Vārda dienas: Rudīte, Everts , Evarists, Evars, Evarts, Rode, Rodijs, Ruda

Tag Archives: pedagogs.lv

Skolotāji, delverēsimies, piemēram, kādu dienu pa skolas gaiteni pastaigāsimies ar pirtslotu padusē!

Mēs dzīvojam pasaulē, kur pastāv visdažādākās muļķības, piemēram, bezjēdzīgi noteikumi, likumi un normas, kas mums nosa­ka, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Taču šie ierobežojumi nav salīdzināmi ar tiem, kurus cilvēks izvirza pats sev. Lai mēs šādā muļķību pasaulē izdzīvotu, ir nepieciešams vesels masku arsenāls, ar vienu izdzīvot nav iespējams, it īpašu muļķību pasaulē. Šīs […]

Kāpēc mums mācīties apjūsmot to, kas nav sasniedzams?

  Visdziļākā pateicībā, apbrīnā un cieņā skolotājai Ilzei „Es pie šiem bandītiem savu kāju vairs nesperšu!”- roku pie sirds pielikusi, pa visu skolotāju istabu nokliedzās mana kolēģe Ingrīda (vārds ir mainīts) un, aizcirtusi durvis, iebrāzās direktora kabinetā. Skaidrs! Mani divpadsmitie kārtējo reizi izveduši no pacietības bioloģijas skolotāju. Nu viss sākas no gala! Iztēlē atkal saskatu nemitīgo […]

Kāpēc mums mācīties apjūsmot to, kas nav sasniedzams?

  Visdziļākā pateicībā, apbrīnā un cieņā kolēģei Ilzei „Es pie šiem bandītiem savu kāju vairs nesperšu!”- roku pie sirds pielikusi, pa visu skolotāju istabu nokliedzās mana kolēģe Ingrīda (vārds ir mainīts) un, aizcirtusi durvis, iebrāzās direktora kabinetā. Skaidrs! Mani divpadsmitie kārtējo reizi izveduši no pacietības bioloģijas skolotāju. Nu viss sākas no gala! Iztēlē atkal saskatu […]

Skolotāju, valsts un pašvaldības darbinieku vasaras nometne pārcelta uz augustu

Skolotāju, valsts un pašvaldības darbinieku vasaras nometne pārcelta uz augustu Ikgadējā Skolotāju, valsts un pašvaldības darbinieku  vasaras nometne “Dzīves svinēšana”. Liepāja, 26. – 28. jūnijs Vieta: Liepājas Universitātes studentu hostelis, dienesta viesnīca, Ganību iela 36/48, Liepāja. Iebraukšana: 25. jūnijā, sākot no plkst. 17.00. Nometnes vietā nometnes dalībnieki ierodas ar savu transportu. Var izmantot mikroautobusu, kas no Rīgas nogādās […]

No 26. līdz 28. jūnijam Liepājā notiek ikgadējā Skolotāju, valsts un pašvaldības darbinieku vasaras nometne “Dzīves Svinēšana”

Ikgadējā Skolotāju, valsts un pašvaldības darbinieku  vasaras nometne “Dzīves svinēšana”. Liepāja, 26. – 28. jūnijs Vieta: Liepājas Universitātes studentu hostelis, dienesta viesnīca, Ganību iela 36/48, Liepāja. Iebraukšana: 25. jūnijā, sākot no plkst. 17.00. Nometnes vietā nometnes dalībnieki ierodas ar savu transportu. Var izmantot mikroautobusu, kas no Rīgas nogādās tieši nometnes vietā- tālr. 26442268),  reģistrācija pie nometnes vadītāja Kaspara, 28320454. Kursu […]

1989. gada 5. maijā LPSR Augstākā Padome pieņem Valodu likumu, ar kuru latviešu valodai tiek piešķirts valsts valodas statuss

Cīņu par latviešu tautas un tās valodas tiesībām uzsāk jaunlatvieši, bet pirmais oficiālais dekrēts par oficiāla statusa noteikšanu latviešu valodai tiek publicēts 1918.gada 4.janvārī, piešķirot latviešu valodai vienlīdzīgas tiesības ar krievu un vācu valodu. Latvijas Republikas valodas politikā, tāpat kā visā iekšpolitikā, robežšķirtne ir 1934.gads, kad valoda kļūst par spēcīgu cittautiešu integrācijas līdzekli. Tad seko […]

Skolotāji, delverēsimies, piemēram, kādu dienu pa skolas gaiteni pastaigāsimies ar pirtslotu padusē!

Mēs dzīvojam pasaulē, kur pastāv visdažādākās muļķības, piemēram, bezjēdzīgi noteikumi, likumi un normas, kas mums nosa­ka, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Taču šie ierobežojumi nav salīdzināmi ar tiem, kurus cilvēks izvirza pats sev. Lai mēs šādā muļķību pasaulē izdzīvotu, ir nepieciešams vesels masku arsenāls, ar vienu izdzīvot nav iespējams, it īpašu muļķību pasaulē. Šīs […]

Mums skolā māca izvirzīt mērķus un pēc tam tos sasniegt, bet mērķi var būt egoistiski

Kāds ir izglītības mērķis?  Ja es šo jautājumu uzdotu jums, ko jūs atbildētu? Vairums cilvēku teiktu, ka izglītības mērķis ir iegūt labas zināšanas, lai veiksmīgi iekļautos darba tirgū. Tam es arī varētu piekrist, bet ir viena nianse – ja mēs nesaprotam garīgo pasauli, varam veiksmīgi iekļauties darba tirgū, bet mūs pastāvīgi vajā dažādas problēmas, kuras […]

Mēs visi dzīvojam spoguļu valstībā un citos lūkojamies kā savā projektīvajā atspulgā

Kādu laiku atpakaļ vēroju savu 13 gadīgo meitu kā viņa spoguļojas spogulī un vēro sevi. Te pasmaidot, te savelkot lūpas seksīgā grimasē, te saviebjot dusmīgā sejas izteiksmē, es aizdomājos, ka viņa trenējas dzīvei un dzīves piedāvātajām situācijām…Kādu grimasi parādīsi pasauli tādu arī saņemsi pretim. Tas ir, tikai domājot par ārējām jeb vizuālajām izpausmēm, un nemaz […]

Lekcijnodarbības izglītojamajiem “Sekmīga gatavošanās centralizētajiem eksāmeniem”

Sekmīga gatavošanās centralizētajiem eksāmeniem Kas bērnībā apgūts, tas kā akmenī iekalts. (Čečenu sakāmvārds.) Iepriekšējo zināšanu aktivizācijas paņēmieni. Gatavošanās veidi pārbaudes darbiem, patstāvīgajiem darbiem un eksāmeniem. Patstāvīgo darbu organizācijas veidi.                    (M.Kreituses zīm.) Vingrinājums „Grāmatveikalā”. Diferencētās lasīšanas pamati. Lasīšana skaļā balsī, tās izmantojums un pamatojums. Pierakstu burtnīcas, to veidošanas […]

Kaspars Bikše: fragments no klases stundas materiāliem “Kā mācīt sevi atzīt, atbrīvoties no bailēm un šaubām?”

Mācāmies sevi novērtēt, atzīt, būt mierīgam, disciplinēt savu prātu un saskatīt sevī pozitīvo Kad esam nemierīgi, negatīvi noskaņoti vai pat dusmīgi, tas nozīmē, ka galvā mums rosās destruktīvas[1] domas un iztēle, kas savukārt ir cēlonis destruktīviem izteicieniem un rīcībai pret sevi, klasesbiedriem, skolotājiem u.c. Taču prāts neprot atpūsties, tas nemitīgi darbojas, dažkārt pat tad, kad […]

Es jokoju visai piesardzīgi, jo zemapziņai nav humora izjūtas- tā jokus uztver nopietni

Mūsu zemapziņai nav humora izjūtas. Ja es par sevi pasmejos vai izsaku sev kādu nicinošu piezīmi un do­māju, ka tam nav nekādas nozīmes, tad tikai mānu sevi, jo zemapziņa uztver manus vārdus nopietni un, vadīdamās pēc tiem, veido manu likteni. Likums, kas nosaka “visu, ko atdodu, es saņemu atpakaļ”, turpina darboties arī tad, kad smejos […]

Kaspars Bikše: mudināsim skolēnus atrast jaunas intereses un aktīvi darboties

Svarīgākā laimes, veiksmes un panākumu garantija ir veselīga interese par dzīvi, par sevī un apkārt notiekošo. Tas ir tieši tas, kā tik ļoti pietrūkst daudziem skolēniem. Ne jau slinkums, cik tieši šīs īpašības trūkums noved viņus pie nesekmības vai labākajā gadījumā- pie viduvējības. Ja skolēniem pajautātu, vai viņu dzīve skolā ir inte­resanta, tikai daži atbildētu: […]

Ko par skolu un skolotājiem saka igauņu ārste, dziedniece un gaišreģe Lūle Vīlma

Ģimenes, kurās it visā vaino tikai skolotājus, bet savas kļūdas nesaskata, pārvērš bērnam skolu par niknāko ienaidnieku. Viedā ārste, dziedniece, gaišreģe saka, ka „diemžēl vairākums sieviešu – pedagogu ir savas profesijas verdzenes. Viņas nespēj iziet no savas skolotājas lomas un būt vienkārši cilvēki — tik ļoti viņās iesakņojusies pārliecība, ka viņas ir labākas, gudrākas, izglītotākas, […]

Mēs zinām, ka skolotājiem ir maz brīvā laika, tāpēc piedāvājam ērtākas iespējas

Pedagogu kompetenču pilnveides kursi Kursu organizācija Programmas tēmaun stundu skaits pēc vienošanās (klausītāju izstrādāta dienas kārtība) Kursi notiek pēc klausītāju izvēles: pēcpusdienās vakaros sestdienās neklātienē (e-studijas) izglītojamo diendusas laikā (pirmsskolas izglītības iestādēs) vasaras mēnešos   Pēc rakstītā Pozitīvi iedvesmojošas vecākas sapulces un lekcijas izglītojamajiem, psiholoģiski pacilājošas skolotāju dienasgrāmatas 2019/2020 m.g. un uzmundrinošās skolotāju vasaras nometnes. Maksa (2, 60 […]

Interesanti zināt, kā izglītojamo mācību sasniegumus vērtē citās valstīs?

Vācijā ir 6 ballu vērtēšanas sistēma (1 – vislabākā atzīme, bet 6 – vissliktākā), bet Albānijā var lietot arī skaitļus ar decimāldaļām līdz pat 2 skaitļiem aiz komata. ASV Izmanto burtu vērtēšanas sistēmu. Tā var tikt arī izvērsta, pievienojot burtiem + un -, piemēram, B+ vai C-. Ukrainā ir 12 ballu vērtēšanas sistēma (12 atbilst 5+ vecajā padomju vērtēšanas sistēmā, 12 […]

Dzimumaudzināšanas dažādās pedagoģiskās pieejas, stratēģijas un mācīšanas metodoloģiskie aspekti, paņēmieni un metodes

Sīkāk: kanceleja@pedagogs.lv; tālr. 25856256 Programmas nosaukums Programmas adresāti (pedagogu mērķgrupas) Programmas apjoms (stundās) Kontakt- persona (vārds, uzvārds, tālr., E-pasts) Anotācija Dzimum-audzināšanas dažādās pedagoģiskās pieejas, stratēģijas un mācīšanas metodoloģiskie aspekti, paņēmienni un metodes. Pedagogu tālākizglītības satura modulis: pašpilnveides (personības vispārējo kompetenču) modulis, apakšmodulis: pašizziņa un pašizpausme un modulis: medotika.   Visi izglītības  iestādē strādājošie pedagoģiskie, atbalsta […]

„Man jau arī ne vienmēr patīk viss, ko jūs, skolotāji, darāt, bet vai tāpēc es tūlīt skrienu pie jūsu vecākiem?”

„Man jau arī ne vienmēr patīk viss, ko jūs, skolotāji, darāt, bet vai tāpēc es tūlīt skrienu pie jūsu vecākiem?”, – kāda audzēkne žēlojas skolotājai Veltai.   Notikumu interpretācijas 1978. un 2018. gadā. Roberts lepni atnes uz skolu savu jauno kabatas nazi. 1978.: Bioloģijas skolotājs izvelk savu Šveices nazi, un visa klase salīdzina abu nažu […]

Palūdziet angliski un tad jums iedos: par latviešu zemo pašapziņu, kaunīgajiem latviešiem un līdzi skriešanu

Arī lektori. Latviešu kaunīgā pašapziņa liek iedomāties, ka nu tik bariem brauks svešās valodās runājoši mācībspēki no visām pasaules malām, kā rezultātā mēs sākam justies… vēl neērtāk, proti, ak, jūs mežoņi, neprotat runāt svešās valodās. Ārzemnieks pie mums ir viss, mēs, latvieši, paši nekas (A. Deglavs romāns “Rīga”.). Annemartes Kreituses zīmējums ©Jaunajai paaudzei sirds strauji pukst. Rīt […]

Es dzīvoju cēloņsakarīgā pasaulē, tāpēc iztēlojos to par labu esam jeb afirmācijas kā kognīcija

Afirmācijas kā kognīcija Dzīves notikumi ir mana attīstība, es tos izprotu kā apslēptas zīmes. Pārtraucot konfliktus iekšējā pasaulē, tie pazūd arī ārējā pasaulē – to vietā ienāk labvēlība un saskaņa – tā izdziedē vecās rētas. Par pasauli es runāju tikai labu, šādi es nodrošinos pret sliktu attieksmi no apkārtējās pasaules. Es rūpējos par jēgpilnām domām, […]

Izbraukuma seminārs: audzināšanas kurss „Izglītojamo uzvedība, tās korekcijas iespējas” (A)

Ārējā pasaule, it īpaši skolas laikā, ir ļoti nežēlīga, perfekti darbojas kastu sistēma, jaunieši tiek šķiroti pēc uzvedības, materiālā stāvokļa, zināšanām utt. Tieši skolā meklējama mūsu kompleksu ligzdiņa, jo galvenā, izrādās, ir piederība pie noteikta sociālā slāņa. Tāpēc vīrieši mūsdienās vairs nemērās krāniņiem, bet ar “aifoniem”.(Ģirts Ķesteris.) Sīkākas ziņas: kanceleja@pedagogs.lv ; tālrunis. 25856256 Programmas nosaukums: „Izglītojamo uzvedība, tās korekcijas iespējas” (A)Pedagogu tālākizglītības saturu moduļu sistēmas 1. modulis „Pedagogu vispārējo kompetenču modulis, apakšmodulis […]

Kaspara Bikšes grāmatas „Lūdzu, skolotāj…” 4. daļa (profesores Tatjanas Koķes priekšvārds)

  Grāmatas saturs: Par pozitīvu skolu, kas veido pozitīvu valsti Par skolotāju attiecībām ar audzēkņiem Par izglītību, loģiku un intuīciju Par veiksminieku psiholoģiju Par skolotāja atbrīvošanos no saspringuma Par konstruktīviem vārdiem, vizualizēšanu un naudu Grēksūdze jeb citādāks ieskats izglītības filozofijā Par skolotāja atbrīvošanos no iekšējas cīņas Par bērnu salīdzināšanu un viņu vecākiem Par skolotāja valodu, […]

Reklāmas ievietošana portālā Pedagogs.lv notiek nevis pēc cenrāža, bet gan pēc draudzīgas vienošanās vai, vienojoties par bartera darījumu!

  Iesūti savu reklāmu!   Kādu dienu Pūks sēdēja istabas vidū, skaitīdams savus medus podiņus, kad pie durvīm kāds klauvēja. — Četrpadsmit! — teica Pūks. — Iekšā! Četrpadsmit. Vai tomēr piecpadsmit? Sasodīts. Man jau galva griežas. — Sveiks, Pūk! — teica Trusītis. — Sveiks, Trusīt! Četrpadsmit, vai ne? — Kas četrpadsmit? — Mani medus podi, […]

Mūsdienu pētījumi par afirmāciju kā iedarbīgu un viegli izmantojamu intervences metodi

Mūsdienu pētījumos (pēc APA) virkne pētījumu (David K. Sherman, Santa Barbara, Geoffrey L. Cohen, David Nussbaum, Debra P. Bunyan, Santa Barbara, Julio Garcia, 2011, Diederik A. Stapel and Lonneke A. J. G. van der Linde, 2011, Thomas J. Liu and Claude M. Steele, 1996, Mark E Zanna, 1990, Wilco W. van Dijk Leiden, M. van […]

Kaspara Bikšes saskaņoti (A) kursi pedagogiem, izglītojamajiem un viņu vecākiem

Izglītības un citu pašvaldību iestāžu darbiniekiem Izglītojamo uzvedība, tās korekcijas iespējas Darbs ar pusaudžiem, to vecumposma attīstības īpatnības Saliedētas un draudzīgas klases veidošana Darbs ar talantīgiem bērniem Mobings izglītības iestādē, tā novēršanas pasākumi Pedagoģiskās mākslas zinātniskie pamati un to praktiskais pielietojums skolotāja darbā Izglītības iestādes psihohigiēna Labvēlīgas psiholoģiskās vides veidošana izglītības iestādē Pozitīvas attieksmes veidošanas […]

1932. gada 11. februārī ir dzimis izcilais latviešu kinorežisors Oļģerts Dunkers (86)

Oļģerts Dunkers (1932. gada 11. februāris — 1997. gada 10. septembris) bija latviešu aktieris un režisors. Aktīvi darbojies arī politikā, bijis 6. Saeimas deputāts. Mācījās Rīgas 16. pamatskolā (1947), tad Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā. No 1950. līdz 1951. gadam bija Jelgavas teātra aktieris. 1957. gadā absolvēja Teātra, mūzikas un kinematogrāfijas Ļeņingradas Ostrovska institūtu, strādāja par bibliotekāru. No […]

Ko par pedagoģisko optimismu padomju laikā rakstīja V. un I. Pisarenko savā grāmatā “Pedagoģiskā ētika”? 

Optimisms ir viena no svarīgākajām cilvēka aktīvā morāli psiholoģiskā stāvokļa iezīmēm, kas ir pretstatā pesimismam, nomāktam garastāvoklim. «Optimisms ir tāds uzskats par pasau­les vēsturiskās attīstības vispārējo gaitu, saskaņā ar kuru vienmēr pastāv iespēja tuvināt īstenību labā ideālam; pārliecība par neno­vēršamu labā uzvaru pār ļauno, taisnīguma uzvaru pār netais­nību, ticība cilvēka spēju bezgalīgai sociālai attīstībai un […]

1890. gada 10. februārī dzimis krievu rakstnieks un dzejnieks Boriss Pasternaks

Boriss Pasternaks (krievu: Борис Леонидович Пастернак, dzimis 1890. gada 10. februārī [v.s. 29. janvārī], miris 1960. gada 30. maijā) bija krievu rakstnieks prozaiķis un dzejnieks, Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs (1958). Viņa zināmākais darbs ir romāns “Doktors Živago” (Доктор Живаго, 1958/1987). Pasternaks dzimis Maskavā gleznotāja Leonīda Pasternakaģimenē. Viņa tēvs bija Maskavas Glezniecības skolas profesors, māte Roza Kaufmane – pazīstama pianiste. Pasternaks uzauga kosmopolītiskā atmosfērā. Pie viņa tēva viesojās Sergejs Rahmaņinovs, Rainers Marija Rilke, Ļevs Tolstojs. Pasternaks nolēma […]

1942. gada 10. februārī dzimis politiķis Anatolijs Gorbunovs jeb cilvēks, kurš pavēlēja izklīdināt grupas Helsinki 86 ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa

Anatolijs Gorbunovs (dzimis 1942. gada 10. februārī) ir Latvijas politiķis, Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (1990-1993). 2003. gadā ievēlēts par akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” padomes priekšsēdētāju. Dzimis 1942. gada 10. februārī Pildas pagastā zemnieka Valeriāna Gorbunova ģimenē. No 1959. gada strādāja Nīkrācespadomju saimniecībā, vēlāk studēja Rīgas Politehniskajā institūtā, kur bija komjaunatnes sekretārs. Pēc RPI beigšanas 1970. gadā bija Rīgas pilsētas Kirova […]

1917. gada 10. februārī dzimusi aktrise Elza Radziņa (101) jeb stāsts par skstuves “skatuves karalieni”

Elza Radziņa (īstajā vārdā Elza Šalkone-Radziņa, dzimusi 1917. gada 10. februārī Harkovā, mirusi 2005. gada 18. augustā Rīgā) bija latviešu aktrise, viena no 20. gadsimta vispopulārākajām latviešu teātra un kino aktrisēm, kas savu raksturlomu dēļ tika dēvēta par “skatuves karalieni”. Dzimusi Pirmā pasaules kara laikā 1917. gada 10. februārī Harkovā Jāņa Podnieka (1876-1921) un viņa sievas Lības […]

Par skolotāja vienkāršību kā pretstatu viņa augstprātīgai personiskā svarīguma izjūtai

Situācijā, kad mūsdienu skolas ir pārņemtas ar cīņu pret mūsu radītajām sekām, vislabākais padoms – būt vienkāršam. Tad zemapziņas līmenī saņemot tīru, skaidru, mīlestības un labestības caurstrāvotu informāciju, skolēni paši tieksies pie mums, skolotājiem. Jo vairāk sevi identificēsim ar problēmu, jo vairāk skolas histēriskajā ikdienā tās sāks valdīt pār mums. Šādi mēs ieprogrammējam savu zemapziņu […]

Komentārs par etiķetes speciālisti Aiju Strautmani “ja nevari aizsniegt vīnogas, nevajag sacīt, ka tās ir negaršīgas”

Pedagogs.lv redakcijas komentārs Reiz kāds lektors (vārdā neminēsim) Ogres Valsts ģimnāzijā skolotājiem, audzināšanas metodisko apvienību vadītājiem, kurš bija ģērbies džinsu biksēs, bija lasījis lekciju par pusaudžu vecumposma attīstības īpatnībām. Nākamā uzstājās etiķetes speciāliste Aija Strautmane, kura paskatījusies iepriekšējā lektora virzienā, savu uzrunu sāka ar to, ka “džinsu bikses ir kūts bikses!”. Fabula kāda?  Ja nevari aizsniegt […]

Par nemieru un tā neciešamo “diktātu” jeb nedosim iemeslu mūsu “realitātes” interpretācijai mūsu salauzt!

Par nemieru un tā diktētā nepieciešamību visu interpretēt Kad mūs savā varā pārņem nemiers, mēs zaudējam kon­troli pār to, ko domājam, iztēlojamies, runājam, darām un interpretējam- tātad arī pār savu dzīvi. Tas nozīmē, ka mēs vairs nedzīvojam savu, bet gan citu cilvēku dzīves. Tas brīdis, kad nemiers sāk kļūt kaitīgs mūsu dzīvei, var pienākt pakāpeniski […]

Pedagogu rāmumam, prāta disciplīnai un daži nomierināšanās tehnikas vingrinājumi

Giljotīnas meditācija Staigāsim un apzināsimies, ka mums vairs nav galvas- tikai ķermenis. Izgatavosim palielinātu foto bez galvas, novietosim spoguli zemāk, lai tajā neredzētu galvu. Tā dažas dienas un tad sajutīsim neticamu vieglumu un klusumu, jo visas problēmas taču ir tikai galvā. Ja mums tas izdosies, sāksim centrēties uz sirdi.   Baudīsim prieku Dzīvosim no mirkļa […]

VISC piedāvātie metodiskie materiāli, kas izmantojami praktiskā darbā gan pirmsskolas, gan pamatskolas, gan vidusskolas klasēs

Metodiska materiāla nosaukums, veids u.c. informācija Izglītības posms Datne Latvijas vēsture 6.–9.klasei: attēli, kartes, ieteikumi sākumskolai (1-6), pamatskolai (7-9) HTML Matemātika angliski Mācību stundu piemēri vidusskolai PDF Matemātisko prasmju attīstīšana ceļā uz sākumskolu Materiālā iekļautas divas galda spēles: Spēles „Cirks” krāsains laukums A3 formātā un A4 formātā Spēles „Cirks” melnbalts laukums A3 formātā un A4 formātā Spēles „Skaitļi mums visapkārt” divu […]

1854. gada 6. februārī tika izjaukts komponista Roberta Šūmaņa pašnāvības mēģinājums noslīcināties Reinā

Roberts Aleksandrs Šūmanis (vācu: Robert Alexander Schumann; dzimis 1810. gada 8. jūnijā, miris 1856. gada 29. jūlijā). Bija vācu komponists un ietekmīgs mūzikas kritiķis. Viņš ir bijis viens no romantisma komponistiem. Līdz pat 1840. gadam gandrīz visi viņa darbi bija klavierēm līdz sāka pievērsties dziesmu cikliem. Viņa slavenākie darbi ir “Albums bērniem”, “Karnevāls”, “Dzejnieka mīla”, “Dziesmu loks”, […]

1912. gada 6. februārī dzimusi latviešu dziedātāja, koloratūrsoprāns Elfrīda Pakule

Elfrīda Pakule (dzimusi 1912. gada 6.februārī Rīgā, mirusi 1991. gada 31. decembrī) bija latviešu operdziedātāja (koloratūrsoprāns). Apguvusi vokālās studijas pie Paula Saksa. E. Pakules pirmais solo koncerts notika 1938. gada 29. novembrī Melngalvju namā. Otro Pasaules karu aizvadīja Krievijā, Ivanovā un Maskavā. 1944. gadā atgriezās Latvijā un bija soliste Latvijas PSR Valsts akadēmiskajā operas un baleta […]

Šodien Pasaules drošāka interneta diena. Drošāka interneta dienas sauklis šogad ir “Drošāks internets sākas ar tevi!”

Ar daudzveidīgām izglītojošām aktivitātēm bērniem un jauniešiem, kā pasargāt sevi internetā un izturēties ar cieņu citam pret citu virtuālajā vidē, 6. februārī visā pasaulē un arī Latvijā jau piecpadsmito gadu pēc kārtas tiks atzīmēta Drošāka interneta diena. Drošāka interneta dienas sauklis šogad ir “Drošāks internets sākas ar tevi!” – aicinājums  sabiedrībai pievērst pastiprinātu uzmanību drošībai […]

Neticības, nožēlas, nosodījuma, atriebības, grūtsirdības, vainas un dusmu transformācijai

Afirmācijas mazvērtības, neticības, nožēlas, aizvainojuma, nosodījuma, atriebī­bas, liekulības, grūtsirdības, vainas un dusmu transformācijai. Esmu brīvs no citu nosodīšanas, šādi esmu brīvs no viņiem. Brīvs ir tas, kurš nevienu nenosoda. Es atbrīvojos no citu vērtēšanas un pamācīšanas, šādi es taupu resursus savai laimei. Es atbrīvojos no sevis nosodījuma, šādi esmu brīvs no citu nosodīšanas. Esmu brīvs […]

Rīgas Centra Krievu privātģimnāzijas skolotājas Vijas Grantas pasaka “Sīkpuķītes lielie īnraugi”

-Vai man tev kas jāatgādina? Līdz šim brīdim, jau vairākas sundas staigājot, nevienu dzīvu būtni sev līdzās nemanījis, Viņš apgriezās, lai atvainotos par aizdomāšanos, bet… Ak, Dievs,tici vai ne, nav taču neviens parādījies arī tagad! Vairākkārt apgriezies, ar acīm izpētījis visu līdz pamalei, Viņš jutās apmulsis. Bija taču balss, viņa dzimtajā valodā viņam vaicāja! Kur […]

Valmieras Pārgaujas sākumskolas spraigās ikdienas nebeidzamie notikumi

Skola dibināta 1996. gada 1.jūlijā. Par skolas direktoru kļūst Ivo Kalniņš. Līdz 2003. gada 1. augustam skola saukta par Valmieras Pārgaujas sākumskolu. 1999./2000.m.g. pirmo reizi atskan skolas himna un mastā pacelts skolas karogs. 2000./2001. m.g. pārņem jauno mācību korpusu 4.-6. klašu apmācībai. 2000./2001.m.g. skola pāriet uz 1.-6. klašu apmācību. 2001./2002. m.g. aizsākta jauna tradīcija- 6. klašu pasākums “Atvadas no skolas”. 2001./2002. m.g. skola atzīmē […]

“Te es pirmo reizi iepazinos ar utīm” jeb nepareizās skolotājas piezīmes (5.daļa)

Māra Ozola, filoloģijas zinātņu doktore, latviešu valodas un literatūras skolotāja Tajos laikos laukos gaužām daudz kas bija atkarīgs no kolhozu priekšsēdētājiem un galvenajiem speciālistiem – ne tikai panākumi ražošanā, bet arī visa dzīve. Jaunajā vietā par kultūru neviens īpaši neinteresējās, ja nu vienīgi par dzeršanas kultūru. Nekad nebiju redzējusi, ka kaut kur būtu tik plaši un […]

VISC piedāvātie metodiskie materiāli, kas izmantojami praktiskā darbā gan pirmsskolas, gan pamatskolas, gan vidusskolas klasēs

Metodiska materiāla nosaukums, veids u.c. informācija Izglītības posms Datne Attīstošo spēļu izmantošana pirmsskolas izglītībā Atbalsta materiāls bērnu vecākiem un skolotājiem. Materiālā minētie Ministru kabineta 2010.gada 3.augusta noteikumi Nr.709 ir zaudējuši spēku. Spēkā ir Ministru kabineta 2012.gada 31.jūlija noteikumi Nr.533 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām” pirmsskolai PDF Bioloģija angliski. Mācību stundu piemēri vidusskolai PDF Bioloģija […]

1887. gada 5. februārī dzimis latviešu politiķis un diplomāts Zigfrīds Anna Meierovics

Zigfrīds Anna Meierovics (1887. gada 5. februāris — 1925. gada 22. augusts) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks. Viņš bija pirmais Latvijas Ārlietu ministrs un otrais Latvijas Republikas Ministru prezidents. Ārlietu ministra amatu ieņēma no Latvijas Pagaidu valdības izveides 1918. gada 19. novembrī līdz savai nāvei 1925. gada 22. augustā, ar 11 mēnešu pārtraukumu 1924. […]

Ik dienas uzņemos atbildību par savu dzīvi jeb pozitīvas atbildības veidojošās afirmācijas

Ik dienas uzņemos atbildību par savu dzīvi, es garīgi augu un pilnveidojos, tas dod iekšēju spēku un pārliecību. Mans tuvākais atspoguļo mani, tāpēc caur viņu ar mīlestību un pacietību mācos izprast sevi. Es apzinos atbildību par savām domām, šādi es izprotu sevi dziļāk, es izprotu apkārt notiekošo. Pagātne ir pārbaudīta mācība, šādi es veiksmīgi izlīgstu […]

Es mīlu un atzīstu sevi, jo tad vieglāk ir atzīt un mīlēt citus jeb afirmācijas sevis atbalstam un atzīšanai

Ar afirmāciju klausīšanās palīdzību skolotājs apgūst dažādu veidu paņēmienus, kā kļūt apmierinātākam ar sevi, skolēniem un darbu skolā, kā arī piedāvā noskaidrot nosacījumus, kur, veicot pedagoģisko darbu, atbrīvotos no pesimistiskas nolemtības izjūtas, tā vietā piedāvājot praktiskus paņēmienus savas labizjūtas veidošanā, kā arī paņēmienus, kā skolas ikdienā veicināt radošu pacēlumu (flow), prieku, gandarījumu, kā uzturēt mērķa […]

Kā klases stundās bērniem skaidrot par negatīvas attieksmes maiņu kā vienīgo līdzekli savas apmierinātības radīšanai?

Attieksmes maiņa kā vienīgais līdzeklis savas veiksmes un apmierinātības radīšanai Skola- tās ir mocības. Es dusmojos uz skolotājiem. Ne skolotāji, ne vecāki, ne klasesbiedri nenovērtē mani nenovērtē. Man ir sliktas sekmes mācībās. Es konfliktēju ar klasesbiedriem. Klasesbiedri mani apsmej. Pazīstamas domas, vai ne? Diemžēl. Tas ir negatīvs jeb destruktīvs domāšanas veids. Tā ir  aizsargreakcija, kas […]

Par skolotāju saspringto prasīgumu kā nemitīgu piespiedu stā­vokli, kas savelk mūsu plecus

Prasīgums, kas savelk mūsu plecus. Nereti pedagogu tālākizglītības kursos, runājot par skolotāju psihosomatiskajām saslimstībām, gadās runāt ne tikai par rīkles slimībām vien, bet arī par sprandas, kakla daļas un plecu stīvumu. Pēc mediķu, psihologu un psihoterapeitu aplēsēm šo stīvumu izraisa ne tikai sēdošs darbs vien, bet arī mūsu pārmērīgais prasīgums pret sevi un citiem. Pārmēra prasīgums […]

Skolotājas elementārās psihohigiēnas ievērošana jeb veltījums skolotājai Vijai Grantai (1. daļa)

Viņa ļaujas Augstākajam Saprātam vadīt visus skolas darbus- neatkarīgi no tā, vai viņa ir skolas  skolotāja vai direktore.  Un viņa ar prieku pieņem skolu visās savās izpausmēs, jo viņa bez grūtībām virza savu ener­ģiju saistībā ar sevi un skolu. Viņa saprot, ka skola nav nolemtība. Mainot domāšanas veidu, es mainu savu dzīvi! Viņa tā saucamo […]

1923. gada 3. februārī Ķīnā dzimis latviešu valodnieks, tulkotājs Edgars Katajs

Vairāk nekā pusgadsimtu E. Katajs mācījis citiem japāņu valodu, bet pats atceras, ka to pirmoreiz dzirdējis bērnībā, kad viņa ģimene dzīvoja tālajā Mandžūrijā un notika japāņu iebrukums. E. Katajs dzimis 1923. gadā Mandžūrijā, tagadēja Ķīnā, latviešu dzelzceļnieka ģimenē. Ziemeļmandžūrijas universitātē studējis ekonomiku, bet vēlāk atbraucis uz Latviju. Lai arī pēc padomju okupācijas Latvijai nebija atļauts […]

Fragments no klases stundas materiāliem “Kā mācīt sevi atzīt, atbrīvoties no bailēm un šaubām?”

Mācāmies sevi novērtēt, atzīt, būt mierīgam, disciplinēt savu prātu un saskatīt sevī pozitīvo Kad esam nemierīgi, negatīvi noskaņoti vai pat dusmīgi, tas nozīmē, ka galvā mums rosās destruktīvas[1] domas un iztēle, kas savukārt ir cēlonis destruktīviem izteicieniem un rīcībai pret sevi, klasesbiedriem, skolotājiem u.c. Taču prāts neprot atpūsties, tas nemitīgi darbojas, dažkārt pat tad, kad […]

1869. gada 3. februārī dzimis latviešu gleznotājs Jānis Valters, pēc izceļošanas uz Vāciju pazīstams arī kā Johann Walter-Kurau

Johans Teodors Eižens Valters, no 1906. gada parakstījies kā Johans Valters-Kūravs (vācu: Johann Walter-Kurau, krievu: Иван Фёдорович Вальтер; 1869-1932) bija vācbaltiešu gleznotājs, viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem, viens no ievērojamākajiem latviešu žanristiem 19. gadsimta 90. gadu vidū. Valters gleznojis ainavas, portretus, sadzīves žanra ainas, aktus. Strādājis galvenokārt eļļas tehnikā. Valters uzskatāms par izsmalcinātu, jūtīgu koloristu, kura individuālajā stilā sākotnēji atspoguļojas […]

Augsti attīstītas un jēgpilnas domāšanas veicināšanai papildinātie B. Blūma jautājumu paraugi

Augsti attīstītas un jēgpilnas domāšanas veicināšanai piedāvājam papildinātu B. Blūma jautājumu paraugus 1.līmenis Kas, kā, kam ir (nav) (bija, būs)…? Kur ir (nav) (bija, būs)…? Kad, kā (ne)notika, (ne)notiks, (ne)notiek…? Kurš…? Kā mēs (ne)aprakstīsim, (ne)izteiksim, (ne)definēsim… ? 2.līmenis Kā mēs (ne)grupēsim…? Ko, kā mēs (ne)pretstatīsim…? Ar ko mēs (ne)salīdzināsim…? Par ko (ne)liecina…? Kā (ne)formulēsim galveno […]

Kādus jautājumus semināros uzdod vidusskolēni jeb fragments no Kaspara Bikšes semināru pierakstiem

Šoreiz apkopojām jautājumus, kādus semināros visbiežāk lektoriem uzdod vidusskolas posma jaunieši. Uzdotie jautājumi daudz ko liecina par vidusskolas jauniešu vecumposma atšķirības īpatībām, viņu uzskatiem, pārliecībām un vērtībām. Respektēsim, novērtēsim un cienīsim viņu pārliecības un centienus! Kāpēc cilvēki draudzējas un pēc tam aiz muguras aprunā. Kā lai visu uztver pozitīvāk? Kāpēc cilvēki neciena viens otru, domā tikai […]

Gods, kam gods pienākas – ievērojamu cilvēku vārdi mācību iestāžu nosaukumos

Acīmredzot protam novērtēt mūsu ievērojamo senču un laikabiedru devumu kultūrā un izglītībā, jo 156 mācību iestādēs ir atdots gods, kam gods pienākas, – to nosaukumā parādās ievērojamu vīru (jā, sieviešu tikpat kā nav – atkal diskriminācija!) vārdi. Visbiežāk – 51 gadījumā – tie ir iestādes dibinātāju vai īpašnieku vārdi. Tas ir visnotaļ saprotami un neprasa […]

Šodien Sveču diena jeb Marijas diena, Ziemas Māra, Svecaine, Svacaine, Grabenīca vai vēju diena

Autors: Marija Anmane Senie latviešu tautas ticējumi teic, ka 2. februārī svinama Sveču diena. Latvieši pat visu februāri izsenis dēvējuši par sveču mēnesi. Sveču diena saukta arī par Ziemas Māras dienu; tāpat par Svecaini, Grabenīcu, Groninicu, Vēja vai Govju dienu. Sveču diena iezīmē ziemas vidu. Šajā dienā latvieši parasti lēja sveces no aitu taukiem vai vaska. […]

1914. gada 2. februārī dzimusi latviešu grafiķe un bērnu rakstniece Margarita Stāraste

Margarita Stāraste (bijusi arī Margarita Bordevika; dzimusi Barvika 1914. gada 2. februārī Vladimirā, Krievijā, mirusi 2014. gada 18. februārī) bija latviešu grāmatu ilustratore un rakstniece. Viņas darbs pārsvarā bija saistīts ar bērnu daiļliteratūru. Sevi uzskatījusi par “Cēsu puses lībiešu pēcteci”. Uzvārdu Stāraste ieguvusi apprecoties ar savu pirmo vīru Kārli Stārastu. Uzvārdu Bordevika ieguvusi apprecoties ar nīderlandieti Gerrit Bordewijk. No 1933. līdz 1941. gadam mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijas Purvīša dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā pie Konrāda Ubāna, Jāņa […]

Es jokoju visai piesardzīgi, jo zemapziņai nav humora izjūtas- tā jokus uztver nopietni

Mūsu zemapziņai nav humora izjūtas. Ja es par sevi pasmejos vai izsaku sev kādu nicinošu piezīmi un do­māju, ka tam nav nekādas nozīmes, tad tikai mānu sevi, jo zemapziņa uztver manus vārdus nopietni un, vadīdamās pēc tiem, veido manu likteni. Likums, kas nosaka “visu, ko atdodu, es saņemu atpakaļ”, turpina darboties arī tad, kad smejos […]

Izglītība un politika jeb par skolotāju vēlmi politizēties un viens piemērs no Ķīļa nesakarīgās runāšanas

Par skolotāju vēlmi politizēties Mēs, skolotāji, esam atklāti un dedzīgi patrioti. Mēs esam plaši domājoši, reti kad domājam par kaut kā izkarošanu tikai sevis labā vien. Mūsu prātus pārņem idejas par mācīšanos un palīdzēšanu skolēniem. Taču laikam būsim pamanījuši, ka skolas ikdienā aizvien vairāk un vairāk ienāk politika un no tās izrietošās pārliecības un ideoloģija. Nereti […]

Par konfliktiem kā mācībstundu jeb par situācijām, kad mēģinām pierādīt savu taisnību

Ar konfliktu palīdzību patiesībā mēs izpaužam savas raizes par līdzsvara zudumu, proti, pateikt, ka kaut kas nav kārtībā. Tāpēc izturēsimies pret konfliktiem ar cieņu un pat… ar pateicību, jo skolā labais un sliktais, pareizais un nepareizais ir tikai ilūzija. Atbrīvosimies no pārliecības, ka mums nemitīgi uzbrūk, un mēs uzvaram tikai uzcītīgi cīnoties, piespiežot skolēnus mācīties, ka ir viegli un sarežģīti mācību priekšmeti, nopietnāki un nenopietnāki, viegli saprotamas un grūti saprotamas tēmas, ka mācības […]