Justs Paļeckis (1899.22.I Telšos, Lietuvā – 1980.26.I Viļņā, Lietuvā, apbed. Viļņas Antakalnes kapos) – dzejnieks, žurnālists, tulkotājs un sabiedrisks darbinieks. Dz. kalēja ģim. (vecāki – lietuvieši). 1899 V vecāki pārnāca uz Rīgu. P. 1910 beidzis Marijas Romas katoļu psk. Torņakalnā, strād. spiestuvē u.c., 1919-22 Lietuvas sūtniecībā par militārā atašeja sekretāru tulku, no 1922 par skolotāju liet. psk., 1924 beidzis Blūma privāto vakara ģimnāziju.
Aktīvi darbojies Rīgas liet. b-bas pasākumos, liet. laikr. redakcijās, 1925 nodib. un vadījis liet. žurn. “Naujas žodis”. 1926 pārcēlies uz Kauņu, Kauņas univ. stud. filoloģiju, strād. redakcijās. 1927-39 bijis laikr. “Jaunākās Ziņas” Kauņas korespondents, rakstījis informācijas par Lietuvas sabiedriski polit. un kult. (lit., preses, t-ra) dzīves notikumiem. Pad. varas laikā no 1940 Lietuvas KP un valsts amatos.
Pirmā publikācija – dzejolis “Nākotnes cerība” ar ps. Žemaitainis 1919 Rīgas liet. laikr. “Darbininku kova”. Lietuvā public. dzejoļu krāj., sabiedriski polit. satura un memuāru grāmatas. No 20. gadu sāk. tulk. lietuviski latv. dzeju un prozu. 1926 Rīgā iznāca P. tulk. krāj. “No latviešu literatūras” (Aspazijas, A. Austriņa, E. Birznieka-Upīša, V. Damberga, Doku Ata, P. Ērmaņa, V. Eglīša darbi un aut. biogrāfijas).
Tulk. arī R. Blaumaņa lugu “Skroderdienas Silmačos”, kas izrādīta Lietuvas t-ros kopš 1936, noveles un satīr. dzeju (apkopojums grām. 1938, Kauņā), F. Bārdas, M. Ķempes, V. Plūdoņa, J. Poruka, J. Raiņa, K. Skalbes, E. Veidenbauma u.c rakstn. darbus. Visu mūžu uzturēja kontaktus ar latv. lit. darbiniekiem. L. Paļeckis J. Pa varavīksnes ceļu ejot // Karogs, 1979, 7; t.p. Divās pasaulēs: Atmiņas. R., 1983. B. Gudriķe
