Vairāk nekā pusgadsimtu E. Katajs mācījis citiem japāņu valodu, bet pats atceras, ka to pirmoreiz dzirdējis bērnībā, kad viņa ģimene dzīvoja tālajā Mandžūrijā un notika japāņu iebrukums. E. Katajs dzimis 1923. gadā Mandžūrijā, tagadēja Ķīnā, latviešu dzelzceļnieka ģimenē.
Ziemeļmandžūrijas universitātē studējis ekonomiku, bet vēlāk atbraucis uz Latviju. Lai arī pēc padomju okupācijas Latvijai nebija atļauts uzturēt tiešus kontaktus ar Japānu, ierobežota sadarbība, piemēram, kultūras jomā bija atļauta.
Edgars Katajs (no Latvijas Universitātes fotoarhīva materiāliem).
Viena no tās izpausmēm bija Japāņu literatūras tulkošana. E. Katajs ir cilvēkiem, kas daudz darījis, lai arī latviešu lasītāji varētu iepazīt japāņu literatūru. Viņš latviski no japāņu valodas iztulkojis 12 grāmatas, bet no ķīniešu – trīs.
Tāpat viņš sarakstījis arī vairākas grāmatas, kurās stāstīts par Japānas kultūru, vēsturi utt. E. Katajs sava garā un piedzīvojumiem bagātā mūža laikā daudz darījis, lai stiprinātu Latvijas un Japānas attiecības.
Neilgi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, tika izveidota Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (toreiz Moderno valodu fakultāte) Āzijas studiju nodaļa, kuras darbā E. Katajs aktīvi iesaistījās un dara to vēl joprojām. Viņam piešķirti arī Japānas apbalvojumi par ieguldījumu Japānas kultūras popularizēšanā un abu valstu attiecību stiprināšanā.
E. Katajs no japāņu valodas tulkojis tādas grāmatas kā „Runājošais koks” (1959), Jasunari Kavabatas „Sniega karaļvalstī” (1975), „Japānas detektīvs” (1986) un citas. Savukārt 1994. gadā viņš sarakstīja grāmatu „Japāna vakar un šodien”, kam sekoja vēl vairāku slavenu japāņu autoru darbu tulkojumi, un 2003. gadā izdota viņa grāmata „Japāna”.
Materiāls sagatavots pēc https://www.lu.lv/zinas/t/18184/ materiāliem
