Saskaņotas definīcijas
Apkopotas definīcijas un skaidrojumi no 3 likumiem:
Izglītības likums – IL;
Augstskolu likums – AL;
Profesionālās izglītības likums – PIL un
Profesiju klasifikatora – PK.
Izvēlēti Dr. Jāņa Vaivada piedāvātie jēdzieni: profesiju klasifikators, profesiju standarti, izglītības standarti, mācību programmas, studiju programmas ;
un pievienoti vairāki ar tiem saistīti.
Piedāvāju saskaņotas definīcijas, tādēļ dažos gadījumos esmu ievietojis savus papildinājumus (pasvītroti un atzīmēti ar (JD)). Daži fragmenti no likumiem ir saīsināti. Galvenie papildinājumi:
1) Iesaku atteikties no akadēmiskās izglītības kā izglītības veida izdalīšanas, uzskatot, ka visa augstākā izglītība ir profesionāla (saskaņā ar Boloņas procesa ieteikumiem). Augstākās izglītības iekšienē pašlaik jāsaglabā dalījumu augstākajā akadēmiskajā un augstākajā profesionālajā izglītībā (kamēr tās nav apvienotas saskaņā ar pieņemto likumu maiņas projektu).
2) Iesaku lietot pilnas un nepilnas intensitātes studiju jēdzienu (klātienes, neklātienes un tālmācības formā).
3) Iesaku pieņemt, ka izglītībā iegūst kvalifikāciju, kas dod tiesības pretendēt uz (konkrētai kvalifikācijas pakāpei atbilstoša) amata ieņemšanu, Profesiju klasifikatoru izmantojot kā pamatu amatu, darba (nevis izglītības) aprakstam.
Jēdzienu grupas
Profesija
Profesiju klasifikators
Izglītības standarti
Mācību priekšmeta vai kursa standarts
Profesiju standarti
Mācību programmas
Profesionālās izglītības programma
Studiju programmas
Mācību priekšmetu vai kursu programmas
Reģistrācija
Izglītības veidi
Izglītības pakāpes
Izglītības ieguves formas
Izglītības programmas vērtēšana
Izglītības vērtēšana
Iegūstamie dokumenti
Izglītības iestāde
Izglītības iestādes vērtēšana
Personāls
Profesija
Profesija — fiziskās personas sagatavotības (izglītības un meistarības) veids, kas fiziskai personai ļauj veikt noteikta veida un līmeņa darbu un pretendēt uz atbilstošu amatu ieņemšanu (JD);
IL 1.p. 21) profesionālā kvalifikācija – noteiktai profesijai atbilstošas izglītības un profesionālās meistarības dokumentāri apstiprināts novērtējums;
IL 1.p. 23) profesionālās kvalifikācijas dokuments – dokuments, kas apliecina personas profesionālo kvalifikāciju un dod tiesības pretendēt uz konkrētai profesijai un kvalifikācijas pakāpei atbilstoša amata ieņemšanu vai attiecīgā sertifikāta saņemšanu darbam privātpraksē;
PIL 1.p. 9) profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
PIL 5.pants. Latvijas izglītības sistēmā ir noteikti pieci profesionālās kvalifikācijas līmeņi (turpmāk — kvalifikācijas līmeņi):
1) pirmais kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt vienkāršus uzdevumus noteiktā praktiskās darbības sfērā;
2) otrais kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju patstāvīgi veikt kvalificētu izpildītāja darbu;
3) trešais kvalifikācijas līmenis — paaugstināta teorētiskā sagatavotība un profesionālā meistarība, kas dod iespēju veikt noteiktus izpildītāja pienākumus, kuros ietilpst arī izpildāmā darba plānošana un organizēšana;
4) ceturtais kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu;
5) piektais kvalifikācijas līmenis — noteiktas nozares speciālista augstākā kvalifikācija, kas dod iespēju plānot un veikt arī zinātniskās pētniecības darbu attiecīgajā nozarē.
Profesiju klasifikators
PK LR Profesiju klasifikators ir valsts vienotās ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmas sastāvdaļa.
Profesiju klasifikatora lietošana ir obligāta visā Latvijas teritorijā – valsts un pašvaldību iestādēs, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās neatkarīgi no to īpašuma un uzņēmējdarbības veida, kā arī fondos un reliģiskajās organizācijās:
- darba devēja un darba ņēmēja savstarpējas attiecībās;
- vispārējās, profesionālās, akadēmiskās izglītības un darbinieku pārkvalificēšanas organizācijās;
- jebkuras oficiālās informācijas apkopšanā, sniegšanā vai apmaiņā;
- jebkuru valsts informācijas sistēmu un reģistru veidošanā;
- ar darbaspēku saistītu zinātnisko pētījumu veikšanā;
- ārējā ekonomiskajā sadarbībā un citur, kur tiek lietoti profesiju nosaukumi.
Profesiju klasifikators reglamentē darba ņēmēju amatus (pirmkārt, darba devēja un darba ņēmēja savstarpējas attiecībās) (JD).
Izglītības standarti
IL 1.pants. 27) valsts izglītības standarts – dokuments, kas atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, izglītības obligāto pamatsaturu, iegūtās izglītības vērtēšanas pamatkritērijus un vispārējo kārtību;
PIL 22.pants. (1) Profesionālās izglītības saturu reglamentējošie pamatdokumenti ir šādi:
1) valsts profesionālās izglītības standarts;
2) profesijas standarts;
3) profesionālās izglītības programma.
PIL 23.pants. (1) Likumā noteiktie valsts profesionālās izglītības standarti — valsts arodizglītības standarts, valsts profesionālās vidējās izglītības standarts un valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standarts — atbilstoši izglītības pakāpei nosaka:
1) izglītības programmu stratēģiskos mērķus;
2) obligāto izglītības saturu;
3) iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību.
Mācību priekšmeta vai kursa standarts
IL 1. pants 14) mācību priekšmeta vai kursa standarts – valsts izglītības standarta sastāvdaļa, kas nosaka mācību priekšmeta vai kursa galvenos mērķus un uzdevumus, mācību priekšmeta vai kursa obligāto saturu, izglītības sasniegumu novērtēšanas formas un kārtību;
Profesiju standarti
PIL 24.pants. (1) Profesijas standarts nosaka profesionālās kvalifikācijas pamatprasības, kā arī attiecīgās specifiskās prasības, kas nepieciešamas galveno darba uzdevumu veikšanai attiecīgajā profesijā.
Mācību programmas
IL 33.pants. (1) Izglītības programma ir izglītības iestādes izglītojošo darbību reglamentējošs dokuments, ar kuru atbilstoši izglītības pakāpei, izglītības veidam, mērķgrupai un valsts izglītības standartam tiek noteikti:
1) izglītības programmas mērķi, uzdevumi un plānotie rezultāti;
2) prasības izglītojamo iepriekš iegūtajai izglītībai;
3) izglītības saturs kā vienots mācību priekšmetu vai kursu saturu kopums;
4) izglītības programmas īstenošanas plāns;
5) izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finansu un materiālo līdzekļu izvērtējums atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo.
(2) Izglītības programmas atbilstoši valsts izglītības standartiem un normatīviem izstrādā izglītības iestāde, saskaņojot ar tās dibinātāju.
IL 36.pants. (1) Izglītības programmas tiek īstenotas izglītības iestādē, sabiedriskajā organizācijā, amatu meistaru darbnīcā vai studijā. Izglītības programmas īstenošana uzsākama viena gada laikā no licences saņemšanas dienas.
IL 37.pants. (1) Izglītības programmām ir noteikts īstenošanas ilgums.
(2) Izglītības darba laika vienības ir mācību vai studiju gads, semestris, mācību nedēļa, mācību diena un mācību nodarbība (akadēmiskā stunda).
AL 1. p. 1) akadēmiskā stunda — studiju darba laika vienība, kuras ilgums ir 45 minūtes;
AL 1. p. 7) kontaktstunda — akadēmiskā personāla un studējošo tieša saskarsme, kura tiek īstenota studiju programmas mērķu un uzdevumu sasniegšanai atbilstoši studiju programmas plānam un kuras ilgums ir viena akadēmiskā stunda;
AL 1. p. 8) kredītpunkts — studiju uzskaites vienība, kas atbilst studējošā 40 akadēmisko stundu darba apjomam (vienai studiju nedēļai), kurā līdz 50 procentiem stundu paredzēts kontaktstundām;
IL 38.pants. (1) Ir šādi izglītības programmu veidi:
1) vispārējās izglītības programmas;
2) profesionālās izglītības programmas;
3) akadēmiskās izglītības programmas;
4) tālākizglītības programmas;
5) interešu izglītības programmas.
(2) Izglītības programmu īpašie veidi ir:
1) mazākumtautību izglītības programmas;
2) speciālās izglītības programmas;
3) sociālās korekcijas izglītības programmas;
4) pieaugušo izglītības programmas.
(3) Detalizētu izglītības programmu iedalījumu nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināts Izglītības programmu klasifikators.
IL 46.pants. (1) Pieaugušo izglītības programmas nosaka šīs izglītības saturu un to atbilstību valsts un darba devēju, kā arī personības izaugsmes interesēm, un šīs programmas pieaugušajiem ir tiesības apgūt visa mūža garumā neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības.
IL 46.pants. (2) Katrā no pieaugušo izglītības veidiem var piedāvāt formālās un neformālās izglītības programmas.
IL 47.pants. (1) Interešu izglītība ir brīvprātīga, tās uzsākšanai nav nepieciešama noteiktai izglītības pakāpei atbilstoša izglītība.
Profesionālās izglītības programma
IL 44.pants. (1) Profesionālās izglītības programmas nodrošina izglītojamā garīgo un fizisko spēju attīstību, praktisku un teorētisku sagatavošanos profesionālai darbībai … un dzīvei sabiedrībā.
PIL 25.pants. (1) Profesionālās izglītības programma ir profesionālo izglītību reglamentējošs dokuments, kas atbilstoši attiecīgās izglītības pakāpes valsts profesionālās izglītības standartam nosaka:
1) profesionālās izglītības programmas uzdevumus;
2) profesionālās izglītības programmas saturu;
3) profesionālās izglītības programmas īstenošanas plānu;
4) prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību;
5) profesionālās izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo personālu, finansu un materiālos līdzekļus.
PIL 26.pants. Profesionālās izglītības programmu veidi
Profesionālās izglītības programmas atkarībā no iegūstamās izglītības iedalāmas šādi:
1) profesionālās pamatizglītības programmas;
2) arodizglītības programmas;
3) profesionālās vidējās izglītības programmas;
4) pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas;
5) profesionālās tālākizglītības programmas.
- profesionālās augstākās izglītības programmas (JD).
Studiju programmas
IL 45.pants (1) … studiju programmas īsteno augstskolas (un koledžas (JD)).
AL 55.pants. 1) Studiju programma ietver visas viena akadēmiskā grāda vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamās prasības (un īstenošanai nepieciešamie resursi (JD)). Studiju programmu reglamentē speciāls dokuments — studiju satura un realizācijas apraksts, kas:
1) nosaka prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību;
2) atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka konkrētās programmas īstenošanas mērķi, uzdevumu un plānotos rezultātus, piedāvājamās izglītības saturu, programmu obligātās, obligātās izvēles un izvēles daļas apjomus, to apguves laika sadalījumu, iegūstamās izglītības vērtēšanas kritērijus, pārbaudes formas un kārtību; 3) ietver programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījumu, tā kvalifikāciju un paredzētos pienākumus.
AL 3.pants. (2) Pēc akadēmiskās studiju programmas apgūšanas tiek piešķirts akadēmiskais grāds, pēc doktorantūras studiju programmas apgūšanas — doktora zinātniskais grāds. Pēc profesionālās studiju programmas apgūšanas tiek iegūta profesionālā kvalifikācija un attiecīga līmeņa profesionālais grāds.
Mācību priekšmetu vai kursu programmas
IL 1.pants 13) mācību priekšmeta vai kursa programma – izglītības programmas sastāvdaļa, kas ietver mācību priekšmeta vai kursa mērķus un uzdevumus, saturu, satura apguves plānojumu, iegūtās izglītības vērtēšanas kritērijus un kārtību, kā arī programmas īstenošanai nepieciešamo metožu un līdzekļu uzskaitījumu;
Reģistrācija
IL 24.pants. (1) Ikviena izglītības iestāde mēneša laikā no tās dibināšanas dienas iesniedz iesniegumu par izglītības iestādes reģistrāciju Izglītības iestāžu reģistrā. Izglītības iestāžu reģistru kārto Izglītības un zinātnes ministrija.
IL 39.pants. (1) Dati par visām licencētajām un akreditētajām izglītības programmām viena mēneša laikā pēc licences saņemšanas vai programmas akreditācijas ierakstāmi Izglītības programmu reģistrā.
Izglītības veidi
IL 1.p. 4) izglītība – sistematizētu zināšanu un prasmju apguves un attieksmju veidošanas process un tā rezultāts. Izglītības process ietver mācību un audzināšanas darbību. Izglītības rezultāts ir personas zināšanu, prasmju un attieksmju kopums;
IL 1.p. 20) profesionālā izglītība – praktiska un teorētiska sagatavošanās darbībai noteiktā profesijā, profesionālās kvalifikācijas ieguvei un pilnveidei;
IL 1.p. 22) profesionālā orientācija – informācijas nodrošināšana par profesionālās izglītības un augstākās izglītības ieguves iespējām atbilstoši izglītojamo interesēm un spējām;
IL 1.p. 1) akadēmiskā izglītība – zinātņu teorētisko pamatu studijas un to rezultāts;
IL 1.p. 24) speciālā izglītība – personām ar speciālām vajadzībām un veselības traucējumiem vai arī speciālām vajadzībām vai veselības traucējumiem adaptēta vispārējā un profesionālā izglītība;
IL 1.p. 16) pašizglītība – ārpus izglītības iestādes iegūta izglītība;
IL 1.p. 17) pieaugušo izglītība – personu daudzveidīgs izglītošanas process, kas cilvēka mūža garumā nodrošina personības attīstību un konkurētspēju darba tirgū;
IL 1.p. 25) tālākizglītība – iepriekš iegūtās izglītības turpināšana un profesionālās meistarības pilnveidošana atbilstoši konkrētās profesijas prasībām;
IL 1.p. 3) interešu izglītība – personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības;
PIL 1.p. 7) profesionālā pieredze — iepriekšēja darbošanās attiecīgajā profesijā Latvijas Republikā, kā arī ārvalstī;
IL 1.p. 29) vispārējā izglītība – cilvēka, dabas un sabiedrības daudzveidības un vienotības izziņas, humānas, brīvas un atbildīgas personības veidošanās process un tā rezultāts.
IL 6.pants. Izglītības veidi
1) vispārējā izglītība;
2) profesionālā izglītība;
3) akadēmiskā izglītība (augstākās izglītības daļa (nevis studijas vispār) (JD)).
Izglītības pakāpes
IL 1.p. 8) izglītības pakāpe – nobeigts izglītības posms, kas ietver organizētu un secīgi īstenotu izglītības ieguvi;
IL 5.pants. Izglītības pakāpes
1) pirmsskolas izglītība;
2) pamatizglītība;
3) vidējā izglītība;
4) augstākā izglītība.
AL 1. p. 2) augstākā izglītība — izglītības pakāpe, kurā pēc vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā pamatota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, kā arī sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai;
PIL 1.p. 5) profesionālā augstākā izglītība — augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt ceturtā vai piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;
PIL 1.p. 8) profesionālā vidējā izglītība — vidējās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;
PIL 1.p. 1) arodizglītība — daļēja vidējās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;
IL 1.p. 28) vidējā izglītība – izglītības pakāpe, kurā notiek daudzpusīga personības pilnveide, mērķtiecīga un padziļināta izaugsme apzināti izraudzītā vispārējās vai profesionālās izglītības vai arī vispārējās un profesionālās izglītības virzienā, sagatavošanās studijām augstākajā izglītības pakāpē vai profesionālajai darbībai, iesaiste sabiedrības dzīvē;
PIL 1.p. 6) profesionālā pamatizglītība — pamata pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;
IL 1.p. 15) pamatizglītība – izglītības pakāpe, kurā notiek sagatavošanās izglītībai vidējā pakāpē vai profesionālajai darbībai, sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguve, vērtīborientācijas veidošanās un iesaiste sabiedrības dzīvē;
IL 1.p. 18) pirmsskolas izglītība – izglītības pakāpe, kurā notiek bērna personības daudzpusīga veidošanās, veselības stiprināšana, sagatavošanās pamatizglītības ieguvei;
Izglītības ieguves formas
AL 1. p. 9) nepilna laika studijas — studiju intensitātes variants (JD), kuram atbilst mazāk nekā 40 kredītpunkti akadēmiskajā gadā un mazāk nekā 40 akadēmiskās stundas nedēļā;
AL 1. p. 10) pilna laika studijas — studiju intensitātes variants (JD), kuram atbilst 40 kredītpunkti akadēmiskajā gadā un ne mazāk kā 40 akadēmiskās stundas nedēļā;
IL 1.p. 26) tālmācība – izglītības ieguves neklātienes formas paveids, kuru raksturo īpaši strukturēti mācību materiāli, individuāls mācīšanās temps, īpaši organizēts izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana;
IL 8.pants. Izglītības ieguves formas
1) klātiene;
2) neklātiene; neklātienes formas paveids – tālmācība;
3) pašizglītība;
4) izglītība ģimenē.
PIL 28.pants. (1) Profesionālās izglītības ieguves formas ir šādas:
1) klātiene;
2) neklātiene;
3) pašizglītība.
Izglītības programmas vērtēšana
IL 1.p. 11) izglītības programmas licencēšana – tiesību piešķiršana izglītības iestādei īstenot noteiktu izglītības programmu;
IL 1.p. 10) izglītības programmas akreditācija – tiesību iegūšana izglītības iestādei izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu par konkrētai izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi. Akreditācijas gaitā vērtē attiecīgās izglītības programmas īstenošanas kvalitāti;
AL 1. p. 12) studiju programmas licencēšana — tiesību piešķiršana augstskolai vai koledžai īstenot noteiktu studiju programmu.”
AL 9. p. (2) Augstskolu diplomi tiek valstiski atzīti un tajos atļauts izmantot Latvijas Republikas valsts ģerboni pēc attiecīgās augstskolas un studiju programmas akreditācijas un augstskolas satversmes apstiprināšanas Ministru kabinetā vai attiecīgi Saeimā.
PIL 30.pants. Profesionālās izglītības programmu licencēšana, profesionālās izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācija un reģistrācija
(2) Izglītības iestāde ir tiesīga īstenot tikai licencētas profesionālās izglītības programmas.
(3) Profesionālās izglītības programmas akreditācijā vērtē profesionālās izglītības programmas īstenošanas kvalitāti. Izglītības iestādei, kura īsteno akreditētu profesionālās izglītības programmu, ir tiesības izsniegt valsts atzītu profesionālo izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu.
(5) Profesionālās tālākizglītības programmas, kuru apguves rezultātā tiek iegūta profesionālā kvalifikācija, akreditējamas likumā noteiktajā kārtībā.
(6) Tikai akreditētas profesionālās tālākizglītības programmas ir tiesīgas likumā noteiktajā kārtībā pretendēt uz valsts finansējumu.
Izglītības vērtēšana
PIL 1.p. 2) centralizēts eksāmens — pēc īpašas metodikas izveidots un pēc vienotas kārtības valsts mērogā organizēts eksāmens, lai novērtētu izglītojamo mācību sasniegumus profesionālās izglītības vai profesionālās kvalifikācijas ieguvei;
PIL 29.pants. Profesionālās izglītības programmas apguves noslēguma pārbaudījumi
(1) Profesionālās izglītības programmas apguvi noslēdz kvalifikācijas eksāmeni un citi valsts profesionālās izglītības standartā noteiktie valsts noslēguma pārbaudījumi. Izglītības un zinātnes ministrija nosaka valsts noslēguma pārbaudījumu norises kārtību.
(3) Ministru kabinets apstiprina profesionālo kvalifikāciju sarakstu, kuras iegūstot kārtojami centralizētie profesionālās kvalifikācijas eksāmeni.
(4) Akreditētās profesionālās izglītības iestādes, kurās kārtojami centralizētie kvalifikācijas eksāmeni, nosaka izglītības un zinātnes ministrs, saskaņojot to ar dibinātāju un Sadarbības padomi. Šajās izglītības iestādēs tiek izveidotas struktūrvienības — mācību un eksaminācijas centri, kuri sadarbībā ar profesionālās izglītības atbalsta iestādēm, nozaru ministrijām un profesionālajām organizācijām un izglītības iestādēm, atbilstoši profesionālās izglītības standarta prasībām, organizē centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norisi.
AL 1. p. 11) promocija — doktora grāda piešķiršana;
IL 8.pants. (3) Izglītības programmas saturu izglītojamais var apgūt pašizglītības formā. Novērtējumu par šādi apgūtu izglītības programmu var saņemt, nokārtojot eksāmenus izglītības iestādē, kura īsteno attiecīgo programmu.
Iegūstamie dokumenti
IL 1.p. 6) izglītības dokuments – dokuments, kas apliecina personas iegūto izglītību atbilstoši noteiktai izglītības pakāpei, veidam un programmai vai šīs izglītības daļēju apgūšanu;
IL 11.pants. Izglītības dokumenti
(1) Izglītojamajiem par noteiktas pakāpes (izņemot pirmsskolas izglītības pakāpi) un veida izglītības ieguvi izsniedz attiecīgu izglītības dokumentu: apliecību, atestātu vai diplomu.
(2) Valsts atzītu izglītības dokumentu izsniedz izglītojamajam, kas ir ieguvis akreditētai izglītības programmai atbilstošu izglītību.
(3) Izglītības iestāde var izsniegt dokumentu par izglītības programmas daļēju apgūšanu.
IL 1.p. 23) profesionālās kvalifikācijas dokuments – dokuments, kas apliecina personas profesionālo kvalifikāciju un dod tiesības pretendēt uz konkrētai profesijai un kvalifikācijas pakāpei atbilstoša amata ieņemšanu vai attiecīgā sertifikāta saņemšanu darbam privātpraksē;
AL 9. p. (1) Izsniegt absolventiem valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu drīkst tikai tās augstskolas, kuras ir akreditētas un kurās apgūst valsts akreditētu studiju programmu. Akreditācija notiek saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem akreditācijas noteikumiem, to organizē Izglītības un zinātnes ministrija. Studiju programmas akreditē ne retāk kā reizi sešos gados.
Izglītības iestāde
IL 1.p. 7) izglītības iestāde – valsts, pašvaldību vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana, vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram izglītības programmu īstenošana ir viens no nodarbošanās veidiem;
IL 1.p. 9) izglītības pārvaldes iestāde – valsts vai pašvaldību iestāde, kas pilda izglītības pārvaldes funkcijas;
IL 1.p. 5) izglītības atbalsta iestāde – valsts, pašvaldību un citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kas nodrošina metodisko, psiholoģisko, zinātnisko, informatīvo un citu intelektuālo atbalstu pedagogiem, izglītojamajiem, izglītojamo vecākiem un izglītības iestādēm;
IL 1.p. 19) privātā izglītības iestāde – juridiskās vai fiziskās personas dibināta izglītības iestāde, izņemot valsts vai pašvaldības izglītības iestādi, kā arī uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ar valsts vai pašvaldības kapitāla daļu, kuram viens no nodarbošanās veidiem ir izglītības programmu īstenošana;
(2) Profesionālās izglītības iestādes pamatuzdevums ir profesionālās izglītības programmu īstenošana.
AL 3.pants. (1) Augstskolas ir augstākās izglītības un zinātnes iestādes, kurās īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi. Vienā augstskolā var īstenot gan akadēmiskās, gan profesionālās studiju programmas.
AL 4.pants. (1) Augstskolas ir autonomas izglītības un zinātnes iestādes ar
pašpārvaldes tiesībām. Augstskolu autonomiju raksturo varas un atbildības sadale
starp valsts institūcijām un augstskolu vadību, kā arī starp vadību un akadēmisko
personālu.
AL 1. p. 4) augstskolas filiāle — akreditētas augstskolas izveidota struktūrvienība, kurai ir zināma organizatoriska patstāvība, kura ir teritoriāli atdalīta no augstskolas atrašanās vietas (atrodas citā valstī vai citā apdzīvotā vietā) un kuras pamatuzdevums ir īstenot attiecīgās augstskolas akreditētas studiju programmas;
AL 1. p. 5) augstskolas pārstāvniecība — augstskolas izveidota struktūrvienība, kura ir teritoriāli atdalīta no augstskolas atrašanās vietas (atrodas citā valstī vai citā apdzīvotā vietā) un kuras uzdevums ir sniegt informāciju par augstskolu, pārstāvēt augstskolas intereses un veikt citas tās nolikumā paredzētas organizatoriskas darbības. Augstskolas pārstāvniecība neveic uzņēmējdarbību un neīsteno studiju programmas;
IL 1.p. 121) mācību līdzekļi – izglītības programmu īstenošanai nepieciešamā literatūra, uzskates un tehniskie līdzekļi, materiāli un iekārtas;
Izglītības iestādes vērtēšana
IL 27.pants. Izglītības iestāžu akreditācija
Izglītības iestādes, izņemot tās, kuras īsteno tikai interešu izglītības programmas, tiek akreditētas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Akreditācija veicama piecu gadu laikā no izglītības iestādes darbības uzsākšanas dienas.
AL 1. p. 3) augstskolas akreditācija — augstskolas darba organizācijas un resursu kvalitātes pārbaude, kuras rezultātā tai piešķir valsts atzītas augstskolas statusu;
Personāls
IL 1.p. 161) pedagogs – fiziskā persona, kurai ir šajā vai citā izglītību reglamentējošā likumā noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija un kura piedalās izglītības programmas īstenošanā izglītības iestādē vai sertificētā privātpraksē;
IL 1.p. 12) izglītojamais – skolēns, audzēknis, students vai klausītājs, kas apgūst izglītības programmu izglītības iestādē vai pie privātpraksē strādājoša pedagoga;
PIL 1.p. 3) praktikants — izglītojamais, kas saskaņā ar attiecīgās profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas apguvi atrodas mācību praksē iestādē, uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) vai organizācijā;
IL 7.pants. Izglītības mērķgrupas ir personu kopums ar līdzīgām noteiktām vajadzībām, interesēm un spējām, kuras vēlas izglītoties vai kurām obligātās izglītības iegūšana noteikta ar likumu. Galvenās izglītības mērķgrupas veido:
1) pirmsskolas vecuma bērni;
2) obligātās izglītības vecuma bērni un jaunieši;
3) jaunieši;
4) personas ar speciālām vajadzībām;
5) pieaugušie.
AL 26. pants. (1) Augstskolas personālu veido:
- akadēmiskais personāls, kuram šī augstskola ir pamatdarba vieta;
- vispārējais augstskolas personāls, kuram šī augstskola ir pamatdarba vieta;
3) pilnā laika studējošie, arī maģistranti, doktorandi un rezidenti.
AL 27.pants. (1) Augstskolas akadēmisko personālu veido:
- profesori, asociētie profesori;
- docenti, vadošie pētnieki;
- lektori, pētnieki;
AL 43. pants. (1) Vispārējais augstskolas personāls ir administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu.
(2) Augstskolas administratīvais personāls ir rektors, prorektors, direktors (izpilddirektors), dekāns un citas amatpersonas, kuru pamatfunkcijas ir administratīvais darbs.
44. pants. Augstskolās studējošie ir:
1) bakalauru studiju programmu studenti;
2) profesionālo studiju programmu studenti;
3) maģistra studiju programmu studenti (maģistranti);
4) rezidenti medicīnā;
AL 1. p. 6) imatrikulācija — personas ierakstīšana augstskolā studējošo sarakstā (matrikulā);
Dr. Juris Dzelme
Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra valdes priekšsēdētājs
Valnu 2, Riga, LV1050; Biroja adrese: Meistaru 10/12 – 311 (3. stāvs), Riga
Tel.: (+371) 7213870, 9283214; fakss: 7212558;
e-mail: jurisdz@latnet.lv ; Mājas lapa: www.aiknc.lv