Mūsu zemapziņai nav humora izjūtas. Ja es par sevi pasmejos vai izsaku sev kādu nicinošu piezīmi un domāju, ka tam nav nekādas nozīmes, tad tikai mānu sevi, jo zemapziņa uztver manus vārdus nopietni un, vadīdamās pēc tiem, veido manu likteni.
Likums, kas nosaka “visu, ko atdodu, es saņemu atpakaļ”, turpina darboties arī tad, kad smejos par citiem cilvēkiem, piemēram, izsakot aizskarošas piezīmes.
To apzinādamies, es esmu iemācījies savu humora izjūtu paust ar prātu un mīlestību. Dzīvē ir tik daudz iemeslu smiekliem un jautrībai, ka nav nekādas vajadzības aizskart kāda pašcieņu.
Kad smejamies un uzjautrināmies, mēs veicinām to, ka mūsu pasaule kļūst par vietu, kur valda mīlestība un kur ir droši dzīvot.
Kādā no klases stundām ar skolēniem varam parunāt par jokiem. Lai viņi pastāsta vai uzraksta atbildes uz apakš minētajiem jautājumiem!
- Kā varētu iedalīt jokus?
- Ko cilvēki domā par jokotājiem?
- Vai visus jokus cilvēki atceras vienlīdz labi, kāpēc atceras un kāpēc aizmirst?
- Cik ticami ir jokos atspoguļotie notikumi?
- Vai tu piekrīti izteicienam, ka ikviens joks melo? Kāpēc?
- Vai vienam un tam pašam jokam var būt vairākas nozīmes?
- Kādēļ cilvēki ikdienā izmanto jokus?
- Kā mēs varam zināt, ka citi saprot mūsu jokus?
- Vai ir iespējams tāds joks, ka par to pasmaida tikai viens cilvēks pasaulē?
- Kādos gadījumos cilvēki joko?
- Ko domā un kā jūtas cilvēks, kurš joko?
- Ko var un ko nevar saklausīt jokos?
- Vai var jokot par to, kas nemaz nav joks?
- Kā var atšķirt esošu no neesoša joka?
- Vai tas, ko mēs uzskatām par joku, nozīmē, ka tas ir joks?
- Kādēļ cilvēki jokojas?
- Vai uzliekot jokdara masku, tu vienlaikus esi divas būtnes?
- Ko jokošana var un ko nevar noslēpt savstarpējā komunikācijā?
- Kādi cilvēki paraksti izgudro jokus un anekdotes, kāpēc?
- Ņemot vērā to, ka pats no sevis nekas nerodas, kā radies un kā rodas joprojām joks(i)?
P.S. Starp savējiem runājot- ja kāds no kolēģiem nemitīgi joko, nobeigumā piebilzdams, ka tas bijis tikai joks- esiet uzmanīgi!
Kas ir joks? Joks ir tas, ko cilvēks nevar pateikt “skaidrā” prātā, tāpēc viņam līdzīgi kā alkoholiķim ir nepieciešamas palīgvielas.
Nemitīga jokošana kā saspringuma un nemiera izpausme.
Annemartas Kreituses zīmējums.
Kaspars Bikše
