Barikāžu dienas RīgāNaktī uz 1991.13.I PSRS armijas tanki aplenca Lietuvas AP ēku, ieņēma Lietuvas TV, radio, telegrāfu. Tika nogalināti 14 un ievainoti 110 cilvēki. Sakarā ar vardarbību Lietuvā un iespējamo bruņoto apvērsumu Latvijā, plkst. 4.45 Latvijas Tautas frontespriekšsēdētājs D.Īvāns radiouzrunā aicināja Latvijas iedzīvotājus aizsargāt valsts stratēģiski svarīgos objektus un pulcēties Rīgā 11.novembra krastmalā plkst. 14.00 uz Vislatvijas protesta manifestāciju (piedalījās ~500 tūkst. cilv.). Sākās barikāžu celtniecība, lai aizsargātu Latvijas Republikas Augstāko Padomi, Ministru padomes ēkas, Radionamu Doma laukumā, telefona un telegrāfa centrāli, tiltus, Radio un televīzijas centru Zaķusalā. Rīdziniekiem palīgā devās citu pilsētu un lauku iedzīvotāji ar smago tehniku. 15.I Interfronte un Latvijas kompartijas ortodoksālais spārns (Latvijas kompartijas sašķelšanās) izveidoja Vislatvijas glābšanas komiteju, kura gatavojās pārņemt varu Latvijā. OMON vienība sāka uzbrukumus barikāžu aizstāvjiem (OMON darbība Latvijā).
Latvijas un citu Baltijas valstu centienus atgūt neatkarību atbalstīja Krievijas augstākās amatpersonas. 1991.13.I Tallinā Krievijas, Igaunijas un Latvijas valstsvīri parakstīja kopēju paziņojumu, kurā nosodīja militāristu vardarbīgās akcijas pret Baltijas valstīm un to iedzīvotājiem. B. Jeļcins un A. Gorbunovs parakstīja arī Krievijas un Latvijas Republikas līgumu par starpvalstu attiecību veidošanas pamatiem.
Barikāžu dienu laikā tika izveidots Sabiedriskās drošības departaments, kas koordinēja un vadīja arī tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību darbu.
OMON uzbrukuma laikā Iekšlietu ministrijai (20.I) kritušo bēres un piemiņas mītiņš notika 25.I.
Kad politiskā situācija stabilizējās, barikādes Rīgā pakāpeniski sāka nojaukt. Visilgāk barikādes palika pie Latvijas Republikas AP ēkas.
“Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture” © Tilde
