišķīgs cilvēciskuma, sievietes garīgā spēka, dabas, zemes (dzimtenes), dzīvības, kas cieši vienots ar dabas tēliem. Frančeskas liriskais […]

28. janvāris, 2018

Aldis Ciukmacis atmiņās par Vairas Vīķes- Freibergas braucienu uz Daugaviešu skolu

Bijusī Latvijas prezidente bija atbraukusi ciemos apskatīt, kā mēs te dzīvojam, jo viņai bija vēlēšanās apmeklēt arī attālākas vietas ārpus Rīgas. Tad acīmredzot bija kopīgs lēmums ar Izglītības pārvaldes vadību apmeklēt kādu foršu, perspektīvu lauku skolu.  Varbūt sanāca apmeklēt ne tik perspektīvu( jo tā ir maza), bet toties  motivētu un radošu, un darbīgu skola kā […]

  • 1
  • 2