Roberts Aleksandrs Šūmanis (vācu: Robert Alexander Schumann; dzimis 1810. gada 8. jūnijā, miris 1856. gada 29. jūlijā). Bija vācu komponists un ietekmīgs mūzikas kritiķis. Viņš ir bijis viens no romantisma komponistiem. Līdz pat 1840. gadam gandrīz visi viņa darbi bija klavierēm līdz sāka pievērsties dziesmu cikliem. Viņa slavenākie darbi ir “Albums bērniem”, “Karnevāls”, “Dzejnieka mīla”, “Dziesmu loks”, “Mirtes” un “Sievietes mīla un dzīve”.
Septiņu gadu vecumā sācis mācīties klavierspēli. Desmit gadu vecumā top pirmās
kompozīcijas. Ģimnāzijas laikā aizraujas ar literatūru. 18 gadu vecumā iestājas Leipcigas
universitātes Juridiskajā fakultātē, tad pāriet uz Heidelbergas universitāti.
Vēlme kļūt par koncertējošu pianistu liek viņam atgriezties Leipcigā un uzsākt mācības pie skolotāja Fridriha Vīka. Kompozīciju apgūst pie Heinriha Dorna. Diemžēl paša konstruētā
mehāniskā ierīce pirkstu muskuļu attīstīšanai neglābjami sabojā labo roku, tāpēc no
klaviervirtuoza karjeras nākas atteikties.
1834. gadā kopā ar domubiedriem nodibina izdevumu Jaunais Mūzikas Žurnāls. Desmit
gadus Šūmanis ir tā redaktors, aprakstu un mūzikas kritiku autors. Šūmaņa galvenā
nodarbošanās ir komponēšana. Pastāvīgi algotu darbu viņš strādā īslaicīgi, piemēram,
1843. gadā Leipcigas konsevatorijā māca klavierspēli un kompozīciju, un 1850. gadā
Diseldorfā pilda pilsētas mūzikas direktora pienākumus.
