Izglītojamo uzvedība, tās korekcijas iespējas 6h

Ārējā pasaule, it īpaši skolas laikā, ir ļoti nežēlīga, perfekti darbojas kastu sistēma, jaunieši tiek šķiroti pēc uzvedības, materiālā stāvokļa, zināšanām utt. Tieši skolā meklējama mūsu kompleksu ligzdiņa, jo galvenā, izrādās, ir piederība pie noteikta sociālā slāņa. Tāpēc vīrieši mūsdienās vairs nemērās krāniņiem, bet ar “aifoniem”.

(Ģirts Ķesteris.)

Programmas nosaukums: „Izglītojamo uzvedība, tās korekcijas iespējas” (A)

Pedagogu tālākizglītības saturu moduļu sistēmas 1. modulis „Pedagogu vispārējo kompetenču modulis, apakšmodulis „Labvēlīga izglītības vide”

Programmas mērķauditorija: Visiem pedagogiem, atbalsta un tehniskā personāla darbiniekiem.
Programmas mērķis: Pilnveidot pedagogu vispārējās prasmes, iemaņas un kompetences.
Plānotie rezultāti (iegūtās un pilnveidotās kompetences): Programma pilnveido pedagoga vispārējām prasmēm un iemaņām nepieciešamās pilnveides kompetences, apgūst gan savu, gan izglītojamo pašizziņas, savstarpējās komunikācijas un pašizpausmes iemaņas. Ar praktisku ieteikumu un vingrinājumu palīdzību apgūst dažādu veidu paņēmienus, kā attīstīt tādas prasmes, iemaņas un kompetences, kas pedagoģiskajiem darbiniekiem un izglītojamajiem nostiprinās izpratni par to, kas ir konstruktīva un destruktīva uzvedība, kā tā rodas, kā atpazīt to dažādās izpausmes. Programmas īstenotāji piedāvā zinātniski pamatotus, uz psihologu pētījumu rezultātiem balstītus praktiskus risinājumu veidus, ko izglītības iestādes administrācija, skolotāji, pirmsskolu izglītības iestāžu pedagogi, izglītojamie un viņu vecāki var darīt, lai nepieļautu destruktīvu, uz negācijām tendētu uzvedību, kā arī piedāvā apgūt pieejas, veidus un paņēmienus, kā veicināt labvēlīgu psiholoģiskās vides veidošanu izglītības iestādē, piedāvāt praktiskus ieteikumus, kā risināt konfliktsituācijas, kā arī ieteikumus, kā runāt ar upuriem, kas cieš no vienaudžu destruktīvas uzvedības izpausmēm. Piedāvā noskaidrot nosacījumus, lai atpazītu arī negāciju slēptās izpausmes, kā arī, piedāvā praktiskus paņēmienus ne tikai, kā izsargāties, bet arī to, kā tā vietā piedāvāt konstruktīvus risinājumus, kā rezultātā izglītojamie gūtu drošību, mierpilnu piederības izjūtu savai sociālajai grupai, radošu pacēlumu, gandarījumu, konsekventu iekšējo mērķa izjūtu, kas izglītojamajiem radīt lielākas iespējas veicināt personisko izaugsmi, vairot apmierinātību ar sevi, vienaudžiem, skolotājiem, mācībām un izglītības iestādi kopumā. Pedagogi apgūst ne tikai prasmes un iemaņas, kā izvairīties un apturēt destruktīvas, uz negācijām orientētas uzvedības izplatīšanos izglītības iestādē, bet arī praktiskus ieteikumus un vingrinājumus situatīvas trauksmes atslābināšanā, atbrīvošanos no bailēm un satraukuma, prāta disciplinēšanu, atbrīvošanos no haosa, kā arī apgūt praktiskas prasmes, iemaņas, un spējas metodoloģijas apguvē par to, kā izglītojamais varētu destruktīvo uzvedību pārorientēt konstruktīvā uzvedībā.
Kvalitātes nodrošināšanas pasākumi (atgriezeniskā saikne, programmas apguves vērtēšana): Testi, nepabeigtie teikumi, praktiskie uzdevumi, pārrunas, diskusijas un teksta uzdevumi, praktiskie vingrinājumi, praktisko situāciju izspēle, videoierakstu analīze, grupu darbs, darba lapas un pašnovērtējuma anketa.
N.p.k. Tematika ar īsu satura anotāciju Stundu skaits Īstenošanas formas, metodes, pārbaudes formas un metodes
1 2 3 4
1. Pozitīvas un destruktīvas uzvedības, kā arī pārkāpuma jēdziens, to nolūks, psiholoģiskā terora veidi. Destruktīvas uzvedības iedalījuma veidi: fiziskie uzvedības pārkāpumi, verbālie pārkāpumi, slēptais jeb maskētais pārkāpums. Destruktīva uzvedības psiholoģiskās aizsardzības mehānismi, ieteikumi darbā ar to upuriem. Sevis izzināšana kā viens no negatīvo emociju un uzvedības pārskatīšanas veidiem un ceļš uz pozitīvu ieradumu veidošanas sistēmiskumu. 0,5 Tests, nepabeigtie teikumi, lekcija, grupu darbs, spēle ieradumu noteikšanai.

Vingrinājums pozitīvo un destruktīvo nolūku atpazīšanai.

Uzvedības pārkāpumu veidošanas tabula.

Uzdevums fizisko, verbālo un maskēto pārkāpumu atpazīšanai, kā arī vingrinājums cēloņsakarību noskaidrošanai un patieso rīcības motīvu noskaidrošanai.

2. Destruktīvas uzvedības un negāciju veidu izpausmes: regularitāte, periodiskums, epizodiskums un cikliskums. Verbālie uzvedības pārkāpumi: kliegšana, pastāvīga, uz negācijām orientēta kritika, sūdzēšanās, apmelošanas veidi un to izpausmju atpazīšana, mutiski draudi, aprunāšana, baumošana un padarīšana citu acīs par smieklīgu, psihiski slimu, uzjautrināšanās par kāda fizisku trūkumu, privāto dzīvi, tautību, gaitas, balss vai žestu atdarināšana, lai uzjautrinātos, fiziska spēka pielietošana, seksuāla rakstura “roku palaišana”. 0,5 Praktiskais uzdevums „Mana neapzinātā un apzinātā un intonācija, tembrs un valodas lietojums”, nepabeigtie teikumi, lekcija, grupu darbs, spēle „Ķermeņa valodas atpazīšanai”, diskusijas.

Pedagoga valodas neapzinātais lietojums un rīcība kā skolotāja apziņas un iemaņu veidotājs cīņā pret izglītojamā destruktīvo uzvedību. Pedagoga ķermeņa valodas apzinātas pielietojums situācijā pret izglītojamā destruktīvo uzvedību.

3. Destruktīvas uzvedības cēloņi: izglītības iestādes un ģimenes 8 sadarbības veidi; 4 informācijas apmaiņas veidi starp ģimeni un izglītības iestādi. Izglītojamā motivācijas līmeņa noskaidrošanas veidi un tās paradigmas noteikšanas paņēmieni. Gandarījuma izjūtas un neapzināto gaidu veidojošie aspekti un motīvi. Ilgstošas negatīvas uzvedības ietekme uz izglītības iestādes psiholoģisko klimatu un izglītojamo situāciju izglītības un audzināšanas procesos. Pedagoģiskās psiholoģijas aspekti saistībā ar aizliegumiem, draudiem, baiļu kultivēšanu un savstarpējo pazemošanu. Objektīvas informācijas ievākšanas veidi, faktu noskaidrošanas paņēmienu veidi un stratēģijas, situācijas izvērtēšanas. Paskaidrojumi, saruna ar pārkāpumu veicējiem un viņu vecākiem. 0,5 Vingrinājums „Negāciju atpazīšanas pieci veidi un trīs paņēmieni”, pārrunas, diskusijas, nepabeigtie teikumi, lekcija, grupu darbs, videoieraksta demonstrēšana, tā analīze, secinājumu izdarīšana. Destruktīvas uzvedības korelācijas izpētes un salīdzinājuma lapa saistībā ar izglītības iestādes kolektīvo uzvedības un motivācijas apziņu. Drupu darbs un diskusija par faktoriem, kas veicina bailes, trauksmi un neziņu; faktori, kas provocē negācijas, baumas un savstarpējos konfliktus. Vingrinājums negatīvo domu, nolūku un rīcības atklāšanai un spēja tās atšķirt.
4. Destruktīvas uzvedības rosinošie faktori, motīvi; faktiskie ierosinātāji, pārkāpumu patiesie un nepatiesie izraisītāji un to atklātie un slēptie pasūtītāji. Uzmanības novēršanas veidi, paņēmieni un stratēģijas. Uzmanības piesaistīšanas veidi, paņēmieni un stratēģijas. Savtīgums, nespēja tikt galā ar privāto dzīvi, bērnībā pārdzīvotā vardarbība kā kompensācijas mehānisms, to pārskatīšanas veidi un stratēģijas. 0,5 Teksta uzdevums, praktiskais uzdevums „Nojausmu izpausmju noteikšana”, spēle „Slēptā kamera”, nepabeigtie teikumi, lekcija, grupu darbs.

Diagnosticējošais darbs par atriebības alku, skaudības, neapmierinātības, vainīgā meklēšanas, aizkaitināmības, pesimisma, agresivitātes, aizvainošanas, aizvainošanās un  mazvērtības līmeņa noteikšanai.

5. Vajātāja tipi, to patiesie nolūki. Dominēšanas klasifikācijas veidi pēc to izpausmju pazīmēm un veidiem. Destruktīvas uzvedības veidi un pazīmes kā apliecināšanās un iekšējas neapmierinātības iemesls.

Konkurentu vajātāja tips. Psiholoģiskā pazemošana un aizskaršana kā sava statusu saglabāšana un sava spēka pierādīšana. Lepošanās ar savu tiešumu, pārkāpumiem un spēju izaicināt.

0,5 Teksta uzdevums, praktiskais uzdevums pārkāpuma veicēja nolūka izskaidrošanas veidi un paņēmieni, pārdomu teksts par aizkaitinājuma, dusmu, naida un aizvainojuma slēptajām izpausmēm, dusmu noteikšanas tests, pārrunas, nepabeigtie teikumi, lekcija, grupu darbs, spēle aizvainojumu ievirzīšana pozitīvā izpausmē. Spēle ”Labvēlīga ķermeņa valoda”.
6. Pārkāpumu sekas. Pārkāpumu upuru psihiskās un fiziskās veselības izpausmes pazīmes un veidi. Upura psihosomatiskās saslimstības: paaugstināts asinsspiediens, sirdsklauves, kuņģa un zarnu trakta saslimšanas, čūlas, muskuļu sasprindzinājumi, stresa izraisītas hroniskas un psihiskas saslimšanas, nespēja uzticēties, gurdenums, dzīvesprieka zudums, depresija, neapmierinātība, skumjas, nervozitāte, nespēja produktīvi mācīties, baiļu lēkmes, kļūdas mācīšanās procesos, koncentrēšanās spēju mazināšanās. 0,5 Teksta uzdevums un tests par neveiksminieka pazīmēm, zīmējums, „Saruna ar zemapziņas automātiskajām izpausmēm”. Nepabeigtie teikumi, lekcija, vingrinājums „Nekas nav atkarīgs no manis”.

Darbs ar darba lapām: nespēja uzticēties, gurdenums, dzīvesprieka zudums, depresija, neapmierinātība, skumjas, aizvainojums, nervozitāte un nespēja produktīvi mācīties, baiļu lēkmes, kļūdas mācīšanās procesos, koncentrēšanās spēju mazināšanās. Diskusijas, pārrunas, izvērtējums un secinājumi.

7. Motivācijas zudums, noslēgšanās sevī, draugu zaudēšana, domas par atriebību. Domāšanas negāciju cikliskums un to izpausmju veidi. Frustrācijas veidi un to izpausmju klasifikācija. Konflikti kā brīdinājums, attieksmes maiņa pret tām, lai neizjustu sarūgtinājumu.

Ļaunprātīga aprunāšana, intrigas, tās ierobežošanas mehānismi.

0,5 Praktiskas situācijas izspēle „Es dusmu ielenkumā”, pārrunas, nepabeigtie teikumi, lekcija. Praktiskas situācijas izspēle „Man likās, ka es saklausīju un pamanīju”. Pārrunas par konfliktiem, aprunāšanu un intrigām kā brīdinājuma izpausmi, attieksmes maiņa pret tām, lai neizjustu sarūgtinājumu.
8. Destruktīvas uzvedības un slēpto negāciju izpausmju noteikšanas pazīmes atsevišķa izglītojamā un izglītības iestādes līmenī.

Kvalitatīvie un kvantitatīvie mērījumi, kas analizē izglītības iestādes izglītojamo statistikas datus, piemēram, mācību sekmju rezultātu izmaiņas, pārkāpumu skaits kādā konkrētā laika periodā.

Izglītojamo bieža slimošana (arī traumas) kā viena no iespējamām pazīmēm, kas liecina par nelabvēlīgu psiholoģisko vidi.

0,5 Vainas izjūtas noteikšanas tests, teksta uzdevums, praktiskais uzdevums paškritikas līmeņa noteikšanai, zīmējums „Naida slēpto izpausmju veidi”, pārrunas, diskusijas. Praktiskais darbs par vainas izjūtas, paškritikas, sevis nosodīšanas, nicinājuma un naida atpazīšanas stratēģijām, veidiem un paņēmieniem, tā līdzsvarošanas paņēmieniem. Pārdomu darbs par pozitīvajām tehnikām, to veidiem.
9. Izglītojamo daudzveidīgās izglītošanas iespējas par izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumiem, to ievērošanas principiem, noteikumiem un to izskaidrošanu, izmantojot B. Blūma taksonomijas principus, stratēģijas un līmeņus. Baiļu, pašpārliecinātības trūkumu, šaubu, nemiera un satraukuma projicējošie aspekti destruktīvas uzvedības formas un satura realizācijā. 0,5 Lomu spēles par provokatīvo jautājumu aspektiem. Iztēles un pašsuģestijas vingrinājumi „Bailes, pašpārliecinātības trūkums, šaubas, nemiers un satraukums , praktiskais vingrinājums „Mana atbrīvošanās no pāridarītāja. Konstruktīvās pieejas vingrinājumi. Upura un tirāna izspēles lomu atveidošana un to sakarību atpazīšana, secinājumu izdarīšana.
10. Tiesiskās palīdzības iespējas.

Žēlums, līdzjūtība, grūtsirdība, skumjas, depresija un nožēla; pašpalīdzības vingrinājumi, to veidi un izpildes principi. Slēptais provokācijas princips.

0,5 Teksta uzdevums, tests, pārrunas, praktiskais vingrinājums slēptās provokācijas pazīmju noteikšanai, pašpalīdzības vingrinājumi, lekcija, grupu darbs, nepabeigtie teikumi un secinājumi.
11. Savaldības un pieklājības vingrinājumi, to stratēģijas un principi konfliktsituācijās.  Asprātības un labestības vingrinājumi. Psiholoģiskās atbruņošanas vingrinājumi.

Cieņas saglabāšanas vingrinājumi šķietami zaudētā situācijā. Inteliģences mērogošanas vingrinājumi.

Liekulība, meli un glaimi; vingrinājumi pašvērtības paaugstināšanai; atbrīvošanās vingrinājumi no īgnuma un vilšanās.

0,5 Darba lapas, praktiskais vingrinājums „precīzāku destruktīvu izpausmju noteikšanai”, teksta uzdevums, nepabeigtie teikumi, videoieraksta demonstrēšana.

Savaldības un pieklājības vingrinājumi, to izspēle. Asprātības un labestības vingrinājumu praktiskā daļa. Psiholoģiskās atbruņošanas vingrinājumi, to praktiska izspēle.

12. Kognitīvie vizualizācijas vingrinājumi. Situācijas kopsavilkuma veidošana, personiskās uztveres un priekšstatu pārskatīšanas un tehnikas dažādās iespējas.

Literatūra, atsauces, avoti.

0,5 Secinājumu veidošana, pārrunas, diskusijas un kopsavilkuma ilustrācija darba lapās. Semināra pašnovērtējuma anketas aizpildīšana.

Comments are closed