Ja kolēģi uzticas direktoram, viņa teiktais tiks sadzirdēts, ja neuzticas — lielākā daļa no direktora sacītā paliks nesadzirdēta. Tā ir kā zīme, kā viela pārdomām, ja skolas direktors vairākkārt sastopas ar gadījumiem, kad kolēģi kārtējo reizi kaut ko palaiduši gar ausīm.
Produktīvākie skolu direktori ir ne tikai tie, kas veiksmīgi tiek galā ar darba organizāciju un kontroli, bet gan arī tie, kas spēj pozitīvi iedvesmot un uzlādēt skolotājus, gan skolēnus. Citiem vārdiem sakot, izglītības iestādi uzjundīt uz pozitīva viļņa.
Mums katram ir savas stiprās un vājās puses jeb ieradumi. Nosacījuma refleksa ieradums liek mums reaģēt noteiktā veidā. Ieradumi mūsu dzīvei piešķir zināmu kārtību. Izvērtēsim, vai mūsu ieradumos ir pietiekami daudz pozitīvu stimulu, pārskatīsim, vai mūsu prāts un ķermenis ir brīvs no neelastīgiem, negatīvismu veidojošiem šabloniem, piemēram, no negatīviem pieradumvārdiem. Tieši no mūsu ieradumiem ir atkarīga mūsu veiksme vai neveiksme gan ģimenes dzīvē, gan darbā.
Ar pozitīvu ieradumu veidošanu (nevis cīnoties ar negatīviem un tos apspiežot) mēs varam nomākt negatīvos ieradumus, tos aizstājot ar pozitīvu iztēli, gaišām domām, pozitīviem vārdiem, līdz beigu beigās radīt tādus domāšanas, runāšanas un uzvedības ieradumus, kas veicinās mūsu panākumus gan ģimenē, gan skolā, kā arī visā izglītības sistēmā un valstī kopumā. Pozitīvi ieradumi veidojas, nepārtraukti atkārtojot pozitīvas domas, vārdus, nepārtraukti iztēlojoties vēlamu bildi, līdz ar nosacījuma refleksu palīdzību smadzenes tiek pieradinātas pie jauna uzskata, pārliecības, ticības un dzīves uztveres. Te ir tikai jautājums par to, kādā virzienā mēs orientējam ar domāšanas ieradumu palīdzību savas smadzenes.
Tāpēc veidosim un paturēsim prātā savas pozitīvās tieksmes, kaislības, ļausimies pozitīvai baudīšanai, radināsimies savu prātu pieradināt pie pozitīvu zīmju meklēšanas, līdz prāta inerce, un ieradums pievilks vēlamo. Ieradums vienmēr ir darbībā un nepārtrauktā procesā, neatkarīgi no tā, vai esam nomodā vai miegā. Ieradumi veidojas neatkarīgi no tā vai mēs to apzināmies – vai nē – līdzīgi kā ar elpošanas procesu.
Ieradumi mūs pārņem nemanot, tie veido tādus kā neredzamus valgus ap mūsu domām, rīcību, mūsu raksturu, līdz šajos neredzamajos valgos ir iepīta visa mūsu dzīve. Dabai ir vienalga – kādiem valgiem ļaujamies – visu nosaka, vai mēs ļaujamies laimes veidojošiem ieradumiem, vai pretēji. Laime vai nelaime pamazām, mums neapzinoties, mūs pārņem savā varā.
Tāpēc nevis cīnīsimies ar savām sliktajām rakstura īpašībām, bet gan attīstīsim pozitīvās. Šādi negatīvismu mēs atstāsim bez resursiem, turpretim pozitīvo barosim ik dienas, ik nakti. Neatlaidīgi prātā paturot pozitīvo, negatīvais pazudīs pats no sevis – no resursu trūkuma.
Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā mēs varam uzsākt barot pozitīvo, ir apzināta tiekšanās pēc kaut kā cēlāka, skaistāka un augstāka. Tas ir drošs veids pret negatīvām domām, vārdiem, zemiskām tieksmēm un negatīvas (destruktīvas) cīņas.
Nostādīsim sevi pēkšņā, neatgriezeniskā situācijā, kur nav atpakaļceļa, proti, publiski paziņosim gan ģimenes locekļiem, kolēģiem, kā arī skolēniem par savu jauno pozitīvo nolūku. Tas neatgriezeniski liks veidoties jaunajiem pozitīvajiem domāšanas, runāšanas un uzvedības modeļiem.
Tas neatgriezeniski liks uzņemties aizvien jaunas un jaunas pozitīvas saistības, kas nekādi nebūs savienojamas ar iepriekšējo domāšanas, runāšanas un uzvedības veidu. Nodedzināsim aiz sevis vecos, nekam nevajadzīgos, destruktīvos tiltos.
Šāda pēkšņa un konsekventa rīcība ļaus uztaustīt apslēptus, laimi, labsajūtu un labizjūtu veidojošos resursus, par kuru eksistenci mēs, iespējams, neko iepriekš nezinājām un pat nenojautām.
Nodarbināsim prātu ar domām par veiksmi un panākumiem. Pievienosimies kādai veiksminieku grupai, pavērosim, kā viņi veido pozitīvus ieradumus, kā viņiem spriež, runā un rīkojas.
Par līderības veidošanas principiem
Lai iegūtu pozitīvu autoritāti un līderību, svarīgākais, ko der ielāgot, ir par skolēniem, kolēģiem un citiem apkārtējiem cilvēkiem domāt un runāt tikai labu. Pretējā gadījumā mēs apdraudam ne tikai savas, bet arī izglītības iestādes pamatus.
Produktīvākie skolu direktori ir ne tikai tie, kas veiksmīgi tiek galā ar darba organizāciju un kontroli, bet gan arī tie, kas spēj pozitīvi iedvesmot un uzlādēt skolotājus, gan skolēnus. Citiem vārdiem sakot, izglītības iestādi uzjundīt uz pozitīva viļņa.
Kļūsim par pozitīviem līderiem. Pozitīvas autoritātes būtiskākā pazīme ir tā, ka viņiem ir vesels pulks iedvesmotu atbalstītāju un sekotāju. Tieši pozitīvi iedvesmojošas autoritātes ir tās, kas rada veiksmīgākās izglītības iestādes, kurās attīsta uz veiksminieka domāšanu orientētas izglītības programmas.
Šādas autoritātes ap sevi pulcina tādus skolotājus, kam piemīt līdzīgas spējas vai arī kuru pašiem trūkst, kas var papildināt viņu vājības un trūkumus ar spēku un prasmi. Tādējādi mēs visi kopā sevi padarām par ietekmīgu spēku. Lai to panāktu, labam līderim dažreiz pašam pat ir jāpaiet malā.
Izglītības iestādes direktora panākumi nav atkarīgi ne tikvien no kvēlas apņemšanās, nelokāmu prasību un rakstura stingrības vien, bet arī no skolotāju un skolēnu uzticēšanās attiecīgās izglītības iestādes vadītājam. Tieši skolēnu un kolēģu uzticēšanās un vadītāja personība lielā mērā atspoguļo skolu direktoru ticību savai varēšanai vadīt izglītības iestādi.
Tātad pozitīvi iedvesmojoša attieksme ir brīnišķīgs līdzeklis, kā panākt skolēnu un kolēģu uzticēšanos. Pozitīvā, draudzīgā attieksmē vienmēr ir kaut kas maģisks un neatvairāms, kuram nav iespējams pretoties. Skolas direktora pozitīvā attieksme ātri jo ātri tā izplatīsies pa visu izglītības iestādi, tas vairo gan skolotāju, gan skolēnu, gan tehnisko darbinieku pārliecību par mūsu spējām paveikt mūsu kopēji iesāktās lietas. Vadot izglītības iestādi, ikkatrs vadītājs sastopas ar situāciju, kur nepieciešams pieņemt nepopulārus lēmumus. Šādās situācijās direktora labākais glābējs ir ne tik daudz prast zāģēšanas manierē pārliecināt, bet gan iedvesmot.
Mēs, skolu direktori, spējam izdarīt tikai daļu, bet bieži vien ir tā, ka darba ir vairāk, nekā mēs spējam paveikt darba dienas laikā. Tāpēc, lai viss tiktu padarīts, būsim droši daļu savu darbu uzticēt saviem padotajiem. Deleģēt nozīmē uzticēties.
Deleģējot darbu, atbrīvosimies vainas un neērtības izjūtas. Mūsu, proti, skolas direktoru, laiks ir pārāk vērtīgs, lai to izšķiestu neskaitāmās mācību stundās vai mazsvarīgākiem darbiem. Deleģēsim ar pilnu pārliecību un uzticēšanos.
Tas dos iespēju padotajiem kolēģiem iegūt ne tikai pieredzi, bet arī mums, direktoriem, dos vairāk brīva laika, lai pievērstos stratēģiski svarīgākiem uzdevumiem, kā arī pievērsties produktīvai vizualizācijai un procesa vērošanai no malas. Lai mums, direktoriem, vairāk atliek laika vērienīgākām lietām!
Runātais vārds pārspēj klusās domās atkārtoto. Skaļi un it īpaši publiski izteikti vārdi, rada lielāku ietekmi uz prāta stāvokli. Tāpēc mēs, skolu direktori, vairāk laika un enerģijas veltīsim, iedvesmojošu lekciju, sapulču un citu pacilātu tikšanās reižu sagatavošanai. Mūsu padotie kolēģi ar patiesu prieku atcerēsies mūsu iedvesmojošos vārdus, nekā vēso „vajag” vai „nepieciešams” uzskaitījumu.
Izglītības iestāžu vadītāju atbildība palīdz atklāt un attīstīt mūsu apslēptās spējas un resursus. Atbildība mūs māca droši turēties pie nospraustā kursa. Jo patiesāka atbildība, jo grūtāk būs atdarināt otru. Ticēsim tam, ko vēlamies sasniegt.
Vēlēsim saviem kolēģiem un skolēniem to pašu, ko vēlam sev un būsim pozitīvas autoritātes un līderi, nevis priekšnieki. Pārtrauksim domāt kā priekšnieki. Priekšnieki pieņem lēmumus un izdod pavēles. Pozitīvi līderi un autoritātes koordinē domājošu pieaugušu cilvēku grupas, kas saskaras ar problēmām un tās risina.
Konstruktīvi skolu direktori rada gaisotni, kurā kolēģi tiek mudināti piedāvāt risinājumus. Veiksmīgu izglītības iestāžu vadītāji kolēģus iedrošina pievērsties ne tikai vajadzīgi pareizajai profesionālajai pilnveidei, bet arī personības pilnveidei mūža garumā, apmeklējot iedvesmojošas lekcijas un lasot pacilājošas grāmatas.
Produktīvs skolas direktors nevis dusmojas (vai tēlo dusmīgo) un baras, bet gan motivē un iedvesmo katru skolotāju un skolēnu. Vispirms jau ar savu personības neatkārtojamo šarmu, neaizmirstamām un uzmundrinošām sarunām entuziasma pilnā gaisotnē.
Konstruktīvam izglītības iestādes vadītājam nav vajadzības nosodīt un vainot citus, uzbrukt un aizstāvēties no citu uzbrukumiem. Krietnam darba devējam nav nepieciešams radīt uzbrūkošus noteikumus un prasības.
Viņi pret kolēģiem un skolēniem parasti izturas tā, kā viņi vēlētos, lai citi izturētos pret viņiem. Ja pieņemsim šo attieksmi par savu būtiskāko ētikas kodeksu, mēs kļūsim par dinamiskāko pozitīvisma enerģijas avotu un ražotāju ne tikai izglītības sistēmā vien, bet arī valstī kopumā.
Dodot kolēģiem un skolēniem brīvību domāt, runāt un pieņemt lēmumus ar prātu un sirdi — mēs būsim par viņiem tikpat augstās domās kā par sevi. Tā ir nepārprasta un produktīva partnerība. Komandas darbs nav pārākuma demonstrēšana, bet gan pienākumu pildīšana. Būsim brīvi no bailēm riskēt un vēlmes savstarpēji konkurēt. Tas ir konstruktīvs veids, kā izrauties uz priekšu.
Atbalstīsim kolēģus. Izzinot sevi, labāk spēsim izzināt kolēģus un skolēnus. Būsim brīvi no negatīvām ambīcijām un konfliktiem, pretējā gadījumā tas aizkavēs komandas konstruktīvo progresu. Aizvien vairāk uzticoties kolēģiem, mēs gūsim lielākus panākumus. Skolas direktora panākumi lielā mērā ir atkarīgi no viņa un viņa komandas savstarpējās uzticības.
Ja kolēģi uzticas direktoram, viņa teiktais tiks sadzirdēts, ja neuzticas — lielākā daļa no direktora sacītā paliks nesadzirdēta. Tā ir kā zīme, kā viela pārdomām, ja skolas direktors vairākkārt sastopas ar gadījumiem, kad kolēģi kārtējo reizi kaut ko palaiduši gar ausīm.
