“Vācies ārā no klases!” jeb Kaspara Bikšes grēksūdze

Fabula: visi pūliņi piespiest mācīties ir patiesas izglītības noraidījums. Savā laikā, kad strādāju vienā no Rīgas tā saucamajām prestižajām skolām, reiz kāds skolēns laupīja manas ...

Abonējot:
12 mēnešiem, maksa ir 6 eiro mēnesī.
pusgadu, maksa ir 8 eiro mēnesī.
vienu mēnesi - 12 eiro.


Abonēšanas forma šeit!


Esmu reģistrēts lietotājs! Autorizēties!

  1. Marina! Ja Tu pati iesi uz klasi kā uz kaujas lauku, tad nebrīnies, ka to pašu Tu sagaidīsi arī pretī.
    Tev bija arī jautājums par to, ko darīt, ja skolēns nemācās un traucē citiem. Zini, mēs tomēr esam kolēģi- skolotāji, tāpat kā ārsti vai aktieri. Mēs taču nelasām publiskajā telpā, piemēram, par ārsta izmisīgajiem izsaucieniem- kā izārstēt ielaistu slimību. Tas tomēr vairāk vai mazāk ir katras profesijas gods un atbildība.

  2. Kaspars B. Skaidrītei

    Patiess prieks, Skaidrīte, par to, ka darbā saskatāt jēgu un it īpaši, to sasaistot ar sevi personīgi, piemēram, kā Jūs rakstījāt, ka “tāpēc, ka atjaunojos jaunu, dzīvespriecīgu cilvēku klātbūtnē”. Tātad Jūs esat produktīva skolotāja no kuras var mācīties citi kolēģi. Pretējā gadījumā sanāk, ka skolotājs fiziski atrodas skolā, bet garīgi ārpus tās.
    Jā, starp citu, ir zinātniski mērījumi, kas apstiprina tā saucamā “konstruktīvā stresa” pozitīvo iedarbību uz organisma atjaunošanās spējām uz ko balstās tā saucamā jaunības saglabāšana. Ne velti saka, ka skolotāji mūžam jauni- gluži kā viņu audzēkņi.
    Būt, kā raksta cienījamā Skaidrīte, jaunu, optimistisku cilvēku vidē nozīmē terapeitisko funkciju- līdzīgi kā mājās kaķis.

  3. Domāju, ka ir jau pagājis laiks, kad skolotājam būtu jāsūkstās par noplīsušiem džinsiem un nespēju pelnīt līdzvērtīgi saviem skolēniem. Jā, tā ir realitāte, bet es varu( un es tā arī daru) paskatīties uz to citādi. Man 1) patīk strādāt skolā, un nevis tāpēc, ka gribu apmierināt kādas nebūt ambīcijas, bet tāpēc, ka atjaunojos jaunu, dzīvespriecīgu cilvēku klātbūtnē, 2) es redzu daudz iespēju savu radošo talantu izpausmei kopā ar domubiedriem -saviem skolēniem, 3) kas ir pats galvenais- es tajā redzu JĒGU.

  4. Kāda attīstība? Kad skolēns ar šādu visatļautību sit skolēnam? Lai atšauj skolēns skolotājus un klasesbiedrus kā ASV? Nevar būt katrs priekšmets pilnīgi visiem vienādi interesants!
    Izskatās pēc pasūtījumu raksta samazināt skolotāju skaitu, kaut gan 25 skolēni angļu valodas stundā nevar saņemt pienācīgu laiku stāstīšanai un kvalitāte daudz sliktāka nekā normālā grupā!

  5. Ko darīt, ja pats nemācās un citiem traucē? Smadzenes kustināt grūtāk par fizisko piepūli! Sēž matemātikā basketbolists un sapņodams par uzvarām bļaustās,…

  6. Labprāt precizētu, Skaidrīte, Jūsu izteikumu par to, ka mēs savu realitāti veidojam tādu, kādu mēs gribētu. Precīzāk būtu- nevis, kādu mēs vēlamies, bet gan tādu, kādi ir mūsu domāšanas, runāšanas un iztēlošanās ieradumi.

  7. Lielā mērā mēs savu realitāti katrs veidojam tādu, kādu gribētos…Protams, ja darbošanos skolā un dzīves kvalitāti orientējam tikai uz panākumiem karjerā un naudas maka biezumu, tad aina bēdīga.Bet pasaulē, par laimi, ir arī citas vērtības.

  8. Jā, Skaidrīte! Piekrītu, ka ir attīstība, bet vai mums tā ir vajadzīga tieši šāda?

  9. Tu saki- kur sākas cīņa, tur beidzas gudrība? Vai nu tā būs…Protams, iemantot mieru ir mūsu katra sapnis, bet, Kaspar, BET- attīstība iespējama tikai tur, kur ir konflikts….

Comments are closed