1919. gada 29. janvārī, Latvijas atbrīvošanas cīņu gaitā Oskara Kalpaka komandētais Latviešu atsevišķais bataljons atguva lielinieku ieņemto Skrundu.
Latvijas armijas cīņas par neatkarīgas valsts izveidošanu. Pēc Latvijas Republikas pasludināšanas 1918.18.XI jaunizveidotās Latvijas Pagaidu valdības neatliekams uzdevums bija atbrīvot valsti no vācu militāristiem (dzelzsdivīzija), P.Stučkas valdībai pakļautajām sarkanarmijas daļām, kā arī no Baltijas landesvēra vācu vienībām, kas Latvijā aizstāvēja Vācijas intereses.
Šī uzdevuma veikšanai izveidotā Latvijas armija kopā ar Igaunijas armiju guva uzvaru Cēsu kaujās, pēc tam izcīnīja uzvaru pār skaitliski pārāko Pāvela Bermonta-Avalova karaspēku (bermontiāde) un tika nosūtīta uz Latvijas Austrumu fronti cīņai ar sarkanarmijas daļām.
Ar Polijas un Igaunijas militāro atbalstu 1920 I lielinieki no Latvijas tika padzīti. 1920.1.II karojošās puses noslēdza pamieru, bet 11.VIII tika noslēgts Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums. Pirmoreiz latviešu apdzīvotā teritorija tika apvienota vienā valstī.
Kalpaks Oskars, pulkvedis. Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku pirmais virspavēlnieks. Dzimis 6.I Madonas apr. Meirānu pag. Liepsalās. Beidzis karaskolu, no 1908 virsnieks Krievijas armijā. 1. pasaules kara sākumā rotas, vēlāk pulka komandieris. No 1918 XII Latvijas Pagaidu valdības dienestā, 1919.5.I apstiprināts par Latviešu atsevišķā bataljona komandieri.
Bataljons pirmo kauju izcīnīja 16.I Aucē, tad atkāpās aiz Ventas un 29.I atguva zaudēto Skrundu. O.Kalpaks organizēja karavīru apmācības un formēja jaunas militārās vienības. 1919 II sākumā bataljonā bija ~ 250 cilvēku, bet mēneša beigās > 1000.
Latviešu atsevišķais bataljons , Kalpaka bataljons – Latvijas armijas vienība, noformēta 1919. 5. I Jelgavā. Latviešu atsevišķā bataljonā ietilpa Latvijas Neatkarības rota, Cēsu rota, Atsevišķa studentu rota, vēlāk pievienojās Artuma-Hartmaņa jātnieku nodaļa. 1919. 21. III pārformēts par Latviešu atsevišķo brigādi. Latviešu atsevišķā bataljona komandieris O.Kalpaks, vēlāk J.Balodis.
Oskars Kalpaks kritis 6.III uz Skrundas-Saldus ceļa pie Skudru mājām, dzelzsdivīzijas bataljonam apšaudot latviešu vienību. Apbedīts Liepājas Ziemeļu kapos, 1919.18.IX pārapbedīts Meirānos, Visagala kapos (kapa piemin. autors tēln. K.Zāle). Pēc nāves apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni. Pulkveža nāves vietā Skrundas lielceļa malā atrodas O.Kalpaka piemiņas muzejs.
Latvijas atbrīvošanas cīņu gaitā Oskara Kalpaka komandētais Latviešu atsevišķais bataljons atguva lielinieku ieņemto Skrundu.
